Iesaki rakstu: 
Esmu manikīre ar 15 gadu pieredzi. Ļoti patīk veidot dažādus dizainus un zīmējumus uz klientu nagiem. Puķītes, ornamenti, sniegpārslas, līnijas taisnas un lokveida – tiešām esmu piešāvusi roku. Bet tagad, kopš Latvijas valdība aizliedza man likumīgi strādāt, mācos zīmēt 100 eiro banknotes. Nē, nedomāju, ka kāda kliente vēlēsies uz saviem nagiem redzēt šīs naudaszīmes attēlu. Daru to tādēļ, ka valdība man neatstāj citu iespēju.
Esmu daudz nosodītā un teju par nelikumīgu pasludinātā patentmaksas nodokļu maksāšanas režīma pārstāve. Līdz šim mēneša sākumā samaksāju 100 eiro patentmaksu un biju pilnīgi pārliecināta, ka strādāju absolūti legāli un likumīgi, norēķinoties ar valsti tieši tādā apmērā, kā valsts noteikusi. Biju pārliecināta, ka maksāju par iespēju strādāt.
Taču līdz ar aizliegumu sniegt manikīra pakalpojumus esmu sapratusi, ka patentmaksa nav nodoklis vai nodeva, vai kā nu to pareizi sauc, kas jāmaksā par iespēju strādāt un saņemt samaksu. Nē, izrādās, tas ir maksājums, kas jāveic neatkarīgi no tā, vai es strādāju vai ne, vai man atļauj strādāt vai ne.
Novembra sākumā veicu kārtējo patentmaksas maksājumu 100 eiro apmērā, taču jau pēc 9 dienām man aizliedza strādāt un gūt ienākumus. Sazinājos ar Valsts ieņēmumu dienestu par iespēju saņemt 2/3 no patentmaksas atpakaļ, ja jau reiz es nedrīkstu strādāt. Man paskaidroja, ka tas nav iespējams.
Saprotu, VID māk iekasēt nodokļus, bet ar to atpakaļ maksāšanu nesokas. Saku – labi, tad pārceliet šo maksājumu uz decembri, kad, iespējams, ārkārtas situācija būs beigusies un man atkal būs atļauts strādāt. Nē, arī tādas iespējas neesot, jo valsts nav atcēlusi patentmaksu uz ārkārtas situācijas laiku. Tādēļ decembrī, ja gribēšu strādāt vai saņemt dīkstāves pabalstu, patentmaksa vienalga būs jāmaksā.
Tā kā kopš 9.novembra mani ienākumi ir apaļa nulle un vienīgā cerība ir uz dīkstāves pabalstu, kurš, ja es iepatikšos Valsts ieņēmumu dienestam, maksimāli varētu būt 320 eiro, saprotu, ka no šīs naudas man 100 eiro būs jāmaksā atpakaļ valstij. Tātad pāri paliek 220 eiro.
Saprotu, ka liela daļa pensionāru par šādu summu mēnesī iztiek un vēl spēj arī vēl aizbraukt pie ārsta (jo viņiem sabiedriskais transports ir bez maksas), bet man no šīs summas vēl jāsamaksā nomas maksa par savu kabinetu, kurš gan kopš 9.novembra stāv tukšs, un par apkuri, jo nekurinātas telpas bojājas. Tas man izmaksās vēl 100 eiro. Tad nu pāri paliek 120 eiro.
Droši vien Rīgas namu pārvaldnieks labāk zinās, vai ir daudz dzīvokļu Rīgā, kur komunālie maksājumi mēnesī ir zem 100 eiro. Un diez vai es tik pēkšņi pie tik lēta dzīvokļa tikšu. Par tādām ekstrām kā elektrība mājās, internets, mobilais telefons es tagad nemaz nerunāšu, jo, pēc maniem aprēķiniem, nauda beidzas jau ar dzīvokļa rēķina apmaksu.
Vai es gribu ēst? Nē! Tieši biju iecerējusi badošanās kūri pirms Ziemassvētku izēšanās. Vai sabiedriskajā transportā gribu pirkt biļeti? Nē! Mācos braukt pa zaķi. Sejas masku uzšūšu no dvieļa vai blūzes, bet nebūs jau vajadzība, jo veikalā man nav, ko darīt. Tad nu, lai nepaliktu valstij parādā, ja nu gadījumā decembrī drīkstēs strādāt, sāku mācīties zīmēt 100 eiro banknotes.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
