Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo mēnešu laikā vairākkārt publiski izskanējuši apgalvojumi, ka “Pīlēna sarakstam” esot saistība ar Rūdolfa Meroni cilvēkiem Ventspilī. Šādi apgalvojumi ir viegli pārbaudāmi un verificējami, atbilst tie patiesībai vai ne.

"APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" (tāds ir pilnais oficiālais nosaukums) savā Kurzemes apgabala sarakstā ar piekto numuru pieteicis Aivi Landmani, kurš kā darbavietu norādījis SIA “Ventspils Port Services”. Viņš deklarējis dzīvokli un zemi Ventspilī, kā arī ēkas ar zemi Talsos, auto un motociklu, kapitāldaļas trīs firmās, nepilnu 50 tūkstošu eiro parādus un vairāk nekā 150 tūkstošu aizdevumus.

Aivis Landmanis kopā ar brāli Ivaru ilgus gadus bija Ventspils domes deputāti, vienlaikus būdami nodarbināti Rūdolfa Meroni kontrolētos uzņēmumos, kuri turpina atrasties R. Meroni kontrolē par spīti faktam, ka viņu jau pirms vairāk nekā diviem gadiem atcēluši no “arestētās mantas glabātāja” ienesīgā posteņa (vēl vairāk — par arestētās mantas neatdošanu ierosināts kriminālprocess). Piemēram, 2019. gadā abi nopelnījuši attiecīgi 66 tūkstošus un gandrīz 52 tūkstošus eiro no R. Meroni tieši vai pastarpināti kontrolētajām struktūrām, kamēr alga domē abiem bijusi teju 10 reizes mazāka — attiecīgi 5142 un 5279 eiro.

Sākot no 2013. gada, A. Landmanis algā no R. Meroni kontrolētās A/S “Kālija Parks” saņēmis 36 tūkstošus latu, bet vēl 47,9 tūkstošus togad saņēmis no A/S “Ventbunkers” ar atzīmi “u.c. ienākumi”. Nākamajā gadā “Kālija Parka” maksātā alga pārvērtusies 51 tūkstotī eiro, 2015. gadā tā bijusi vairs “tikai” 40 tūkstoši eiro, toties 10 tūkstošu algu sākusi maksāt SIA “Ventspils Port Services”. Kopš nākamā gada A. Landmaņa alga šajā firmā atgriezusies ierastajā 51 tūkstoša līmenī, tādai paliekot visus turpmākos gadus līdz pat A. Landmaņa zaudējumam pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās un izkrišanas no Ventspils domes līdz ar brāli Ivaru.

Kā rāda partiju finansēšanas datubāze KNAB mājaslapā, A. Landmanis gadu gaitā ziedojis ne vien paša pārstāvētajai Reģionu apvienībai, bet arī Zatlera Reformu partijai, „Jaunajam Laikam” un to apvienībām. Ziedojis arī brālis.

Skaitļi parāda, kādi ir bijuši A. Landmaņa darbības rezultāti. Laikā, kad viņš strādāja “Kālija Parkā” par “komercdarbības konsultantu”, kālija terminālā kravu apjoms kritās gadu no gada, kamēr A. Landmanis no tā saņēma apaļus 3000 latus mēnesī. Tikmēr darbinieku skaits “Kālija Parkā” samazinājās no 145 strādājošajiem līdz 10 (!) nodarbinātajiem.

Brīdī, kad pārkrautais kālija apjoms terminālā nokritās līdz visu laiku absolūti sliktākajam rādītājam vēsturē — 120 tūkstošiem tonnu visa 2014. gada garumā, A. Landmanis beidzot no “komercdarbības konsultanta” posteņa tika atbrīvots. Un notika brīnums: nākamajā gadā, kolīdz A. Landmanis bija beidzis sniegt “Kālija Parkam” savas “konsultācijas komercdarbībā”, kravu apjoms trīskāršojās līdz 380 tūkstošiem tonnu! (Protams, arī tāds skaitlis ir ļoti tālu no “Kālija Parka” projektētās 7,5 miljonu tonnu pārkraušanas jaudas gadā.)

Pat nosaukums šīm Saeimas vēlēšanām pieteiktajai partiju kombinācijai “Apvienotais saraksts” nāk no Ventspils vietējās politikas: tur sarunvalodā un medijos šādā vārdā uz katrām pašvaldību vēlēšanām (vismaz kopš 2009. gada) tiek dēvēti saraksti, kuros kandidē daudzi R. Meroni kontrolē esošu uzņēmumu darbinieki un kurus ar milzu finansēm atbalsta attiecīgās kompānijas. Likums neļauj pašvaldību vēlēšanās pieteikt tieši šādu apvienības nosaukumu (tur apvienību nosaukumiem, kas pretendē uz katru pašvaldību, lai nejauktu vēlētājiem galvas, obligāti jāsastāv tikai no to veidojošo partiju oficiālajiem nosaukumiem, tāpēc startēja saraksts zem vārda “Jaunā VIENOTĪBA, Politiskā partija Latvijas Reģionu Apvienība”), taču terminu “Apvienotais saraksts” nekas nekavē lietot Saeimas vēlēšanās.

Jāpiezīmē, ka A. Landmaņa naudas saņemšana no R. Meroni kontrolē esošiem uzņēmumiem nav vienīgā dokumentētā saikne starp šī brīža Saeimas vēlēšanu “Apvienotā saraksta” dalībnieci LRA un R. Meroni interesēm. Labi zināmas norādes jau iepriekš sniedza A. Pūpola dokumentālā filma “Ietekmētājs”, kas tika izlaista vēl pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Tajā A. Pūpols dokumentēja saiknes starp tobrīd vēl neatcelto “arestētās mantas glabātāju” un politiķiem, iznākumā nonākot pie secinājuma, ka R. Meroni ir atzīstams par oligarhu — piepildās visas klasiskās pazīmes: kontrole pār milzu biznesiem, ietekme uz medijiem un slepena “vajadzīgo” politiķu finansēšana.

Ansis Pūpols filmā vispirms atgādina, ka publiski jau plaši tikuši apspriesti R. Meroni kontrolēto uzņēmumu maksājumi uz firmiņām, kuru īpašnieki ir tādi politiķi kā Artuss Kaimiņš un Ģirts Valdis Kristovskis, un tad turpina: “Nu mums kļuvis zināms par vēl plašāku ietekmēšanu: [Šveices] advokāts maksājis arī Latvijas Reģionu apvienības vadītāja Daiņa Liepiņa firmām […]. Nauda gājusi arī uz aizdomīgām SIA, kuru valdēs atrodami Krievijas pilsoņi, kuri nekad nav rādījušies Latvijā,” ziņo filmas autors.

Formālais maksājumu pamats — it kā reklāmas pakalpojumu pirkšana “Ventbunkera” vārdā, izvietojot reklāmu Draugiem.lv un TVNetā. Valsts ieņēmumu dienests noskaidrojis, ka tur “Ventbunkera” reklāma parādījusies neesot. Filmā intervēts viens no bijušajiem “Ventbunkera” valdes locekļiem Edgars Ciniņš, kurš apstiprina, ka savulaik redzējis aizdomīgus maksājumus, un piebilst, ka viņš par tiem jau liecinājis KNAB.

Viens no visinteresantākajiem momentiem — konstatēti maksājumi no “Ventbunkera” uz Ozolnieku mazpilsētas ledus halli vismaz 37 tūkstošu eiro apmērā. Nauda skaitīta it kā par “Ventbunkera” reklāmas izvietošanu ledus hallē, taču — tāpat kā gadījumā ar interneta portālu reklāmu — nekāda “Ventbunkera” reklāma Ozolniekos parādījusies nav: “Kā liecina VID izmeklēšana, Liepiņš pat logo neizvietoja: saņēma naudu, un viss.”

D. Liepiņš divas reizes braucis uz Vīni pie R. Meroni. Pirmā tikšanās neesot bijusi veiksmīga: R. Meroni pie galda vienatnē strauji izdzēris veselu pudeli un “atlūzis”. Par otro nekas netiek paskaidrots.

Pretstatā šīm Saeimas vēlēšanām 2018. gada Saeimas vēlēšanās LRA, startējot atsevišķi, ieguva 4,14% balsu, līdz 5% barjerai neaizsniedzoties vien par 7178 balsīm, bet pusgadu vēlāk Eiropas Parlamenta vēlēšanās LRA ieguva 4,98% balsu, pie mandātu dalīšanas netiekot par nieka 82 balsīm. Šoreiz, startējot kopā ar Liepājas partiju un vēl dažām, “apvienotais Pīlēna saraksts” acīmredzot tādā veidā plāno iegūt trūkstošās balsis, lai tiktu pie ietekmes.

Plašāks apskats par filmu “Ietekmētājs” līdz ar saiti uz A. Pūpola darbu:

https://www.pietiek.com/raksti/ansis_pupols_meroni_atzistams_par_oligarhu

Novērtē šo rakstu:

55
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi