Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektore Agnese Korbe apgalvo, ka neko „nemācēšot teikt”, pagājušā gada beigās Latvijā pārstāvētās farmācijas kompānijas ir sākušas plānot plašu kampaņu, lai sabiedrībai „pareizi” pasniegtu datus par to sniegto finansiālo „atbalstu” vietējiem ārstiem – vairāk nekā 2,85 miljoniem eiro.

SIFFA izpilddirektore ir gatava detalizēti stāstīt par to, kā farmācijas kompānijām visās Eiropas valstīs ir pieņemts savs „Atklātības kodekss”, kas Latvijā esot saistošs SIFFA un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) biedriem. Viņi tad arī jūnija beigās publiskošot apjomīgus datus par visa veida finansējumu, ko no medikamentu ražotājiem pērn saņēmuši Latvijas ārsti.

Viņas stāstītais diezgan precīzi atbilst tam, par ko pati farmācijas lobija jaunā pārstāve it kā neko nezinot, - Pietiek rīcībā nonākušam, ar pagājušā gada nogali datētam dokumentam ar nosaukumu „Darba uzdevums komunikāciju stratēģijas izstrādei”. Šī darba uzdevuma devējas ir bijušas A. Korbes vadītā SIFFA un otra viņas pieminētā „Atklātības kodeksa” saistītā organizācija – LPMA.

Kā izriet no šī dokumenta, pagājušā gada nogalē abās lobiju organizācijās pārstāvētās farmācijas kompānijas ir satraucis fakts, ka jaunpieņemti Ministru kabineta noteikumi pirmoreiz „paredz būtisku informācijas atklāšanu par sadarbību ar veselības aprūpes speciālistiem un veselības aprūpes organizācijām”. Vislielāko satraukumu radījis apsvērums, ka pēc šo datu publiskošanas varētu tikt ietekmēts nozīmīgais peļņas avots – valsts finansējums kompensējamiem medikamentiem.

„Pastāv pamatotas bažas, ka informācijas atklāšana sabiedrībai bez konteksta un skaidrojuma var radīt negatīvu ietekmi uz farmācijas nozares (arī ārstniecības personu) reputāciju. Savukārt negatīvā reputācija var ietekmēt arī politisku lēmumu pieņemšanu, piemēram, attiecībā uz vajadzību piešķirt papildu līdzekļus kompensējamām zālēm,” teikts farmācijas lobiju „darba uzdevumā”. Tāpat dokumentā norādīts, ka esot skaidrs – „sabiedrība nav gatava iepriekš minētās informācijas publicēšanai un pastāv bažas par tās tendenciozu interpretāciju”.

Lai panāktu, ka sabiedrība „ir gatava”, farmācijas kompāniju lobijs jau pagājušā gada beigās nolēmis finansēt īpašu kampaņu, lai „atbilstošā komunikācijā ar dažādām sabiedrības grupām, dažādiem medijiem ar dažādiem līdzekļiem novērstu negatīvu ietekmi uz farmācijas industrijas reputāciju, tostarp preventīvi sniedzot korektu informācijas interpretāciju”. Darba uzdevums paredzēja gan publiskus un slēgtus informatīvus pasākumus un „satura sagatavošanu mērķa grupām”, gan „interaktīvu instrumentu pielietojumu” un „atbalstu plašsaziņas līdzekļu analīzē un attiecībās ar žurnālistiem”.

Par to, cik nozīmīga farmācijas kompāniju lobijam šķitusi šī problēma, liecina arī fakts, ka vispār nav ticis noteikts iespējamais kampaņas finansējuma apjoms, - tā vietā iespējamiem kampaņas organizētājiem lūgts pašiem iesniegt „budžeta piedāvājumu atkarībā no sniegto pakalpojumu apjoma (minimāli nepieciešamais un vēlamais)”. Savukārt uz finansējuma avotiem norāda divas darba uzdevumā minētās elektroniskā pasta adreses, uz kurām bija jānosūta piedāvājumi, - tās pieder SIA GlaxoSmithKline Latvia valdes loceklei Signei Vēliņai un šīs pašas farmācijas kompānijas pārstāvei Jelenai Balickai.

Par to, kādu tieši finansējuma apjomu farmācijas kompānijas piešķīrušas kampaņai, drošu ziņu nav. A. Korbe ar vārdiem: „Par to darba uzdevumu es neko nemācēšu teikt…” liek saprast, ka ne par kādām viņas vadītās organizācijas pasūtītām kampaņām vispār neko nezinot. Vēl nerunīgākas ir citas personas, kurām acīmredzami vajadzētu būt saistītām ar kampaņas pasūtīšanu un īstenošanu.

Tikmēr, kā redzams no medijiem, kampaņa jau ir sākta – jau vairākas dienas pirms tam, kad Veselības inspekcija aizvadītās nedēļas beigās publiskoja farmācijas kompāniju obligātā kārtā iesniegtos datus, medijos parādījās pirmās publikācijas, kurās akcents bija likts uz nepilnīgo informāciju, kas jāsniedz atbilstoši valdības noteikumiem, un jauno, pozitīvi vērtējamo „Atklātības kodeksu”.

Taču patiesībā atbilstoši valdības noteikumiem iesniegtie un Veselības inspekcijas publiskotie farmācijas kompāniju ziņojumi uz kopumā aptuveni 500 lappusēm sniedz ļoti apjomīgu un detalizētu ieskatu par to, kādas konkrētas summas konkrētas farmācijas izmaksā konkrētiem ārstiem un ārstu grupām un kādu pasākumu apmeklēšanai tās tiek izmantotas.

Astoņas farmācijas kompānijas – kuru vidū nav nevienas vietējās – pērn Latvijas mediķiem šajos „civilizētajos kukuļos” izmaksājušas vairāk nekā 100 tūkstošus eiro katra. Pieci lielākie Latvijas ārstu atbalstītāji farmācijas kompāniju vidū ir bijuši SIA Bayer ar vairāk nekā 288 tūkstošiem eiro, SIA Roche Latvija ar 237 tūkstošiem eiro, Novartis Pharma Services Inc. pārstāvniecība Latvijā ar 184 tūkstošiem eiro, SIA Sanofi Aventis Latvia ar 179 tūkstošiem eiro un Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā ar 121 600 eiro.

 Kopumā farmācijas kompānijas gada laikā Latvijas mediķiem dažādos veidos „atbalstā” izmaksājušas vairāk nekā 2,85 miljonus eiro: lielākā daļa iztērēta, lai apmaksātu ārstiem un citiem medicīnas speciālistiem braucienus uz nozares pasākumiem ārvalstīs un sponsorētu dažādus pasākumus tepat Latvijā, pārējā – ziedojumiem dažādām medicīnas organizācijām.

Lielākoties summas uz vienu ārstu vienā reizē nepārsniedz dažus desmitus vai simtus eiro, taču ir arī pietiekami daudzi izņēmumi, kad konkrētam ārstam ārvalstu kongresa vai cita pasākuma apmeklējumam viena vai otra farmācijas kompānija apmaksājusi tūkstošos mērāmas summas. Pietiek šodien publicē visus šos ziņojumus – tos iespējams gan izlasīt, gan lejuplādēt.

Latvijas ārstus situācijā, kad nākas pieņemt „civilizētos kukuļus”, ir nostādījusi valsts. „Igaunijā katram ārstam valsts piešķir 1000 eiro gadā dažādu izglītojošu konferenču un semināru apmeklēšanai. Es nemaz nerunāju par Skandināvijas valstīm, kur atbalsts ir daudz lielāks. Latvijā šāda instrumenta nav, tādēļ arī farmācijas industrija var droši piedāvāt ārstiem apmaksāt šādus braucienus, un ārsti tam piekrīt,” LA stāsta pazīstamā ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, kura pati šādos farmācijas kompāniju apmaksātos braucienos nekad nebraucot, jo resertifikācijai nepieciešamos kredītpunktus varot savākt arī tepat Latvijā.

Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis norāda, ka bez ārvalstu braucieniem iztikt ārstam ir grūti: „Ārstu profesija ir reglamentēta, un valsts prasa resertifikāciju, kuras iegūšanai nepieciešams apmeklēt dažādus kursus, seminārus, konferences un kongresus. Tā kā Latvijas valsts nespēj piedāvāt ne finansējumu šo pasākumu apmeklējumam, ne arī pašus seminārus un konferences, tad ārsti ir spiesti braukt uz ārzemēm, lai iegūtu kredītpunktus.”

Tagad gan esot tendence mainīt finansējuma piešķiršanas sistēmu. „Līdz šim bija tā, ka, ja kāds ārsts bija iecerējis apmeklēt, viņš sūtīja lūgumu farmācijas kompānijai apmaksāt piedalīšanos šajā konferencē – ceļa izdevumus, viesnīcu utt. Tad farmācijas kompānija noteica, ka lidojums ekonomiskajā klasē, dzīvošana ne vairāk kā četru zvaigžņu viesnīcā, un sedza šos izdevumus. Tagad to ir mēģināts apgriezt otrādi. Farmācijas kompānija vēršas pie nozares speciālistu asociācijas un piedāvā apmaksāt dalību šajos kursos, konferencē vai kongresā,” skaidro P. Apinis.

Tomēr, kā rāda farmācijas kompāniju publiskotie „atbalsta” dati, liela daļa mediķu braucienu joprojām ir tieši uz konkrētas kompānijas pasākumiem. „Problēma ir nevis tā, ka ārsts jūt pienākumu izrakstīt zāles no tā ražotāja, uz kura apmaksātu konferenci viņš bijis, bet gan tādēļ, ka viņam tas ir iestāstīts. Viņš ir informēts par konkrētām zālēm, bet ne par konkurentu ražotām. Tur ir tas risks,” skaidro I. Aizsilniece.

Nule publiskotajos datos gan nav atrodams nekas par tiem maksājumiem, ko mediķi no farmācijas kompānijām saņem par „darbu” – lekcijām, dalību pētījumos, lekcijām, konsultācijām utml. Attiecībā uz saviem izdevumiem šos datus gan jūnija beigās sola publiskot „Atklātības kodeksu” parakstījušie SIFFA un LPMA biedri, taču ar vienu „bet” – ja neiebildīs paši ārsti. Līdz ar to ir skaidrs, ka šie dati labākajā gadījumā būs būtiski nepilnīgi.

Dati par ārstu ienākumiem arī no šiem avotiem atklātībā nenonāk bieži, taču tos var ilustrēt šāds fakts: par „Laventa ārstu” bieži dēvētajam Aivaram Lejniekam SIA AstraZeneca Latvija pērn apmaksājusi 3691 eiro vērtu braucienu uz Amerikas Diabēta asociācijas kongresu. Taču, kad A. Lejnieks pirms vairākiem gadiem pabija valsts amatpersonas statusā un viņam nācās aizpildīt publisko deklarāciju, tās ienākumu sadaļa (summas vēl ir latos) sniedz priekšstatu, kādi dati varētu tikt, bet, visticamākais, tā arī netiks atklāti par daudziem mediķiem:

- honorārs par piedalīšanos pētījumā Audit (ārzemēs gūti ienākumi) - 224.60 USD,

- ārvalstu komersanta Eli Lilly pārstāvniecība, atlīdzība - 2668.80 LVL,

- ārvalstu komersanta Pfizer pārstāvniecība, samaksa par lekciju sagatavošanu un nolasīšanu - 1860.80 LVL,

- ārvalstu komersanta Hoffmann-La Roche pārstāvniecība, autoratlīdzība - 1333.33 LVL,

­- Abbott Laboratories Latvijas filiāle, autoratlīdzība - 160.00 LVL,

SIA Berlin-Chemie/Menarini Baltic, lekciju sagatavošana un nolasīšana - 146.53 LVL,

- ārvalstu komersanta Servier International pārstāvniecība, par lekciju sagatavošanu un nolasīšanu - 1589.75 LVL,

- ārvalstu komersanta Aventis Intercontinental pārstāvniecība, zinātniskās konsultācijas, lekciju sagatavošana un nolasīšana - 2930.40 LVL,

- ārvalstu komersanta Aventis Intercontinental pārstāvniecība, klīniskais pētījums (līgums) - 1083.00 LVL,

- ārvalstu komersanta E. Merck pārstāvniecība, autoratlīdzība - 152.38 LVL,

- GlaxoSmithKline Latvia SIA, autoratlīdzība - 1617.00 LVL,

- SIA Merck Sharp & Dohme Latvija, klīniskā pētījuma līgums - 2555.06 LVL,

- SIA Merck Sharp & Dohme Latvija, honorārs - 675.23 LVL.

Kopējais farmācijas kompāniju „atbalsts” Latvijas mediķiem 2015. gadā

SIA Bayer - 288 319,26 eiro

Roche Latvija SIA - 237 673,91 eiro

Novartis Pharma Services Inc.pārstāvniecība Latvijā - 184 017,98 eiro

Sanofi Aventis Latvia SIA - 179 570,67 eiro

Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā - 121 600,26 eiro

SIA Merck Serono - 114 771,39 eiro

Amgen Switzerland AG Vilniaus filialas - 110 887,99 eiro

Sicor Biotech filiāle Latvijā - 104 735,72 eiro

Ārvalstu komersanta Ipsen Pharma pārstāvniecība - 98 419,07 eiro

SIA Berlin-Chemie/Menarini Baltic - 98 366,00 eiro

AS Olainfarm - 88 325,71 eiro

SIA Servier Latvia - 87 857,56 eiro

KRKA Latvija SIA - 86 011,00 eiro

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG Latvijas filiāle - 78 833,30 eiro

Gedeon Richter Plc. pārstāvniecība Latvijā - 76 078,68 eiro

SIA AstraZeneca Latvija - 75 197,97 eiro

SIA Oriola Rīga - 69 146,05 eiro

UAB Johnson & Johnson filiāle Latvija - 66 091,90 eiro

ABBVIE SIA - 62 626,41 eiro

SIA GlaxoSmithKline Latvia - 61 731,00 eiro

Sandoz d.d. Pārstāvniecība Latvijā - 61 063,45 eiro

Eli Lilly (Suisse) S.A. pārstāvniecība - 57 208,67 eiro

SIA Takeda Latvia - 55 698,82 eiro

AS Grindeks - 52 747,48 eiro

Lundbeck Latvia SIA - 43 933,61 eiro

BGP Products SIA - 42 957,02 eiro

SIA Baxter Latvija - 37 596,77 eiro

Novo Nordisk A/S pārstāvniecība Latvijā - 33 349,25 eiro

Egis Pharmaceuticals PLC pārstāvniecība Latvijā - 31 258,06 eiro

Alcon Pharmaceuticals Ltd.pārstāvniecība Latvijā - 30 352,77 eiro

General Electric International Inc.filiāle Latvijā - 22 447,32 eiro

Algol Pharma SIA - 19 394,24 eiro

Shire CEE GmbH - 18 200,00 eiro

UAB Actavis Baltics Latvijas filiāle - 17 521,11 eiro

Orion Pharma pārstāvniecība Latvijā - 10 583,75 eiro

Gilead Sciences Poland Sp.z.o.o. - 6 267,27 eiro

SIA GL Pharma Riga - 4 088,43 eiro

SIA Meda Pharma - 4 030,00 eiro

Polpharma SA - 3 697,00 eiro

Orphan Europe Nordic AB - 2 384,50 eiro

Bristol-Myers Squibb - 2 323,54 eiro

Worwag Pharma GmbH&Co.KG - 1 750,00 eiro

Oy Swedish Orphan Biovitrum AB - 1 674,00 eiro

SIA Orivas - 945,00 eiro

Abbott Laboratories Baltics SIA - 709,00 eiro

Dati: Veselības inspekcijas apkopotā informācija

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

FotoŠī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam, taču manis pieteikto kandidātu nākamajā dienā starp izvirzītajiem kandidātiem neatradu. Diemžēl atbildi uz jautājumu, kādēļ Saeimas Preses dienests publisko nepilnīgu informāciju, Saeimas Prezidija birojs man nav sniedzis. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs nespēj sniegt pamatotu atbildi, kāpēc es kā pašvaldības deputāts nedrīkstu oficiāli virzīt savu prezidenta amata kandidātu.
Lasīt visu...

6

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

Foto2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi kritizējusi vairākus runātājus ikgadējā Indijas Zinātnes kongresā par neracionālu, galvenokārt reliģijā balstītu pieņēmumu izteikšanu”. Sašutumu izraisīja, piemēra, Āndhra Pradēšas centrālās universitātes vicekanclera Nagešvara Rao apgalvojums, ka “dēmonu dievam Rāvanam savulaik bijuši lidlauki mūsdienu Šrilankas teritorijā un 24 veidu lidmašīnas,” (“Vadošā Indijas zinātnieku konferencē vadību pārņem reliģisku teoriju sludinātāji”, Delfi, 2019, 7. janvāris).
Lasīt visu...

21

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

FotoPietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas gaitu[2][3][4]. 
Lasīt visu...

21

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

FotoVai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs cittautietis? Vai latviešiem patiks, ka Valsts prezidents ir ļoti nekaunīgs un aprobežots ebrejs, no kura jau sen ir novērsusies ebreju tauta un kurš tagad, lai tiktu ievēlēts, demonstrē šausmīgu sava etnosa necieņu? Latvijā vēl nav bijis tik nekaunīgs un nelietīgs Valsts prezidenta kandidāts. Vai latvieši protestēs?
Lasīt visu...

21

Latvija gaida nākamo vadoni

FotoEsošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...

Foto

Kas nogāja greizi Tālim Linkaitam

Gan citi JKP politiķi, gan pats Tālis Linkaits valdības veidošanas procesā ne tikai neslēpa, ka viņu galvenais uzdevums ir apturēt dzelzceļa...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa un „Uzvaras” svinības

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa kļūst arvien redzamāka, ko nosaka arī partiju aģitēšanas laiku izmantošana televīzijā...

Foto

Mēs ļoti labprāt šautu arī migrējošās zosis pavasarī, ja vien mums to atļautu

1. Juridiskais pamatojums. Gan Medību likums, kurā ir pilnībā pārņemtas direktīvas prasības par...

Foto

Virknē Ventspils ostas kompāniju šobrīd ir ļoti vājš menedžments, ko vada starptautiskais blēdis Ostaps Benders jeb Rūdolfs Meroni...

Ventspils brīvostas mājas lapā publicēta vērā ņemama intervija...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 2. Jocīgā laime

2019.gada 1.aprīlī Latvijā izveidojās it kā jocīga situācija. Turklāt situācijas jocīgums netika apzināti izraisīts atbilstoši pirmā aprīļa, Lielās Joku dienas,...

Foto

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar...

Foto

Par paranormālās dzīvesziņas pārņemto pasaules daļu

Kad Saeima pārtikas iepakojumā aizliegs izmantot plastmasu ar bisfenolu A, vienīgais arguments skolas bērnu apgādāšanai tieši ar "Memory Water" ūdeni,...

Foto

Latvijas dzelzceļa sistēma pārmaiņu priekšvakarā

Dzelzceļš – tā nav tikai infrastruktūra, vagoni un kravas. Lai dzelzceļš veiksmīgi darbotos, ir jābūt cilvēkam; ir jābūt interesei, enerģijai un...

Foto

Tik labi kā vēl nekad

Valsts prezidenta kampaņas iesākumā tika paziņots, ka "Latvijas iedzīvotāji pašreiz dzīvo tik labi kā vēl nekad". Kad varas aprindas pauž kārtējo...

Foto

Būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos

Vienotības valdība ir ķērusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loģiski rodas jautājums – kāpēc ir...

Foto

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo

Ļoti cienījamās un godājamās valsts amatpersonas, valdības pārstāvji, ministri, dievkalpojuma dalībnieki, visi tie, kas tajā piedalās ar televīzijas...

Foto

Novērtēsim, ka varam tagad svinēt mūsu valsts brīvību pie baltiem galdautiem

Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs...

Foto

Patofobijas vietējais dizains

Fobiju sarakstu nepieciešams papildināt. To ir pelnījusi latviešu varas inteliģence. Tās darbībā ir uzkrītoši konstatējama etniski specifiska fobija – īpaša tipa paniskas bailes,...

Foto

Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki

Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar...

Foto

Pirmās 100 dienas

Pirmajās 100 dienās paveiktais Satiksmes ministrijā: sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konkursa sagatavošanā esam tikuši līdz koncepcijas prezentācijai Sabiedriskā transporta padomē, ar mērķi maijā...

Foto

Mana tauta, visa pasaule tevi muļķo, uzticies man un dzer superūdeni par uzskrūvētu cenu

“Memory water” dibinātājam Jānim Pļaviņam nepietiek, ka cilvēki maksā eiro par litru...

Foto

Es esmu drošs, ka tauta nostāsies manā pusē un šis process tikai pieņemas spēkā, un tautas spēks ir neapturams

Vēlos detalizēti informēt par Satversmes aizsardzības biroja...

Foto

Satiksmes ministram riebjas popularitāte?

Interesanti, ar ko dižu un svarīgu sevi ikdienā nodarbina Tālis Linkaits? Ar kādu veikumu viņš varētu mums atskaitīties par savām pirmajām 100...

Foto

Ikšķiles novada pašvaldība aptauju organizē likumu ietvaros un to arī sarīkos

Ikšķiles novada pašvaldības domes lēmums organizēt Ikšķiles novada pašvaldības (Pašvaldība) administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauju ar...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 1. Pamatbūtība

Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”. Tautas garīgā bojāeja notiek precīzi saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi . Pagātnē garīgi...

Foto

Puņķu valdība

Mēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem....

Foto

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu...

Foto

Smiekli nevietā

Pirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai...

Foto

Dzirkstele

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem,...

Foto

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība,...

Foto

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas...

Foto

Nacionālais suicīds

2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam...

Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....