Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas atšķir mūs, cilvēkus, no citām dzīvām būtnēm? Tās ir emocijas, empātija un spēja pieņemt lēmumus un izdarīt izvēles, kas balstītas daudz sarežģītākos procesos nekā tikai instinkti. Pasaule ap mums nav tikai rīks izdzīvošanai, – mēs to veidojam, cik vien tas ir mūsu spēkos, gan emocionāli, gan racionāli.

Par vidi, kādā mītam, esam atbildīgi mēs paši. Var šķist neiespējami vienam indivīdam ietekmēt kolektīvo, visas sabiedrības veidoto vidi. Taču sabiedrība, protams, ir daudzu indivīdu kopums, tāpēc katra devums mūsu dzīves telpā ir nozīmīgs.

To, kādā Latvijā mēs šobrīd dzīvojam, nosaka katra indivīda rīcība. Ja vairākums no mums vienkārši samierinās ar vidi, kurā nejūtas labi, tad šo vidi veido kāds cits. Ja vienaldzīgi ejam garām naidam, jo šķiet, ka tas mūs neskar, tad šī naida atbalsis jau pavisam drīz ietekmēs arī mūsu dzīvi. Mēs ļaujam to veidot kādam citam.

Latvijas publiskajā telpā jau kādu laiku esam ļāvuši atbalsoties naidam pret dažādām sabiedrības mazākuma grupām – vai tie būtu LGBT+ cilvēki, bēgļi, cilvēki ar atšķirīgu ādas krāsu vai etnisko izcelsmi. Tas, kas vairo šo naidu, ir klusums tam apkārt. Klusumā telpa tiek piepildīta ar naida atbalsīm – un mēs esam ļāvuši veidot mūsu vidi kādam citam. Šis naids nav Latvijas sabiedrība.

Pēdējos deviņus mēnešus LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka" ir aktīvi sekojusi līdzi naida runai sociālo tīklu platformās, un dati rāda, ka tās izplatība ir ārkārtīgi pieaugusi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. To gan var skaidrot ar to, ka Covid-19 apstākļi mūs komunikācijas ziņā ir ierobežojuši e-vidē, kur daudzi no mums jūtas drosmīgi, slēpjoties aiz izdomātiem kontiem vai anonīmiem komentāriem.

Naida runa ir pieaugusi vairāk nekā četras reizes, salīdzinot ar 2019. gadu, kā arī tā bieži kļuvusi naidīgāka, tomēr svarīgi atgādināt, ka pat tas, kas mums šķiet anonīms, tāds gluži nav – internetā nekas nepazūd un pārkāpumi var tikt sodīti ar visu likuma bardzību.

Kā atbildēt naidam? Ar mīlestību. Kad notiek uzbrukumi atšķirīgajam, ģimeņu šķirošana pareizajās un nepareizajās, cilvēku atstumšana, izslēgšana un diskriminēšana, mūsu uzdevums ir neklusēt. Taču tas nenozīmē strīdēties, kaut ko pierādīt vai atspēkot. Tas nozīmē piepildīt mūsu vidi ar atbalstu, sapratni, pieņemšanu un, jā, arī mīlestību.

Tā vietā, lai nostātos pret kaut ko, mums jāiestājas par. Kad kādam uzbrūk, mēs kā sabiedrība iegūstam daudz vairāk, nevis cīnoties pret uzbrucēju un vairojot naidu, bet atbalstot un aizsargājot mūsu līdzcilvēkus un vairojot mīlestību. Cieņpilna sabiedrība un iekļaujoša vide pozitīvi ietekmē mūs visus – gan katru indivīdu, gan sabiedrību kopumā. Bet to uzbūvēt varam tikai mēs paši, ja katrs indivīds izdarīs izvēli, kas mēs esam - diskriminācijas vai mīlestības nācija.

Šķiet, ka izvēle ir pavisam vienkārša. Cienīt, atbalstīt un pieņemt taču ir daudz vieglāk nekā ienīst, cīnīties pret kādu vai ierobežot kāda cilvēka tiesības uz to, kas ir tev pašam. Viendzimuma ģimenēm, kurām šobrīd ir liegta valsts aizsardzība un kuras atsevišķi indivīdi cenšas visiem spēkiem noniecināt, ir nepieciešams visu mūsu atbalsts un mīlestība, lai naids, kas pret tām tiek vērsts, nepiepildītu un nesaindētu vidi, kurā mēs visi dzīvojam.

Mūsu spēkos ir izdarīt šo izvēli, lai naida atbalss mūsu visu kopīgajā telpā vairs neskanētu tik skaļi. To nevar apklusināt ar vēl vairāk naida. To var apklusināt tikai ar – vairāk mīlestības.

Cieņpilna attieksme, saticība, iekļaujoša sabiedrība un atbalsts dažādībai ir jau pārbaudīti rīki, lai veicinātu jebkuras valsts un sabiedrības labklājību un labsajūtu. Tā nav nejaušība, ka laimīgākie cilvēki pasaulē dzīvo valstīs, kuras neatstumj un nediskriminē, bet gan pieņem dažādību kā vērtību. Allaž būs kāds indivīds, kuram labāk patīk atrasties nepārtrauktā kautiņā, fiziskā vai virtuālā, un cīnīties pret kādu.

Taču tikai un vienīgi no mums ir atkarīgs, vai mēs pieļausim, ka šie indivīdi veido vidi, kurā mēs dzīvojam. Vai mēs ļausim šim naidam atbalsoties klusumā, vai noslāpēsim to ar atbalstu, saticību un prieku. Dzīvot ir skaisti, bet dzīvot ar mīlestību un saticību – vēl skaistāk. Un tas ir atkarīgs no mums.

Novērtē šo rakstu:

8
98

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Meloja, meloja, meloja...

FotoLatvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Lasīt visu...

21

Latviešu leģiona vairodziņš – mūsu karavīru simbols!

FotoPēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Lasīt visu...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi