Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Debatēs par kultūru vispopulārākā tēma ir kultūras funkcijas. Tas tāpēc, ka tā ir visvieglākā tēma un principā pieejama katram interesentam. Kultūras funkcijas katrs var fiksēt un izvērsti komentēt. Tas neprasa ne lielu gudrību, ne dziļas teorētiskās zināšanas.

Tā, piemēram, internetā kāda skolotāja metodiskajā rekomendācijā ir lasāms šāds kultūras funkciju uzskaitījums: „Pirmā un galvenā kultūras funkcija ir saglabāt vēsturisko mantojumu, nodot svarīgāko nākamajām paaudzēm (informācijas saglabāšanas, nodošanas un apmaiņas funkcija)."

Vispirms jāsaka, ka citētajā teikumā ir rupja loģiskā un didaktiskā kļūda. Rupji ir pārkāpts loģikas identitātes likums. Tas nosaka, ka prātojuma laikā katram izteikumam ir jāsaglabā viena un tā pati jēga. Šajā gadījumā kultūras vēsturiskā mantojuma funkcija tiek skaidrota ar citu funkciju – „informācijas saglabāšanas, nodošanas un apmaiņas funkciju”. Savukārt rupja didaktiskā kļūda ir jauno vielu skaidrot ar tādas vielas palīdzību, kura vēl nav iepazīta mācību procesā. Pirmā un galvenā kultūras funkcija tiek skaidrota ar citu kultūras funkciju, kura vēl nav izskaidrota mācību procesā.

Taču principā apgalvojums „pirmā un galvenā kultūras funkcija ir saglabāt vēsturisko mantojumu” daļēji ir pareizs. Ideāli pareizs tas būtu, ja netiktu lietoti kategorizējošie vārdi „pirmā un galvenā”. Domāju, nevajag lielu prātu, lai saprastu šīs kategorizēšanas aplamību. Katram cilvēkam ir skaidrs, ka tā nedrīkst teikt (mācīt skolā). Kultūras pirmā un galvenā funkcija nav vēsturiskā mantojuma saglabāšana. Šī funkcija ir tikai viena no kultūras funkcijām, bet nevis „pirmā un galvenā”.

Godīgi atzīsim, ka mēs savā izziņas darbībā mīlam kategorizēšanu. Par katru cenu vēlamies zināt, kas attiecīgajā parādībā ir „ pirmais un galvenais”. Skaidrs, ka mums gribas zināt arī kultūras pirmo un galveno funkciju.

Skolotājs ir pieļāvis vēl vienu nepilnību. Cilvēces kognitīvā (izzinātājdarbības) pieredze tālredzīgi māca, ka attiecīgās parādības pirmo un galveno funkciju var konstatēt definīcijā. Definīcija (būtības raksturojums) vienmēr atklāj attiecīgās parādības funkcionālo sūtību. Tātad kultūras definīcija atklāj kultūras funkcionālo sūtību, ko nekļūdīgi drīkst atzīt par pirmo un galveno funkciju.

Mēs zinām definīciju: „Kultūra ir tas viss, kas atrodas starp cilvēku un dabu. Kultūrā ietilpst tas viss, kas ir cilvēka radīts un atrodas starp cilvēku un dabu. Cilvēka dzīves vide ir ne tikai daba, bet arī kultūra. Kultūra ir “otrā daba”  – cilvēka radītā daba, bez kuras nav iespējama cilvēka pastāvēšana."

Protams, minētā definīcija mums palīdz uztvert kultūras pirmo un galveno funkciju. Definīcija liecina, ka kultūras pirmā un galvenā funkcija ir nodrošināt cilvēka dzīves vidi. Lai cilvēks varētu dzīvot dabā, nepieciešama ir „otrā daba” – kultūra. Tādējādi kļūst saprotams, ka kultūras pirmā un galvenā funkcija ir „otrās dabas” nodrošināšana.

Taču kultūrai nav tikai viena funkcija – pirmā un galvenā funkcija. Kultūrai ir ļoti ļoti daudzas sekundārās funkcijas, kuras (kā jau minēju) katrs var viegli fiksēt un komentēt. Pret tādu nodarbību nedrīkst iebilst. Nepatikšanas sākās vienīgi tad, ja kāds indivīds sāk absolutizēt kādu sekundāro funkciju, kā to dara skolotājs.

Kultūrai ir ļoti ļoti daudzas sekundārās funkcijas tāpēc, ka „otrā daba” ir ļoti ļoti daudzveidīga, kā arī ļoti ļoti daudzveidīga ir cilvēku saistība ar „otro dabu”. Garīgajā līmenī šī saistība ir bezgalīga. Ja teorētiski varam saskaitīt materiālās kultūras visus artefaktus un noteikt to konkrēto saistību ar cilvēkiem, tad garīgās kultūras materiālu (domas, idejas, tēlus, emocijas) mēs nekādā veidā nevaram ne saskaitīt, ne strikti fiksēt to saistību ar materiālajām izpausmēm. Garīgajā sfērā kultūras funkcionalitāte ir bezgalīga, tāpēc droši varam poetizēt par „funkciju miljoniem”.

Nepateicīgo uzdevumu tikt galā ar „funkciju miljoniem” uzņemas kultūras teorija. Tajā obligāti ir jābūt sadaļai par kultūras funkcijām. Tāpēc kultūras teorija cenšas ģeneralizēt „funkciju miljonus”, vispārinot bagāto materiālu atsevišķās grupās. Stingri noteikts kanons šajā ziņā neeksistē. Tomēr katrs kultūras teorētiķis vēlēsies apkopot pašas galvenās funkcijas, saskatot to universālo lomu kultūras pastāvēšanas visos laikmetos.

Grāmatā „Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture” ir funkciju četras grupas: 1) socializācija un inkulturācija, 2) adaptācija un akulturācija, 3) asimilācija un integrācija, 4) normas un vērtības.

Lai cilvēks varētu eksistēt zināmā vidē, viņam nākas iekļauties noteiktos procesos. Cilvēka dzīve ir atkarīga no diviem procesiem – socializācijas un inkulturācijas.

Par socializāciju dēvē sociālās kompetences apguves procesu. Socializācija ir cilvēka iejušanās sabiedrībā, apgūstot tādas zināšanas un iemaņas, kuras nepieciešamas sociālo lomu izpildei. Cilvēkam nepieciešamās zināšanas un iemaņas sniedz kultūra, un tā ir kultūras socializācijas funkcija. Piemēram, vjetnamiešiem, kuri pašlaik vēlas dzīvot Latvijā, nākas socializēties mūsu vidē. Šim procesam nepieciešamās zināšanas un iemaņas sniedz latviešu kultūra.

Par inkulturāciju uzskata kultūras iemaņu un spēju apguves procesu, kurā cilvēks nepārtraukti ir iesaistīts visu mūžu, nemitīgi saskaroties ar jaunām kultūras nostādnēm, normām, tendencēm, vērtībām. Zinātnē sastopams viedoklis, ka starp socializāciju un inkulturāciju nepastāv principiāla atšķirība. Inkulturācijas jēdzienu lieto tādēļ, lai uzskatāmāk nošķirtu sociālos aspektus no citiem aspektiem – estētiskajiem, morālajiem. Taču patiesībā atšķirība pastāv.

Socializācijas rezultātā cilvēkam ir noteikti priekšstati par sabiedrības sociālo struktūru, šķiru īpašībām un savstarpējām attiecībām, valsts funkcionēšanu, ekonomiku, finansēm, izglītības sistēmu, politisko iekārtu. Socializācijas procesā apgūtajām zināšanām un iemaņām ir relatīvi universāls raksturs, un cilvēks spēj eksistēt arī ārpus savas etniskās kultūras vides. Turpretī inkulturācijas process cilvēkam palīdz eksistēt konkrētā kulturā, sniedzot ziņas par šīs kultūras tradīcijām, mantojumu, simboliem un regālijām, modi, stiliem, estētiskajām un intelektuālajām strāvām.

Inkulturācijas process ir komplicētāks nekā socializācijas process. Dažādu zemju sociālā sfēra var daudz neatšķirties viena no otras. Taču garīgās kultūras atšķirības var būt milzīgas. Tā, piemēram, Rietumu civilizācijas valstu sociālās sfēras ir samērā līdzīgas, bet nacionālo kultūru atšķirības ir grandiozas.  

Ja socializācija un inkulturācija pamatā nodrošina cilvēka dzīvi viņa dzimtajā vidē un abi procesi ir organiska nepieciešamība, tad adaptācijai un akulturācijai pamatā ir jāpalīdz cilvēkam iejusties dzīves mainībā un iejusties dzīvei svešā vidē. Jebkura kultūra ir spējīga realizēt adaptācijas funkciju un akulturācijas funkciju.

Kulturoloģijā par adaptāciju dēvē tādu procesu, kad cilvēks piemērojas jaunajiem sociālajiem, politiskajiem, garīgās kultūras apstākļiem, kā rezultātā mainās apziņas un rīcības stereotipi. Spilgts adaptācijas piemērs ir mūsu vecākās un vidējās paaudzes dzīve pēcpadomju gados. Savukārt par akulturāciju dēvē daļēju piemērošanos citas kultūras videi. Latviešu kultūras akulturācijas funkciju izmanto Latvijas cittautieši.

Kultūras adaptācijas funkcijas un akulturācijas funkcijas praksei mēdz būt dažāda gradācija. Pārsvarā nākas sastapties ar divām gradācijas pakāpēm – asimilāciju un integrāciju. Viss ir atkarīgs no cilvēka izvēles, kā arī ārējā spiediena.

Par asimilāciju dēvē tādu procesu, kad brīvprātīgi vai politiski voluntāri tiek pārņemta cita kultūra un beigu beigās ar to pilnīgi saplūst. Asimilācija var notikt gan spontāni, gan izjūtot dominējošās kultūras spiedienu, ja pielieto etnocentrisma politiku un nevēlās svešu kultūru klātbūtni savā zemē.

Kultūras integrācijas funkcija izpaužas tādējādi, ka attiecīgajā vidē (valstī) tiek saglabāta sava kultūra un tiek nodibināti cieši kontakti ar dominējošo (valdošo) kultūru un citām kultūrām. Integrācija ir process, kurā visi elementi (respektīvi, kultūras) ir līdztiesīgi un nezaudē savu patstāvību.

Funkciju ceturtā grupa (normas un vērtības) ir ļoti populāra pseidozinātniskā vāvuļošanā par kultūru. Nepieklājīgi bieži ir sastopams nepieklājīgi šaurs viedoklis, ka kultūra vispār ir tikai normu, vērtību, ierobežojumu, aizliegumu un atļauju sistēma.

Neapšaubāmi, kultūras funkcija ir izstrādāt un iemiesot dzīvē normas un vērtības. Šī funkcija ir ļoti svarīga. Taču patiesībā kultūra ne būt nav tikai normu un vērtību sistēma. Cilvēka dzīves „otrajā dabā” neietilpst tikai normas un vērtības.

Noslēdzot sarunu par „funkciju miljoniem”, ieteicams pievērt uzmanību vienam momentam.

„Funkciju miljoni” nav nemainīgs kopums. Kultūras funkcijas atrodas nepārtrauktā kustībā. Tam tā ir jābūt, jo pati kultūra ir dinamiska sistēma. Nepārtraukti mainās atsevišķu cilvēku intereses un vajadzības. Nepārtraukti mainās cilvēku kolektīvās intereses un vajadzības. Kultūras autori nepārtraukti veido jaunus kultūras materiālos un virtuālos artefaktus. Kultūras autori no saviem jaunveidojumiem gaida jaunas funkcijas. Viņi aizmirst vecos veidojumus un neizmanto to funkcijas. Tāpēc cilvēku dzīves katrā laikmetā var reducēt visaktuālākās kultūras sekundārās funkcijas.

Tas attiecas arī uz mūsu šodienas dzīvi. Audzinot, izglītojot, idejiski orientējot, nepieciešams akcentēt tādas kultūras sekundārās funkcijas, kuras visprecīzāk atbilst šodienas cilvēku garīgajām un materiālajām vajadzībām, intelektuālajam un morālajam līmenim.

Katrai domājošai personai būs savs priekšstats, kuras funkcijas akcentēt un  kuras funkcijas neakcentēt. Tomēr ir zināma cerība kaut daļēji vienoties par šādām pašlaik pie mums visaktuālākajām kultūras sekundārajām funkcijām.

Audzināšanas sfērā tāda ir kultūras garīguma funkcija. Garīguma deficīts ir katastrofāls. Jeb kuras kultūras potenciālā ietilpst tāds materiāls, kas ir spējīgs cilvēkos saglabāt garīgumu. Tāds materiāls ir arī latviešu kultūrā. Jāatceras, ka bez garīguma nav iespējama stabila morālā stāja. Mums ir šausmīgas morālās problēmas.

Izglītošanas sfērā jāakcentē ir kulturoloģiskās kompetences funkcija, kas arī piemīt jeb kurai kultūrai. Katra kultūra ir spējīga izglītot savus autorus, kā kultūra funkcionē, kādas ir kultūras vēsturiskās attīstības likumsakarības, kādā veidā kultūra „strādā” ar nākotni, kas jāņem ir vērā, lai optimāli izmantotu kultūras funkcijas. Mūsdienu pasaulē, kurā kognitīvo procesu centrā nostājās kultūras kategorija, kulturoloģiskā kompetence kļūst par dzīves vitālu nepieciešamību.

Pie mums ideoloģiskajā darbā ir jāakcentē tādi kultūras elementi un to funkcijas kā demogrāfija, patriotisms, tiesiskums, sociālais taisnīgums, valstiskā suverenitāte, politiskā atbildība, pilsoniskie pienākumi. Šo funkciju neizpratne un izkropļošana ir viens no galvenajiem iemesliem mūsu šodienas sabiedrības sašķeltībai, neapmierinātībai, apātiskumam, dažādu sociālo un etnisko grupu savstarpējam naidīgumam, kā arī tautas novecošanai, izmiršanai un aizceļošanai.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...