Iesaki rakstu: 
Kā tieši Veselības inspekcijas (VI) Farmācijas departamenta vecākajam referentam, farmaceitam Artūram Praškilēvicam izdevās vakcinēties pret Covid-19 laikā, kad „parastiem” farmaceitiem šāda iespēja netiek sniegta? P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas oficiālā atbilde ir – tas esot noticis tikai un vienīgi kļūdas pēc.
„Kas tad padara vakcīnu saņēmušo farmācijas nozares ierēdni pārāku par citiem aptiekās strādājošajiem? Atbilde, ļoti iespējams, ir meklējama viņa kopdzīvē ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologu, Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) Sertifikācijas padomes priekšsēdētāju Gustavu Latkovski, ar kura protekcionismu pirms diviem mēnešiem A.Praškilevics sāka karjeru Veselības inspekcijā. Tāpat lielā mērā ar viņa gādību šovasar farmaceita grādu ieguvušais nu jau ierēdnis uzreiz nokļuva Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas "Farmācijas" studiju programmas direktora amatā,” šādu versiju aizvadītajā nedēļā izteica Pietiek lasītājs, kas informēja par šo gadījumu.
Pēc ilgākas noskaidrošanas P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas oficiālā versija tagad ir šāda: „Pieraksts kļūdaini veikts intensīvas darba slodzes apstākļos, veicot personu intensīvu un liela apjoma pierakstu uz vakcināciju pret Covid-19. Attiecīgi jāsecina, ka kļūda radusies cilvēciskā faktora rezultātā, bet tā noteikti nav sistēmiska.”
Saskaņā ar šo skaidrojumu pēc informācijas publiskošanas slimnīcas darbinieki noklausījušies audioierakstu no telefona sarunas caur pieraksta tālruņa numuru, kuras laikā tika veikts pieraksts pieraksta kalendārā, un konstatējuši: „Vakcinētā persona norāda, ka ir farmaceits. Slimnīcā ir skaidri noteikts, ka saskaņā ar valstī noteikto vakcinēšanās kārtību, uz vakcināciju pret Covid-19 tiek vakcinēti tikai ārstniecības iestāžu darbinieki, līdz ar ko – ārstniecības iestāžu farmaceiti saņem vakcīnu kā šo iestāžu darbinieki. Šajā gadījumā netika līdz galam noskaidrota vakcinētās personas sasaiste ar ārstniecības iestādi.”
Arī A. Praškilēvics apgalvo, ka tikt pie vakcinācijas neviens viņam neesot palīdzējis un tas noticis pilnīgi nejauši: „Es 11. janvāra rītā piezvanīju uz publiski pieejamu telefona numuru – 67095392, lai noskaidrotu, vai es, būdams farmaceits, varu vakcinēties. Telefona sarunā man apstiprināja, ka, jā, varu saņemt vakcīnu, un mani pierakstīja uz konkrētu vakcinēšanās laiku.
Ierodoties uz vakcināciju, es uzrādīju gan savu personu apliecinošo dokumentu, gan vēlreiz norādīju, ka esmu farmaceits un uzrādīju savu farmaceita apliecību. Ņemot vērā, ka man vakcinēšana netika atteikta, tas radīja manī paļāvību, ka man ir tiesības uz vakcinēšanos.
Vēlos stingri noraidīt jebkādas baumas, ka kāds man būtu palīdzējis vakcinēties. Neviens cits nekādā veidā nav palīdzējis man saņemt šo vakcīnu. Gan pēc telefonsarunas, kad apjautājos, vai es drīkstu vakcinēties, gan pēc pašas vakcinācijas man neradās nekādas aizdomas, ka farmaceiti nedrīkstētu vakcinēties. Turklāt, cik man zināms, tanī pat dienā, tādā pat veidā, uz vakcināciju pieteicās un vakcīnu saņēma arī vairāki citi farmaceiti.”
Kā redzams, no A. Praškilēvica teiktā izriet, ka pretēji slimnīcas apgalvojumam, ka esot runa par individuālu kļūdu, patiesībā varētu būt runa kā reiz par sistēmisku „kļūdīšanos”, turklāt laikā, kad jau izbeidzas īstām ārstniecības personām paredzētās vakcīnas.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
