Iesaki rakstu: 
Esmu pārliecināts, ka Latvijas vārds tuvākajā laikā atkal izskanēs visā pasaulē, bet šoreiz saistībā ar pētniecības apvienības “WindLatvia” nominēšanu “Nobela prēmijai ekonomikā” par pirmo pasaulē veikto pētījumu “Vēja parku ietekme uz nekustamo īpašumu vērtību”.
Pētījumu grupas sastāva vadošie dalībnieki ir ekonomikas ministrs (pētnieciskās apvienības vadītājs), klimata un enerģētikas ministrs, zemkopības ministrs un „Latvijas Vēja parku” vadītājs.
Darba autoru vidū ir atsevišķi speciālisti ar pieredzi, piemēram, pārtikas cenu izpētē, kuras rezultātā tika izstrādāts un sekmīgi realizēts pasākumu plāns pārtikas cenu samazināšanai Latvijas veikalos, kuru praksē jau ir izjutuši Latvijas iedzīvotāji.
Tā kā pašlaik pasaulē līdz šim tādi pētījumi par vēja elektrostaciju (VES) ietekmi uz nekustamo īpašumu nepastāvēja un dati, kas liecinātu par to, ka VES izbūve samazinātu nekustamā īpašuma vērtību, neeksistēja, speciālistu grupa savam pētījumam daļēji izmantoja arī vienu no teorijām par pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām, kura jau tika pielietota projektā, kā samazināt pārtikas cenas veikalos Latvijā.
“Ir karsta vasaras diena. Vakar 0,5 l limonādes varēja iegādāties par 0,47 eiro, bet šajā karstajā dienā pārdevēji cenu pacēla līdz 0,52 eiro.
Kas ir noteicis cenas paaugstināšanu - pircēji vai pārdevēji?
Protams, pirmajā brīdī šķiet, ka cenas pieaugumā ir vainojami pārdevēji. Taču iedomājieties sevi šādā karstumā, Jums noderīga būs limonāde, lai veldzētu savas slāpes, tāpēc Jūs būsiet ar mieru iegādāties vairāk limonādes par jebkuru cenu - būs palielinājies limonādes pieprasījums.
Karstais laiks nepalielināja piedāvājumu, bet gan palielināja pieprasījumu.”
Vēja parku būvniecība un atjaunīgās elektroenerģijas pieejamība reģionā veicina lielu ražošanas uzņēmumu interesi par darbību reģionā (jo ir labi attīstīts elektrotīkls, ir pieejama zaļā elektroenerģija), un tas veicina uzņēmējdarbību, attiecīgi – arī augstāku pieprasījumu pēc nekustamajiem īpašumiem reģionā, jo īpaši tiešā VES tuvumā.
Apvienības veikto pētījumu finansēja no Latvijas nodokļu maksātāju saziedotajiem līdzekļiem un iztrūkstošos līdzekļus piesastīja no vēja parku tuvumā esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem.
Neizslēdzu iespēju, ka šis pētnieciskais darbs var krasi ietekmēt ne tikai esošā nekustamā īpašuma vērtību pieaugumu, bet arī jaunu privātmāju celtniecības “bumu” vējā parku tiešā tuvumā, kas izraisītu hipotekāro kredītu nekontrolētu izsniegšanu, novedot banku sektoru pie jaunas krīzes. Nosauktie riski, iespējams, kalpo par iemeslu, kāpēc valdošā koalīcija tik rūpīgi un ilgi meklē jauno Latvijas Bankas prezidentu.
P.S. Feļetona autors ir izmantojis informāciju, kas ir pieejama „Latvijas Vēja parku” interneta mājas lapas sadaļā.
Jautājumi un atbildes.
Kas kompensēs mājsaimniecībām īpašumu vērtības samazinājumu?
Pašlaik nav tādu pētījumu un datu, kas liecinātu par to, ka VES izbūve samazinātu nekustamā īpašuma vērtību. Kā liecina Eiropas valstu pieredze, vēja parku būvniecība un atjaunīgās elektroenerģijas pieejamība reģionā veicina lielu ražošanas uzņēmumu interesi par darbību reģionā (jo ir labi attīstīts elektrotīkls, ir pieejama zaļā elektroenerģija), un tas veicina uzņēmējdarbību, attiecīgi – arī augstāku pieprasījumu pēc nekustamajiem īpašumiem reģionā.
* Feļetons - raksts, kurā izsmietas negatīvas parādības, kritizētas konkrētas personas, attiecīgais publicistikas žanrs
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
