Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras teorija ir XX gadsimta inovācija. Ņemot vērā daudzus gadu tūkstošus ilgo cilvēces vēsturi, tas skan neticami. Saskaņā ar visjaunākajiem pētījumiem Homo sapiens dzīvo un tātad Homo sapiens kultūra praktiski pastāv apmēram 200 000 gadu, bet savas dzīves „otro dabu” (kultūru) cilvēki sāka teorētiski apgūt tikai nesen. Tas ir neticami. Tas rosina visdažādākā rūguma pārdomas.

Katrā ziņā pret šo faktu var izturēties kā zināmu paradoksu Homo sapiens intelektuālajā evolūcijā. Cilvēki jau sen nav vēlējušies dzīvot bez teorētiskajām zināšanām matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā. Taču netraucēti varēja dzīvot bez teorētiskajām zināšanām par kultūru. Un, protams, var dzīvot joprojām, neizjūtot kultūras teorijas vajadzību. Ja, teiksim, Latvijas iedzīvotājiem pajautātu, vai viņi nožēlo, ka skolā nav apguvuši kultūras teoriju, tad ļoti daudzi, liekas, nemaz īsti nesaprastu, par ko konkrēti ir runa un kāpēc viņiem kaut ko vajadzētu nožēlot. Tā, piemēram, pēc katras etīdes publicēšanas komentāros atspoguļojās ne tikai izlutināts kognitīvais haoss priekšstatos par kultūru, bet arī karsta vēlēšanās kognitīvo haosu palutināt vēl ilgāk.

Latvijas teritorijā cilvēki ienāca uz pastāvīgu dzīvi apmēram pirms 11 000 gadiem. Viņi agrāk to nevarēja izdarīt, jo zemi klāja ledājs. Saprotams, arī mūsu teritorijā cilvēki gadu tūkstošiem iztika bez kultūras teorijas. Par kultūras teoriju neinteresējās ne vācbalti, ne „arāji”. Bez kultūras teorijas iztika Auseklis, Pumpurs, Valdemārs, brāļi Kaudzītes. Lielā mērā iztika arī Rainis, Aspazija, Poruks, Blaumanis, Andrejs Upīts.

Taču tā ir izveidojies, ka Latvija ir cieši saistīta ar kultūras teorijas attīstības svarīgākajiem notikumiem. Latvija ir cieši saistīta ar vitālākajām un perspektīvākajām intelektuālajām strāvām XX gadsimtā.

Zināms paradokss ir sastopams ne tikai Homo sapiens intelektuālajā evolūcijā. Zināms paradokss ir sastopams arī latviešu intelektuālajā evolūcijā. Paradoksāli ir tas, ka Latvijas saistība ar XX vitālajām un perspektīvajām intelektuālajām strāvām notika bez tādu vietējo akadēmisko struktūru līdzdalības kā Zinātņu akadēmija, Latvijas universitāte. Pie tam nebija ne šo struktūru līdzdalība, ne elementāra profesionālā interese. Bija tikai augstprātīga vīpsnāšana un atklāts naids pret tiem vietējiem zinātniekiem, kuri privātās iniciatīvas vadīti tiecās iekļauties svarīgajos notikumos. Faktiski mūsu sabiedrība nemaz nav lietas kursā, ar ko tā zinātnes vēsturē var lepoties visas planētas mērogā (par to plašāk būs runa turpmākajās etīdēs).

XX gadsimtā par kultūras būtību ļoti aktīvi interesējās tādi latviešu domātāji kā Zenta Mauriņa un Konstantīns Raudive. Taču viņu intereses iederas kultūras filosofijā. Viņi savās esejās uz kultūru lūkojās tipiski filosofiskā manierē, vairāk vai mazāk nesistematizētā un emocionālā veidā formulējot savas refleksijas. Viņu tekstos kultūras vērtējumu ietekmēja Rietumeiropas kultūras filosofija, kura kļuva populāra XIX gadsimta beigās.

Kultūru kā patstāvīgu sabiedriskās dzīves parādību pirmo reizi interpretēja Apgaismības laikmetā XVIII gadsimtā. Eiropā lietotajās valodās līdz XVIII gadsimtam kultūras jēdziens pārsvarā tika lietots ar priedēkli „agri” zemkopības (agriculture) sakarā.

Apgaismības laikmeta filosofiem visvairāk interesēja dabas un kultūras sakarības. Viņu ieskatā kultūra kāpina cilvēku atrautību no dabas, kā arī cilvēku morālo samaitātību. Tautas ar augstu kultūras līmeni zaudē dabiskumu un kļūst nedabiskākas nekā pirmatnējās barbaru ciltis. Par to rakstīja franču filosofs Ž.Ž.Ruso. Vācu filosofi J.G.Herders un V.Humbolts akcentēja ideju, ka kultūra ir cilvēku uzkundzēšanās dabai, ko ļaudis realizē ar amatniecības un zinātnes palīdzību. 

XVIII gadsimta filosofijā vērtīgs bija uzskats, ka kultūras izaugsmi veicina cilvēciskais prāts un Apgaismības ideoloģija. Tāpēc no Apgaismības ideoloģiskajām tēzēm populārs bija aicinājums izglītot tautas masas. J.G.Herders 1764.-1769.gadā dzīvoja Rīgā. Viņš bija Domskolas skolotājs un mācītājs. J.G.Herdera un citu Apgaismības laikmeta filosofu sociālā pozīcija vācbaltus iedrošināja pievērsties latviešu zemnieku izglītošanai – skolu dibināšanai, laicīgā satura grāmatu izdošanai latviešu valodā. Tā laika inteliģences aprindās modē bija rūpēties par „tautu”.

XIX gadsimtā kultūras teorētiskajā izziņā pirmā konceptuālā pamatsistēma (paradigma) radās, balstoties uz evolūcijas jēdzienu un koncentrējoties evolucionisma zinātniskajā virzienā. Tādējādi primārā bija evolūcija, bet nevis kultūra. Uz kultūru lūkojās no evolūcijas viedokļa.

Evolūciju atzina jau antīkajā filosofijā, ticot dzīvās un nedzīvās dabas pārvērtībām. XIX gadsimtā evolūcijas jēdzienu sāka attiecināt arī uz sociālajām parādībām un tajā skaitā kultūru. Sāka nostiprināties viedoklis, ka cilvēku sabiedrībā atbalsojās evolūcijas principi un sabiedrības evolūcijas analīzei ir plašas zinātniskās perspektīvas.

No Eiropas zemēm par evolūcijas problemātiku vienmēr aktīvi interesējās angļu zinātnieki. Pasaulē plaši pazīstama ir angļu dabaszinātnieka Čarlza Darvina mācība (darvinisms) par sugu izcelšanos dabiskās izlases veidā. Darvinisma pamatā ir evolūcijas teorija. Kultūras izpētē evolucionisma virziena pamatlicēji arī ir angļi - filosofs Herberts Spensers un etnogrāfs Eduards Bernets Tailors.

Lielu atzinību ieguva E.B.Tailora (1832-1917) zinātniskā darbība. Viņa fundamentālā grāmata „Pirmatnējā kultūra” (1871) arī mūsdienās ir sastopama ikviena kulturologa bibliotēkā.

Par šo grāmatu bija informēts Rainis. Dienasgrāmatas ieraksti un citi materiāli (piem., uzmetumi lugām) liecina, ka E.B. Tailora grāmatas saturs (pirmatnējo kultūru analīze) viņā asociējās ar latviešu tautas likteni un nepieciešamību aktīvi rūpēties par latviešu kultūras līmeņa kāpumu.

Rainis priekšplānā izvirzīja izglītības jautājumu. Viņš ļoti labi saprata, ka kultūras attīstībā īpaša vieta ir izglītības stāvoklim visdažādākajos sabiedrības slāņos. Izglītības līmenis un izglītības sistēma atsaucās uz garīgās dzīves visām sfērām. No tā ir atkarīga tautas masu spēja izmantot profesionālās garīgās jaunrades (mākslas, literatūras, zinātnes, filosofijas) rezultātus. Izglītībai ir svarīga nozīme zinātnisko un māksliniecisko vērtību ceļā uz masu apziņu. Pārņemot savā rediģēšanā laikrakstu "Dienas Lapa", Rainis lasītājiem sola turpmāk censties "visiem spēkiem izplatīt gara gaismu, kura ir katras tautas augstākais mērķis, viņas lielākais spēks un viņas varenākais cīņas ierocis". Kultūras kategorija Rainim kļuva par noteiktu kritēriju, ar kuru var novērtēt dažādas parādības un pirmām kārtām atšķirt "nekulturālas tautas" no "kultūras ļaudīm" un "kultūras dotu dzīves izdaiļojumu un pavieglojumu".

E.B.Tailors visdedzīgāk vēlējās atklāt kultūras attīstības likumsakarības, kuras viņaprāt nodrošina kultūras evolūciju kā objektīvu procesu. Tātad – teorētiski vispārināmu fenomenu. Angļu zinātnieka ieskatā kultūras evolūcija ir vēsturiski dabisku notikumu virkne. Analizējot etnogrāfisko materiālu, viņš centās rekonstruēt cilvēces kultūras attīstības galvenos etapus. Tādi viņa shēmā bija trīs: (1) mežonības etaps, (2) barbarisma etaps un (3) civilizācijas etaps.

E.B.Tailors uzskatīja, ka eksistē vairākas viena no otras neatkarīgas evolūcijas līnijas. Atsevišķu līniju veido materiālā kultūra un garīgā kultūra, kā arī reliģija. Viņš bija pārliecināts, ka materiālā kultūra rodas no garīgās kultūras.

No kultūras teorijas viedokļa svarīga ir grāmatas „Pirmatnējā kultūra” otrā nodaļa. Tajā autors izklāsta savu viedokli par evolūcijas teorijas perspektīvām kultūras izpētē. Viņš raksta, ka cilvēces vēsture ir daļa no dabas vēstures. Cilvēki ir viens otram līdzīgi. Līdzīgi ir viņu dzīves apstākļi. Cilvēce ir vienots veselums, un vienotu veselumu veido arī cilvēces kultūra tās attīstības noteiktos etapos. Katrs etaps ir zināms posms kultūras pakāpeniskajās izmaiņās. Visas tautas un visas kultūras ir ievītas kopējā evolūcijas joslā. Kultūras evolūcijas pamatīpašība ir pakāpeniskums, bet nevis lēcienveidīgums.

Angļu slavenais etnogrāfs saprata, ka kultūras evolūcija nav imanents process, bet gan realizējās organiskā vienotībā ar vispārējo vēsturisko gaitu un patiesībā ir vispārējās vēsturiskās mijiedarbības rezultāts. Katras kultūras evolūcija nenotiek izolēti un atrauti no pārējām kultūrām, bet gan mijietekmē ar citām kultūrām.

Evolucionisma virziens kultūras teorētiskajā pētniecībā saglabājās arī XX gadsimtā, kaut gan parādījās zināma opozīcija tādai pieejai. Oponenti atzina evolūcijas teorijas piemērotību tikai dabaszinātnēs. Evolūcijas teoriju naivi esot izmantot kultūras studijās.

Tomēr, piemēram, ASV lielākā autoritāte antropoloģijā un Latvijas lomas atklājējs kulturoloģijas izveidē Leslijs Vaits (1900-1975) neatsacījās no evolucionisma nostādnēm. Viņš rakstīja, ka kultūrai evolūcija piemīt tāpat kā bioloģiskajiem organismiem, kad viena forma izaug no otras formas. Neviena kultūras stadija nerodas pati no sevis, bet gan attīstās, balstoties uz iepriekšējo stadiju.

Rietumu zinātnātniskajās interesēs par kultūras teoriju  XX gadsimtā saglabājās evolucionisma metodoloģiskais virziens. Taču samērā strauji radās arī citi metodoloģiskie virzieni. Piemēram, funkcionālisms, psihoanalīze, fenomenoloģija, socioloģija, strukturālisms, poststrukturālisms, semiotika. Tas notika tāpēc, ka XX gadsimtā cilvēku dzīve kļuva ievērojami komplicētāka nekā iepriekšējos laikmetos. Ne tikai zinātne, bet viss sociums kultūrā sāka meklēt tādu kā glābiņu savu ikdienas problēmu izskaidrojumā un reizē arī sāka meklēt tādu kā astroloģisko prognozi cilvēces liktenim. Triviāli izsakoties, XX gadsimtā cilvēki tiecās izstrādāt universālas zāles pret visām slimībām. Tādas zāles kļuva kultūra, sniedzot atbildi uz jebkuru dzīves jautājumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...