Fakti un amatpersonu klusēšana apliecina Zaharjina īpašo statusu Liepājā
PIETIEK20.02.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Automašīnu apstāšanās aizlieguma zīmes visapkārt privātmājai, jau pirms gada solītas, bet tā arī neīstenotas vides aizsardzības iestāžu aktivitātes sakarā ar būvēšanos kāpu zonā, sievai noteikts VID uzrēķins vairāku desmit tūkstošu latu apmērā, kas uz vairākiem gadiem ticis "piemirsts", - pēdējās pāris nedēļāsPietiek no lasītājiem Liepājā saņēmis virkni ziņu, kas apliecina uzņēmumaLiepājas metalurgs saimnieka Sergeja Zaharjina īpašo statusu šajā pilsētā. To vēl apstiprina arī atbildīgo amatpersonu nevēlēšanās skart šīs tēmas.
Kā rāda Valsts vienotā zemesgrāmata, lepnākajam Zaharjinu ģimenes īpašumam - 2003. gadā ekspluatācijā nodotajai villai un 3100 kvadrātmetriem zemes Liepājā, Dzintaru ielā 23 - jau 2006. gada 4. augustā pieņemts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par 49 648 latu piedziņu, kas attiecināma uz 1951. gadā dzimušās Jeļenas Zaharjinas daļu laulāto kopmantā.
Taču, neraugoties uz to, ka VID pieņemtais lēmums bija "lēmums par muitas maksājumu parāda bezstrīda piedziņu", zemesgrāmata rāda, ka Liepājas VID nebūt nav steidzies šo lēmumu pildīt. VID izpildrīkojums tapis tikai trīsarpus gadus vēlāk - 2010. gada 15. janvārī.
Ārī pēc tam VID nav pūlējies šo summu iekasēt iespējami ātrāk - tiesu izpildītāja paziņojums šajā lietā datēts tikai ar 2011. gada 30. novembri, turklāt no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas ieraksta rodas iespaids, ka Zaharjina dzīvesbiedre šo maksājumu nav veikusi joprojām, jo attiecīgais ieraksts zemesgrāmatā joprojām ir spēkā esošs.
Savukārt VID saistībā ar šiem faktiem atsaucas uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pantu, kas liedz VID izpaust informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju, tajā skaitā par piedziņas procesa norisi, tādēļ VID varot sniegt tikai vispārīga rakstura atbildi.
VID norāda, ka esot virkne apstākļu, kad nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā netiekot uzsākta vai tiekot apturēta. Turklāt pēc tam, kad VID lēmumu izpildei ir nodevis zvērinātam tiesu izpildītājam, par izpildu lietas norisi saskaņā ar Civilprocesa likumu atbildot tieši attiecīgais tiesu izpildītājs.
Taču VID vismaz mēģina sniegt kādu skaidrojumu, toties Liepājas pilsētas pašvaldība jau divas nedēļas nespēj atbildēt uz jautājumu - kādi apsvērumi bijuši pamatā tās lēmumam apkārt Zaharjina īpašumam novietot ceļazīmes, kas tur aizliedz automašīnu apstāšanos.
Šo jautājumu Pietiek Ulda Seska vadītajai pilsētas pašvaldībai nosūtīja pēc tam, kad no vairākiem liepājniekiem saņēma aicinājumu noskaidrot - cik likumīgs un pamatots ir pašvaldības noteiktais aizliegums automašīnām apstāties visā kvartālā apkārt impozantajai būvei.
Pašlaik, ņemot vērā pašvaldības negribīgumu sniegt skaidrojumu šajā jautājumā, Pietiek Seskam jau ir nosūtījis oficiālu iesniegumu ar virkni jautājumu par šo tēmu, pieprasot sniegt šī aizlieguma pamatojumu un nosaukt konkrētā lēmuma pieņēmējus.
Savukārt Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Roberts Bērziņš Pietiek ir informējis, ka ļoti sarežģīts un darbietilpīgs esot jautājums par to, kādas darbības pārvalde pēdējā gada laikā ir veikusi saistībā ar Zaharjina būvēšanos kāpu zonā.
Pirms gada mediji ziņoja, ka Zaharjins savā piejūras īpašumā Nīcas novadā pieļaujamo sešu būvju vietā uzcēlis veselas trīspadsmit, un tad Liepājas reģionālā vides pārvalde apgalvoja, ka jau tuvākajā laikā "pieteikšot oficiālu vizīti" Zaharjina īpašumā Marijas.
Taču, kā liecina Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija, pārvaldei visa gada laikā nepārtraukti radušies svarīgāki darbi, līdz ar ko nelikumīgi uzslietās būves joprojām atrodoties savā vietā un Liepājas metalurga saimnieks tā arī neesot traucēts.
Iespējams, tieši šī iemesla dēļ Bērziņš Pietiek paziņoja - saņemtais jautājums par to, kādas precīzi darbības un kad precīzi pārvalde pēdējā gada laikā ir veikusi saistībā ar šo objektu un kādi ir šo darbību rezultāti, esot pietiekami sarežģīts, lai uz to būtu iespējams atbildēt tikai mēneša laikā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
