Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pārstāvot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), vēlos atsaukties uz Latvijas valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājumu publiski izteikties par SEPLP padomes locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās un atgriešanās iemesliem un viņas aktualizētajiem jautājumiem, tajā skaitā – kāpēc 33 gadus pēc neatkarības atjaunošanas sabiedriskie mediji turpina radīt saturu krievu valodā un kā būtu stiprināms valsts valodas lietojums mediju telpā atbilstoši Nacionālās drošības koncepcijai?

Uzreiz jāuzsver, ka šie jautājumi padomē kā koleģiālā institūcijā ir tikuši aktualizēti, pērn pieņemot padomes konceptuālo pozīciju, par kuru ir informētas sabiedrisko mediju valdes. Plāns šobrīd tiek detalizēts un tiks publiskots aprīlī Saeimas mediju politikas apakškomisijā. SEPLP darbs rit ļoti dinamiski, un mums jāspēj kopā veidot stratēģiju, kā elektroniskie mediji sarunāsies ar krievvalodīgo auditoriju pēc 2026. gada.

Ko saka sabiedrības aptaujas dati?

Pirms atbildēt uz ievadā pamatoto, bet vienlaikus komplicēto jautājumu, minēšu pāris būtisku faktu, kas ir svarīgi kvalitatīvai diskusijai. Saskaņā ar 2023. gadā veikto sabiedriskā labuma aptauju1, sabiedriskie mediji – LR, LTV un tās paspārnē esošais portāls LSM.lv – sasniedz 73% mazākumtautību mērķauditorijas. Tā ir ievērojama auditorija, jo trīs no četriem Latvijā dzīvojošiem cittautiešiem vismaz reizi nedēļā lieto Latvijas sabiedrisko mediju saturu. Galvenokārt tas notiek krievu, mazāk latviešu, bet vēl mazāk citās valodās – ukraiņu, poļu, romu un citās. Pētījuma rezultāti un sasniedzamie mērķi konkrētajā mērķauditorijā iekļauti SEPLP vadlīnijās2 un LTV, LR 2024. gada sabiedriskā pasūtījuma plānos3, paredzot pakāpenisku konkrētās mērķauditorijas sasniedzamības pieaugumu.

Analizējot sabiedrisko mediju apkopoto informāciju – “Gemius” par auditorijas izvēlēm internetā un “Kantar” par auditorijas lineāro TV un radio satura lietojumu, var secināt, ka cittautieši sabiedrisko mediju saturu latviešu valodā sāk patērēt vairāk, tomēr šī tendence ir lēni augoša – straujāk LSM.lv, lēnāk Latvijas Radio un minimāli Latvijas Televīzijas programmās. Mediju un it īpaši ziņu patēriņu var salīdzināt ar grāmatu lasīšanu, tos pamatā lieto dzimtajā valodā, neskatoties uz to, ka vairums cittautiešu latviešu valodu saprot.

Esmu pret divkopienu valsti!

Vēlreiz vēlos skaidri un nepārprotami uzsvērt – arī es, līdzīgi kā mana kolēģe Sanita Upleja-Jegermane, esmu pret divkopienu valsts izveidi un uzturēšanu, atbalstu valsts valodas stiprināšanu, tomēr nepiekrītu, ka sabiedriskie mediji ir vainojami cittautiešu integrācijas problēmās Latvijā. Tieši pretēji, sabiedriskie mediji ar aptuveni 300 tūkstošus lielu sasniegto mērķauditoriju ir vieni no retajiem, kas šo sabiedrības daļu ik dienu uzrunā,  nodrošinot, ka viņi ir Latvijas, nevis kādas citas valsts informatīvajā telpā. 

Analizējot tās pašas sabiedriskā labuma aptaujas datus, var secināt,  ka sabiedriskā medija satura lietotāji, tostarp mazākumtautību pārstāvji, kopumā vairāk uzticas Latvijas valsts pārvaldei4 nekā tie, kuri sabiedriskos medijus nelieto, kas ļauj domāt, ka šajā mērķauditorijā būs vairāk tādu, kas ārējā apdraudējuma gadījumā rīkosies atbilstoši nacionālās drošības interesēm. Rezultātā nonākam pie ievaddaļā uzdotā jautājuma sarežģītākās daļas – par cīņu ar dezinformāciju informatīvā kara apstākļos, kur sabiedriskajam medijam ir būtiska, lai neteiktu – izšķiroša un, manuprāt, pietiekami nenovērtēta nozīme.

Kādas ir alternatīvas sabiedriskajiem medijiem krievu valodā?

Domājot par valodas lietojumu un iespējamiem risinājumiem, būtisks ir šāds jautājums – ja sabiedrisko mediju platformas krievu valodā beigs pastāvēt, kādu informāciju ikdienā patērēs tie tūkstoši, kas šobrīd lieto sabiedrisko mediju saturu krievu valodā un vairs nelietos sabiedrisko mediju ziņu un analītisko saturu latviešu valodā? Cik tieši šādu cilvēku būtu, šī raksta autora uzrunātie eksperti atturas prognozēt, taču es atļaušos izteikt paredzējumu, ka sabiedrisko mediju kopējā auditorijas sasniedzamība būtiski pazeminātos, jo īpaši Rīgā un Latgalē.

Minēšu piemēru: Latvijas Radio programma LR4 “Doma laukums” ir vienīgā informatīvā svešvalodās raidošā radiostacija Latvijā, kura ir vērsta uz integrācijas veicināšanu un Latvijas piederības izjūtas veidošanu.5 Saskaņā ar “Kantar” datiem tā ir viena no populārākajām  radiostacijām Latgalē, nedēļā visā Latvijā sasniedzot 162 tūkstošus lielu auditoriju.6

Slēdzot, piemēram, LR4 “Doma laukums”, pirmā alternatīva klausītājiem būtu kāda no 17 komercradiostacijām, kas saņēmušas NEPLP licenci raidīšanai svešvalodā. Daudzas no tām ikdienā raida Krievijas estrādes mūziku un labākajā gadījumā pāris reižu dienā nolasa ziņu aģentūras LETA sagatavotās  ziņas, bet bieži nav pat to. Dažas ir saņēmušas bargus regulatora sodus par pārkāpumiem, vienai pat tika atņemta licence.7 Jāuzsver, ka arī šīs komercradiostacijas, līdzīgi kā LR4, izmanto valsts ierobežoto FM resursu, taču par to kaitējumu divkopienu sabiedrības veidošanā tiek runāts mazāk. Mana pārliecība ir, ka LR4 auditorijas pārdale par labu komercradiostacijām ne stiprinās ne valsts drošību, ne veicinās valsts valodas lietojumu.

Otra alternatīva ir internets – ar brīvu piekļuvi gan kvalitatīvam saturam ziņu portālos, gan apšaubāmas kvalitātes saturam sociālajos tīklos, kas nereti  ģenerēts Kremļa propagandas apcirkņos.

Savukārt trešā alternatīva ir televīzija, taču Latvijā veidotajām TV programmām ar konkrētās mērķauditorijas sasniegšanu nesokas. Arī pēc Kremļa propagandas kanālu slēgšanas, kurā man bija gods ņemt aktīvu dalību,  analizējot “Kantar” datus, var secināt, ka cittautieši nav sākuši vairāk skatīties LTV “Panorāmu” vai TV3 “Ziņas”. Televizors šajās ģimenēs tiek ieslēgts, taču, visticamāk, lai paskatītos “YouTube” vai,  iespējams, nelegālu TV pieslēgumu.

Ceturtā alternatīva ir krievu valodā rakstošā prese, bet par šī satura žurnālistikas kvalitāti publiskajā telpā dzirdami dažādi vērtējumi. Līdz ar to publiskajā diskusijā ir pilnīgi pamatoti uzdot jautājumu par ieguvumu valsts drošībai, ja LR4 auditorija izvēlētos kādu no manis nosauktajām alternatīvām. Taču vienlaikus ar augstu ticamību var prognozēt, ka sabiedriskajos medijos latviešu valodas lietojuma īpatsvars šādas izvēles gadījumā augtu straujāk nekā šobrīd, īpaši, ja sabiedriskais medijs veidos šai mērķauditorijai interesējošu saturu.  

Rus.LSM.lv nākotne bez “rus”

Atbildot uz ievadā uzdoto jautājumu, kas lielā mērā ir par mazākumtautību platformas Rus.LSM.lv un LR4 nākotni, paudīšu viedokli, ko esmu aizstāvējis SEPLP un sarunās ar mediju valdēm: sabiedriskajā pasūtījumā ir jānotiek izmaiņām, līdzīgām tām, kas pēc Krievijas sāktās agresijas Ukrainā ir vērojamas Latvijas sabiedrībā un kas ir vērstas uz latviešu valodas lomas stiprināšanu.

Ja šobrīd krievu valodas saturam tiek tērēti ap 10% no kopējām satura budžeta izmaksām, tad tuvākajā nākotnē šai proporcijai būtu jāsamazinās par labu saturam valsts valodā. Rus.LSM.lv zīmols, kas simbolizē sabiedrisko mediju mazākumtautību platformu ar saturu ukraiņu, poļu un citās valodās, bet vienlaikus ietver agresorvalsts simboliku, nebūtu saglabājams. Līdz ar sabiedrisko mediju apvienošanu krievu un latviešu redakcijām būtu jāstrādā kopā, nevis atsevišķi, kā tas ir šobrīd, jo atbilstoši sabiedrisko mediju misijai ir svarīgi, ka žurnālisti, kuru dzimtā valoda ir krievu, veido saturu latviešu valodā, savukārt latviešu redakciju saturs nonāk mazākumtautību platformā, – šādā sadarbībā redzu lielus ieguvumus, un tā ir arī normāla prakse citviet pasaulē.

Kāda būtu Latvijas Radio 4 nākotne?

Sarežģītākais jautājums ir par LR4 nākotni. Radio kanālam ir uzticīga, pārsvarā gados vecāka auditorija. Kvalitatīvu alternatīvu komercradio vidū, manuprāt, nav, un, ņemot vērā, ka LR4 šobrīd vislabāk no visām sabiedrisko mediju platformām spēj uzrunāt iedzīvotājus Latgalē, ir pamats bažām par to, vai daļu šīs auditorijas Latvijas informatīvā telpa nezaudētu.

Vienlaikus ceru, ka dilemmu starp uzdevumu stiprināt valsts valodas lomu un bažām par dezinformācijas riska pieaugumu palīdzēs risināt nesenie notikumi ar kolēģes Uplejas-Jegermanes atkāpšanos un Saeimas apakškomisijā8 Latvijas Radio valdes pausto atbalstu viņai kā Latvijas Radio kuratorei, kam sekoja atkāpšanās iesnieguma atsaukšana.

Paļaujos, ka Upleja-Jegermane ne vien spēs publiski uzsvērt savu atšķirīgo viedokli no citiem SEPLP locekļiem, bet arī piedāvās konkrētas izmaiņas sabiedriskajā pasūtījumā, ko izpratīs Latvijas Radio kolektīvs un kas spēs kliedēt ekspertu bažas par dezinformācijas risku palielināšanos. Ceru arī uz Uplejas-Jegermanes atbalstu ļoti konkrētiem priekšlikumiem, kas vērsti uz sabiedrisko mediju satura kvalitātes mērķtiecīgu stiprināšanu, izmantojot SEPLP dotās pilnvaras sabiedriskā pasūtījuma un mediju budžeta apstiprināšanā, vienlaikus nodrošinot redakcionālo neatkarību.

Vadmotīvs turpmākajiem soļiem – nacionālā drošība un konstruktīvs darbs

Šobrīd ir svarīgi neizplūst emocijās, bet konstruktīvi turpināt strādāt pie sabiedrisko mediju apvienošanas saskaņā ar plānu, esot vērstiem uz risinājumu atrašanu un atklāti diskutējot par neskaidrajiem jautājumiem.

Es ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka lielākais kaitējums sabiedrisko mediju attīstībai ir ilgstoša neskaidrība un šaubas, līdz ar to esmu gatavs ne vien diskutēt, bet pieņemt lēmumus, kas atbilst Nacionālās drošības koncepcijas mērķim par valsts valodas stiprināšanu un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajām padomes funkcijām. Tas uzliek SEPLP pienākumu vērtēt ārējos apstākļus un piedāvāt vispārējās sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības stratēģijas, kā arī aizstāvēt sabiedrības intereses, neprasot un nepieņemot norādījumus no citām institūcijām. 

1 https://www.seplp.lv/lv/sabiedriskais-labums. Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskais labums. 2023. gada pētījuma rezultāti. Dr. sc. soc. Andris Saulītis, AS “Norstat Latvija”. Kopumā aptaujāti 3614 respondenti.

2 https://www.seplp.lv/lv/vadlinijas-2023-2025-gadam-un-uzdevumi-plana-sagatavosanai-2023-un-2024-gadam, 28. lpp.

3 https://www.seplp.lv/lv/sabiedrisko-mediju-pasutijums

4 https://www.seplp.lv/lv/sabiedriskais-labums, 24. lpp.

5 https://www.seplp.lv/lv/latvijas-radio-sabiedriskais-pasutijums, 11. lpp.

6 https://www.kantar.lv/petijumu-dati/radio-dati/

7 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/anules-radio-pik-apraides-atlauju.a411149/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-velreiz-soda-baltkom-radio-par-sleptu-prieksvelesanu-agitaciju--soreiz-ar-10500-eiro.a377093/

8 https://www.delfi.lv/193/politics/56397932/satura-ipatsvars-krievu-valoda-sabiedriskajos-medijos-mazinasies-pagaidam-nav-zinams-ka-tas-notiks

* Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis

Novērtē šo rakstu:

7
43

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi