Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kulturoloģiskajā diskursā vissarežģītākais jautājums jeb problēma Nr.1 ir par cilvēka ģenētiskajām sakarībām ar „otro dabu”. Cilvēka sakarības ar kultūru („otro dabu”) ģenētiskajā aspektā ir ļoti komplicēta problēma. Faktiski tā ir neatrisināma problēma. Nekādi nevaram saprast, cik liela loma mūsu dzīvē ir kultūrai un cik liela loma mūsu dzīvē ir smadzenēs mājojošajām ģenētiskajām programmām.

Turklāt tā vienmēr būs neatrisināma problēma. Cilvēks nekad neiegūs visu (100%) informāciju par sevi – savu izcelsmi un psihisko darbību. Saprotams, zinātne uzzinās ļoti daudz par cilvēka izcelsmi un cilvēka esamības garīgajiem nosacījumiem, taču nekad neuzzinās visu (100%) par Homo sapiens.

Šajā ziņā valda vienprātīgi akceptēta filosofiskā tēze: cilvēka eksistences pamatā ir noslēpums par savu izcelsmi un garīgo satvaru. Šī noslēpuma izziņa ir cilvēka dzīves galvenais stimuls. Ja noslēpums tiks pilnā mērā izzināts, tad cilvēka dzīvei vairs nebūs nekāda jēga.

Ar cilvēku ir tāpat kā ar visu pārējo,- ja mēs kādu fenomenu iepazīstam visā pilnībā (100%), tad ļoti ātri zaudējam interesi par šo fenomenu. Vitāli dinamiska interese par attiecīgo fenomenu visbiežāk pastāv tikai tā izziņas laikā. Perfekti pazīstami fenomeni nereti nonāk mūsu apziņas perifērijā un vispār izplēn aizmirstības miglā.

Cilvēka zināšanas par sevi un savu vietu pasaulē ir divējādas. No vienas puses ir kultūras sniegtās zināšanas. Kultūra cilvēkam paskaidro visu nepieciešamo viņa darbībai, uzvedībai un komunikācijai. Šīs zināšanas katram ir skaidras un saprotamas. Šajās zināšanās nepastāv noslēpumi. Tās ir pilnā mērā apzinātas zināšanas.

Taču cilvēks nedzīvo vienīgi ar kultūras sniegtajām zināšanām. No otras puses ir ģenētiski sniegtās zināšanas. Tās atsevišķi zinātnieki dēvē par personiskajām (netiešajām, klusajām) zināšanām. Tās ir zināšanas, kuras cilvēks ģenētiski manto no saviem senčiem. Turklāt jau no Ievas un Ādama. Tas nav pārspīlējums. Mūsdienu zinātne spēj konstatēt ģenētiskā materiāla vēsturisko evolūciju no cilvēces vissenākajiem laikiem. Tā, piemēram, jau 1987.gadā ASV zinātnieki pierādīja, ka cilvēce ir cēlusies no vienas nelielas tumšādainas cilvēku grupas Austrumāfrikā.

Ģenētiski sniegtajās zināšanās valda liela noslēpumainība. Ne velti psihologi cilvēka psihisko pasauli iedala trijās sfērās: apziņas sfēra, zemapziņas sfēra un bezapziņas sfēra. Tātad cilvēkā ir arī neapzinātas zināšanas, kuras noteiktos apstākļos var kļūt apzinātas zināšanas. Pie tādām neapzinātām, bet noteiktos apstākļos apzinātām zināšanām pieder sirdsapziņa, vainas apziņa, pienākuma apziņa, cilvēciskās solidaritātes apziņa, taisnīguma apziņa.

Teiksim, nesenais sižets par Dāvja ārstēšanu var būt uzskatāms piemērs kultūras sniegto zināšanu un ģenētiski sniegto zināšanu sakarībām. Runa ir par attieksmi pret medicīnu kā biznesu. Bet tas nav galvenais. Galvenais ir tas, ka īstenībā šīs attieksmes centrā ir katra indivīda taisnīguma apziņa.

Mūsdienu patērēšanas sabiedrībā it kā vairs nevienu nevar pārsteigt cilvēka dzīves dažādu segmentu un tajā skaitā medicīnas pārvēršana par peļņas avotu. Jēdzieniskais salikums „medicīna un bizness” it kā vairs nevienu neuztrauc un nekaitina. Medicīna kā bizness ir kļuvusi kultūras norma. Tātad arī kultūras sniegtās zināšanas.

Šodienas jaunākā paaudze nemaz nepazīst citu normu un citas zināšanas. Jaunākā paaudze ir uzaugusi tādas kultūras vidē, kurā ar medicīnu pelna naudu un gūst peļņu (nesen medijos uzzinājām par peļņas grandiozo apjomu „ātrajā palīdzībā”; senāk uzzinājām par aptiekaru peļņu). Mūsdienu kultūras sniegtās zināšanas formē iecietīgu un akceptējošu attieksmi pret medicīnu kā biznesu.

Tomēr viss nav tik vienkārši.

Pirmkārt, medicīnas pārvēršana par biznesu liecina par sabiedrības degradāciju. Diskutēt nav vajadzīgs. Pret minēto atzinumu ir jāizturas kā pret aksiomu – gadu tūkstošiem ilgi bez pierādījumiem pieņemtu patiesību. Rietumu sociuma degradācija ir labi zināms fakts. Jau labu laiku par šo faktu neviens sociāli acīgs cilvēks nediskutē. Diskutē vienīgi par degradācijas apjomu un izpausmes formām.

Otrkārt, kultūras sniegtajām zināšanām par medicīnu kā biznesu ir ļoti spēcīgs oponents. Un, lūk, šis spēcīgais oponents ir ģenētiski sniegtās zināšanas. Zinātne ir pārliecināta, ka taisnīguma apziņai ir ģenētiski determinēts raksturs. Taisnīguma apziņa ir cilvēka gēnos un nav tikai kultūras sniegto zināšanu rezultāts.

Taisnīguma apziņu mēs ģenētiski mantojam no saviem senčiem, un šī cēlā morālā īpašība nav tikai kultūras panākums (audzināšanas, izglītības un ideoloģijas panākums) vai Dieva dota bagātība, kā vēl nesen uzskatīja daudzi cilvēki. Mūsu gēnos ir taisnīguma apziņa neatkarīgi no tā, vai mūsu kultūra ir sociālistiska jeb kapitālistiska. Ģenētiski sakņota morālā bāze cilvēkā ir neatkarīgi no kultūras iedarbības, kas, protams, reālajā dzīvē pastāv un var praktiski atspoguļoties cilvēka darbībā, uzvedībā un komunikācijā. Ģenētiski sakņota morālā bāze ir mūsu gēnos neatkarīgi no tā, vai mums tas patīk vai nepatīk.

Pašlaik tas var nepatikt tiem ideoloģiski apmātajiem tipiem, kuri medicīnu kā biznesu modīgi uzskata par Rietumu neoliberālisma privilēģiju un labumu. Diemžēl ne mazums ir tādu cilvēku, kuri pret visu bravūrīgi izturas kā pret preci un uz visu raugās no tirgus viedokļa. Viņi savā apmātībā bazūnē par lielisko iespēju visu nopirkt par naudu un tajā skaitā par naudu nopirkt Dāvja dzīvību.

Taču arī šo tipu gēnos ir taisnīguma apziņa. Vienīgi attiecīgie gēni ir vājāk attīstīti. Tā, piemēram, pēdējā laikā populārs ir gēns „AVPR1a”, kas atbild par altruismu. Zinātnieki ir relatīvi precizējuši šī gēna attīstības atšķirīgās stadijas. No minētā gēna attīstības pilnvērtības ir atkarīgs altruisms – nesavtīga gādība par citiem un gatavība uzupurēties citu labā. Proti, gatavība glābt Dāvja dzīvību bez pusmiljona dolāru liela honorāra.

LR ļaužu gēnos eksistējošā taisnīguma apziņa noteikti atsaucās uz ziedojumiem Dāvja ārstēšanai. Taisnīguma apziņa izpaudās emocionālā protestā. Naudas ziedošana noteikti bija vairāk vai mazāk apzināts, taču ģenētiski stingri diktēts protests pret patērēšanas sabiedrības medicīnas biznesa kaislībām un valsts sociālās politikas kroplībām. Ziedotāju kādai daļai tas bija ģenētiski stingri diktēts protests pret mūsu amerikāņu draugu, labvēļu, ideoloģisko skolotāju, paraugetalona, ģeokrātisko valdnieku, saimnieku, partneru, sabiedroto, aizstāvju un kuratoru nevēlēšanos glābt zēna dzīvību bez maksas.

Ģenētiski stingri diktētā taisnīguma apziņa emocionāli atspoguļojās arī interneta tekstos un komentāros, neslēpjot naidu pret medicīnu kā biznesu. Naidu apliecināja arī jaunākās paaudzes pārstāvji, kuri nav dzīvojuši sociālistiskajā kultūrā ar tās bezmaksas medicīnu. Viņu naidu sekmēja ģenētiskais mantojums. Smadzenēs ir konkrētas daļas, kuras atbild par morāli. Tātad morāle nav tikai audzināšanas, izglītības un ideoloģijas produkts, bet ir arī gēnu produkts.

Tajā pašā laikā Dāvja atbalstītājiem būs katram savs viedoklis par cilvēka dzīves būtību. Kāda daļa tic, ka cilvēka dzīvi nosaka zvaigžņu stāvoklis debesīs. Kāda cita daļa teiks, ka viss ir atkarīgs vienīgi no paša cilvēka un kaut kādai „kultūrai” un kaut kādiem „gēniem” nav nekāda nozīme. Vēl kāda cita daļa atzīs cilvēka rakstura izšķirošo lomu. Noteikti būs vēl citādāki viedokļi.

Mūsu valsts sabiedrībā pagaidām nav liela popularitāte ne kultūrai, ne psihoģenētikai. Ja kultūras vispusīgo ietekmi jau esam sākuši daudzmaz izprast un novērtēt, lūkojoties uz kultūru visplašākajā mērogā un ne tikai ar jēdzienu „kultūra” saprotot mākslu un literatūru, tad psihoģenētiskās atziņas izmantojam ļoti maz un gēnu dziļā ietekme nav gandrīz nemaz izprasta un novērtēta masu apziņā. Respektīvi, psihoģenētiskās atziņas gandrīz nemaz neizmantojam audzināšanā, izglītībā un ideoloģijā.

Tāpēc faktiski drīkst teikt, ka dzīvojam ar puszināšanām. Psihoģenētiskie pētījumi liecina, ka cilvēka psiholoģisko īpašību 50% nosaka ģenētiskais faktors. Tas attiecas uz intelektu, kā arī tādām īpašībām kā neirotisms, altruisms, zinātkāre, ekstraversija (palielināta sociālā aktivitāte, sabiedriskums). Jau tika minēts, ka gēni nosaka cilvēka sirdsapziņu, vainas apziņu, pienākuma apziņu, cilvēciskās solidaritātes apziņu, taisnīguma apziņu.

Taču pats interesantākais ir tas, ka psihoģenētiskās īpašības nav stagnatīvas izpausmes. Tās cilvēka dzīves laikā var izmainīties. Mūsdienu zinātnei jau ir prāvas zināšanas par psihoģenētisko, plašāk – bioloģisko, īpašību evolūcijas nosacījumiem. Turklāt nav runa tikai par dabisko atlasi, bet runa ir par kultūras lomu un kultūras kompetenci iejaukties bioloģiskā mantojuma liktenī. Tāpēc kultūrā ir jābūt ne tikai garīgās un materiālās kultūras mantojuma saglabāšanas funkcijai, bet arī bioloģiskā mantojuma saglabāšanas funkcijai, kas, saprotams, ir atsevišķa tēmai citai etīdei.

Mēs nekad neuzzināsim visu (100%) patiesību par sevi. Taču mums regulāri tiek dota iespēja uzzināt kaut ko jaunu par sevi, kas var atvieglot mūsu dzīvi. Tas pilnā mērā attiecas arī uz jaunāko zinātnisko informāciju par kultūras mantojuma un bioloģiskā mantojuma saglabāšanas iekšējo vienotību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...