Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Debatēs par kultūru vispopulārākā tēma ir kultūras funkcijas. Tas tāpēc, ka tā ir visvieglākā tēma un principā pieejama katram interesentam. Kultūras funkcijas katrs var fiksēt un izvērsti komentēt. Tas neprasa ne lielu gudrību, ne dziļas teorētiskās zināšanas.

Tā, piemēram, internetā kāda skolotāja metodiskajā rekomendācijā ir lasāms šāds kultūras funkciju uzskaitījums: „Pirmā un galvenā kultūras funkcija ir saglabāt vēsturisko mantojumu, nodot svarīgāko nākamajām paaudzēm (informācijas saglabāšanas, nodošanas un apmaiņas funkcija)."

Vispirms jāsaka, ka citētajā teikumā ir rupja loģiskā un didaktiskā kļūda. Rupji ir pārkāpts loģikas identitātes likums. Tas nosaka, ka prātojuma laikā katram izteikumam ir jāsaglabā viena un tā pati jēga. Šajā gadījumā kultūras vēsturiskā mantojuma funkcija tiek skaidrota ar citu funkciju – „informācijas saglabāšanas, nodošanas un apmaiņas funkciju”. Savukārt rupja didaktiskā kļūda ir jauno vielu skaidrot ar tādas vielas palīdzību, kura vēl nav iepazīta mācību procesā. Pirmā un galvenā kultūras funkcija tiek skaidrota ar citu kultūras funkciju, kura vēl nav izskaidrota mācību procesā.

Taču principā apgalvojums „pirmā un galvenā kultūras funkcija ir saglabāt vēsturisko mantojumu” daļēji ir pareizs. Ideāli pareizs tas būtu, ja netiktu lietoti kategorizējošie vārdi „pirmā un galvenā”. Domāju, nevajag lielu prātu, lai saprastu šīs kategorizēšanas aplamību. Katram cilvēkam ir skaidrs, ka tā nedrīkst teikt (mācīt skolā). Kultūras pirmā un galvenā funkcija nav vēsturiskā mantojuma saglabāšana. Šī funkcija ir tikai viena no kultūras funkcijām, bet nevis „pirmā un galvenā”.

Godīgi atzīsim, ka mēs savā izziņas darbībā mīlam kategorizēšanu. Par katru cenu vēlamies zināt, kas attiecīgajā parādībā ir „ pirmais un galvenais”. Skaidrs, ka mums gribas zināt arī kultūras pirmo un galveno funkciju.

Skolotājs ir pieļāvis vēl vienu nepilnību. Cilvēces kognitīvā (izzinātājdarbības) pieredze tālredzīgi māca, ka attiecīgās parādības pirmo un galveno funkciju var konstatēt definīcijā. Definīcija (būtības raksturojums) vienmēr atklāj attiecīgās parādības funkcionālo sūtību. Tātad kultūras definīcija atklāj kultūras funkcionālo sūtību, ko nekļūdīgi drīkst atzīt par pirmo un galveno funkciju.

Mēs zinām definīciju: „Kultūra ir tas viss, kas atrodas starp cilvēku un dabu. Kultūrā ietilpst tas viss, kas ir cilvēka radīts un atrodas starp cilvēku un dabu. Cilvēka dzīves vide ir ne tikai daba, bet arī kultūra. Kultūra ir “otrā daba”  – cilvēka radītā daba, bez kuras nav iespējama cilvēka pastāvēšana."

Protams, minētā definīcija mums palīdz uztvert kultūras pirmo un galveno funkciju. Definīcija liecina, ka kultūras pirmā un galvenā funkcija ir nodrošināt cilvēka dzīves vidi. Lai cilvēks varētu dzīvot dabā, nepieciešama ir „otrā daba” – kultūra. Tādējādi kļūst saprotams, ka kultūras pirmā un galvenā funkcija ir „otrās dabas” nodrošināšana.

Taču kultūrai nav tikai viena funkcija – pirmā un galvenā funkcija. Kultūrai ir ļoti ļoti daudzas sekundārās funkcijas, kuras (kā jau minēju) katrs var viegli fiksēt un komentēt. Pret tādu nodarbību nedrīkst iebilst. Nepatikšanas sākās vienīgi tad, ja kāds indivīds sāk absolutizēt kādu sekundāro funkciju, kā to dara skolotājs.

Kultūrai ir ļoti ļoti daudzas sekundārās funkcijas tāpēc, ka „otrā daba” ir ļoti ļoti daudzveidīga, kā arī ļoti ļoti daudzveidīga ir cilvēku saistība ar „otro dabu”. Garīgajā līmenī šī saistība ir bezgalīga. Ja teorētiski varam saskaitīt materiālās kultūras visus artefaktus un noteikt to konkrēto saistību ar cilvēkiem, tad garīgās kultūras materiālu (domas, idejas, tēlus, emocijas) mēs nekādā veidā nevaram ne saskaitīt, ne strikti fiksēt to saistību ar materiālajām izpausmēm. Garīgajā sfērā kultūras funkcionalitāte ir bezgalīga, tāpēc droši varam poetizēt par „funkciju miljoniem”.

Nepateicīgo uzdevumu tikt galā ar „funkciju miljoniem” uzņemas kultūras teorija. Tajā obligāti ir jābūt sadaļai par kultūras funkcijām. Tāpēc kultūras teorija cenšas ģeneralizēt „funkciju miljonus”, vispārinot bagāto materiālu atsevišķās grupās. Stingri noteikts kanons šajā ziņā neeksistē. Tomēr katrs kultūras teorētiķis vēlēsies apkopot pašas galvenās funkcijas, saskatot to universālo lomu kultūras pastāvēšanas visos laikmetos.

Grāmatā „Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture” ir funkciju četras grupas: 1) socializācija un inkulturācija, 2) adaptācija un akulturācija, 3) asimilācija un integrācija, 4) normas un vērtības.

Lai cilvēks varētu eksistēt zināmā vidē, viņam nākas iekļauties noteiktos procesos. Cilvēka dzīve ir atkarīga no diviem procesiem – socializācijas un inkulturācijas.

Par socializāciju dēvē sociālās kompetences apguves procesu. Socializācija ir cilvēka iejušanās sabiedrībā, apgūstot tādas zināšanas un iemaņas, kuras nepieciešamas sociālo lomu izpildei. Cilvēkam nepieciešamās zināšanas un iemaņas sniedz kultūra, un tā ir kultūras socializācijas funkcija. Piemēram, vjetnamiešiem, kuri pašlaik vēlas dzīvot Latvijā, nākas socializēties mūsu vidē. Šim procesam nepieciešamās zināšanas un iemaņas sniedz latviešu kultūra.

Par inkulturāciju uzskata kultūras iemaņu un spēju apguves procesu, kurā cilvēks nepārtraukti ir iesaistīts visu mūžu, nemitīgi saskaroties ar jaunām kultūras nostādnēm, normām, tendencēm, vērtībām. Zinātnē sastopams viedoklis, ka starp socializāciju un inkulturāciju nepastāv principiāla atšķirība. Inkulturācijas jēdzienu lieto tādēļ, lai uzskatāmāk nošķirtu sociālos aspektus no citiem aspektiem – estētiskajiem, morālajiem. Taču patiesībā atšķirība pastāv.

Socializācijas rezultātā cilvēkam ir noteikti priekšstati par sabiedrības sociālo struktūru, šķiru īpašībām un savstarpējām attiecībām, valsts funkcionēšanu, ekonomiku, finansēm, izglītības sistēmu, politisko iekārtu. Socializācijas procesā apgūtajām zināšanām un iemaņām ir relatīvi universāls raksturs, un cilvēks spēj eksistēt arī ārpus savas etniskās kultūras vides. Turpretī inkulturācijas process cilvēkam palīdz eksistēt konkrētā kulturā, sniedzot ziņas par šīs kultūras tradīcijām, mantojumu, simboliem un regālijām, modi, stiliem, estētiskajām un intelektuālajām strāvām.

Inkulturācijas process ir komplicētāks nekā socializācijas process. Dažādu zemju sociālā sfēra var daudz neatšķirties viena no otras. Taču garīgās kultūras atšķirības var būt milzīgas. Tā, piemēram, Rietumu civilizācijas valstu sociālās sfēras ir samērā līdzīgas, bet nacionālo kultūru atšķirības ir grandiozas.  

Ja socializācija un inkulturācija pamatā nodrošina cilvēka dzīvi viņa dzimtajā vidē un abi procesi ir organiska nepieciešamība, tad adaptācijai un akulturācijai pamatā ir jāpalīdz cilvēkam iejusties dzīves mainībā un iejusties dzīvei svešā vidē. Jebkura kultūra ir spējīga realizēt adaptācijas funkciju un akulturācijas funkciju.

Kulturoloģijā par adaptāciju dēvē tādu procesu, kad cilvēks piemērojas jaunajiem sociālajiem, politiskajiem, garīgās kultūras apstākļiem, kā rezultātā mainās apziņas un rīcības stereotipi. Spilgts adaptācijas piemērs ir mūsu vecākās un vidējās paaudzes dzīve pēcpadomju gados. Savukārt par akulturāciju dēvē daļēju piemērošanos citas kultūras videi. Latviešu kultūras akulturācijas funkciju izmanto Latvijas cittautieši.

Kultūras adaptācijas funkcijas un akulturācijas funkcijas praksei mēdz būt dažāda gradācija. Pārsvarā nākas sastapties ar divām gradācijas pakāpēm – asimilāciju un integrāciju. Viss ir atkarīgs no cilvēka izvēles, kā arī ārējā spiediena.

Par asimilāciju dēvē tādu procesu, kad brīvprātīgi vai politiski voluntāri tiek pārņemta cita kultūra un beigu beigās ar to pilnīgi saplūst. Asimilācija var notikt gan spontāni, gan izjūtot dominējošās kultūras spiedienu, ja pielieto etnocentrisma politiku un nevēlās svešu kultūru klātbūtni savā zemē.

Kultūras integrācijas funkcija izpaužas tādējādi, ka attiecīgajā vidē (valstī) tiek saglabāta sava kultūra un tiek nodibināti cieši kontakti ar dominējošo (valdošo) kultūru un citām kultūrām. Integrācija ir process, kurā visi elementi (respektīvi, kultūras) ir līdztiesīgi un nezaudē savu patstāvību.

Funkciju ceturtā grupa (normas un vērtības) ir ļoti populāra pseidozinātniskā vāvuļošanā par kultūru. Nepieklājīgi bieži ir sastopams nepieklājīgi šaurs viedoklis, ka kultūra vispār ir tikai normu, vērtību, ierobežojumu, aizliegumu un atļauju sistēma.

Neapšaubāmi, kultūras funkcija ir izstrādāt un iemiesot dzīvē normas un vērtības. Šī funkcija ir ļoti svarīga. Taču patiesībā kultūra ne būt nav tikai normu un vērtību sistēma. Cilvēka dzīves „otrajā dabā” neietilpst tikai normas un vērtības.

Noslēdzot sarunu par „funkciju miljoniem”, ieteicams pievērt uzmanību vienam momentam.

„Funkciju miljoni” nav nemainīgs kopums. Kultūras funkcijas atrodas nepārtrauktā kustībā. Tam tā ir jābūt, jo pati kultūra ir dinamiska sistēma. Nepārtraukti mainās atsevišķu cilvēku intereses un vajadzības. Nepārtraukti mainās cilvēku kolektīvās intereses un vajadzības. Kultūras autori nepārtraukti veido jaunus kultūras materiālos un virtuālos artefaktus. Kultūras autori no saviem jaunveidojumiem gaida jaunas funkcijas. Viņi aizmirst vecos veidojumus un neizmanto to funkcijas. Tāpēc cilvēku dzīves katrā laikmetā var reducēt visaktuālākās kultūras sekundārās funkcijas.

Tas attiecas arī uz mūsu šodienas dzīvi. Audzinot, izglītojot, idejiski orientējot, nepieciešams akcentēt tādas kultūras sekundārās funkcijas, kuras visprecīzāk atbilst šodienas cilvēku garīgajām un materiālajām vajadzībām, intelektuālajam un morālajam līmenim.

Katrai domājošai personai būs savs priekšstats, kuras funkcijas akcentēt un  kuras funkcijas neakcentēt. Tomēr ir zināma cerība kaut daļēji vienoties par šādām pašlaik pie mums visaktuālākajām kultūras sekundārajām funkcijām.

Audzināšanas sfērā tāda ir kultūras garīguma funkcija. Garīguma deficīts ir katastrofāls. Jeb kuras kultūras potenciālā ietilpst tāds materiāls, kas ir spējīgs cilvēkos saglabāt garīgumu. Tāds materiāls ir arī latviešu kultūrā. Jāatceras, ka bez garīguma nav iespējama stabila morālā stāja. Mums ir šausmīgas morālās problēmas.

Izglītošanas sfērā jāakcentē ir kulturoloģiskās kompetences funkcija, kas arī piemīt jeb kurai kultūrai. Katra kultūra ir spējīga izglītot savus autorus, kā kultūra funkcionē, kādas ir kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarības, kādā veidā kultūra „strādā” ar nākotni, kas jāņem ir vērā, lai optimāli izmantotu kultūras funkcijas. Mūsdienu pasaulē, kurā kognitīvo procesu centrā nostājās kultūras kategorija, kulturoloģiskā kompetence kļūst par dzīves vitālu nepieciešamību.

Pie mums ideoloģiskajā darbā ir jāakcentē tādi kultūras elementi un to funkcijas kā demogrāfija, patriotisms, tiesiskums, sociālais taisnīgums, valstiskā suverenitāte, politiskā atbildība, pilsoniskie pienākumi. Šo funkciju neizpratne un izkropļošana ir viens no galvenajiem iemesliem mūsu šodienas sabiedrības sašķeltībai, neapmierinātībai, apātiskumam, dažādu sociālo un etnisko grupu savstarpējam naidīgumam, kā arī tautas novecošanai, izmiršanai un aizceļošanai.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...