Farmācijas kompānijas pasūtījušas kampaņu „pareizajam” viedoklim par maksājumiem ārstiem

SIFFA izpilddirektore ir gatava detalizēti stāstīt par to, kā farmācijas kompānijām visās Eiropas valstīs ir pieņemts savs „Atklātības kodekss”, kas Latvijā esot saistošs SIFFA un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) biedriem. Viņi tad arī jūnija beigās publiskošot apjomīgus datus par visa veida finansējumu, ko no medikamentu ražotājiem pērn saņēmuši Latvijas ārsti.

Viņas stāstītais diezgan precīzi atbilst tam, par ko pati farmācijas lobija jaunā pārstāve it kā neko nezinot, - Pietiek rīcībā nonākušam, ar pagājušā gada nogali datētam dokumentam ar nosaukumu „Darba uzdevums komunikāciju stratēģijas izstrādei”. Šī darba uzdevuma devējas ir bijušas A. Korbes vadītā SIFFA un otra viņas pieminētā „Atklātības kodeksa” saistītā organizācija – LPMA.

Kā izriet no šī dokumenta, pagājušā gada nogalē abās lobiju organizācijās pārstāvētās farmācijas kompānijas ir satraucis fakts, ka jaunpieņemti Ministru kabineta noteikumi pirmoreiz „paredz būtisku informācijas atklāšanu par sadarbību ar veselības aprūpes speciālistiem un veselības aprūpes organizācijām”. Vislielāko satraukumu radījis apsvērums, ka pēc šo datu publiskošanas varētu tikt ietekmēts nozīmīgais peļņas avots – valsts finansējums kompensējamiem medikamentiem.

„Pastāv pamatotas bažas, ka informācijas atklāšana sabiedrībai bez konteksta un skaidrojuma var radīt negatīvu ietekmi uz farmācijas nozares (arī ārstniecības personu) reputāciju. Savukārt negatīvā reputācija var ietekmēt arī politisku lēmumu pieņemšanu, piemēram, attiecībā uz vajadzību piešķirt papildu līdzekļus kompensējamām zālēm,” teikts farmācijas lobiju „darba uzdevumā”. Tāpat dokumentā norādīts, ka esot skaidrs – „sabiedrība nav gatava iepriekš minētās informācijas publicēšanai un pastāv bažas par tās tendenciozu interpretāciju”.

Lai panāktu, ka sabiedrība „ir gatava”, farmācijas kompāniju lobijs jau pagājušā gada beigās nolēmis finansēt īpašu kampaņu, lai „atbilstošā komunikācijā ar dažādām sabiedrības grupām, dažādiem medijiem ar dažādiem līdzekļiem novērstu negatīvu ietekmi uz farmācijas industrijas reputāciju, tostarp preventīvi sniedzot korektu informācijas interpretāciju”. Darba uzdevums paredzēja gan publiskus un slēgtus informatīvus pasākumus un „satura sagatavošanu mērķa grupām”, gan „interaktīvu instrumentu pielietojumu” un „atbalstu plašsaziņas līdzekļu analīzē un attiecībās ar žurnālistiem”.

Par to, cik nozīmīga farmācijas kompāniju lobijam šķitusi šī problēma, liecina arī fakts, ka vispār nav ticis noteikts iespējamais kampaņas finansējuma apjoms, - tā vietā iespējamiem kampaņas organizētājiem lūgts pašiem iesniegt „budžeta piedāvājumu atkarībā no sniegto pakalpojumu apjoma (minimāli nepieciešamais un vēlamais)”. Savukārt uz finansējuma avotiem norāda divas darba uzdevumā minētās elektroniskā pasta adreses, uz kurām bija jānosūta piedāvājumi, - tās pieder SIA GlaxoSmithKline Latvia valdes loceklei Signei Vēliņai un šīs pašas farmācijas kompānijas pārstāvei Jelenai Balickai.

Par to, kādu tieši finansējuma apjomu farmācijas kompānijas piešķīrušas kampaņai, drošu ziņu nav. A. Korbe ar vārdiem: „Par to darba uzdevumu es neko nemācēšu teikt…” liek saprast, ka ne par kādām viņas vadītās organizācijas pasūtītām kampaņām vispār neko nezinot. Vēl nerunīgākas ir citas personas, kurām acīmredzami vajadzētu būt saistītām ar kampaņas pasūtīšanu un īstenošanu.

Tikmēr, kā redzams no medijiem, kampaņa jau ir sākta – jau vairākas dienas pirms tam, kad Veselības inspekcija aizvadītās nedēļas beigās publiskoja farmācijas kompāniju obligātā kārtā iesniegtos datus, medijos parādījās pirmās publikācijas, kurās akcents bija likts uz nepilnīgo informāciju, kas jāsniedz atbilstoši valdības noteikumiem, un jauno, pozitīvi vērtējamo „Atklātības kodeksu”.

Taču patiesībā atbilstoši valdības noteikumiem iesniegtie un Veselības inspekcijas publiskotie farmācijas kompāniju ziņojumi uz kopumā aptuveni 500 lappusēm sniedz ļoti apjomīgu un detalizētu ieskatu par to, kādas konkrētas summas konkrētas farmācijas izmaksā konkrētiem ārstiem un ārstu grupām un kādu pasākumu apmeklēšanai tās tiek izmantotas.

Astoņas farmācijas kompānijas – kuru vidū nav nevienas vietējās – pērn Latvijas mediķiem šajos „civilizētajos kukuļos” izmaksājušas vairāk nekā 100 tūkstošus eiro katra. Pieci lielākie Latvijas ārstu atbalstītāji farmācijas kompāniju vidū ir bijuši SIA Bayer ar vairāk nekā 288 tūkstošiem eiro, SIA Roche Latvija ar 237 tūkstošiem eiro, Novartis Pharma Services Inc. pārstāvniecība Latvijā ar 184 tūkstošiem eiro, SIA Sanofi Aventis Latvia ar 179 tūkstošiem eiro un Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā ar 121 600 eiro.

 Kopumā farmācijas kompānijas gada laikā Latvijas mediķiem dažādos veidos „atbalstā” izmaksājušas vairāk nekā 2,85 miljonus eiro: lielākā daļa iztērēta, lai apmaksātu ārstiem un citiem medicīnas speciālistiem braucienus uz nozares pasākumiem ārvalstīs un sponsorētu dažādus pasākumus tepat Latvijā, pārējā – ziedojumiem dažādām medicīnas organizācijām.

Lielākoties summas uz vienu ārstu vienā reizē nepārsniedz dažus desmitus vai simtus eiro, taču ir arī pietiekami daudzi izņēmumi, kad konkrētam ārstam ārvalstu kongresa vai cita pasākuma apmeklējumam viena vai otra farmācijas kompānija apmaksājusi tūkstošos mērāmas summas. Pietiek šodien publicē visus šos ziņojumus – tos iespējams gan izlasīt, gan lejuplādēt.

Latvijas ārstus situācijā, kad nākas pieņemt „civilizētos kukuļus”, ir nostādījusi valsts. „Igaunijā katram ārstam valsts piešķir 1000 eiro gadā dažādu izglītojošu konferenču un semināru apmeklēšanai. Es nemaz nerunāju par Skandināvijas valstīm, kur atbalsts ir daudz lielāks. Latvijā šāda instrumenta nav, tādēļ arī farmācijas industrija var droši piedāvāt ārstiem apmaksāt šādus braucienus, un ārsti tam piekrīt,” LA stāsta pazīstamā ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, kura pati šādos farmācijas kompāniju apmaksātos braucienos nekad nebraucot, jo resertifikācijai nepieciešamos kredītpunktus varot savākt arī tepat Latvijā.

Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis norāda, ka bez ārvalstu braucieniem iztikt ārstam ir grūti: „Ārstu profesija ir reglamentēta, un valsts prasa resertifikāciju, kuras iegūšanai nepieciešams apmeklēt dažādus kursus, seminārus, konferences un kongresus. Tā kā Latvijas valsts nespēj piedāvāt ne finansējumu šo pasākumu apmeklējumam, ne arī pašus seminārus un konferences, tad ārsti ir spiesti braukt uz ārzemēm, lai iegūtu kredītpunktus.”

Tagad gan esot tendence mainīt finansējuma piešķiršanas sistēmu. „Līdz šim bija tā, ka, ja kāds ārsts bija iecerējis apmeklēt, viņš sūtīja lūgumu farmācijas kompānijai apmaksāt piedalīšanos šajā konferencē – ceļa izdevumus, viesnīcu utt. Tad farmācijas kompānija noteica, ka lidojums ekonomiskajā klasē, dzīvošana ne vairāk kā četru zvaigžņu viesnīcā, un sedza šos izdevumus. Tagad to ir mēģināts apgriezt otrādi. Farmācijas kompānija vēršas pie nozares speciālistu asociācijas un piedāvā apmaksāt dalību šajos kursos, konferencē vai kongresā,” skaidro P. Apinis.

Tomēr, kā rāda farmācijas kompāniju publiskotie „atbalsta” dati, liela daļa mediķu braucienu joprojām ir tieši uz konkrētas kompānijas pasākumiem. „Problēma ir nevis tā, ka ārsts jūt pienākumu izrakstīt zāles no tā ražotāja, uz kura apmaksātu konferenci viņš bijis, bet gan tādēļ, ka viņam tas ir iestāstīts. Viņš ir informēts par konkrētām zālēm, bet ne par konkurentu ražotām. Tur ir tas risks,” skaidro I. Aizsilniece.

Nule publiskotajos datos gan nav atrodams nekas par tiem maksājumiem, ko mediķi no farmācijas kompānijām saņem par „darbu” – lekcijām, dalību pētījumos, lekcijām, konsultācijām utml. Attiecībā uz saviem izdevumiem šos datus gan jūnija beigās sola publiskot „Atklātības kodeksu” parakstījušie SIFFA un LPMA biedri, taču ar vienu „bet” – ja neiebildīs paši ārsti. Līdz ar to ir skaidrs, ka šie dati labākajā gadījumā būs būtiski nepilnīgi.

Dati par ārstu ienākumiem arī no šiem avotiem atklātībā nenonāk bieži, taču tos var ilustrēt šāds fakts: par „Laventa ārstu” bieži dēvētajam Aivaram Lejniekam SIA AstraZeneca Latvija pērn apmaksājusi 3691 eiro vērtu braucienu uz Amerikas Diabēta asociācijas kongresu. Taču, kad A. Lejnieks pirms vairākiem gadiem pabija valsts amatpersonas statusā un viņam nācās aizpildīt publisko deklarāciju, tās ienākumu sadaļa (summas vēl ir latos) sniedz priekšstatu, kādi dati varētu tikt, bet, visticamākais, tā arī netiks atklāti par daudziem mediķiem:

- honorārs par piedalīšanos pētījumā Audit (ārzemēs gūti ienākumi) - 224.60 USD,

- ārvalstu komersanta Eli Lilly pārstāvniecība, atlīdzība - 2668.80 LVL,

- ārvalstu komersanta Pfizer pārstāvniecība, samaksa par lekciju sagatavošanu un nolasīšanu - 1860.80 LVL,

- ārvalstu komersanta Hoffmann-La Roche pārstāvniecība, autoratlīdzība - 1333.33 LVL,

­- Abbott Laboratories Latvijas filiāle, autoratlīdzība - 160.00 LVL,

SIA Berlin-Chemie/Menarini Baltic, lekciju sagatavošana un nolasīšana - 146.53 LVL,

- ārvalstu komersanta Servier International pārstāvniecība, par lekciju sagatavošanu un nolasīšanu - 1589.75 LVL,

- ārvalstu komersanta Aventis Intercontinental pārstāvniecība, zinātniskās konsultācijas, lekciju sagatavošana un nolasīšana - 2930.40 LVL,

- ārvalstu komersanta Aventis Intercontinental pārstāvniecība, klīniskais pētījums (līgums) - 1083.00 LVL,

- ārvalstu komersanta E. Merck pārstāvniecība, autoratlīdzība - 152.38 LVL,

- GlaxoSmithKline Latvia SIA, autoratlīdzība - 1617.00 LVL,

- SIA Merck Sharp & Dohme Latvija, klīniskā pētījuma līgums - 2555.06 LVL,

- SIA Merck Sharp & Dohme Latvija, honorārs - 675.23 LVL.

Kopējais farmācijas kompāniju „atbalsts” Latvijas mediķiem 2015. gadā

SIA Bayer - 288 319,26 eiro

Roche Latvija SIA - 237 673,91 eiro

Novartis Pharma Services Inc.pārstāvniecība Latvijā - 184 017,98 eiro

Sanofi Aventis Latvia SIA - 179 570,67 eiro

Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā - 121 600,26 eiro

SIA Merck Serono - 114 771,39 eiro

Amgen Switzerland AG Vilniaus filialas - 110 887,99 eiro

Sicor Biotech filiāle Latvijā - 104 735,72 eiro

Ārvalstu komersanta Ipsen Pharma pārstāvniecība - 98 419,07 eiro

SIA Berlin-Chemie/Menarini Baltic - 98 366,00 eiro

AS Olainfarm - 88 325,71 eiro

SIA Servier Latvia - 87 857,56 eiro

KRKA Latvija SIA - 86 011,00 eiro

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG Latvijas filiāle - 78 833,30 eiro

Gedeon Richter Plc. pārstāvniecība Latvijā - 76 078,68 eiro

SIA AstraZeneca Latvija - 75 197,97 eiro

SIA Oriola Rīga - 69 146,05 eiro

UAB Johnson & Johnson filiāle Latvija - 66 091,90 eiro

ABBVIE SIA - 62 626,41 eiro

SIA GlaxoSmithKline Latvia - 61 731,00 eiro

Sandoz d.d. Pārstāvniecība Latvijā - 61 063,45 eiro

Eli Lilly (Suisse) S.A. pārstāvniecība - 57 208,67 eiro

SIA Takeda Latvia - 55 698,82 eiro

AS Grindeks - 52 747,48 eiro

Lundbeck Latvia SIA - 43 933,61 eiro

BGP Products SIA - 42 957,02 eiro

SIA Baxter Latvija - 37 596,77 eiro

Novo Nordisk A/S pārstāvniecība Latvijā - 33 349,25 eiro

Egis Pharmaceuticals PLC pārstāvniecība Latvijā - 31 258,06 eiro

Alcon Pharmaceuticals Ltd.pārstāvniecība Latvijā - 30 352,77 eiro

General Electric International Inc.filiāle Latvijā - 22 447,32 eiro

Algol Pharma SIA - 19 394,24 eiro

Shire CEE GmbH - 18 200,00 eiro

UAB Actavis Baltics Latvijas filiāle - 17 521,11 eiro

Orion Pharma pārstāvniecība Latvijā - 10 583,75 eiro

Gilead Sciences Poland Sp.z.o.o. - 6 267,27 eiro

SIA GL Pharma Riga - 4 088,43 eiro

SIA Meda Pharma - 4 030,00 eiro

Polpharma SA - 3 697,00 eiro

Orphan Europe Nordic AB - 2 384,50 eiro

Bristol-Myers Squibb - 2 323,54 eiro

Worwag Pharma GmbH&Co.KG - 1 750,00 eiro

Oy Swedish Orphan Biovitrum AB - 1 674,00 eiro

SIA Orivas - 945,00 eiro

Abbott Laboratories Baltics SIA - 709,00 eiro

Dati: Veselības inspekcijas apkopotā informācija

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu: