Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi kritizējusi vairākus runātājus ikgadējā Indijas Zinātnes kongresā par neracionālu, galvenokārt reliģijā balstītu pieņēmumu izteikšanu”. Sašutumu izraisīja, piemēra, Āndhra Pradēšas centrālās universitātes vicekanclera Nagešvara Rao apgalvojums, ka “dēmonu dievam Rāvanam savulaik bijuši lidlauki mūsdienu Šrilankas teritorijā un 24 veidu lidmašīnas,” (“Vadošā Indijas zinātnieku konferencē vadību pārņem reliģisku teoriju sludinātāji”, Delfi, 2019, 7. janvāris).

Ja kongresa referentu starpā iemaldītos reliģiskie fanātiķi, kas, izmantojot izdevību, sāktu uzstāties ar fantasmagoriskiem apgalvojumiem, klātesošie draudzīgi varētu vērties “šveicara” virzienā, aicinot nodrošināt pienācīgu kārtību. Ja fanātiķi uzdotos par zinātniekiem un tā tikuši pie vārda, klātesošie varētu nosodoši vērties kongresa organizētāju virzienā. Kā vienā, tā otrā gadījumā runātāji nebūtu pelnījuši akadēmiskās brīvības priekšrocības.

Tomēr fanātiķi ir ne tikai tikuši pie dokumenta, kas apliecina viņu zinātnieka statusu, bet arī nonākuši augstākās izglītības institūciju vadībā, un šādā statusā tikuši kancelē, kur, acīmredzot, postulē studijās, pētniecībā un publikācijās “aprobētus” uzskatus, tad skats vēršas visas akadēmiskās saimes virzienā, uzdodot jautājumu par to, cik pienācīgi organizētas studijas, pētniecība un publikācijas augstākās izglītības institūcijās kopumā.

Turklāt pat malā stāvētājam ir skaidrs, ka šajā gadījumā reliģiskais fanātisms ir lēni lienošā veidā pārņēmis Indijas akadēmisko sabiedrību tiktāl, ka vienīgais veids, kā pret to iebilst vai vismaz norobežoties, ir izplatīt Urbinovičam et Orbitam paziņojumus.

Jau dzirdu iebildumus, ka tā taču Indija un kas gan kopīgs Latvijai, Rietumeiropas “šūpulim”, gar šo ezotērikas un cita veida prāta aptumsumu mocītu akadēmisko vidi. Tomēr pārliecība, ka Latvijā nepiedzīvosim ko līdzīgu, ir tikai šķietamība.

2007. gada 5. aprīlī, pirms 12 gadiem LETA ziņoja, ka izsludinātajam Latvijas Universitātes rektora amatam pieteikušies divi kandidāti - Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns, Senāta priekšsēdētājs, profesors Mārcis Auziņš un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesore Maija Kūle.

Latvijas Universitātes vēlēšanās priekšroku deva Auziņam, tomēr uzvarējušam kandidātam acīmredzot nebija pārliecība, ka tās pašas maigās svārstības, kas viņam ļāvušas ieņemt kāroto amatu, nebūs par iemeslu, lai viņš šo amatu zaudētu.

Galvenais ierocis cīņai ar Kūli bija izvēlēta cīņa ar plaģiātismu. 2009. gada pavasarī tika publiski paustas aizdomas par iespējamo plaģiātu Riharda Kūļa, Igora Šuvajeva un Andra Rubeņa tulkojumos. Gadu vēlāk, 2010. gada pavasarī ziņu slejās izvērtās diskusijas jau tikai ap Riharda Kūļa un Igora Šuvajeva tulkojumiem, bet vēlāk visu uzmanība fokusējās vien uz Lejasciemu, kur rātni ķirbjus audzēdams dzīvojās Rihards.

Likumsakarīgi, ka, plaģiātisma un cita veida akadēmiskā negodīguma apkarošanas ieročus žvadzinot, Auziņš šķita daudz piemērotāks rektora kandidāts nekā Kūle, kas pat mājas kārtībā nespēj panākt to, lai vīrs uzvedas, kā kārtīgam profesoram pienākas, respektē Kantu, Rolavu, Muciņu un Ķīli. Un Leijēju.

Cīņas karstums aizrāva tik ļoti, ka salīdzinoši klusi paslīdēja garām 2010. gada pavasara notikumi par un ap Auziņa tiesībām saņemt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu. Drošības policija lika saprast, ka Auziņš esot maisā, savukārt Kažociņa vadītais Satversmes aizsardzības birojs kliedēja bažas un iedeva.

Rit laiks, un tiem, kas tic vai tikai klusībā cer, ka pasaule un varbūt arī Latvijas Universitāte ir jaunu akadēmisku un zinātnisku sasniegumu priekšā, nākas pārdzīvot šoka terapiju. Latvija joprojām nav atkopusies no akadēmiskās vides degradācijas padomju okupācijas varas apstākļos.

Neesot publiski pieejamiem visiem darbiem, kas bijuši par pamatu zinātņu kandidāta grāda un zinātņu doktora grāda iegūšanai, nav iespējams pat aptuveni novērtēt notikušās pielīdzināšanas iznākuma sekas. Jādomā, ka neviens pie pilna prāta esošs akadēmisks cilvēks vairs neapgalvos, ka, teiksim, Vilis Samsons, Jānis Zutis vai Jānis Dzintars ir vēsturnieki un vēstures doktori.

Toties varam novērtēt tos grādus, kas dalīti kopš pieņemti Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr. 1001 “Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji”, kas paredz nodrošināt vismaz divas nedēļas pirms promocijas darba aizstāvēšanas promocijas darbu publisku pieejamu “internetā un augstskolas bibliotēkā”.

 Diemžēl maz ir tādu, kas lasa promocijas darbus intereses pēc, un vēl mazāk to, kas pauž viedokli par šiem darbiem. Un rets ir tas gadījums, kad interesenta atsauksme bijusi par pamatu atteikumam piešķirt grādu.

Atzīsimies – Latvijas Universitātes rektora pretendenta disertāciju izlasījām tikai pēc tam, kad Pietiek.com publicētā Nameja viedokļa rakstā bija teikts, ka autors negrib pat teikt, ka rektora kandidāts, kuru viņš špikerī neaicinātu izvēlēties, “būtu jebkādi tīri personisko īpašību ziņā sliktāks, dumjāks vai savā jomā nezinošāks”. Šāds apgalvojums zinošam cilvēkam ar kaut vai vieglu apmatojumu liek justies kā padomju anekdotē par friziera paņēmieniem, kā panākt, lai mati saslejas.

Tā kā pretendenta akadēmiskā darbība nepelna lielu uzmanību, ieskatījāmies promocijas darbā. Pretendents rakstījis darbu deviņus gadus no 2002. gada līdz 2013. gadam, profesorees Vizmas Niedrītes, P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes prorektora Jāņa Ērika Niedrīša cienījamās kundze vadībā. Disertācijas tēma “Stratēģiskās vadīšanas sistēma radošo nozaru organizācijās”. Hipotēžu izvirzīšanai autors izmantoja intervēšanu, tika izstrādāta aptaujas anketa un intervēti 55 dažādu organizāciju eksperti, kā rezultātā izvirzītas trīs hipotēzes: 1) nepastāv universāls stratēģiskās vadības modelis, kuram sekojot organizācijas iegūtu noturīgu uzplaukumu, bet pastāv konkrētai organizācijai atbilstošs stratēģiskās vadīšanas elementu kopums; 2) pieaugot pārmaiņu intensitātei, palielinās nepieciešamība precīzi un regulāri saskaņot stratēģiskos un operatīvos plānus; 3) radošo organizāciju elastīgu stratēģiju veidošanā noteicošais faktors ir organizāciju vadītāju pieņemto lēmumu atbilstība konkrētajai ārējās vides situācijai.

 Ja 2010. gadā noritēja spraigas debates, kas ir plaģiāts un kas vispār ir akadēmiski negodīga rīcība, tad, ielūkojoties uz biznesu orientētā rektora kandidāta disertācijā, skaidrs, ka šādu smalkumu apcerēšana šeit ir nevietā. Latvijas Universitātes rektora pretendenta 2013. gadā aizstāvētajā promocijas darbā nav nevienas atsauces. Lai gan izmantotās literatūras sarakstā ir 151 avots, kas promocijas darba tekstā minēti, tomēr neviena pati atsauce, arī tad, kad iekļauts citāts, nekad un nekur nesatur norādi uz konkrētu avota lappusi, lapu vai kādu citu konkrēti identificējumu vietu avotā. Ak, spārītes, vai jūs spējat iedomāties, ka vidusskolēns zinātniski pētnieciskajā darbā dabū labu atzīmi, ka bakalauram iedod sekmīgu par darbu bez nevienas, nevienas precīzas atsauces uz kādu lappusi? Kur atsauču faktiski nav?!

Šeit varētu likt arī punktu, nolādēt promocijas padomi, Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisiju, Studiju un zinātnes administrāciju, Augstākās izglītības padomi, Izglītības Kvalitātes Valsts dienestu, Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī uzlikt svecīti ortodoksu pesteļu templī, piedodiet, Zinātņu akadēmijā par Roberta Ķīļa atgriešanos valdībā, lai viņš vienreiz par visām reizēm izlietu no dīķa ūdeni kopā ar bērnu, visām pīlēm, pīlēniem, līdaku, gulbi, vēzi, pūci, kokinu, ziemeli un levītu, tomēr nespējām atturēties palūkot arī nedaudz literatūras sarakstu.

Izmantotās literatūras saraksts vedina uz vairākām pārdomām. Atsauces uz tādiem izmantotās literatūras sarakstā minētajiem avotiem kā “41. EUROSTAT. Eurostat. In”, “42. FISCHER, J. BBC. In., 2003.” vai “131. STENDZINIEKS, E. Ziņas. In.: Apollo, Lattelekom., 2010.” nav normālā dzīvē verificējamas ne tikai konkrētu norāžu trūkuma dēļ, bet arī tādēļ, ka pats avots interesentam būtu jāmeklē pastāvīgi, jo izmantotās literatūras sarakstā norāžu nav. Izmantotās literatūras sarakstā atrodami arī tādi kompetenci un vispārējo intelektu apliecinoši avoti kā “141. TZU, S. In 6 gs. p.m.e. "The Art of War". ebook: Public domain, 2010.” un “140. TZU, S. The art of war. Edtion ed. Philadelphia, PA: Miniature Editions, 2003. p. p. ISBN 0762415983.” Literatūras saraksts liek domāt, ka autors ir izmantojis ne tikai tulkojumu angļu valodā, bet, spriežot pēc nosaukuma, arī pavisam neparastu izdevumu, jo nosaukums satur reizē latviešu un angļu tekstu. Turklāt, ieskatoties tekstā, kur tad izmantots šāds avots, atklājas, ka promocijas darba autors drosmīgi piedāvā par “Kara mākslas” autoru uzskatīt “Sun Tzu”, nevis Suņdzi – 孫子.

Jāteic gan, ka izmantotās literatūras saraksts nav pilnīgs, jo tajā iztrūkst norādes uz tādu akadēmiskā vidē atzītu autoritatīvu avotu kā “TikaiNesakiNevienam.lv”, kuru kā avotu piedāvā tekstā ietvertā saite. Tā, izmantojot no minētā avota pasmeltos politiķim Johanam Volfgangam fon Gētem un pašpalīdzības literātam Napoleonam Hillam piedēvētos citātus, promocijas darba autors izdara promocijas darba 50. lappusē secinājumus par diviem galvenajiem mūsdienu organizācijas efektivitātes nosacījumiem.

Uzreiz jājautā, vai censonis saprot, kādas atsauc un piemin? Apskatīsim vienu piemēru. Drosme nepārliecināties par citāta izcelsmi un kontekstu atklājas arī gadījumos, kad faktiski citē, neliekot pēdiņas, no skata zinātnisku publikāciju. Tā, piemēram, 43.–44. lappusē rakstīts: “Spēļu teorijā: stratēģija ir visaptverošs plāns, kurš identificē, kādas izvēles tiks izdarītas visās iespējamās situācijās (von Newman, Morgenstern 1944:79) (Mintzberget et. al. 2003). Šī spēļu teorijas stratēģiskā definīcija paredz nākotnes rīcību, ilglaicīgumu un katra spēlētāja rīcību, arvien vairāk to ierobežojot.” Acīmredzot, izmantota citētā avota atsauce, jo tās autors atšķirībā no promocijas darba autora zina, ka norādāma konkrēta lappuse. Iepazīstoties ar pirmavotu, uzzinām, ka Džons fon Neimans (John von Neumann) un Oskars Morgenšterns (Oskar Morgenstern) 79. lappusē sāk 11. nodaļu, kas veltīta stratēģijām un spēles apraksta galīgai vienkāršošanai, turpat – 11.1. apakšnodaļu, kas veltīta stratēģijas jēdzienam un tā formalizēšanai, turpat – 11.1.1. pievēršas reālās spēles norisei. Šīs sadaļas otrajā rindkopā autori piedāvā iedomāties, ka spēlētājs tā vietā, lai pieņemtu lēmumus katru reizi, kad rodas šāda nepieciešama, pieņem lēmumu spēles sākumā par visām iespējamām situācijām, proti, sāk spēli ar pilnīgu plānu. Tad seko paskaidrojums, ko saprot ar plānu, proti, izvēles, kas veiktas katrā iespējamā situācijā atbilstoši pieejamajai informācijai, ko paredz spēles noteikumi. Rezultātā autori šo plānu nodēvē par stratēģiju. Nākamajā rindkopā, bet turpat 79. lappusē autori norāda, ka, “ja mēs pieprasītu katram spēlētajam sākt spēli ar pilnīgu šāda veida plānu, proti, ar stratēģiju, mēs noteikti neierobežotu viņa rīcības brīvību”. Tad seko paskaidrojums, ka viņi nemēģina piespiest pieņemt lēmumu, vadoties no mazāka informācijas apjoma nekā katrā konkrētajā spēles brīdī. Tas, ko viņi piedāvā, sagatavoties visām iespējām situācijām.

Ievērojot minēto, secinājums neatspoguļo Neimana un Morgenšterna domu gaitu. Tomēr promocijas darba autors neapmierinās ar starpniecību pasmeltu domu, bet turpina ar dažādu autoru citātiem par stratēģiju. Noslēgumā rezumējot, promocijas darba autors atklāj, ka “stratēģiskās vadīšanas definīcijās” dominē arī tas, kam vislabāk, autoraprāt, izmantojama “metafora”, kas pasmelta no tāda autoritatīva darba, kas literatūras sarakstā dēvēts “104. NAIMI, M. Kniga Mirdada. Edtion ed. SanktPeterburga: Best, 2004,” par ko Ošo esot teicis – ““Книга Мирдада” – одна из моих самых любимых книг. Она из тех книг, которые будут жить вечно. Если бы я должен был составить список великих книг, ее бы я поставил первой” – , kā par to vēsta viens no šīs grāmatas izdevumu vākiem – Наими, Михаил. Книга Мирдада. Необыкновенная история монастыря, который когда-то назывался Ковчегом. Санкт-Петербург: ИГ “Весь”, 2006.

Sajūsmu par promocijas darba autora zināšanu apjomu izsauc tādi literatūras sarakstā minēti avoti kā “88. LR_MINISTRU_KABINETS. Ministru kabineta noteikumi Nr. 185 Noteikumi par intelektuālā darba novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku. In KABINETS, L.M.: Latvijas vēstnesis, vol. Nr. 185.” un “89. LR_MINISTRU_KABINETS. Noteikumi par fiziskā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem. In KABINETS, L.M. Nr. 533.Latvijas Vēstnesis Nr. 132 (2897).”

Atsauce pati par sevi liecina par to, ka promocijas darba autors saglabājis savu nevainību un nav ieņēmis jebkāda veida zināšanas par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Norāde, kas nezinātājam varētu likt domāt, ka autors ir “KABINETS” ar iniciāļiem kā cigaretēm un Rolava īpašniekam Linardam Muciņam – “L.M.”, rada sajūtu, ka promocijas darbs tapis, izmantojot kādu no Mozeles upes ielejas rīslingu “Kabinett” spirdzinošo buķeti.

Autors izmanto 1996. gada 28. maijā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus Nr. 185, kas zaudējuši spēku 2003. gada 26. septembrī, tātad aptuveni desmit gadus pirms promocijas darba tapšanas. Tomēr, spriežot pēc promocijas darba 17. lappuses, apstāklis, ka Ministru kabineta noteikumi zaudējuši spēku, nemulsina autoru, jo viņš, tieši norādot, ka noteikumi zaudējuši spēku, tomēr steidz izmantot noteikumos doto termina “intelektuālais darbs” skaidrojumu. Tas, ka terminu skaidrojumi meklējami zinātniskajā literatūrā, nevis Ministru kabineta noteikumos, neatkarīgi no šo normatīvo aktu spēka ir pārāk smalka matērija promocijas darba autoram.

Godājamie tautieši, terminu un jēdzienu skaidrošana ir nepieciešama promocijas darba sastāvdaļa, lai gan atsevišķos gadījumos pastāv risks, ka mēģinājums skaidrot “virsjēdzienu” varētu radīt labākajā gadījumā iemeslu pasmaidīt. Tā, piemēram, Jolantas Staugas 2010. gadā izstrādātajā un 2011. gadā Latvijas Universitātē aizstāvētajā promocijas darbā “Dzīvnieki latviešu folklorā: mītiski maģiskais aspekts (pēc latviešu tautasdziesmu un mūsdienu folkloras materiāliem)”, nav izticis bez norādes, ka “termins ‘dzīvnieks’ promocijas darbā lietots tā plašākajā virsjēdziena izpratnē” un ka ar to apzīmē “visu sugu pārstāvjus – zīdītājus, putnus, kukaiņus, rāpuļus, abiniekus, zivis” (4. lpp.).

Tomēr atšķirībā no rektora kandidāta Jolanta Stauga, piemēram, atklājot iemeslus, kādēļ Žoržeta Pūcīte, iespējams, nav bijusi aicināta Zvirbuļa kāzās un saistot to ar no slāviem pasmeltiem priekšstatiem, kas pūces saista arī ar ārlaulības sakariem un no šo sakaru augļiem vai sliktām ziņām vai nāves vēstnesēm (78. lpp.), nemēģina reizē raksturot, piemēram, pūču dzimtu bioloģijas studijām un nedodies Ingmāra Līdakam vai Indulim Emsim.

Diemžēl promocijas darba autors nav lasījis grāmatas latviešu valodā, ka darbā piesaukts Maksa Vēbera darba “Gesammelte Aufsätze zur Religionssoziologie I. Wirtschaft und Gesellschaft”” tulkojums angļu valodā, ne vācu oriģināls, ne plaši pieejamais tulkojums latviešu valodā, lai gan tas, iespējams, saistīts arī ar Riharda Kūļa “slavu”. Nodaļa ir latviešu valodā ļoti pazīstama kā “Protestantisma ētika un kapitālisma gars”, darbs vispār nav par to, ko atsauce viņam piedēvē. Ja būtu lasīts Igora Šuvajeva tulkojumā šajā sērijā pieejamais “ārzemju autora” darbs par metodēm, varbūt promocijas darbam autoram būtu tapis zināms, ka zinātniskumu nosaka pārbaudāma argumentēta spriešana.

Tomēr arī šeit nav izslēgts, ka vainīgais būs tulkotājs un viņa “slava”. Rektora pretendenta promocijas darbā, kas bijis par pamatu saņemt grādu, tad kļūt par profesoru un tagad pretendēt uz rektora amatu, nepieciešamo argumentēto spriešanu aizstāj citātu un informācijas savārstījums, bet zinātniskā aparāta trūkums liedz pārliecināties par argumentu derīgumu, atbilstību un spēku, tāpēc tas nekvalificējas par promocijas darbu vai jebkādu cita veida zinātnisku darbu.

Šo varētu turpināt vēl un vēl, bet vairāk par pirmajām pāris lappusēm nav vērts ienirt. Piemēram, ikvienam pionierim bija jāzina, ka “Markss un Engelss ir divas dažādas personas, bet Slava KPSS vispār nav cilvēks.”, šīs zināšanas noderētu disertācijas autoram, kuram, piemēram, pavisam vienkāršā vietā nav izdevies saprast, ka ''OECD Work on Knowledge and the Knowledge Economy'' redaktori ir francūzis Dominiks Forē (Dominique Foray) un amerikānis Braiens Kahens (Brian Kahin), tā vietā disertantam radies hibrīds “BRIAN (EDITOR) FORAY”, lai ko tas arī nozīmētu, tas liecina, ka cilvēks realitātē nav turējis atvērtu avotu, nemaz nerunājot par faktu, ka “citāta” autore šajā sējumā, bijusī OECD ģenerālsekretāra vietniece, Islandes vēstniece pie Kremļa ir Sigridura Berglinde Ausgeijrsdotira (Sigríður Berglind Ásgeirsdóttir), turklāt katra latviešu bērna dvēselīte, kas ir redzējusi dejotāju tumsā vai cukurgraudiņus, zina, ka Bjorka ir meitene un kā veidojās islandiešu patronīmi, bet disertants ir sava ceļa gājējs, viņš vīriešu dzimtē raksta, ka tas esot džeks, puika.

Nu, labi, stratēģiskajai radošajai vadībai nav jākavējas starp kājām ne vēstniecei, ne dziedātājai, bet šis ir tikai piemērs, kādu ir bez sava gala. Turpat sākumā ir mītisks varonis – droši vien ar Louis Vuitton somiņu par godu LVHM - L.V. Bertalanfijs, kas īstenībā ir ASV austroungāriešu izcelsmes biologs Karls Ludvigs Bertalanfi, antiaristoteliskās vispārējās sistēmu teorijas pamatlicējs, cik noprotams dīvainie inciāļi ir veidojušies, nezinot, ka aristokrātiskā izcelsme viņu apveltījusi būt “fon Bertalanfi”, kas vāciski veido burtu “V”.

Labi, nepiesiesimies, bet sistēmu teorija ir šī promocijas darba serdē, bet autors nav lasījis un nav dzirdējis par tās pamatlicēju? Pieņemsim, ka nav dzirdējis un atsauci ir “aizņēmies” no nākamā citāta autora – “Walonick, 1993”, bet te arī literatūras sarakstā ir tikai atsauce uz tīmekļa vietni, kas sen vairs nedarbojas (http://www.survey-software-solutions.com), bet pāradresējas uz kaut kādu ķīniešu tiešsaistes kazino ar lielpupainu jaunavu ikonām (https://999.lfjde.top/), no kā izejam uz Kantonā Ķīnas Tautas Republikā fukcionējošo un Singapūrā reģistrēto komersantu “Alibaba Cloud Computing Ltd”. Cienījamo lasītāj, Jūs jau nojaušat, ka mūsu mazajam un draudzīgajam kolektīvam – proti, mums un lasītājam - nesagādātu problēmas atrast, kāds tad ir teikuma patiesais avots – kas pats par sevi saprotams nav minēts disertācijā –, piemēram, disertācijas 21. lappusē esošais teikums par nelineārām savstarpējām, tikpat mīklains saitēm nāk no simtiem vietu, piemēram, redaktoru Niko Tomašeka (Nino Tomaschek) un Dario Anterdorfera (Dario Unterdorfer) rediģētā krājuma Velina Čakarovas raksta sākuma (Veränderung: Der Wandel als Konstante unserer Zeit, Waxmann Verlag Gmbh, 2017, 13. lappuses), kas nozīmē, ka šis apraksts klejo pa brīvi pieejamām internet vietnēm, tādām kā disertanta internetkazino.

Kāpēc? Valonika vots īsti nav klasiska zinātniskā publikācija. Walonick, David S. General Systems Theory, 1993 ir tāds kā uzziņu materiāls, kur uz Bertalanfi tieši Valoniks neatsaucās, bet uz Lotfi Aliaskeru Zadehu, par kuru raksta Daniels Makneils (Daniel McNeill) un Pols Freilbergers (Paul Freilberger) Fuzzy Logic: The revolutionary computer technology that is changing our world, Simon & Schuster, NY, London, Toronto, Sydney 1993. Vispār nekāda sakara ar disertācijas tēmu. Un kādu iemeslu dēļ vajadzīgs šis detektīvs ar tik obskūrām, mīklainām norādēm? Zinātniskā darba lasītājam ir jāmeklē adata siena kaudzē pie katra teikuma?

Ko tas liecina? Tas, pieklājīgi sakot, liecina par to, ka autors, rakstot par avotu, pats labi nezina vai nesaprot, kas tajā avotiņā īsti ir rakstīts.

Pāris izlēcieni vairs nemaz nav veselā saprāta laukos. Čārlzs Darvins ir citēts no brainyqoute.com. Kāda mārrutka pēc? Kāpēc vispār Darvins? Un kāpēc no joku lapas? Darvina darbi tīmeklī ir brīvpieejā. Tos var lasīt katrs, kas māk lasīt kādu valodu, angļu valodas zinātāji – oriģinālos pirmizdevumus tiešsaistē. Un tas tādēļ, lai stratēģisko vadību pamatotu ar “Tās nav stiprākās vai visgudrākās sugas, kuras izdzīvo; tās ir tās, kuras vislabāk piemērojas pārmaiņām”, lai raksturotu vārdu “pārmaiņas”.

Darbam tas ir lieka pieblietēšana ar citātiem, necieņa pret lasītāju. Lapa ir Ošo stilā, ar saulrietu attēliem, reklāmām, bez jebkādām atsaucēm, kur sarūpētie “citāti” ir rauti. Jāpiebilst, ka konkrētajā, disertācijas 35. lappusē esošā citāta gadījumā, tas nemaz nav atrodams šajā saitē. Darvinam pieraksta, teiksim, “It is not the strongest of the species that survives, nor the most intelligent that survives. It is the one that is most adaptable to change.’’, bet ir arī variācijas.

Pasen jau izpētīts, ka darbā “Sugu izcelšanās”, kurā gan ievadā ir atsauce uz izcilo Latvijas biologa Kristiana Pandera devumu (trešajā izdevumā, 1861. gadā tā ir xviii lappuse), bet minētā citāta vis tur nav. Izklaides labad varam piebilst, ka Kembridžas universitāte izpētīja vairāk kā piecpadsmit tūkstošus Darvina neiespiesto vēstuļu, bet izrādījās, ka Darvina kungs to nekad nav rakstīijis, bet šo lietu ir radījuši menedžmenta un vadībzinātnes apoloģēti, līdzīgi Gundaram Bērziņam (lai bijušajam veselības ministram laba veselība), tāpēc mēs Kembridžas darvinologiem uzticēsimies par grasi vairāk kā apsveikuma kartīšu citātlapai. Skat. https://www.darwinproject.ac.uk/people/about-darwin/six-things-darwin-never-said#quote1.

Privātais, personīgais promocijas darbos izpaužas maksimums kā veltījums vai pateicības vārdi mīļotajiem. Promocijas darba autors spēris soli tālāk un iekļāvis savu acīmredzot kā Latvijas Universitātes kanclera neuzklausītu skatījumu par “Torņakalna projektu”, norādot, ka “Latvijas Universitātes infrastruktūras attīstības stratēģija ir balstīta uz pārliecību, ka izdosies ietekmēt izglītības likuma redakciju tādā veidā, ka LU lietošanā esošie valsts īpašumi tiks nodoti LU īpašumā ar pilnām tiesībām ar tiem rīkoties” (118. – 119. lpp.) un ka “[a]utors apzinās, ka šāds skatījums ir pretrunā daudzām vadības zinību teorijām, tomēr uzskata par būtisku nosacījumu izpētīt jautājumu par vides ietekmēšanu no organizācijas stratēģiskās vadīšanas specifikas viedokļa” (119. lpp.). Šādas piezīmes atgādina gadījumus, kad studenti mēģina pārbaudīt docētāju uzmanību, piemēram, vairākos darbos pirmajā lapā liekot vienu un to pašu atsauci ar zvaigznīti vai kas tiešā tekstā atsaucē raksta tādus tekstus kā, “ja Jūs vēl atceraties, kas bija iepriekš rakstīts” vai “ja šitik tālu izlasīji, tad Tev no manis aliņš”.

Cerams, ka mums nav jāuzraksta disertāciju par disertāciju, lai atbildīgās struktūras – proti, pietiek.compuaro.lvkasjauns.lvkasjaks.lv, profesors Roberts Ķīlis, profesors Klāvs Sedlenieks, profesors Ivars Ijabs, profesors Artis Pabriks, profesors Andis Kudors, profesore Dana Reizniece-Ozola, profesors Pāvels Rebenoks un pilnīgi nesaprotami kāpēc arī brāļi Ģirģeni – satraukti varētu sākt rakstīt vēstules šurp un turp no Kurzemes, Arvils Ašeradens sasaukt Livonijas landtāga ārkārtas sēdi Tērbatas universitātē, kura tikām iekļūtu reitinga pirmajā vietā pēc citu čempionāta dalībnieku dopinga pārbaudes (atklātos, ka Rietumu pasaulē universitātes saņem nopietnu finansējumu), kur Jānis Bordāns varētu veikt performanci – disertācijas kopīgu publisku lasīšanu ar iztēles palīdzību, sūdzoties vēstniecībās, lai mēģinātu atrast kaut vienu pareizi noformētu atsauci un skaidri, loģiski saprotamu avotu šajā darbā. Jo mēs taču visi saprotam, ka sabiedriskā televīzija, sabiedriskais radio un sabiedriskais transports, disertācijas nelasa, savukārt speciāli šim nolūkam pieņemts vicemērs vispār lasīt neprot.

2013. gada promocijas darba struktūra un forma atgādina to, ko šobrīd no skolēniem bez ierunām pieprasa “zinātniskās pētniecības darbos”. Visuzskatāmāk tas redzams ievadā, secinājumos un priekšlikumos, kas rakstīts pēc skolēnu “ZPD” šablona, kur nepieciešamie atribūti noteiktā secībā izkārtoti, noteiktā veidā formulēti un pat noteiktos gadījumos izcelti treknrakstā. Jāteic gan, ka viss darbs no skata atgādina “ZPD”, un tas nebūt nav vienīgais promocijas darbs, kas, šķiet, vadās pēc skolēniem domātām vadlīnijām. Nožēlojami, ka zinātniskā grāda pretendents vadās nevis no Rietumeiropas labāko disertāciju paraugiem vai vismaz kaut kādiem tēvzemes lietpratēju paraugiem, bet gan skata bērniem domātu pamācībām, kurām līdz ar to nav pat izredžu būt pilnveidotām, ja jau pat zinātniskā grāda un tagad arī rektora pretendenti neuzskata par iespējamu pilnveidot sava zinātniskā darba stilu. Citastarp, mūsu kolektīvam pēc šīs disertācijas izlasīšanas nav saprotams, kāpēc doktora grāds nav piešķirts diviem Latvijas iekārojamākajiem vecpuišiem – Andrim Gobzemam un Aldim Kivičam, jo viņi vismaz savos sociālo tīklu ierakstos ir oriģināli un obskūras atsauces nelieto. Vismaz neviens no viņiem nekad dzīvē nav iedrošinājies kandidēt uz kaut cik svarīgu akadēmisku amatu. Salīdzinājumam, pat Leviatāna kungs nekad nav mēģinājis aizstāvēt doktora disertāciju, par ko pelna cieņu - ko nevar celt, to nevar nest. Un nu... šitāda blamāža.

Atgriežoties pie līdzības ar Indiju un jautājuma, kā nākas, ka akadēmiskai saimei ir jāķeras pie pēdējā viņu rīcībā esošā līdzekļa – plašsaziņas līdzekļu uzmanības pievēršanas –, lai risinātu fantāziju uzdošanu par zinātni, jāsecina, ka aizmetņi tam ir tādos gadījumos kā iepriekš aprakstītais. Sākumā ļauj vadošu amatu ieņemt personai bez doktora zinātniskā grāda, tad ļauj aizstāvēt makulatūru kā promocijas darbu, par ko piešķir doktora zinātnisko grādu, tad uztic vairāku zinātnes nozaru studiju, pētniecības un publikāciju organizāciju un, visbeidzot, atzīst par profesoru, ko uzskata par savā nozarē starptautiski atzītu speciālistu, kas “veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē” Augstskola likuma 28. pants. Tagad persona par makulatūras tiesu grasās kļūt par universitātes “augstāko amatpersonu” - Augstskolu likuma 17. panta pirmā daļa.

Nevaram piekrist, ka pretendents nav “personisko īpašību ziņā sliktāks, dumjāks vai savā jomā nezinošāks”. Par personiskām īpašībām neko nezinām, bet pretendentam būtībā nav pamata saukties par doktoru, profesoru un kur nu vēl ieņemt dekāna amatu. Šim ētikas un radošās nevainības tīrradnim ir tikai viena vieta izglītības sistēmā, kur šitādus loderus gaida, – izglītības un zinātnes ministra krēsls.

Interesentiem – https://luis.lu.lv/pls/pub/luj.fprnt?l=1&fn=F-577373344/Gundars%20Berzins%202013.pdf

Novērtē šo rakstu:

35
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...