Iesaki rakstu: 
Esmu manikīre ar 15 gadu pieredzi. Ļoti patīk veidot dažādus dizainus un zīmējumus uz klientu nagiem. Puķītes, ornamenti, sniegpārslas, līnijas taisnas un lokveida – tiešām esmu piešāvusi roku. Bet tagad, kopš Latvijas valdība aizliedza man likumīgi strādāt, mācos zīmēt 100 eiro banknotes. Nē, nedomāju, ka kāda kliente vēlēsies uz saviem nagiem redzēt šīs naudaszīmes attēlu. Daru to tādēļ, ka valdība man neatstāj citu iespēju.
Esmu daudz nosodītā un teju par nelikumīgu pasludinātā patentmaksas nodokļu maksāšanas režīma pārstāve. Līdz šim mēneša sākumā samaksāju 100 eiro patentmaksu un biju pilnīgi pārliecināta, ka strādāju absolūti legāli un likumīgi, norēķinoties ar valsti tieši tādā apmērā, kā valsts noteikusi. Biju pārliecināta, ka maksāju par iespēju strādāt.
Taču līdz ar aizliegumu sniegt manikīra pakalpojumus esmu sapratusi, ka patentmaksa nav nodoklis vai nodeva, vai kā nu to pareizi sauc, kas jāmaksā par iespēju strādāt un saņemt samaksu. Nē, izrādās, tas ir maksājums, kas jāveic neatkarīgi no tā, vai es strādāju vai ne, vai man atļauj strādāt vai ne.
Novembra sākumā veicu kārtējo patentmaksas maksājumu 100 eiro apmērā, taču jau pēc 9 dienām man aizliedza strādāt un gūt ienākumus. Sazinājos ar Valsts ieņēmumu dienestu par iespēju saņemt 2/3 no patentmaksas atpakaļ, ja jau reiz es nedrīkstu strādāt. Man paskaidroja, ka tas nav iespējams.
Saprotu, VID māk iekasēt nodokļus, bet ar to atpakaļ maksāšanu nesokas. Saku – labi, tad pārceliet šo maksājumu uz decembri, kad, iespējams, ārkārtas situācija būs beigusies un man atkal būs atļauts strādāt. Nē, arī tādas iespējas neesot, jo valsts nav atcēlusi patentmaksu uz ārkārtas situācijas laiku. Tādēļ decembrī, ja gribēšu strādāt vai saņemt dīkstāves pabalstu, patentmaksa vienalga būs jāmaksā.
Tā kā kopš 9.novembra mani ienākumi ir apaļa nulle un vienīgā cerība ir uz dīkstāves pabalstu, kurš, ja es iepatikšos Valsts ieņēmumu dienestam, maksimāli varētu būt 320 eiro, saprotu, ka no šīs naudas man 100 eiro būs jāmaksā atpakaļ valstij. Tātad pāri paliek 220 eiro.
Saprotu, ka liela daļa pensionāru par šādu summu mēnesī iztiek un vēl spēj arī vēl aizbraukt pie ārsta (jo viņiem sabiedriskais transports ir bez maksas), bet man no šīs summas vēl jāsamaksā nomas maksa par savu kabinetu, kurš gan kopš 9.novembra stāv tukšs, un par apkuri, jo nekurinātas telpas bojājas. Tas man izmaksās vēl 100 eiro. Tad nu pāri paliek 120 eiro.
Droši vien Rīgas namu pārvaldnieks labāk zinās, vai ir daudz dzīvokļu Rīgā, kur komunālie maksājumi mēnesī ir zem 100 eiro. Un diez vai es tik pēkšņi pie tik lēta dzīvokļa tikšu. Par tādām ekstrām kā elektrība mājās, internets, mobilais telefons es tagad nemaz nerunāšu, jo, pēc maniem aprēķiniem, nauda beidzas jau ar dzīvokļa rēķina apmaksu.
Vai es gribu ēst? Nē! Tieši biju iecerējusi badošanās kūri pirms Ziemassvētku izēšanās. Vai sabiedriskajā transportā gribu pirkt biļeti? Nē! Mācos braukt pa zaķi. Sejas masku uzšūšu no dvieļa vai blūzes, bet nebūs jau vajadzība, jo veikalā man nav, ko darīt. Tad nu, lai nepaliktu valstij parādā, ja nu gadījumā decembrī drīkstēs strādāt, sāku mācīties zīmēt 100 eiro banknotes.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
