Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsdienās sāk piepildīties kāda slavena vīra vārdi, ka turpmākās impērijas būs apziņas impērijas. Praktiski tas var izpausties dažādi. Turklāt var izpausties politiskās un ekonomiskās kundzības tādā nepatīkamā veidā kā ģeogrātiskais valstiskums. Mūsdienās izplatītā ģeopolitiskā vara principā ir apziņas vara, kuru realizē apziņas impērija. Tā visus biedē ar savu vareno ieroču žvadzināšanu, tomēr reāli savu kundzību nodrošina ar citu zemju iedzīvotāju zombēšanu un ietekmes aģentu savervēšanu, iztiekot bez tankiem un okupācijas. ASV pašlaik noteikti var uzskatīt par apziņas impēriju. ASV savu planetāro hegemoniju galvenokārt nodrošina ar garīgiem līdzekļiem.

Taču mūsdienās apziņas impērija izpaužas arī izzinātājdarbības veidā. Mūsdienās izkristalizējās garīgā lielvalsts ar monarhu pie kognitīvās varas stūres. Mūsdienās veidojās kultūras monarhija. To pārvalda karaliene vārdā „Kultūra”. Viņas pārziņā ir izzinātājdarbības (kognitīvā) varas stūre.

Kultūras monarhija ir tipiska apziņas impērija. Tās neaptveramajā teritorijā ietilpst visa izzinātājdarbība un visi zināšanu veidi. Bez kultūras koncepta klātbūtnes nekas vairs nenotiek. Karaliene „Kultūra” valda vienpersonīgi, un tās prioritāte ir totāla – pilnīga, vispārēja, visu aptveroša. Kultūras monarhijas pilsoņu domāšanā par dzīvi centrā ir kultūras koncepts. Jebkurā izpratnē un jebkuros izskaidrojumos dominē kultūras koncepta primāts un prizmatiskums.

Karalienes vienīgais trūkums ir tas, ka tā nemanto savu varu. Monarhs parasti savu varu manto. Kultūra savu varu nemanto. Kultūras nonākšana pie varas ir apziņas bagātināšanās rezultāts. Cilvēku izzinātājdarbība noveda pie atziņas, ka ir pienācis kultūras valdīšanas laikmets un kultūrai ir jāpārņem kognitīvās varas stūre.

Tādējādi var teikt, ka karalienei „Kultūra” ir apziņas leģitimācija, bet nevis varas mantojuma juridiskā leģitimācija. Mūsdienās kultūra nevarēja mantot varu, jo vēl nesen attieksme pret kultūru bija pilnīgi savādāka nekā tagad. Vēl nesen viens amerikāņu zinātnieks teica: „Visi zina, ka kultūras antropoloģija pēta kultūru. Taču neviens precīzi nezina, kas ir kultūra."

Nav noslēpums, ka pret kultūru daudzi joprojām mēdz izturēties kā pret kvazistruktūru. Proti, kā pret kaut ko tādu, kas intuitīvi ir saprotams, bet jēdzieniski nav precīzi fiksēts. Piemēram, tāpat kā pret demokrātiju, totalitārismu, reliģiju, sociālo taisnīgumu. Mēs it kā intuitīvi saprotam, kas ir sociālais taisnīgums, tomēr precīzi nevaram pateikt, kam tajā praktiski ir jābūt. Par sociālo taisnīgumu mums nav precīzi fiksētas robežas.

Bet vispār situācija ir pazīstama. Rietumu civilizācijā arī agrāk bija tāds stāvoklis, ka kādam izzinātājdarbības veidam (zinātnei) sociumā bija prioritārā aura. Protams, kultūra nav zinātne. Taču tagad pret kultūru izturas kā pret sava veida zinātni (metazinātni). Kultūru uzskata, ja mēģinām poētiski salīdzināt, par mūsu esamības Galaktiku.

Kultūras koncepta universalizācija faktiski ietilpst tajā vēsturiskajā procesā, kuru apraksta kā zinātniskās paradigmas maiņu. Laiku pa laikam priekšplānā izvirzās kāda zinātne, kā arī kāds zinātniski metodoloģiskais komplekss (piem., strukturālā pieeja, semiotiskā pieeja, sistēmiskā pieeja, sinerģētiskā pieeja, kosmoloģiskā pieeja).

Tā, piemēram, ilgus gadsimtus līdera pozīcijas ieņēma teoloģija. Par teoloģijas piederību zinātnei joprojām turpinās diskusijas. Taču pati teoloģija sevi reprezentē kā zinātni, jo tiecās iepazīt dievu, komentēt reliģiskos mītus utt. Atzīstot teoloģiju par zinātni, savā laikā tās pakļautībā nonāca visas pārējās zinātnes, kā arī māksla un filosofija. Savā laikā teoloģija bija cilvēku esamības Galaktika.

Viduslaikos teocentrisma vietā nostiprinājās natūrcentrisms. Viduslaikos izglītotā sabiedrība jūsmoja par mehānikas monarhiju. Materiālās ražošanas attīstība un pāreja no amatniecības uz mašīnu izmantošanu manufaktūrās cilvēku domāšanā nostiprināja mehānicismu.

XIX gs. Eiropas garīgajā dzīvē radās jauns līderis. Sākās zinātniski tehniskā progresa laikmets. Tajā par zinātniskās izziņas karalieni kļuva fizika. Pēc relativitātes teorijas un kvantu teorijas atklāšanas sākās apvērsums ne tikai daudzās zinātnēs, bet izglītoto cilvēku domāšanā un pasaules uzskatā vispār. Vēl XX gs. vidū daudzi jaunieši sapņoja kļūt par fiziķiem un rādīja ar pirkstu uz liriķiem – humanitāro disciplīnu studentiem.

Jaunas izmaiņas konstatējamas XX gs. otrajā pusē. Tolaik fiziku nomainīja ķīmija, pierādot savu ambiciozo varenību rūpniecībā, lauksaimniecībā, militārajā bruņojumā. Sākās sintētisko sadzīves priekšmetu un diemžēl arī sintētisko pārtikas produktu bums.

XX gs. nogalē strauji nostiprinājās bioloģija, pakļaujot savām interesēm fiziku un ķīmiju tādās jaunās zinātnēs kā biofizika un bioķīmija. Bioloģijas loma izpaudās cilvēka smadzeņu funkcionālās asimetrijas pētījumos, ģenētiskā koda atšifrēšanā, gēnu inženierijā, dzīvo organismu klonēšanā. Bioloģija kalpoja kā metodoloģiskā bāze sistēmu teorijā, kura savukārt būtiski papildināja daudzu zinātņu metodoloģisko arsenālu.

XX gs. 90.gados sāka dominēt socioloģija. Socioloģijas reputāciju veicināja tas, ka tā ir zinātne par sabiedrību. Ekoloģisko, migrācijas, demogrāfisko procesu ietekmē aktuāla kļuva ideja zinātniski vadīt sabiedrisko dzīvi. Socioloģijas prioritāte bija saistīta ar totalitārisma analīzi. Tāda analīze bija svarīga pēc sociālisma sistēmas sabrukuma.

Jau XX gs. kļuva skaidrs, ka sabiedrības socioloģiskā izpēte ir nepietiekama. Socioloģiskās zināšanas var sniegt lielisku priekšstatu par sociālajām attiecībām, bet maz dod kaut ko jaunu par pašu cilvēku - vissarežģītāko sistēmu. Cilvēks, šī vissarežģītākā sistēma, pilnā mērā neatspoguļojās socioloģiskajās zināšanās.

XX gs. pret kultūru pakāpeniski sāka izturēties kā pret radikālu zinātnisko izaicinājumu. Zinātne sāka analizēt kultūras avotus, struktūru, funkcijas, vēsturisko jēgu un izmaiņu likumsakarības. Pret kultūru sāka izturēties kā pret savdabīgu cilvēces progresa kritēriju. Piemēram, Alberts Šveicers savā slavenajā grāmatā raksta: „Kultūra ir cilvēka un cilvēces progresa kopojums visās sfērās un virzienos ar nosacījumu, ka progress kalpo indivīda garīgajam pilnveidojumam”.

XX gs. zinātne tiecās aptvert vienā veselumā cilvēces progresa visus atzarus. Bet galvenais - kultūrā sāka saskatīt savdabīgu metodoloģiskumu. Zinātne pret kultūru sāka izturēties kā pret padziļinātas pašapziņas paraugu, kuram piemīt savdabīgs metodoloģiskums – spēja formulēt izziņas metodes un to lietošanas noteikumus.

Zinātne saprata, ka ar šī savdabīgā metodoloģiskuma palīdzību iespējams panākt visaptverošu priekšstatu par cilvēka darbību, uzvedību un komunikāciju. Turklāt tika akcentēts, ka arī pati zinātne ir kultūras fenomens, veidojoties noteiktā kultūras kontekstā. Joprojām ne visiem zinātniekiem ir viegli pierast pie šīs atziņas. Zinātnieki mīl sevi lepni uzskatīt par pilnīgi ne no kā neatkarīgiem cilvēkiem. Tagad atklājās, ka ne tikai viņu zinātne, bet arī viņu lepnība ir atkarīga no kultūras.

Latvijā pagaidām nevar runāt par kultūras monarhiju un karalienes prioritāti. Vismaz tā tas konstatējams valsts direktīvajos dokumentos. Internetā var lasīt kāda autora viedokli par Nacionālās attīstības plānu (NAP 2020) no kultūras koncepta redzespunkta: „Kultūrai šajā NAP variantā ir atvēlēta izteikti margināla loma, tā aprakstīta virspusīgi, ar dažām miglainām un, manuprāt, kļūdainām idejām. Te dominē "vecās skolas" ekonomiskais diskurss, kurš ne gluži saskan ar mūsdienu ilgtspējīgas attīstības pieeju (kas ir oficiālais Latvijas Republikas attīstības modelis). Ekonomikas un kultūras attiecības labi ilustrē 319. pants. Šajā rindkopā no sākuma tiek apgalvots, ka "uzņēmējdarbības attīstība ikvienā apdzīvotā vietā ir priekšnoteikums teritorijas ilgtspējīgai izaugsmei", tāpēc secināts, ka "lielākā daļa resursu jānovirza ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai". Pēc tam vidū iesprausts: "[..] un vienlaikus atjaunojot novadu kultūrvēsturisko mantojumu, aktivizējot kultūras dzīvi, var izveidoties kvalitatīva dzīves telpa, uzņēmējdarbībai pievilcīga vide un tūrisma attīstība." Beigās vēlreiz atkārtots galvenais: "Tādēļ ir jāpielieto visi pieejamie valsts un pašvaldību ietekmes instrumenti, lai atbalstītu tos, kas ražo un sniedz pakalpojumus." Tas ir ierobežots skats uz sociālo realitāti, kurā ekonomika un kultūra ir divas dažādas būves, turklāt otrās celšanas sākšana ir atkarīga no pirmās progresa. Biežāk minētā kultūras izmantošanas joma ir tās potenciālā vara veidot sadarbību, integrēt, attīstīt piederības izjūtu. Jā, noteiktas kultūras prakses to var, tikai ne tāda iedomātā kultūra, kādu uzbur NAP ideālistiski nacionālistiskā iztēle”.

NAP dominē tas, ko A.Toinbijs dēvēja par „domāšanas industrializāciju” – noslieksmi skatīt atsevišķas daļas, bet nevis veselumu. A.Toinbijs iesacīja labu padomu: lai saprastu daļu, vispirms ir jāsaprot veselums, jo veselums pats par sevi ir pētījuma objekts.

„Domāšanas industrializācija” ir samērā izplatīta kaite. Tā ne reti sadzīvo ar citu mentālo kaiti – tā saucamo Prometeja gribu, vēloties visu pakļaut noteiktām materiālistiskajām likumsakarībām un visam pavēlēt funkcionēt saskaņā ar ekonomikas menedžmentu. Ne velti nākas dzirdēt, ka universālisms un universāls tvērums ir vienīgi brīvdomātāju prioritāte. Minētās īpašības piemīt personībām ar spēcīgu intuīciju un alerģiju pret domāšanas stereotipiem.

Patīkami ir tas, ka mūsdienās universālisms un universāls tvērums piemīt ne tikai brīvdomātājiem. Minētās īpašības piemīt arī tam, ko saucam par laikmeta garu. Un tas noteikti ir loģiski, ka globalizācijas periodā ļoti daudzu cilvēku domāšanas morfoloģijā pārsvaru gūst iekšējā vēlēšanās dzīvi izjust kā vienotu veselumu un visu savu dzīvi kādam uzticēt.

Tamlīdzīga vēlme cilvēkiem bija arī agrāk. Cilvēki arī agrāk tiecās savu dzīvi kādam uzticēt. Agrāk uzticēja baznīcai, caram, elitei, partijai. Bija periods, kad uzticēja ekonomikai – „materiālajai bāzei”. Tagad ir pienākusi kārta uzticēt kultūrai. Turklāt tāda uzticēšanās atbilst cilvēkā ieprogrammētajām devīzēm „Cilvēks pats visu nosaka” un „Sabiedrība visu nosaka”. Tagad nostiprinās jauna devīze – „Kultūra visu nosaka”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Mūsu svēts pienākums ir visā Latvijā stāstīt par to, ka korupcija ir noziegums ar upuriem

FotoNo brīža, kad jaunie konservatīvie pirmo reizi tika ievēlēti Rīgas domē, mēs ar aktīvu rīcību atmaskojām tās kleptokrātisko režīmu, tādējādi izdarot politisku spiedienu uz atbildīgajām iestādēm un amatpersonām. Šī neatlaidīgā darbība nu ir rezultējusies ar korupcijas sagrauztās un rīcībnespējīgās Rīgas domes atlaišanu.
Lasīt visu...

21

Kliķe jau aizgūtnēm pārraksta neseno Latvijas vēsturi, bet kliķes propagandisti steidz nostiprināt melus

FotoNeesmu PBK TV kanāla cienītājs, ne arī īpaši skatos kādus citus TV kanālus, kas ir krievu valodā, izņemot izklaides kanālus un raidījumus. Tomēr atsevišķos brīžos, kad runa ir par notikumiem pasaulē, zinot, ka mūs, Latvijas iedzīvotājus, baro ar vienveidīgu propagandu, paskatos arī Krievijas TV kanālus. Arī tos, kurus slēdza, reizēm skatījos.
Lasīt visu...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Blēžu un zagļu valsts

Raksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka...

Foto

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

Laikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti...

Foto

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

Iesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu...

Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...