Esmu agrāk teicis, ka obligātais dienests nav risinājums, uz kuru vēlamies iet, bet tagad es vairs tā nesaku
Artis Pabriks18.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajās dienās daudz runāts par Aizsardzības ministrijas sagatavoto koncepciju Valsts aizsardzības dienesta (VAD) izveidei. Šeit es gribētu atbildēt uz pāris “populārākajiem” mītiem un apgalvojumiem, kurus bieži dzirdu ikdienā.
Aizbildināšanās, ka VAD nevaram pieņemt, jo tuvojas vēlēšanas, neiztur nekādu kritiku. Ir karš, un Krievija negaidīs. Laika novilcināšana ir klasiska Latvijas nespēja būt efektīviem. Tieši tāpēc bieži pavadām laiku garās diskusijas, bet pieņemt lēmumus nespējam.
Šobrīd Ukraina ir novājinājusi Krievijas armiju tiktāl, ka jebkādu jaunu uzbrukumu tā varētu spēt izvērst, agrākais, pēc diviem gadiem. Tieši un burtiski Ukraina mums dod laiku sagatavoties. Mums ir jārīkojas tagad, lai nodrošinātu spēju iebrucēju veiksmīgi atturēt!
Jā – es esmu agrāk teicis, ka obligātais dienests nav risinājums, uz kuru vēlamies iet. Cerējām uz brīvprātības principu, taču armijas rindas šajā laikā nav pietiekami papildinātas. Sarunas par šo jautājumu aktīvi atsākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Tam ir praktisks iemesls – reti kurš ticēja, ka iebrukums un tam sekojošs karš, kas pielīdzināms iepriekšējiem pasaules kariem, ir iespējams. Mūsu kaimiņvalsts pierādīja, ka mums ir jāgatavojas arī savu teritoriju aizstāvēt pret nežēlīgu un skaitliski lielu pārspēku.
Krievija tiešam uzbrukumam sapulcināja 140 000 cilvēku. Kopš februāra Zemessardzē pieteikušies 3048 kandidāti, kopskaitā dien 9500. Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) ir aptuveni 7000 karavīru. Lai tieša uzbrukuma laikā nosargātu Latviju, nepieciešami 40-50 000 profesionāli sagatavotu cilvēku.
Jāpalielina NATO spēku klātbūtne. Pusgada laikā panācām pozitīvu rezultātu Madrides samitā un izstrādājām piedāvājumu, kā NBS šo uzstādījumu sasniegt. Par detaļām runāsim, bet mērķis ir visiem kopīgs – atturēt Krieviju no iespējas spert kāju pāri mūsu robežai!
Ik pa laikam izskan viedoklis, ka VAD izmaksas būs ļoti augstas. Pamatojumu tam tā gan arī neuzzinām. Sākotnēji ieguldījumi būs minimāli - izmantosim esošo infrastruktūru un personālu. No 25-2026. gadam būs nepieciešami ieguldījumi aptuveni 60-70 miljonu eiro apmērā.
Lielāka summa 100 - 120 miljonu eiro apmērā būtu nepieciešama pēc 5 gadiem, kad plānots jauniešu skaitu ik gadu palielināt. Precīzi skaitļi būs zināmi tad, kad būs skaidras VAD aprises. Tie var mainīties atkarībā no pārejas perioda, inflācijas, materiāltehniskā nodrošinājuma.
Mēs atrodamies vēsturiskā brīdī – esot NATO dalībvalsts ar spēcīgu armiju un augstu sagatavotību, esam drošāki nekā jebkad iepriekš, taču ir pienācis laiks skatīties realitātei acīs un spert nākamo soli mūsu aizsardzības nodrošināšanai!
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
