Iesaki rakstu: 
Svētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Dziesmu svētku kopkoris – tie esam ne tikai mēs, šeit Mežaparka Lielajā estrādē klātesošie. Mūsu kopkoris ir visi Latvijas kultūrai piederīgie. Visi, kas šovakar ir kopā ar mums Latvijā un plašajā pasaulē!
Latvijas kultūra – tas ir kas plašāks nekā izrāde, koncerts, izstāde vai kinofilma. Kultūra ir nerakstītas formulas, ko mēs zinām kopš sendienām. Kultūra ir arī Latvijas atturīgā, skaistā un mums tik mīļā daba, mākoņu un gadalaiku mainīgumā.
Un mūsu pamatuzdevums ir kopt un paplašināt šo kultūras lauku, kas izaudzis no mūsu pagātnes un ko mēs vienīgie varam nest nākotnē.
Mēs pateicamies saviem priekštečiem – pirmajiem skolotājiem, valstsvīriem un sievām, tautsaimniekiem, zinātniekiem, māksliniekiem – par izglītības un kultūras ceļa bruģēšanu.
Mūsu Dziesmusvētku vēsture skaidri rāda, kā dzimst un aug nacionālā apziņa – vajadzība dzīvot savā un brīvā valstī, kur skaļi skan latviešu valoda un kur mūs vieno tēvzemes mīlestība.
Tā satiekas Vidzeme, Kurzeme un Latgale, tā augšāmceļas mūsu nogrimusī Gaismas pils. Un par valsts himnu kļūst Baumaņu Kārļa sacerētā, aizkustinošā tautas lūgšana.
Latvijas Valsts pirmais prezidents Jānis Čakste reiz salīdzināja mūsu Dziesmusvētkus ar sengrieķu olimpiskajām spēlēm, kurās pulcējās visa tauta.
Tā ir mūsu kultūras vēsts, kas kā lāpa deg mūsu augstajā dziesmukalnā kopš 19. gadsimta otrās puses. Un deg nevis pret kādu, bet par spīti visam, parādot latviešu tautas gara spēku.
Dziesmu un deju svētku koncerts – tas nav vienkārši koncerts. Tas ir mūsu tautas simbols.
Simbols visam tam, ko mēs radījām, radām un radīsim.
Simbols visam tam, ko mēs izdarījām, darām un darīsim.
Mēs esam un būsim! Jo es un jūs – mēs visi esam Latvija!
Dievs, svētī Latviju!
* Valsts prezidenta uzruna XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncertā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
