Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ilzes Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aizvadītajā nedēļā neveiksmīgi mēģināja bloķēt sociālajā tīklā YouTube paša iepriekš izplatītos naudas atmazgāšanas apkarošanas video, kurus dienesta priekšniece pēcāk bija pasludinājusi par ierobežotas pieejamības informāciju. Šis solis sekoja pēc tam, kad FID bija noslepenojis informāciju saistībā ar dienesta pārbaudi par iespējamo I. Znotiņas un citu iestādes vadības pārstāvju lomu klasificētas informācijas nopludināšanā. Taču Pietiek joprojām nodrošina iepazīšanos ar šiem materiāliem jebkuram interesentam.

Kā liecina YouTube informācija, FID adminstratīvais direktors Aleksejs Petrovs ir sniedzis sociālajam tīklam oficiālu apliecinājumu, ka par nodokļu maksātāju naudu tapušie videoieraksti, kuros dažādos rakursos tiek aprakstīti naudas atmazgāšanas apkarošanas procesi un kurus FID iepriekš pats bija publiskojis gan savā mājas lapā, gan YouTube, esot autortiesību objekts un tāpēc tos izplatīt esot aizliegts.

Taču Pietiek uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības būt informētai gan par to, kādām lietām tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, gan par to, cik nevīžīgi šāda it kā klasificēta informācija tiek glabāta centrālajā naudas atmazgāšanas apkarošanas iestādē, par to pat nenojaušot citu valstu partnerdienestiem. Ši iemesla dēļ šie videoieraksti ir ikvienam interesantam apskatāmi šīs publikācijas beigās.

Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis, kā iekšēja haosa un nolaidības dēļ I. Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests pagājušā gada novembra sākumā nopludināja ziņas, par kurām pats oficiāli atzina – tās satur ierobežotas pieejamības informāciju.

„Diskutē par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā,” – tā vēstīja dienesta interneta mājas lapā pagājušā gada novembra sākumā ievietotā informācija par 29.un 30. oktobrī notikušu pasākumu.

Lakoniskajā informācijā četrās rindkopās bija aprakstīts tas, kā dienesta organizētās divu dienu tiešsaistes mācībās kopumā vairāk nekā 330 dalībnieku – „tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji, prokurori un tiesneši diskutēja par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā”. Mācību galvenā tēma – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un apkarošana ir valsts prioritāte.

Uz pieprasījumu izsniegt šajās mācībās demonstrētās prezentācijas un uzstāšanos ierakstus, lai ar tiem iepazīstinātu sabiedrību, FID novembra beigās atbildēja ar kategorisku atteikumu: „Mācību materiāli satur ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā tiesībaizsardzības iestāžu darba informāciju, un Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izsniegt Jums mācību materiālus.”

Atteikums tika pamatots ar to, ka mācības bijušas paredzētas tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un attiecīgi „veidotas specifiski darba vajadzībām ar mērķi izskatīt izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas problēmjautājumus, pārskatīt pielietojamās metodes, nodrošināt pieredzes apmaiņu un dalīties ar labākās prakses piemēriem”.

Taču... šīs pašas mācību prezentācijas jau novembrī ilgāku laiku bija publiskai apskatei un lejuplādēšanai izvietotas ne tikai YouTube, bet pat Finanšu izlūkošanas dienesta interneta mājaslapā. No tās prezentācijas pazuda tikai pēc tam, kad mediji pieprasīja FID priekšniecei I. Znotiņai oficiālu atļauju ar šīm prezentācijām iepazīties, savukārt YouTube bija atrodamas vēl ilgāku laiku, līdz dienests to „pamanīja”.

Domājams, tikai no saņemtajiem jautājumiem aptverot, ka ierobežotas pieejamības informācijas ir izlikta publiskai apskatei mājaslapā un turklāt tā ir fiksēta, viss, ko FID priekšniece I. Znotiņa elektroniskā pasta vēstulē atbildēja uz iestādei nosūtītu elektroniski parakstītu dokumentu, bija viens vārds: „Pilnmēness.”

Kurš tieši ir atbildīgs par šo informācijas nopludināšanu, FID atklāt nevēlas. „Ievērojot, ka dienesta pārbaudes materiālos ir ietverti fizisko personu dati, kā arī vērtēti iestādes iekšējie procesi un tehnoloģiskie resursi, un vērtējot to kopsakarā ar informācijas pieprasījumā norādīto informācijas izmantošanas mērķi, atbilstoši demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem, priekšroka ir dodama tām interesēm, kuru aizsardzībai informācijai ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss,” – šādi dienesta administratīvais direktors A.Petrovs skaidro, kādēļ sabiedrībai neko nevajadzētu uzzināt par dienesta pārbaudes gaitu un rezultātiem.

Tikmēr neoficiāli Pietiek informācijas avoti liecina, ka dienesta pārbaudes rezultātus nolemts slēpt tāpēc, ka to publiskošana būtu neērta Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniecei I. Znotiņai. Pārbaudē noskaidrots Finanšu izlūkošanas dienesta iekšienē labi zināmais – tieši ar dienesta vadības ziņu ir publiskoti tā rīkoto pretatmazgāšanas mācību materiāli, kurus I. Znotiņa pēcāk publiski nodēvējusi par ierobežotas pieejamības informāciju. Rezultātā iespējas ir tikai divas – vai nu atzīt I. Znotiņas prettiesisku vai vienkārši muļķīgu rīcību, vai arī censties dienesta pārbaudes rezultātus neizpaust.

Pašlaik Finanšu izlūkošanas dienesta lēmums par informācijas noslepenošanu jau ir pārsūdzēts likumā noteiktā kārtībā.

Autonomās NILL izmeklēšana. Pieradīšanas apjoms, objektīvās un subjektīvas puses pierādīšana

FID metodoloģiskā dokumenta “NILL_TF_PF tipoloģijas un pazīmes” prezentācija

Finanšu iestāžu iekšējās kontroles sistēmu loma NILL novēršanā

Kriminālvajāšana NILL lietās

Labākā starptautiskā prakse NILL novēršanā un apkarošanā paralēlajās finanšu izmeklēšanās

Latvijas konfiskācijas režīma analīze un iespējamie grozījumi no starptautiskās prakses viedokļa

Mācību pirmās dienas noslēguma diskusija

NILL un citu finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas attīstība un nākotne

NILL vispārēja izpratne. Latvijas NILL riska profils

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas labākā starptautiskā prakse

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas iztiesāšanas prakse

Otrās mācību dienas paneļdiskusija

Paralēla finanšu izmeklēšana

Prokurora uzraudzība NILL lietās

Novērtē šo rakstu:

63
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi