Finanšu ministra padomnieka firma lidostas pasažieru termināli piedāvā paplašināt par dārgāko cenu
PIETIEK25.05.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Piegādātāju apvienība, kurā startē arī Vienotības spicē ietekmīgajam finanšu ministra padomniekam Jānim Dambītim (attēlā) pastarpināti piederošs uzņēmums, Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstības projekta 5.kārtas būvdarbus piedāvājusi veikt par 21,89 miljoniem eiro, kas ir augstākā no kopumā piecu pretendentu piedāvātajām cenām, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Šī ir teju maksimālā cena, jo projekta oficiālās izmaksas tika lēstas ap 22 miljoniem eiro.
Lidostas iepirkumu komisija kopš aprīļa sākuma vilcinās nosaukt uzvarētāju, kā oficiālo iemeslu minot projekta sarežģītību un līdz ar to piedāvājumu grūto izvērtēšanu. Lēmums jāpieņem jūnija pirmajā pusē. Neoficiāli izskan, ka tiek meklēts veids, kā palīdzēt uzvarēt piegādātāju apvienības FCC, Selva būve un Principale Energy (pēdējā pastarpināti pieder Dambītim) piedāvājumam, kas nav vienkārši, ņemot vērā, ka šie uzņēmumi iesnieguši augstāko cenu.
Pārējo pretendentu piedāvātās cenas ir būtiski zemākas. Būvfirma Re&Re darbus piedāvājusi veikt par 19,38 miljoniem eiro, Arčers - par 17,17 miljoniem eiro, A.C.B. - par 16,58 miljoniem eiro un Skonto būve - par 15,93 miljoniem eiro, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija par iepirkumu komisijas izskatāmajiem piedāvājumiem.
Kā otrs variants izskan, ka konkurss tiks pārtraukts bez rezultāta, ja netiks panākts kāds kompromiss. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) Pietiek pieļāva, ka lidostas infrastūras attīstības projekta 5. kārta, kas paredz Ziemeļu piestātnes būvniecību pasažieru termināļa zonā, varētu tikt pārtraukta, ja lidosta nespēs iesniegt Satiksmes ministrijai, kas ir tās valsts kapitāla daļu turētāja, finansiālu pamatojumu. Lidostai jāsameklē, kas kreditēs projekta īstenošanu, bet tā ir iesaistīta neveiksmīgās tiesas prāvās, kas pasliktina tās uzticamību kreditoru acīs un var nozīmēt lielākus kredītprocentus. Ministrs arī uzskata, ka, tuvojoties 2015. gadam, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti, "lidostu nevar pārvērst par būvbedri".
Plašāk nezināmajam finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) juridiskajam padomniekam Dambītim ir liela ietekme uz valdošās partijas vadību, viņš tiek uzskatīts par vienu no atslēgas figūrām kontaktiem ar uzņēmējiem, kuri bieži saskaras ar nepieciešamību risināt nodokļu uzrēķinu un citas problēmas Finanšu ministrijas pārraudzītajā Valsts ieņēmumu dienestā.
Saskaņā ar Lursoft datiem SIA Principale Energy dibināta 2013. gada 2. septembrī, tas ir, tikai četras dienas, pirms lidosta izslidināja minēto iepirkumu, un šāda jaunizcepta uzņēmuma pēkšņa uzaicināšana startēt daudzmiljonu iepirkumā kopā ar diviem pieredzējušiem uzņēmumiem radīja aizdomas. Tas netraucēja Dambītim intervijā LTV apgalvot, ka firma esot paguvusi iemantot abu pārējo pilnsabiedrības dalībnieku - FCC un Selva būve - uzticību pārrunu rezultātā, par kuru ilgumu un detaļām viņš, tiesa, neesot informēts. "Tie ir pārrunu rezultāti, kuri nav nākuši acīmredzot viegli," intervijā Panorāmai sprieda Dambītis.
Finanšu ministra padomnieks vienpersoniski ir SIA Principale Energy dalībnieks, tiesa - caur citu sev piederošu firmu. Principale Energy kapitāldaļu 100% īpašniece ir SIA Principale, kas saskaņā ar Lursoft datiem vienpersoniski pieder Jānim Dambītim. Sava pirmā darbības gada četros mēnešos Principale Energy strādājusi ar 30 776 latu (44 000 eiro) apgrozījumu un 11 085 latu (15,8 tūkstošu eiro) peļņu, rāda pārskats par 2013. gadu.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
