Iesaki rakstu: 
Būt publiskai personai ir ļoti smags darbs. Tas ir jo smagāks, ja esi ne tikai publiska persona, bet socioloģiski un faktiski esi stabilā TOP viedokļu līderu sadaļā. Un vēl smagāks darbs tas ir, ja esi trakais politiķis Gobzems, kuru aprunā daudz kur vai gandrīz visur (mans atpazīstamības reitings socioloģiski pārsniedz lielāko vairumu citu politiķu).
Šis darbs prasa lielus upurus. Lielus un personīgus. Tie, kuri nav bijuši politiska līdera statusā, to nesapratīs. Es izvēlējos ceļu - būt pats. Un es izvēlējos ceļu - sasniegt savus dzīves mērķus, man kā vīrietim gribas sasniegt vairāk par - atražoju sevi, nosēdos pie TV un gaidu brīnumu. Tas ir normāli, ja cilvēkam ir mērķi. Tas ir pareizi.
Un tagad tā privātā sadaļa. Es gribu, lai Jūs kā cilvēki, nevis zvēri, mežoņi, enerģijas vampīri vai tiesneši, par to padomājat. Tīri cilvēcīgi.
Sākšu ar smieklīgo daļu. Šodien esmu saņēmis septiņus uzaicinājumus. Meitenes, es neesmu dildo, es esmu dzīvs cilvēks, man ar visu manu dzelzsbetona nervu sistēmu ir jūtas, sajūtas, emocijas, arī es mīlu, iemīlos, ilgojos, skumstu un izbaudu visu sajūtu gammu. Vienīgi manas prāta spējas un rakstura noturība ļauj izvēlēties, kad būt racionālam un kad ļauties iracionālam. Ļaujiet man tagad padzīvot ar sevi.
Bet kāpēc TAS* bija jāsaka publiski? Tāpēc, ka racionāli es saprotu, ka esmu publiska persona un ka man neizbēgt no tā, ka tiesās, aprunās, apspriedīs, ka TAS tāpat būs publiski. Labāk ir pateikt pašam, nevis slēpties. Kas tas par politisku līderi, kurš slēpjas? Es nekad neslēpjos runāt par to, par ko ir mans publiskas personas pienākums. Līderis nebaidās nevienas grūtības. Viņš tās risina un atrisina finālā.
Tālāk par delfiem un citiem. Padomājiet taču racionāli. Jums tika lūgts netraucēt un respektēt. Jūs tiešām domājat, ka cilvēks, kurš ir stāvējis un kritis par mani un vienmēr klusējis, tagad kļuva par paristu vai jenotu un Jums pēkšņi sniegs intervijas? Jūs tiešām tik zemu vērtējat mani un cilvēkus ap mani? Manējie mani nenodod, un es viņus. Tas ir necaursitams mūris. Un būs tāds.
Kāpēc? Tā nav neviena daļa. Neviens nezina visu stāstu, un nevienam tas arī nav jāzina. Kā jebkurš jebko var spriest, nezinot neko? Jūs ziniet, ka mana publiskā dzīve galīgi neliek rauties atklāt to mazo daļu privāto, gar ko patiesi nevienam nav nekādas daļas. Es saprotu, tiem, kam nav publiskas dzīves, tie, kāda viena daļa, ļoti kaut ko grib publisku parādīt. Mums publiskā pietiek, un mums ir tiesības uz šo to pavisam niecīgu privātu.
Vai es tagad metīšos uzreiz atbildēt uz tiem septiņiem uzaicinājumiem? Nē. Man ir jāuzvar savas dzīves izšķirošais mačs. Man tas kā vīrietim ar mērķi ir svarīgs. Es nevaru samelot sev un atteikties no šī mērķa. Tas ir mans dzīves upuris - nenobīties no sava dzīves ceļa, uzdevuma un sirdsbalss. Un es nebūšu melojis sev. Man ir svarīgi sev nemelot. Un nobeidzot. Es zinu, ka mani bērni varēs ar mani lepoties pie mana kapa.
* Runa acīmredzot ir par A. Gobzema paziņojumu par laulības šķiršanu, ko viņš sākotnēji ievietoja publiskā ierakstā Facebook, bet pēc tam izdzēsa.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
