Iesaki rakstu: 
Labās ziņas: nesen publiskotā Latvijas Ekonomikas ministrijas ziņojumā teikts, ka nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) periodā no 2023. līdz 2035. gadam divkāršosies no 40,3 miljardiem eiro 2023. gadā līdz 83 miljardiem eiro 2035. gadā. Sliktās ziņas: tas nenotiks…
Ļaujiet man pierādīt, kādēļ. Ziņojums ir ļoti garš (vairāk nekā 60 lappuses), ar neskaitāmiem ieteikumiem un daudzām smalkām infografikām, taču šeit apskatīšu ziņojumā minētos piecus galvenos mērķus 2023.–2035. gada periodam:
- Ekonomikas pieaugums 4–5% gadā.
- Nodarbināto skaits – vismaz 900 000.
- Investīciju daļa no IKP palielināsies no 18% līdz 25%.
- Eksporta daļa no IKP pieaugs no 64% līdz 85%.
- Izdevumu pētniecībai un attīstībai daļa no IKP palielināsies no 0,75% līdz 3,2%.
Par pirmo mērķi: gada nominālā IKP divkāršošanai līdz 2035. gadam vajadzīgs apmēram 6% pieaugums gadā. 2% būs cenu pieaugums, ja tiks izpildīts Eiropas Centrālās bankas mērķrādītājs, atstājot 4% reālajam pieaugumam. Latvijas IKP vidējais gada pieaugums kopš 1995. gada bijis 3,4%. Jo valsts ir nabadzīgāka, jo pieaugums parasti ir lielāks, tāpēc grūti iedomāties, kādēļ Latvijā, kas šodien ir daudz bagātāka nekā 1995. gadā, pēkšņi būtu jāsākas būtiski straujākai izaugsmei.
No 2010. līdz 2023. gadam pieaugums bija vidēji 2,5% gadā, un ļoti straujais IKP pieaugums toreizējā premjerministra Kalvīša "treknajos gados" bija iespējams vienīgi tādēļ, ka to "baroja" neilgtspējīgs kredītu bums. Mans vērtējums: 4% pieaugums gadā ir nereālistisks.
Par otro mērķi: nodarbināto skaits pašlaik ir apmēram 880 000, tādēļ pirmajā acu uzmetienā 900 000 šķiet sasniedzams mērķis, un pēdējos desmit gados faktiskais nodarbināto skaits arī bijis apmēram tik liels. Taču darbaspēks jeb nodarbināmo cilvēku skaits ir apmēram 950 000, un, ņemot vērā Latvijas demogrāfisko attīstību, līdz 2035. gadam tas samazināsies, tādēļ mērķis 900 000 būs grūti sasniedzams. Mans vērtējums: apšaubāmi, ka līdz 2035. gadam nodarbināto skaits sasniegs 900 000.
Par trešo mērķi: investīcijas (kopējie ieguldījumi pamatkapitālā) pēdējos gados bijušas apmēram 22–24% no IKP. 2005.–2008. gadā tās pārsniedza 30%, taču tas bija tādēļ, ka tolaik bija liels un neilgtspējīgs nekustamā īpašuma bums. Mans vērtējums: tas ir izdarāms, lai gan neesmu gluži drošs par to, no kurienes nāks visas šīs investīcijas. Lai tas notiktu, noteikti jāmazinās ģeopolitiskajam saspīlējumam.
Par ceturto mērķi: Latvijā ir ļoti atvērta ekonomika ar lielu eksporta īpatsvaru IKP. Latvija kļuva vairāk uz eksportu orientēta pēc finanšu krīzes, kad eksporta īpatsvars IKP pieauga no apmēram 40% līdz 60%. Visjaunākie dati (2023) ir 64%, un tas ir mazāk nekā 2022. gadā nelielas izaugsmes vai recesijas dēļ vairākās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī Krievijai noteikto sankciju dēļ. Globalizācija atkāpjas, bet vai pozitīvi varētu būt tas, ka kaut kas no tā, ko Eiropas Savienība (ES) vairs nepirks no Ķīnas, varētu tikt ražots šeit?! Tomēr sasniegt 85% (un izskatīties līdzīgāk Igaunijai un Lietuvai) būs izaicinājums. Mans vērtējums: pirms tam noticu, gribu to redzēt.
Par piekto mērķi: izdevumi pētniecībai un attīstībai ir savstarpēji saistīti ar to, cik izsmalcināta ir ekonomika. Lai izstrādātu augsta līmeņa preces, vajadzīgi lieli izdevumi pētniecībai un attīstībai, taču Latvijā, vērtējot pēc starptautiskajiem standartiem, šie izdevumi ir ļoti mazi un tādi bijuši vienmēr, un tas atspoguļo to, ka liela daļa ražošanas šeit nemaz nav tik moderna un ka šī ir lielākoties pakalpojumu ekonomika, kur pakalpojumu ražošanai tik lieli izdevumi pētniecībai un attīstībai nav vajadzīgi.
Pašreizējā vērtība ir 0,75% no IKP; tā vienmēr bijusi zem 1%, tā ir trešā zemākā Eiropas Savienībā un augstāka salīdzinājumā vienīgi ar Maltu un Rumāniju – tātad kā var kāds izvirzīt četrkāršošanos 12 gadu laikā kā reālistisku scenāriju??? Mans vērtējums: pilnīga zinātniskā fantastika!
Vienkāršs secinājums: sliktās ziņas, ko minēju sākumā, – tas vienkārši nenotiks.
Un tas padara šo ziņojumu – kurā citādi ir daudz interesantas informācijas un daudz jauku infografiku – diezgan nelietderīgu, jo tas ir tik nereālistisks. Tas pieļauj tādu kļūdu, kādas gadu gaitā esmu tik daudz reižu redzējis šeit, Latvijā. Ļaujiet man minēt tikai vienu piemēru.
Viens no (daudzajiem) ziņojumā minētajiem mērķiem ir izmantot Latvijas priekšrocības, lai radītu jaunas eksportējamas preces un pakalpojumus. Tomēr tajā nav paskaidrots a) kādas ir šīs priekšrocības, b) kuri ekonomikas sektori varētu radīt šīs eksportējamās preces un, kas ir vissvarīgākais, c) kāpēc tas līdz šim nav darīts.
Tad šis ziņojums būtu lietderīgs Latvijas ekonomikas attīstībai. Pašlaik tas tāds vienkārši nav.
* Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas nodaļas vadītājs
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
