Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katram vārdam ir sava garīgā aura – semantiskās asociācijas. Turklāt šīm asociācijām var būt individuāli personisks raksturs. Tas ir tiesīgs pastāvēt publiskajā komunikācijā. Vēlos to izmantot.

Latviskojums „zīmols” man asociējas ar vietējo mērogu. Proti, Latvijas mērogu, slavējot preces un pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem. Taču šajā etīdē runa ir par planetāro mērogu. Ja kādam patīk – Saules sistēmas mērogu. Tādam mērogam, manuprāt, piemērotāks ir vārds „brends”. Vārds „brends” kā nekā ir cēlies no planetāra mēroga valodas. Angļu valoda tāpat kā latīņu valoda apkalpo cilvēces vārdu krājumu.

Izmantojot iespēju, vēlos piebilst par diezgan tizlo vārdu „zīmols”. Šaubos, vai tas ir vajadzīgs. Visjaunākajos laikos pret anglicismu invāziju nespējam cīnīties, lai tos simtprocentīgi aizstātu ar latviskojumiem. Pie tam ne vienmēr tas ir vajadzīgs un smieklīgi ir šo darbību izskaidrot kā nacionālās pašapziņas spodrināšanu. Latviešu mutes nekad neiztiks bez vārda „brends” lietošanas, piedāvājot savus labumus citām zemēm.

Bet tagad par „Saules sistēmas mērogu”. Ironijai, ar ārēju nopietnību maskētam izsmieklam, ir rūgts iegansts. Tēmai pilnā mērā piestāv rūgtie vārdi no pirmās etīdes „Pietiek nemācīties, pietiek nezināt, pietiek dzīvot ar novecojušām zināšanām, pietiek neizmantot visjaunākos zinātnes sasniegumus, pietiek nemācīties no citām tautām, pietiek saglabāt zināšanu provinciālismu, pietiek izplatīt pseidointelektuālismu, pietiek jūsmot par parazinātniskiem murgiem”.

Rīgai ir apskaužami reālas iespējas izveidot planetāru brendu, tādējādi iegūstot planetārā mēroga reputāciju un planētas iedzīvotāju apziņā izdiedzējot stabilu saikni ar konkrētu cilvēces kultūras fenomenu. Ja kāda  kontinenta iedzīvotājs dzirdēs vārdu „Rīga”, tad viņa pirmā doma būs par šīs pilsētas saikni ar konkrēto cilvēces kultūras fenomenu. Rīga var ļaudīs samērā ātri panākt šādu pirmo domu. Tehnoloģija attiecīgā pasākumu kompleksa organizēšanai ir daudzkārt aprobēta. Atliek vienīgi to pārņemt un, vēlams, papildināt ar kaut ko savu.

Turklāt Rīgai nevar būt un nekad nebūs konkurentu. Tāds planetārais brends, kāds var būt Rīgai, uz Zemes iespējams tikai vienai pilsētai. Un tā ir mūsu Rīga.

Rīgas līdzšinējiem slavenākajiem brendiem ir konkurenti. Balzamu samaisa arī kaimiņi baltkrievi. „Roshen” konditorejas produkcija jau tagad latviešiem ir mīļāka nekā „Laimas” konditorejas produkcija, jo palīdz novērst „ģeopolitiskos riskus”. Savukārt daudzi cilvēki īsti vairs nesaprot, vai „Rīgas šprotes” ir politoloģijas jēdziens jeb apzīmē ēdamu žāvēto zivju izstrādājumu. Jebkuras mūsu politiskās nesaskaņas ar Krieviju parasti sākas ar „Rīgas šprotēm” un beidzas ar „Rīgas šprotēm”. Pat latviešu ārlietu pederasta nesenā ārprātīgā stulbība Krievijas atriebīgajā reakcijā tūlīt sākās ar „Rīgas šprotēm”.

Nevienam nav noslēpums, ka mūsu brendiem ir relatīvi lokāla reputācija. Tie ārzemēs var ieinteresēt varbūt tikai Valgas iedzīvotājus, ja kāds no viņiem ir iemaldījies Valkas veikalā. Cita lieta būtu, ja Rīga nāktu pie prāta un izmantotu savas iespējas radīt patiešām planetāri unikālu brendu. Rīga tad kļūtu līdzīga Barselonai, Edinburgai, Baireitai, Kornvolai un citām vietām, kuras cilvēcei asociējās ar konkrētiem kultūras fenomeniem. Intelektuāli apdāvināta tauta noteikti izmantotu tās perspektīvas, kādas ir Rīgai. Plašāk – Latvijai.

Rīgas planetārais brends varētu kļūt tāds mūsdienīgi aktuāls un nākotnē vēl aktuālāks cilvēces kultūras fenomens kā kulturoloģija. Dievs nekur nav definējis, ka brendam obligāti ir jābūt zivīm, alkoholam, saldumiem. Brends var būt māksla, kā tas ir tik tikko nosauktajās vietās. Brends var būt zinātne, kā tas ir Anglijas pilsētām Kembridžai un Oksfordai. Brends noteikti var būt arī atsevišķa zinātniskā disciplīna. Mūsu gadījumā – kulturoloģija.

Iemesls tādai pieejai katram veselam prātam ir ērti uztverams un nevienu indivīdu nevar kognitīvi samocīt. Iemesls ir sekojošais: Rīgā ir dzimis, uzaudzis, mācījies un strādājis cilvēks, kurš izdomāja šo jauno zinātni „Kulturoloģija”. Šis cilvēks ne tikai pasaulē pirmais pamatoja minētās jaunās zinātnes nepieciešamību un milzīgās perspektīvas, bet arī nokristīja to vārdā „Kulturoloģija”. Tādējādi Rīga/Rēzekne/Latvija ir organiski vienota ne tikai ar kulturoloģijas attīstību XX un XXI gadsimtā, par ko bija runa iepriekšējās etīdēs. Rīgai ir fantastiska iespēja planetāri lepoties un pragmātiski izmantot faktu, ka rīdzinieks ir jaunās zinātnes „Kulturoloģija” dibinātājs.

Nekādi konflikti nav paredzami. „Rīgas šprotes” neviens neaiztiks. Krievijā tāpat kā visās pārējās pasaules valstīs nopietni speciālisti zina, ka vārdu „kulturoloģija” pirmais lietoja rīdzinieks. Dotajam rīdziniekam un Rīgai šo godu neviens negrasās atņemt. Autortiesību skandāli nebūs, un mūsu tautas mantas sargātājiem „politiķiem” nebūs laimīga izdevība atkal kādu miljonu pazaudēt starptautiskajās tiesas prāvās. Bet tos atsevišķos gadījumus, kad daži autori ar Mikhail Epstein priekšgalā tiecās kulturoloģiju „piarēt” kā ebreju un pusebreju inovāciju, nav vērts ņemt vērā. Mūsu rīdzinieka primāri fundamentālais ieguldījums kulturoloģijas izveidošanā pasaules akadēmiskajā vidē netiek apšaubīts un noklusēts. Tas ir fiksēts enciklopēdijās, monogrāfijās, rakstu krājumos, lekcijās, žurnālu un laikrakstu publikācijās. Bet pats svarīgākais – cilvēces kultūras atmiņā.

Domājams, Latvijā par to pagaidām zina ļoti neliels cilvēku skaits. Teiksim, ASV, Krievijā, Baltkrievijā, Čehijā par to zina ievērojami lielāks cilvēku skaits. Šajās zemēs ir lasīti lekciju kursi par kulturoloģijas rašanos (ASV, Baltkrievijā, Čehijā), kā arī augstskolās (Krievijā) var apgūt kulturologa specialitāti un aizstāvēt zinātnisko grādu kulturoloģijā. Saprotams, šī darbība nav iespējama bez informācijas par mūsu slaveno rīdzinieku.

Kulturoloģijas dibinātājs ir vācbaltu ķīmiķis un Baltijā vienīgais Nobela prēmijas laureāts Vilhelms Ostvalds (1853-1932).

Protams, tagad viņa vārds Latvijā ir pazīstams. Rīgā ir Ostvalda vidusskola, pie Vērmanes dārza žoga ir novietots viņam veltīts piemineklis, žurnāla „Zinātnes Vēstnesis” 2003.gada septembra numurā ir ievietots ķīmiķa J.Stradiņa raksts par ķīmiķi Vilhelmu Ostvaldu. Latvijā katrs ķīmiķis un ķīmijas entuziasts noteikti zina, kas ir Vilhelms Ostvalds.

Bet tā ir tikai pēcpadomju laikā. Padomju laikā par Ostvaldu klusēja. Klusēja arī servilisma klasiķis Stradiņa kungs. Ostvaldu pieminēt bija bīstami, jo viņa natūrfilosofiskos uzskatus („fizisko ideālismu”) dzēlīgi kritizēja Ļeņins. Par to, ka Ostvalds ir arī kulturoloģijas dibinātājs, latviešu valodā pirmo reizi varēja izlasīt 2003.gadā izdotajā grāmatā „Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture”. Ostvalda vidusskolas mājas lapā un „Zinātnes Vēstneša” rakstā nekas nav teikts par V.Ostvalda lomu kulturoloģijā.

Vilhelma Ostvalda detalizētas un vispusīgas biogrāfijas sacerēšana latviešu lasītājiem ir nākotnes uzdevums. Tas nebūs viegls uzdevums. Ostvalds bija gan mākslinieciski radoši, gan zinātniski radoši izcili apdāvināts cilvēks. Viņš labi gleznoja, labi spēlēja vijoli un klavieres.

Nekad nav viegli rakstīt par izcili apdāvinātu personību. No autora tas prasa zināmu konģenialitāti – garīgo radniecību. Tāpēc, piemēram, par Raini nav ne spilgtas atmiņas, ne spilgti biogrāfiskie darbi.

Vilhelms Ostvalds noteikti piederēja tai izcilo personību grupai, kuras pārstāvji vienmēr nodarbojās ar to, ar ko citi parasti nenodarbojās. Šīs personības izjūt pat zināmu alerģiju pret citu kolēģu iemīto ceļu. Šīs personības vēlas iemīt jaunu ceļu.

Ostvalds nav izdomājis tikai kulturoloģiju. Viņš ir izdomājis vēl vienu jaunu zinātni - fizikālo ķīmiju. XX gadsimta sākumā Ostvalds jaunu ceļu iemina natūrfilosofijā, ko tūlīt konstatēja Ļeņins un citi. Ostvalds jaunu ceļu iemina krāsu teorijā un enerģētisma teorijā, ko nekavējoties adekvāti novērtēja speciālisti. Viņš vēlējās radīt jaunu starptautisko valodu. Viņš rakstīja par jauniem izglītības principiem, izstrādāja jaunu zinātnes klasifikāciju, nodibināja oriģinālas tematikas zinātniskos žurnālus, no kuriem daži joprojām turpina iznākt. Viss, kam pievērsās Ostvalds, bija kaut kas jauns un neparasts.

Radošās personības var iedalīt divās grupās. Vienā grupā var iedalīt tās radošās personības, kuras vienmēr kaismīgi tiecās noskaidrot parādību cēloņus. Turpretī otrā grupā var iedalīt tās radošās personības, kuras vienmēr kaismīgi tiecās izprast parādību mērķi jeb, kā sakām, parādību jēgu. Turklāt – visdziļāko jēgu.

Otrās grupas radošās personības ļoti skaidri apzinās, ka parādību visdziļāko jēgu ir grūti izprast, balstoties vienīgi uz zinātnisko racionālismu. Lai izprastu parādību visdziļāko jēgu, nav jābaidās grēkot, pārkāpjot zinātniskā racionālisma spēles noteikumus. Otrās grupas radošās personības nebaidās atsaukties uz filosofijas, zinātnes, mitoloģijas integrētām zināšanām.

 Otrās grupas radošās personības nevairās no astroloģijas – integrētu skatījumu uz Cilvēku un Visumu. Var pat droši apgalvot, ka otrās grupas radošās personības ir integrēto zināšanu fani. Tie ir cilvēki, kuri jūsmo par starpdisciplināro pieeju un tās metodoloģiju. Velme iegūt integrētas zināšanas, balstoties uz starpdisciplināro pieeju, ir viņu asinīs.

Tas pilnā mērā attiecās uz Vilhelmu Ostvaldu. Fizikālā ķīmija, kulturoloģija, natūrfilosofija, enerģētisms balstās uz dažāda veida zināšanu integrāciju. Bez zināšanu integrācijas minētie cilvēces kultūras fenomeni nemaz neeksistē. Ostvalda zinātniskais mantojums nepārprotami liecina, ka viņu intelektuāli vilināja tikai integrētas zināšanas.

Mēs tagad dzīvojam laikmetā, kad zināšanu integrācija ir sasniegusi zināmu kulmināciju. Cilvēces nākotne nav iedomājama bez zināšanu integrācijas. Ostvalds to apzinājās jau XIX gadsimtā. Viņa izstrādātajā zinātnes klasifikācijā kulturoloģija prognozēta kā nākotnes zinātne. Mēs tagad redzam, ka Ostvalda prognoze ir bijusi ļoti tālredzīga.

Vilhelma Ostvalda kulturoloģisko ideju starptautiskā izplatība intensīvi sākās 1915.gadā, kad angļu valodā tika publicēts viņa darbs par zinātnes klasifikāciju. Minētajā gadā Hjūstonas privātās augstskolas žurnālā „Rice Institute Pamphlet” ievietoja Ostvalda darbu „The System of the Sciences”. Publikācija izraisīja pamatīgu interesi. Par to ievietoja plašu recenziju pasaulē populārais žurnāls „Science”.

Vilhelma Ostvalda kulturoloģisko ideju visdedzīgākais turpinātājs bija amerikāņu slavenais antropologs Leslijs Vaits (1900-1975), par kuru jau tika minēts iepriekšējās etīdēs. No 1930.-1931.mācību gada viņš Mičiganas universitātē sāka lasīt plašu lekciju kursu „Kulturoloģija”. Studējošai jaunatnei lekciju kurss ļoti patika, un katru gadu uz to reģistrējās prāvs studentu skaits.

Leslijs Vaits bija īsts zinātnieks. Viņš neslēpa, ka kulturoloģijas jēdzienu un tā skaidrojumu pārņēma no Vilhelma Ostvalda. Pat vairāk. Leslijs Vaits Kembridžas universitātes žurnālā „Antiquity” publicēja speciāli Ostvaldam veltītu rakstu „Wilhelm Ostwald (1853-1932): A Note on the History of Culturology”. Leslijs Vaits panāca, ka šķirklis „Cultorology” tika iekļauts vairākās pasaulē pazīstamās enciklopēdijās ar „Britannica” priekšgalā.

Vilhelma Ostvalda un Leslija Vaita sapnis bija kulturoloģijas priekšmeta ieviešana izglītībā. Tagad šis sapnis sāk piepildīties. Arī Latvijā ir ļoti pamatīgi panākumi abu izcilo vīru sapņa realizācijā. Bez pārspīlējuma var teikt – panākumi planetārā mērogā. Jau kādā no iepriekšējām etīdēm minēju par mācību priekšmeta „Kulturoloģija” ieviešanu vidusskolā. Tagad arī Latvijā gatavos kulturoloģijas skolotājus.

Taču Latvijas pirmais panākums izglītībā bija Latvijas kultūras vēstures skolotāju sagatavošanas studiju koncepcijas un programmas izstrādāšana 1988.-1989.gadā. Tas notika padomju laikā. Padomju Savienībā negatavoja kultūras vēstures skolotājus. Tātad nebija nekāds metodoloģiskais pieturas punkts. Turklāt tolaik Rietumu civilizācijā kultūras vēstures skolotājus negatavoja nevienā valstī. Tāpēc vispirms nācās izstrādāt oriģinālu kultūras vēstures skolotāju sagatavošanas koncepciju un tikai pēc tam sastādīt studiju programmu. Tas tika sekmīgi veikts, no ārzemju kompetentiem kolēģiem nesaņemot nekādas būtiskas iebildes. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...