Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iespējams, ir atgriezušies tie laiki, kad Latvijas politiskajos procesos iesaistītie kā smilšu kūkas fabricēja krimināllietas pret žurnālistiem. Tiesa, tā kā Latvijas tiesu instances līdz šim visus pret žurnālistiem safabricētos kriminālprocesus izbeidza, apsūdzētos attaisnojot un neatrodot nekādu nozieguma sastāvu, tad kriminālprocesu fabricēšana pret žurnālistiem jau šķita kā sena pagātne.

Taču, man par lielu pārsteigumu, 1. novembra rītā tiku uzaicināts uz Latvijas Ģenerālprokuratūru, lai sniegtu paskaidrojumus. Ģenerālprokuratūra ir saņēmusi Nellijas Ločmeles (īstajā uzvārdā Tjarves – red.piez.) iesniegumu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, tāpēc pagaidām kriminālprocess nav uzsākts, bet ir sākta «resoriska pārbaude», lai noskaidrotu, vai ierosināt krimināllietu.

Kas tad ir tas smagais nodarījums, kura dēļ man bija gandrīz pusotru stundu jāsniedz paskaidrojumi Ģenerālprokuratūrā? Izrādās, kad es 18. septembrī sniedzu viedokli Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911, atļāvos apgalvot, ka publiski nav zināmi reālie patiesa labuma guvēji žurnāla Ir izdevējam - akciju sabiedrībai Cits medijs.

Lai gan mājaslapā https://irir.lv/par-irir-lv ir norādīts kaut kādu personu saraksts, par kurām mājaslapas teksta autori apgalvo, ka sarakstā minētajiem pieder akcijas akciju sabiedrībā Cits medijs, tomēr procentuālais sadalījums, kam cik procentu akciju pieder, netiek atsegts. Tiesa, atbilstoši likumam akciju sabiedrībām šī informācija nav obligāti jāatklāj.

Tāpēc atkārtošu vēlreiz, un Nellija Ločmele var pēc šīs publikācijas rakstīt nākamo iesniegumu: žurnāla Ir izdevēja balsstiesīgo akcionāru procentuālais sadalījums publiski nav zināms, un līdz ar to nav zināmi patiesie labuma guvēji (ja tādi ir) akciju sabiedrībā Cits medijs.

Atgādināsim, ka atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kuras īpašumā vai tiešā vai netiešā kontrolē ir vismaz 25 procenti no komersanta pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju kopskaita vai kura citādā veidā kontrolē komersanta darbību… kuras labā vai interesēs tiek veikts atsevišķs darījums u.c.

Diemžēl manu iesniegumu, noskaidrot, kāds ir balsstiesību procentuālais sadalījums žurnāla Ir izdevējā, rupji izsakoties, kā interesēs notiek žurnāla Ir dīvainā darbība, Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija noraidīja.

Ja žurnāla Ir izdevēja akcionāru sadalījums tiek glabāts kā rūpīgs noslēpums, tad akciju sabiedrības Cits medijs statūti ir publiski pieejami. No tā izriet vienkārša patiesība.

Žurnāls Ir nav bezpeļņas struktūra vai pētnieciskās žurnālistikas portāls. Žurnāls Ir ir prece, kura tiek tirgota, lai nodrošinātu akciju sabiedrības Cits medijs akcionāriem maksimālu peļņu. Izrādās, ka Latvijas publikā ir pastiprināta interese lasīt stāstus par valsts nozagšanu, ja tie saistīti ar vairākām Latvijā populārām personām. Attīstot šo tēmu, ir iespējams būtiski palielināt pārdošanas apjomus un palielināt iespējamās dividendes akciju sabiedrības Cits medijs akcionāriem.

Turklāt Latvijā ir iespējams citviet neiespējamais. Privāts žurnāls var piesaistīt savu rakstu popularizēšanai valsts resursu. Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija faktiski nodarbojas ar viena žurnāla vienas rakstu sērijas popularizēšanu un slavināšanu. Faktiski Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija ir izveidota kā žurnāla Ir mārketinga nodaļa, kas kļuva īpaši aktīva, uzsākot 2018. gada abonēšanas kampaņu. Nekā personīga! Tikai bizness.

Saeimas deputāti pat ignorēja, ka attiecīgā publikāciju kopa tika veidota, neievērojot profesionālo ētiku, par ko jūlija sākumā tika sniegts LTV publisks paziņojums, norādot, ka žurnāla Ir publiskotajos tekstos veiktā Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta darbinieku pieminēšana ir viņu apmelošana: «Pašreizējo LTV Ziņu dienesta darbinieku - Ivetas Elksnes, Madaras Līcītes un Ilzes Naglas - pieminēšana publikācijā šādā kontekstā ir šo darbinieku apmelošana. Nav neviena fakta, nevienas konkrētas rīcības un nav bijusi neviena konkrēta publikācija, kas šādu izdomājumu kaut daļēji apliecinātu.»

Tāpēc būtu normāli un saprotami, ja Latvijas sabiedrība uzzinātu, kuri tad ir patiesie labuma guvēji žurnālā Ir, kas ir tieši atbildīgi par to cirku, kuru demonstrē viņu kontrolētā uzņēmējsabiedrība.

Diemžēl atbilde uz tik vienkāršu jautājumu netiek sniegta, bet tā vietā ir draudi sākt kriminālprocesu pret tiem, kas šo jautājumu uzdod.

Es labi saprotu, ka daļa no Latvijas publikas vēlas, lai tiktu morāli iznīcināti tie, kas ir selektīvi atlasīti Ir publikācijās. Uz mirkli pasakām stop emocijām. Viens žurnāla izdevējs palielina savu tirāžu, izmantojot iztapīgus pakalpiņus vairāku ietekmīgu Saeimas deputātu izskatā. Varbūt pietiek sekot iztapoņu bariņam?

Pārpublicēts no nra.lv

Foto no play24.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...