Iesaki rakstu: 
Laiks pierast, ka visi notikumi pasaulē ir jātraktē daudzslāņaini, plakana un viennozīmīga ir tikai „Panorāmas” ezīšu ģenerētā pasaule. Kurā diemžēl dzīvo laba daļa Latvijas sabiedrības, kas no LTV realitātes asāku sajūtu meklējumos iziet arī sociālajās platformās, sākot no rurāli-arhaiskajiem „draugiem” un urbāno intelektuāļu lietotā TikTok. Tāpēc daudzus satrauca Facebook (FB) un tā satelītu pazušana.
Kas gan notika ar FB? Versija numur 1
Pirmkārt, tā nebija nejaušība vai avārija. FAGMAs (FB, Apple, Microsoft, Google) monstra iekšienē nejaušību nav. Tās vienkārši nemēdz būt ilgākas par 5 minūtēm. Šī avārija bija gana ilga un arī padārga, gan, tiesa, mūsu izpratnē, Marks C. diez vai sajuta 6 miljardu dolāru iztrūkumu.
Un tātad sekojam naudai un meklējam pasākuma beneficiāru. Nav noslēpums, ka Sociālo Platformu Saimnieki jeb saīsinājumā FAGMA kļuva īpaši jaudīgi pēc 2009.gada krīzes, konsekventi stāvēja Demokrātu partijas pozīcijās un pēc baņķieru lūguma 2020.gada vēlēšanās „apēda” Trampu.
Ļoti iespējams, ka veiksmīgais pasākums „baņķieriem” jeb „vecās naudas turētājiem” lika nopietni aizdomāties. Jo FAGMA globāli nodrošina baņķieru transakcijas, kontrolē informāciju, sociālās platformas un klientūra ir globālas, tām ir pat sava nauda!
Jā, Google Pay un Apple Pay ir realitāte, tāpēc nākošais FAGMAs jautājums ir loģisks - ko šeit dara „baņķieri”? It īpaši tagad, kad paši baņķieri vairs nespēj pierādīt savu lietderību un naudas glabāšana bankā jau krietnu laiku ir kļuvusi irracionāla. Savukārt FAGMA slauc visus, pat afrikāņus un pēdējo beduīnu, kas MarketPlace ielicis savu slimo kamieli.
Tāpēc jāpieņem, ka FAGMAs pieteikums uz reālo varu ir gana nopietns, lai uz to reaģētu sajūtami. Un baņķieri, kas tur rokās pasaules politisko varu pēdējos 500 gadus, ir nopietni un pieredzējuši spēlētāji, kas spējīgi darbināt arī valsts varas instrumentus. Tas arī manāmi tika izmantots, lai pazemotu FB, liekot tā darbiniekiem bezpalīdzīgi skrāpēties pie bloķētājām durvīm, neļaujot tiem tikt pašu ofisos, kamēr būdīgi mori neizzāģēja slēdzenes.
Rezumējam - gan pēc ilguma, gan posta pasākums atgādina rūpīgi sagatavotu globālu uzbrukumu, ko realizēja viens vai vairāki jaudīgi specdienesti. Ziņa, kas tika nodota - zini savu vietu! Pret FAGMU var tikt iedarbināts valsts varas mehānisms, pretmonopola padomes, tiesas etc.
Kopumā tā ir laba ziņa, šķelšanās globālā ienaidnieka nometnē ir apsveicama, jo tas nozīmē, ka ar laiku Levita-Kariņa komanda sāks saņemt pretrunīgas pavēles un diametriāli pretēji strādājošus medikamentus.
Versija numur 2
Ņemot vērā, ka kadrā parādījusies augsta līmeņa „žurka”- pārbēdzēja Frances Haugen, kas pauž publiskas atklāsmes par FB „ļauno dabu”, tad nākas domāt par to, vai tikai šis uzbrukums līdzās citiem mērķiem nekalpo arī nākotnes vārda brīvības ierobežošanai sociālajos tīklos, kas šobrīd palikušas kā nosacītas brīvības saliņas visu valstu cenzūras skartajos masu medijos.
https://www.nytimes.com/live/2021/10/05/technology/facebook-whistleblower-frances-haugen
Sociālo tīklu platformas, protams, apiet cenzūru daudz vieglāk, bet tomēr AI attīstība sāk sarežģīt dzīvi arī tur. Vienīgais, kas šajā situācijā silda sirdi, ir tas, ka Sorosa dresētās suņu meitenes no ReBaltikas paliks bez darba un būs spiestas tirgot sevi uz Daugavpils šosejas, beidzot sākot pelnīt iztiku godīgi.
Un, jā, trauksmes cēlāju aktivitāte atbilst arī versijai numur 1, jo publiskas „razborkas” ļauj legāli izmantot valsts varu pret kompānijām – izlēcējiem.
Kopumā tas izskatās pēc karadarbības sākuma starp baņķieriem un FAGMu.
Versija numur 3
Sabiedriskās domas pieradināšana pie kiberavārijām. Lielas kiberavārijas gan atstātas saldajam, gadījumam, ja vīrusu bailes saplok un cenu haoss nenostrādā. Jo tomēr tuvojas ziema un kiberavārijas ziemeļu puslodē novestu pie pārmērīga infrastruktūras sabrukuma.
Naivi, protams, domāt, ka FB avāriju izraisīja kiberuzbrukums, jo visa FAGMA aktīvi piedalās galvenā digitālā globālistu treniņlaukuma izstrādē:
Ko darīt?
Valstis, kas uzskata savu kibersuverenitāti par svarīgu, sen pārgājušas uz saviem brauzeriem, savām sociālo tīklu platformām un norēķinu sistēmām. Valstīm, kas grib sagaidīt nākotni, ir jākontrolē sava kibertelpa! Valstīm, kas par to nedomā, nekādas nākotnes nebūs, Levita vārdiem runājot, nekādu Ziemassvētku!
Un tas ir akmens „konservatīvo” partiju dārziņā, - ko šajā sakarā darījuši Vienotības higiēniskie ieliktnīši – Nacionālā apvienība? Vai dombravas un šnores nav dzirdējuši jaunāko klašu skolēnus uz ielas runājam angliski? Kāda ir viņu vērtību sistēma? Kas to formē?
Vai šai paaudzei ir kas svarīgāks par naudu?
Rezultāts ir redzams jau šodien, Koalīcija par dažiem miljoniem savās privātajās kabatās tur uz lāpstiņām visu nāciju jau divus gadus, bet nabaga latgalis - robežsargs par desmito iPhone ievelk valstī noplukušu saracēni. Vai tādi, kādi esam šobrīd, vispār esam nākotnes vērti?
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
