Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķietami anekdotiski notikumi saistībā ar Ilzes Znotiņas vadītā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vispirms publiskotiem, bet pēc tam lielā steigā noslepenotiem mācību materiāliem viņai pašai liek izsaukties: „Pilnmēness!” Taču patiesībā tie liek uzdot nopietnu jautājumu – cik ilgi vēl līdz brīdim, kad FID vadības paviršā un nolaidīgā attieksme pret informācijas aizsardzības mehānismiem novedīs pie nopietnas datu noplūdes ar smagām sekām, kādas jau ir gadījušās citās valstīs.

Mācību materiāli esot ierobežotas pieejamības informācija

„Diskutē par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā,” – tā vēsta Finanšu izlūkošanas dienesta interneta mājas lapā šā gada novembra sākumā ievietotā informācija par 29.un 30. oktobrī notikušu pasākumu.

Lakoniskajā informācijā četrās rindkopās aprakstīts tas, kā dienesta organizētās divu dienu tiešsaistes mācībās kopumā vairāk nekā 330 dalībnieku – „tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji, prokurori un tiesneši diskutēja par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā”. Mācību galvenā tēma – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un apkarošana ir valsts prioritāte.

Kā izriet no informācijas, mācību dalībnieki „atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem” mēģinājuši rast kopā ar Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Universitātes, Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvjiem un arī ārvalstu lektoriem. Tieši šī iemesla dēļ, kā atklāj FID, mācības izmaksājušas diezgan dārgi – 10 178 eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).

Par ko tieši tad tika spriests FID organizētajās mācībās? Dienests aprobežojas ar lakonisku skaidrojumu, ka „praksē pastāv situācijas, kad Finanšu izlūkošanas dienestu un izmeklētāju, izmeklētāju un prokuroru, kā arī prokuroru un tiesu viedokļi par pierādījumu apjomu un pietiekamību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) lietās atšķiras”, - par tām tad arī diskutēts.

Taču uz pieprasījumu izsniegt šajās mācībās demonstrētās prezentācijas un uzstāšanos ierakstus, lai ar tiem iepazīstinātu sabiedrību, FID novembra beigās atbildēja ar kategorisku atteikumu: „Mācību materiāli satur ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā tiesībaizsardzības iestāžu darba informāciju, un Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izsniegt Jums mācību materiālus.”

Atteikums tika pamatots ar to, ka mācības bijušas paredzētas tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un attiecīgi „veidotas specifiski darba vajadzībām ar mērķi izskatīt izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas problēmjautājumus, pārskatīt pielietojamās metodes, nodrošināt pieredzes apmaiņu un dalīties ar labākās prakses piemēriem”.

FID pats nopludinājis ierobežotās pieejamības ziņas

Taču realitāte ir cita – šīs pašas mācību prezentācijas novembrī ilgāku laiku bija publiskai apskatei un lejuplādēšanai izvietotas ne tikai sociālajā tīklā YouTube, bet pat Finanšu izlūkošanas dienesta interneta mājaslapā. No tās prezentācijas pazuda tikai pēc tam, kad Diena bija pieprasījusi FID priekšniecei I. Znotiņai oficiālu atļauju ar šīm prezentācijām iepazīties.

Pirms tas tika izdarīts, Diena no FID mājaslapas lejuplādēja kopumā trīspadsmit tajā brīvi pieejamās prezentācijas, par kurām FID tagad apgalvo – tajās esot iekļauta ierobežotas pieejamības informācija, kā dēļ šie materiāli neesot nododami sabiedrības zināšanai.

Šo prezentāciju vidū ir gan pašas FID priekšnieces I. Znotiņas uzstāšanās „NILL vispārējā izpratne”, gan viņas un FID Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja Toma Platača uzstāšanās „Netiešie pierādījumi – NILL tipoloģijas”, gan Valsts policijas prezentācija „NILL izmeklēšanas problēmjautājumi” un prokurora Daiņa Šteinberga uzstāšanās „Finanšu izmeklēšana”, gan ģenerālprokurora Jura Stukāna lekcija „NILL un citu finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas attīstība un nākotne”.

Tāpat sākumā publiskoto, pēc tam „paslēpto” prezentāciju vidū bija nu jau bēdīgi slavenā prokurora Ulda Cinkmaņa uzstāšanās „Prokurora uzraudzība NILL lietās”, LR Ģenerālprokuratūras pārstāvja Igora Gerasimina prezentācija „Kriminālvajāšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās”, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Atbilstības kontroles departamenta direktora Kristapa Markovska prezentācija „Finanšu iestāžu iekšējās kontroles sistēmas” u.c.

Domājams, tikai no saņemtajiem jautājumiem aptverot, ka ierobežotas pieejamības informācijas ir izlikta publiskai apskatei mājaslapā un turklāt tā ir fiksēta, viss, ko FID priekšniece I. Znotiņa elektroniskā pasta vēstulē atbildēja uz iestādei nosūtītu elektroniski parakstītu dokumentu, bija viens vārds: „Pilnmēness.”

Savukārt uz detalizētiem jautājumiem par to, kuri tieši FID darbinieki ir atbildīgi par ierobežotas pieejamības informācijas publisku izvietošanu, un par to, kas un kad steidzīgi pieņēma lēmumu par tās „paslēpšanu”, pagaidām nav atbildējusi ne I. Znotiņa, ne arī Finanšu izlūkošanas dienests.

Nopietnas bažas par iekšēju haosu FID

Taču jau tagad ir skaidrs, ka šis atgadījums nav tik anekdotisks un maznozīmīgs, kā pirmajā mirklī varētu šķist. Lai gan netīši publiskoto prezentāciju saturs skaidri rāda, ka nekādu sensitīvu izmeklēšanas datu tajās nav, fakts paliek fakts: iekšēja haosa un nolaidības dēļ Finanšu izlūkošanas dienests ir nopludinājis ziņas, par kurām pats atzinis – tās satur ierobežotas pieejamības informāciju.

Pēdējos gados pasaule ir pieredzējusi vairākas apjomīgas tieši ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas iestāžu darbību saistītas datu noplūdes. Vēl tikai šā gada septembrī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) izplatīja paziņojumu par iespējamu informācijas noplūdi – faktiski nozagšanu – no tā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) datubāzes.

Tas, ka FID iekšēji dokumenti ar oficiālu ierobežotas pieejamības informācijas statusu – kā to apliecina iestādes oficiālā atbilde – tiek publiskoti, acīmredzami nenostrādājot FID iekšējiem drošības mehānismiem, rada pamatotas aizdomas par to, cik droši un uzticami tie ir.

Pati I. Znotiņa šīs šaubas nemazina, drīzāk jau otrādāk, - Diena pagaidām tā arī nav saņēmusi FID atbildes saistībā ar šo incidentu. Tikmēr iepazīšanās ar „paslēpto” prezentāciju un lekciju saturu rada aizdomas par to, kādu iemeslu dēļ FID vadība vispār ir izlēmusi par to ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu.

Noslepenotas „neērtas” uzstāšanās

Kā zināms, pēdējā laikā FID priekšniece ir publiski nostājusies gan pret Valsts prezidenta, gan pret Ministru prezidenta pausto par to, ka viņas īstenotais „finanšu sistēmas kapitālais remonts” ir izrādījies postošs Latvijas tautsaimniecībai un prasa kursa pārskatīšanu.

Kā izrādās, arī FID organizētajās mācībās ir publiski izskanējuši viedokļi, kas bijuši tieši pretēji I. Znotiņas nostājai. Turklāt viena šajā ziņā „visneērtākajām” ir bijusi jaunā LR ģenerālprokurora J. Stukāna uzstāšanās par finanšu noziegumu izmeklēšanas perspektīvām.

Ir neiespējami pateikt, kas no šīs uzstāšanās, kurā ģenerālprokurors izklāsta savu redzējumi, saskaņā ar FID skaidrojumu varētu būt „ierobežotas pieejamības informācija, tai skaitā tiesībaizsardzības iestāžu darba informācija”. Toties tēzes, kas varētu būt īpaši nepatīkamas FID vadībai, ir skaidri saskatāmas.

„Ilze Znotiņa teica, ka šobrīd, ņemot vērā banku iesaisti visā apritē, mums ir jāizmeklē un jāizvirza apsūdzības bankas darbiniekiem un bankas atbildīgajām personām, kurām bija pienākums nodrošināt šo līdzekļu kontroli. Nevar būt tā, ka viņi ne pie kā nav vainīgi. Ir stingri noteikumi un prasības, ko izvirza Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Finanšu izlūkošanas dienests (t.sk. Legalizācijas novēršanas likums) bankām,” savā lekcijā pieminējis ģenerālprokurors.

Taču vienlaikus viņš norādījis uz to, cik neadekvāti ir FID vadības mēģinājumi mūsdienās pieņemtus normatīvos aktus attiecināt uz notikumiem pirms desmit un divdesmit gadiem: „Mums ir jāatceras, kad ir sācies tā sauktais finanšu remonts. Nav jēgas par notikumiem 2000. gadā attiecināt šodienas prasības pret līdzekļu aprites uzraudzību un kontroli. Tur ir jāaizmirst, jāpiedod un jāatdod tā nauda, ja mēs nevaram pierādīt citus noziedzīgus nodarījumus.”

Tāpat J. Stukāns savā lekcijā skaidri norādījis uz Latvijas pārcenšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas apkarošanas jomā – piemēram, saistībā ar jautājumu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu. „Latvija ir pārcentusies un ir par daudz (apgrūtinot var būt pat to izpratni) ierakstījusi Krimināllikumā. Proti, ierakstīja kā vērtēšanas obligātu pierādīšanas aspektu to, ka mantas vērtība nav samērīga ar personas likumīgiem ienākumiem un persona nepierāda likumīgo izcelsmi,” kā piemēru minējis ģenerālprokurors.

Tieši tāpat noslepenota ir arī pašas FID priekšnieces I. Znotiņas uzstāšanās, kurā gan nav atrodams nekas no „tiesībaizsardzības iestāžu darba informācijas”, toties ir uzskatāmi atklāts tas, kādās domās FID vadītāja ir par „nepietiekami efektīvu” tiesu darbu atmazgāšanas lietās.

„Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām,” savu vīziju par „pareizu” tiesnešu darbu ir izklāstījusi I. Znotiņa.

FID pagaidām nav atklājis – kurš un kādu apsvērumu dēļ ir noslepenojis arī šo uzstāšanos, kura tāpat tikusi publiskota tieši dienesta nolaidības un nepietiekamu drošības mehānismu dēļ.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

96
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Režīms dara visu, ko grib, jo domā, ka būs mūžīgs

FotoBūs nopietni sodi! Kariņš paziņoja Rīta Panorāmā, ka no otrās oktobra nedēļas stāsies Covid-19 ierobežojumi. Katrs, kurš tos pārkāps, tiks bargi sodīts!
Lasīt visu...

21

Haoss vakcinēšanās centrā Tukumā

FotoŠodien biju aizvedis uz vakcinēšanos pret Covid19 savu sievu Lielā ielā 1, Tukumā. Sieva bija iepriekš piereğistrējusies manavakcina.lv uz noteiktu laiku - plkst.12:00.
Lasīt visu...

21

Zāles pret Covid-19 aiz septiņiem zieģeļiem

FotoVairākās valstīs, piemēram, Austrijā, Igaunijā, Krievijā, Kubā, Ķīnā, Madagaskarā u.c. jau ir prezentētas drapes pret kroņa vīrusu. Domāju, ka farmaceitiskie milži speciāli bremzē zāļu efektīvu izstrādi un palaišanu masveida ražošanā. Jo tad, pirmkārt, nevarēs “uzvārīties” uz nospiedošā vairākuma veselo vakcinācijas rēķina, bet, otrkārt, patiešām ar Covid-19 saslimušo skaits izrādīsies pārāk niecīgs, lai medikamentu ražošana atmaksātos.
Lasīt visu...

20

Levita levitācijas par dezinformāciju un medijpratību no ANO tribīnes

FotoLielu prieku un lepnumu varam sirdī just, ka mūsu Latvijas Republikas valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribīnes. Tas labi! Lai slava valsts prezidentam! Taču kaut kas tā īsti tomēr ar šo runu nav kārtībā. Kam ir domāts šis vēstījums, ko prezidents gribēja teikt?
Lasīt visu...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Savāds laiks

No aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot....

Foto

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta...

Foto

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

Mēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta...

Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...