Fakti un amatpersonu klusēšana apliecina Zaharjina īpašo statusu Liepājā
PIETIEK20.02.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Automašīnu apstāšanās aizlieguma zīmes visapkārt privātmājai, jau pirms gada solītas, bet tā arī neīstenotas vides aizsardzības iestāžu aktivitātes sakarā ar būvēšanos kāpu zonā, sievai noteikts VID uzrēķins vairāku desmit tūkstošu latu apmērā, kas uz vairākiem gadiem ticis "piemirsts", - pēdējās pāris nedēļāsPietiek no lasītājiem Liepājā saņēmis virkni ziņu, kas apliecina uzņēmumaLiepājas metalurgs saimnieka Sergeja Zaharjina īpašo statusu šajā pilsētā. To vēl apstiprina arī atbildīgo amatpersonu nevēlēšanās skart šīs tēmas.
Kā rāda Valsts vienotā zemesgrāmata, lepnākajam Zaharjinu ģimenes īpašumam - 2003. gadā ekspluatācijā nodotajai villai un 3100 kvadrātmetriem zemes Liepājā, Dzintaru ielā 23 - jau 2006. gada 4. augustā pieņemts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par 49 648 latu piedziņu, kas attiecināma uz 1951. gadā dzimušās Jeļenas Zaharjinas daļu laulāto kopmantā.
Taču, neraugoties uz to, ka VID pieņemtais lēmums bija "lēmums par muitas maksājumu parāda bezstrīda piedziņu", zemesgrāmata rāda, ka Liepājas VID nebūt nav steidzies šo lēmumu pildīt. VID izpildrīkojums tapis tikai trīsarpus gadus vēlāk - 2010. gada 15. janvārī.
Ārī pēc tam VID nav pūlējies šo summu iekasēt iespējami ātrāk - tiesu izpildītāja paziņojums šajā lietā datēts tikai ar 2011. gada 30. novembri, turklāt no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas ieraksta rodas iespaids, ka Zaharjina dzīvesbiedre šo maksājumu nav veikusi joprojām, jo attiecīgais ieraksts zemesgrāmatā joprojām ir spēkā esošs.
Savukārt VID saistībā ar šiem faktiem atsaucas uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pantu, kas liedz VID izpaust informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju, tajā skaitā par piedziņas procesa norisi, tādēļ VID varot sniegt tikai vispārīga rakstura atbildi.
VID norāda, ka esot virkne apstākļu, kad nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā netiekot uzsākta vai tiekot apturēta. Turklāt pēc tam, kad VID lēmumu izpildei ir nodevis zvērinātam tiesu izpildītājam, par izpildu lietas norisi saskaņā ar Civilprocesa likumu atbildot tieši attiecīgais tiesu izpildītājs.
Taču VID vismaz mēģina sniegt kādu skaidrojumu, toties Liepājas pilsētas pašvaldība jau divas nedēļas nespēj atbildēt uz jautājumu - kādi apsvērumi bijuši pamatā tās lēmumam apkārt Zaharjina īpašumam novietot ceļazīmes, kas tur aizliedz automašīnu apstāšanos.
Šo jautājumu Pietiek Ulda Seska vadītajai pilsētas pašvaldībai nosūtīja pēc tam, kad no vairākiem liepājniekiem saņēma aicinājumu noskaidrot - cik likumīgs un pamatots ir pašvaldības noteiktais aizliegums automašīnām apstāties visā kvartālā apkārt impozantajai būvei.
Pašlaik, ņemot vērā pašvaldības negribīgumu sniegt skaidrojumu šajā jautājumā, Pietiek Seskam jau ir nosūtījis oficiālu iesniegumu ar virkni jautājumu par šo tēmu, pieprasot sniegt šī aizlieguma pamatojumu un nosaukt konkrētā lēmuma pieņēmējus.
Savukārt Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Roberts Bērziņš Pietiek ir informējis, ka ļoti sarežģīts un darbietilpīgs esot jautājums par to, kādas darbības pārvalde pēdējā gada laikā ir veikusi saistībā ar Zaharjina būvēšanos kāpu zonā.
Pirms gada mediji ziņoja, ka Zaharjins savā piejūras īpašumā Nīcas novadā pieļaujamo sešu būvju vietā uzcēlis veselas trīspadsmit, un tad Liepājas reģionālā vides pārvalde apgalvoja, ka jau tuvākajā laikā "pieteikšot oficiālu vizīti" Zaharjina īpašumā Marijas.
Taču, kā liecina Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija, pārvaldei visa gada laikā nepārtraukti radušies svarīgāki darbi, līdz ar ko nelikumīgi uzslietās būves joprojām atrodoties savā vietā un Liepājas metalurga saimnieks tā arī neesot traucēts.
Iespējams, tieši šī iemesla dēļ Bērziņš Pietiek paziņoja - saņemtais jautājums par to, kādas precīzi darbības un kad precīzi pārvalde pēdējā gada laikā ir veikusi saistībā ar šo objektu un kādi ir šo darbību rezultāti, esot pietiekami sarežģīts, lai uz to būtu iespējams atbildēt tikai mēneša laikā.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
