Farmācijas kompāniju oficiālajam „atbalstam” Latvijas ārstiem pērn jauns rekords
Lato Lapsa26.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
3,505 miljoni eiro – tāds ir jaunais rekords kopsummai, ko Latvijā pārstāvētās globālās un arī vietējās farmācijas kompānijas gada laikā oficiāli iztērējušas, lai sniegtu „atbalstu” Latvijas ārstiem.
Arī palielinājuma summa šim finansējumam pērn ir bijusi rekordliela – gandrīz 400 tūkstoši eiro. Gadu iepriekš farmācijas kompāniju „atbalsts” ārstiem bija pieaudzis par salīdzinoši nelielāku summu – par ceturtdaļmiljonu eiro.
Pēdējā gada laikā šī pretrunīgi vērtētā finansējuma jautājumam nav pievērsta plaša uzmanība, lai gan būtībā nekas nav mainījies: farmācijas kompānijas un liela daļa ārstu uzstāj, ka ar šāda atbalsta saņemšanu tiek atbalstīta ārstu tālākizglītošanās, ko viņu darbavietas un viņi paši nespēj pietiekami finansēt.
Taču joprojām pastāv arī viedoklis, ka šādā veidā notiek slēpta ārstu piekukuļošana, netieši mudinot viņus savā turpmākajā darbībā izvēlēties tieši šo „labvēļu” produkciju.
Pirms diviem gadiem, kad Veselības inspekcija saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem sāka apkopot un publiskot šos datus, lielākais Latvijas ārstu atbalstītājs farmācijas kompāniju vidū bija SIA Bayer ar vairāk nekā 288 tūkstošiem eiro.
Sekoja SIA Roche Latvija ar 237 tūkstošiem eiro, Novartis Pharma Services Inc. pārstāvniecība Latvijā ar 184 tūkstošiem eiro, SIA Sanofi Aventis Latvia ar 179 tūkstošiem eiro un Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā ar 121 600 eiro.
Pērn, apkopojot datus par 2016. gadu, pirmais piecnieks bija mainījies – lielākais atbalstītājs ar 242 tūkstošiem eiro bija SIA Roche Latvija, tai sekoja SIA AbbVie ar 222 tūkstošiem eiro, SIA sanofi-aventis Latvia ar 186 tūkstošiem eiro un Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā ar gandrīz 158 tūkstošiem eiro, bet pirmo piecnieku noslēdz SIA Merck Serono ar 153 tūkstošiem eiro.
Savukārt jaunākie dati rāda, ka lielāko atbalstu pērn atkal ir sniegusi SIA Roche Latvija - nepilnus 236 tūkstošus eiro. Arī pārējais piecnieks ir tas pats, tikai mainījušās summas un vietas.
Seko SIA sanofi-aventis Latvia ar 234 tūkstošiem eiro, Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā ar gandrīz 192 tūkstošiem eiro, SIA AbbVie ar nepilniem 187 tūkstošiem eiro un SIA Merck Serono ar vairāk nekā 160 tūkstošiem eiro.
Šajās summās ietilpst ne tikai finansējums medicīnas speciālistu braucieniem, bet arī sponsorējuma summas dažādām mediķu organizācijām un arī finansējums mediķu ēdināšanai un dzirdināšanai dažādos vietējas nozīmes pasākumos.
Šie dati, ko Veselības inspekcija apkopo jau trešo gadu, gan nesniedz pilnu pārskatu par finansiālo un cita veida atbalstu, ko farmācijas kompānijas sniedz Latvijas ārstiem. Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas atklātības kodekss nosaka plašāku publiskojamo informāciju.
Pērn tās farmācijas kompānijas, kas pievienojušās šim kodeksam, publicēja nedaudz plašākus, bet tāpat nepilnīgus datus - arī informāciju par samaksu speciālistiem un organizācijām par lekcijām zinātniskos un izglītojošos pasākumos un to vadību, konsultācijām, ziedojumiem un grantiem, kā arī par ražotāju atbalstu pētniecībai un attīstībai. Šogad šie dati vēl nav publiskoti, jo tikšot apkopoti vēl līdz jūnija beigām.
Šodien publicējam visu to atbalstu sniegušo farmācijas kompāniju sarakstu un to izmaksātās kopējās summas, kas pērn pārsniegušas 10 tūkstošus eiro.
Materiālā vai cita veida atbalsta sniedzēji
Atbalsta sniedzējs Kopējā atbalsta summa eiro
Roche Latvija SIA 235 752,90
sanofi-aventis Latvia SIA 234 279,55
PFIZER Luxembourg SARL filiāle Latvijā 191 736,10
AbbVie SIA 186 864,76
Merck Serono SIA 160 692,67
Amgen Switzerland AG Vilniaus filialas 159 779,14
Bayer SIA 152 173,12
Sandoz d,d, Latvia filiāle 141 319,90
Berlin-Chemie/Menarini Baltic SIA 133 608,47
Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG Latvijas filiāle 118 577,41
NOVARTIS PHARMA SERVICES INC. pārstāvniecība 117 887,58
UAB Sicor Biotech filiāle Latvijā/ Teva 111 341,02
Oribalt Rīga SIA (Oriola Rīga SIA) 110 623,51
Chemical Works of Gedeon Richter Plc. pārstāvniecība 110 559,53
SIA BGP Products 106 661,53
UAB JOHNSON&JOHNSON filiāle 105 437,92
KRKA Latvija SIA 99 938,24
IPSEN PHARMA pārstāvniecība 98 436,91
SERVIER LATVIA SIA 98 303,54
Olainfarm AS 98 210,77
Santen Oy pārstāvniecība 90 912,57
Shire CEE GmbH 82 920,73
GlaxoSmithKline Latvia SIA 81 183,90
"POLPHARMA" SPOLKA AKCYJNA filiāle 63 942,94
GRINDEKS AS 52 983,81
AstraZeneca Latvija SIA 50 666,54
ELI LILLY (SUISSE) S.A. pārstāvniecība 48 379,57
Biocodex SIA 33 970,24
NOVO NORDISK AS pārstāvniecība 32 473,14
Egis Pharmaceuticals Private Limited Company pārstāvniecība 27 079,16
Lundbeck Latvia SIA 23 669,50
GE Healthcare AS 22 290,75
Takeda Latvia SIA 15 096,73
INNOTHERA BALTICS SIA 14 234,33
UAB GryNumber Health 13 031,00
Merck Sharp&Dohme Latvija SIA 11 620,61
AS "NORAMEDA" pārstāvniecība 11 380,00
Alexion Pharmaceuticals Europe SAS 11 380,00
Dati: Veselības inspekcijas apkopotā informācija
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
