Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Faktiski - aicinājums uz „atšaušanu”

Andris Zariņš, biedrības „Medniekiem.lv” valdes priekšsēdētājs
03.06.2012.
Komentāri (61)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nosūtu Jums Zemnieku Saeimas parakstītu dokumentu, kuru faktiski var uzskatīt par atklātu aicinājumu „saimniecisku” interešu vārdā iznīcināt, vai vismaz būtiski samazināt (kā reālās sekas uz Latvijas biosfēru nav prognozējamas) savvaļas dzīvnieku populāciju! Diemžēl jāsecina, ka ilgstošais darbs Zemkopības ministrijas darba grupās neko nav devis Zemnieku Saeimas izpratnes veicināšanā par savvaļas dzīvnieku populācijas saglabāšanas un saprātīgas apsaimniekošanas problemātiku

„Par savvaļas dzīvnieku postījumu novēršanu

Biedrība „Zemnieku saeima”, saņemot ar katru gadu pieaugošo zemes īpašnieku un apsaimniekotāju sūdzības par savvaļas dzīvnieku radītajiem postījumiem un likumdošanas nepilnībām, ir apkopojusi priekšlikumus un sniedz ierosinājumus situācijas uzlabošanā un ieteikumus grozījumiem likumdošanā.

Problēmas ar savvaļas dzīvnieku postījumiem lielā daļā gadījumu ir tad, kad veidojoties pārāk lieliem kolektīviem, tiem monopoltiesības uz medībām attiecīgajā reģionā, pagastā kā rezultātā netiek ievērotas vietējo zemes īpašnieku, meža īpašnieku un vietējo iedzīvotāju intereses.

Medību saimniecībā pašlaik ir lielas problēmas ar lielo savvaļas dzīvnieku skaitu. Medījamo savvaļas dzīvnieku (mežacūku, briežu, bebru, stirnu) populācija Latvijā ir pārāk liela. Biedrība ir veikusi lauksaimnieku anketēšanu par savvaļas dzīvnieku postījumiem, apkopotā informācija rāda, ka lielai daļai ražojošo lauksaimnieku tiek nodarīti savvaļas dzīvnieku postījumi. Zaudējumi svārstās no dažiem simtiem latu līdz pat dažiem desmitiem tūkstošu latu gadā. Kā rāda anketēšanas rezultāti, tad mazākas problēmas ar savvaļas dzīvnieku postījumiem lielo apdzīvoto vietu tuvumā, kas skaidrojams ar to, ka norit salīdzinoši intensīva medību saimniecība.

Biedrība uzskata, ka „Medību likuma” pārkāpums ir dzīvnieku mākslīga saaudzēšana un skaita apzināta neregulēšana, kā rezultātā tiek apdraudētas vai izspiestas no dzīves vietas citas dzīvnieku populācijas sugas medņi, zaķis, rubeņi, irbes u.t.t. Tiek nodarīti lieli postījumi lauksaimniecības kultūrām un mežu jaunaudzēm. Savvaļas dzīvnieku postījumus palielina arī fakts, ka mednieku skaits Latvijā samazinās, pašlaik uz vienu mednieku Latvijā ir aptuveni 300 ha medījamā platība, uz aktīvo mednieku šī platība ir vēl lielāka, fiziski mednieks šādā platībā nevar veikt pareizu medību saimniecību. Par normālu nav uzskatāma situācija, kad atsevišķās Latvijas vietās uz 1000ha mežacūkas medībām tiek izsniegtas līdz pat 15 licences, tas ir rādītājs lielajam savvaļas dzīvnieku blīvumam, pie tāda meža cūku blīvuma strauji samazinās pārējo sīko dzīvnieku un putnu sugu skaits.

Pagaidām spēkā esošā likumdošana saistībā ar savvaļas dzīvniekiem un to radītajiem postījumiem nav nodrošinājusi stāvokļa uzlabošanos. Savvaļas dzīvnieku radīto postījumu problēmai saasinoties ir jānostāda prioritātes, lai nākotnē tas neizvērstos kā papildus ieguldījumi jau izveidotas infrastruktūras sakārtošanā, piemēram, atjaunot izpostītās meliorācijas sistēmas, grāvjus, caurtekas, dambjus, ceļus u.t.t. Uzskatām, ka kā viens no Medību likuma mērķiem ir arī potenciālo savvaļas dzīvnieku postījumu novēršana.

Sniedzam šādus ierosinājumus situācijas uzlabošanā un ieteikumus grozījumiem likumdošanā, kā arī esam gatavi tikties klātienē, lai izrunātu likumdošanas turpmākos grozījumus un piedalīties likumdošanas turpmākā izstrādē :

1) Atrunāt, kurā gadījumā atbildība no medniekiem pāriet uz valsti, gadījumos, ja atsevišķu dzīvnieku sugas ir savairojušās virs kritiskā sliekšņa. Meža dzīvnieku postījumu mazināšanai jānosaka medījamo dzīvnieku lielākais pieļaujamais blīvums (skaits konkrētajā medību iecirkni), atbildību par šī skaita nepārsniegšanu uzņemoties medību iecirknim. Līdz ar to jāveic izmaiņas Zemkopības ministrijas apstiprinātajā kārtībā Nr.3 (23.01.2008.) „Medījamo dzīvnieku uzskaites un limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielākā pieļaujamā apjoma medību platībās aprēķināšanas metodika”, pēc kuras VMD organizē medījamo dzīvnieku uzskaiti.

2) Meža dzīvnieku minimālā nepieciešamā un maksimāli pieļaujamā nomedīšanas limita apspriešanā ir jāpieaicina lauksaimnieku, zemes vai meža īpašnieku organizāciju pārstāvjus, tā veicinot pastāvīgu sadarbību starp mednieku un lauksaimnieku organizācijām.

3) Likumdošanā ir jānosaka, ka zemes vai meža īpašnieku, ja tam ir mednieka apliecība, pēc tā rakstiska iesnieguma ir jāuzņem medību klubā, kura teritorijā tā īpašums atrodas.

4) Līgumiem par medību tiesību lietošanu ir jābūt pārejas periodam vai arī pēc vienas puses vēlmes būtu iespēja lauzt medību tiesību līgumus vismaz 3 mēnešu laikā. Līgumā par medību tiesību nodošanu ir jābūt noteiktām obligātām sastāvdaļām, paredzot, ka šīs sastāvdaļas attiecas uz tiem līgumiem, kas tiek slēgti no jauna vai kuri tiek grozīti.

Noteikt, ka medību līgumā viens no obligātajiem punktiem ir par soda sankcijām par nelimitēto dzīvnieku postījumiem.

5) Briežu govju medību termiņu noteikt no 1 .augusta līdz 31. janvārim, briežu teļu un buļļu medību termiņu noteikt no 15. jūlija līdz 1.martam.

6) Atļaut lietot nakts redzamības iekārtas un klusinātājus, skaņas slāpētājus mežacūku, lapsu, jenotsuņu, Amerikas ūdeļu un ondatru medību laikā un postījumu novēršanā, pārējām sugām atļaut lietot šāvienu trokšņa moderatorus.

7) Noteikt, ka daļa licenču uz mežacūkām ir jāizmanto līdz 1. jūlijam, tādējādi novēršot situāciju, ka mežacūkas, rada lielus postījumus lauksaimniecības kultūrām veģetācijas perioda beigu posmā, kad tieši lauksaimniecības kultūrām tiek nodarīti lielākie postījumi.

8) Atļaut rīkot mežacūku dzinēju medības no 15. jūlija lauksaimniecības kultūrās (kukurūza, ziemas rapsis, rudzi u.t.t.).

9) Publiskajās ūdenstilpnēs atļaut medīt ūdens putnus un nelimitētos medījamos dzīvniekus.

10) Medību likumā ir jāiekļauj punkts, kas paredz, ka teritorijās, kur medības ir ierobežotas vai aizliegtas un tiešā to tuvumā, atbildību par medījamo savvaļas dzīvnieku postījumiem, to nodarītajiem zaudējumiem, uzņemas šo teritoriju administrācija.

11) Medību likumā paredzēt deleģējumu Ministru kabineta noteikumiem Nr.760, „Medību noteikumi”, kad ir un kad nav pieļaujama savvaļas medījamo dzīvnieku piebarošana. Piebarošana jāatļauj tikai izņēmuma gadījumos:

S ziemas mēnešos, kad meža dzīvniekiem barības trūkuma dēļ draud bojāeja; V gadījumos, kad jāveic meža dzīvnieku skaita samazināšana, kad tiek veiktas intensīvas gaides medības, izmantojot barotavas.

12) Ministru kabineta noteikumos Nr. 497 „Kārtība, kādā nosaka materiālo zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki” atrunāt kompensācijas kārtību, ja tiek radīti savvaļas dzīvnieku postījumi. Tāpat pilnveidojot jau esošo zaudējumu aprēķina metodiku, nosakot:

- Zaudējumus rēķinot no neiegūtās ražas (piemēram, pēdējo 3 gadu vidējās ražas), nevis sējumu un stādījumu ierīkošanas izmaksām,

- Precizēt, ka kompensācija piemērojama, ja postījumu kopējā platība nav mazāka par 0,1 ha;

- Par postījumiem tiek uzskatīta tāda platība, kur no augkopības kultūrām postījumi ir nodarīti vismaz 3% apmērā vai ne mazāk, kā 0,1 ha.

- Vienkāršot esošo postījumu apsekošanu - pamainot 5.punkta redakciju par postījumu iezīmēšanu dabā, atstājot „Augkopībai un mežsaimniecībai nodarīto materiālo zaudējumu apmēru nosaka postījumu platībā, kurai jābūt konstatējamai, bet var nebūt atzīmēta dabā”.

13) Atrunāt, ka medību tiesības tiek nodotas automātiski zemes lietotājam (apsaimniekotājam) kopā ar zemes nomas līgumu, ja nomas līgumā nav atrunāts savādāk.

14) Paredzēt, ka medību tiesības var nodot vairāk kā vienu reizi. Šobrīd gadījumos, kad medību tiesības tiek nodotas zemes apsaimniekotājam, tas neļauj medību tiesības nodot medību kolektīvam, līdz ar to savvaļas dzīvnieku postījumu problēma šajos gadījumos nevar tikt atrisinātas;

15) Atrunāt, ja savvaļas dzīvnieku postījumus nespēj novērst esošie medību tiesību lietotāji, ja tie ir bezspēcīgi vai nevēlas problēmu risināt, tad iestājas kritiska situācija un pieļaujamas atkāpes no likumdošanas normām. Lai novērstu vēl lielāku zaudējumu rašanos, ir nepieciešams atļaut piemērot ārkārtas pasākumus, aizsargājot sējumu un meža platības no tālākiem postījumiem. Šāda veida problēmsituācijas varētu risināt speciāls pašvaldību medību komisijas, kas ļautu zemes, meža īpašniekam vai tiesiskajam lietotājam pieprasīt papildus pasākumu piemērošanu lauksaimniecības un meža platību aizsargāšanai no tālākiem postījumiem, kas ļautu veikt apmedīšanu citiem mednieku kolektīviem vai nepieciešamības gadījumā saņemt atļauju pašam medīt postījumu platībās, kuru platība ir mazāka, nekā pašlaik pieļaujamā medījamā platība attiecīgajām dzīvnieku sugām.

16) Ja medību tiesību lietotājam tieši blakus piekļaujas zemes platība, par kuru nav noslēgts medību tiesību līgums, tad Valsts meža dienestam veicot dzīvnieku uzskaiti, būtu jāņem vērā arī platības, par kurām nav noslēgti medību tiesību līgumi.

17) Lai ierobežotu bebru nekontrolēto vairošanos ir nepieciešamas rast finansējumu 40-50 tūkst. Ls apmērā par nomedīto bebru prēmijām.

18) Medījamo savvaļas dzīvnieku minimālo medījamo platību noteikt ņemot vērā meža, lauksaimniecības zemes, izņemot pilsētu un ciematu teritorijas.

19) Pavasarī un rudenī migrējošie putnu bari Latvijas teritorija noposta lielas laukaugu sējumu platības. 2011 .gada decembrī steidzamības kārtā tika veikti grozījumi „Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, kas paredz to, ka kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem neaprēķina un neizmaksā 2012. un 2013.gadā. 2011. gadā netika veiktas šādas kompensācijas, jo finansējuma šīm kompensācijām nebija. Likums paredz to, ka 2012. un 2013. gadā lauksaimnieki nesaņems kompensācijas par postījumiem, ko rada tādi nemedījamie dzīvnieki kā dzērves, zosis, gulbji u.t.t.

Juridiski lauksaimnieks nav pat tiesīgs šos putnus padzīt no sava lauka, jo ikreiz nāktos saņemt atļauju no Dabas aizsardzības pārvaldes. Lai situācija ar migrējošo putnu postījumiem nepasliktinātos vēl straujāk, lūdzam Saeimas atbildīgajai komisijai veikt attiecīgos grozījumus „Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, kas paredzētu iespēju lauksaimniekiem saņemt kompensācijas par migrējošo putnu postījumiem.

20) Zemkopības ministrijai lūdzam izveidot Medību uzraudzības konsultatīvo padomi, kas būtu konsultējošā organizācija medību un savvaļas dzīvnieku postījumu jautājumos.

Tās sastāvā lūgums uzņemt lauksaimnieku un mednieku nevalstiskās organizācijas.

21) Biedrība „Zemnieku saeima” kopā ar citām lauksaimnieku, meža īpašnieku un mednieku nevalstiskajām ir gatava piedalīties savvaļas dzīvnieku radīto postījumu samazināšanas vadlīniju un ieteikumu izstrādē.

Uzsveram, ka spēkā esošās likumdošanas ietvaros nav iespējams atrisināt problēmas ar savvaļas dzīvniekiem radītajiem postījumiem. Ņemot vērā šo jautājumu arvien pieaugošo aktualitāti, ZSA ir gatava iesaistītes šīs problēmas risināšanā un ierosinājumu sniegšanā arī turpmāk.

Atgādinām, ka biedrība „Zemnieku saeima” apvieno 900 biedrus - lauksaimniecības produkcijas ražojošas saimniecības, kas aptver visas ražošanas nozares un atrodas visos Latvijas reģionos. Biedri apsaimnieko vairāk kā 300 000 ha, saražo 46% no graudu un 54% no rapša Latvijas kopražas. 29% no biedriem ir lopkopības saimniecības.

Ar cieņu, ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš (attēlā)”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...