Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es, un ne tikai es, bieži uzdodu sev jautājumu, kāpēc šāda lieta vispār notiek un kāpēc tik neatlaidīgi kāds vēlas panākt notiesājošu spriedumu?

Man draugi saka, ka tas ir iespējams tikai tad, ja pastāvošā valsts tikai saucas par 18. Novembra valsti, bet patiesībā ir LPSR atvasinājums ar LPSR teritoriju, iedzīvotāju kopumu un no LPSR izrietošiem likumiem. Ja tā būtu 18. Novembra Latvija, tad šāda absurda apsūdzība un tiesvedība nebūtu iespējama.

Atspēkot šo apelāciju nav grūti, ja ir dzirdīgas ausis un godīga lemšana. Ja tā nav, tad nekāda daiļrunība nelīdzēs. Es nezinu patiesos iemeslus, varu tikai nojaust, bet kādam vai kādiem ir ļoti nepieciešams notiesājošs spriedums, un viņi līdzekļus neizvēlas un piedēvē man tādas domas, nolūkus un darbības, kuras man nekad nav bijušas. Man piedēvē, ka es piedēvējot žīdiem tādas īpašības, kuras ir nosodāmas. Absurda kalambūrs, bet citādi to nosaukt nevar.

Prokurores Līgas Sudakovas apelācijas protests ir uzrakstīts tendenciozi, no konteksta selektīvi izņemot kādu detaļu, kas ir vēlama viņas uzrakstītajam apelācijas protestam.

Apelācijas protestā ir teikts, ka manas darbības raksturo «aktīva un secīga rīcība, kas vērsta uz attiecīga teksta atrašanu, iztulkošanu, pārvietošanu un izplatīšanu», kas «nepārprotami liecina par apsūdzētā apzinātu rīcību».

 Tik tiešām, esmu pieskaitāms un rīkojos apzināti. Arī uz šo tiesu atnācu apzināti. Publicēju Izraēlas vēstnieces vēstuli un citātu no «Padomju Savienības žīdu katķisma» arī apzinoties, ko daru un publikācijas iemeslus jau pirmajā instancē paskaidroju. Tā bija mana reakcija uz vēstnieces iejaukšanos Latvijas valsts iekšējās lietās un iniciatīvu, lai slēgtu raidījumu, ko arī slēdza. Es vērsos pret Izraēlas vēstnieces pieprasījumu ierobežot vārda brīvību (aizliegt radio raidījumu «Tēvijas laikmets»). Lai ilustrētu šādas rīcības nepieļaujamību, es savam protestam pievienoju fragmentu no «Padomju Savienības žīdu katķisma». Šis materiāls šeit ir pievienots ar izteikti negatīvu nozīmi – kā piemērs, kuram nevajadzētu līdzināties.

Manas darbības ir mērķtiecīgas un apzinātas, bet tās nav vērstas pret kādu tautu. Tās ir vērstas pret konkrētas amatpersonas, kas pārstāv valsti, nepieļaujamo rīcību.

Apelācijas protestā prokurore Līga Sudakova uzsver: «Saskaņā ar lietā noskaidroto, Leonards Inkins to publicējis kā atbildi uz Izraēlas vēstnieces vēstuli (nozieguma izdarīšanas konteksts). Nepatika pret Izraēlas vēstnieces rīcību pierāda Inkina motīvu veikt noziegumu, kas saistīts ar smagu noziegumu pret cilvēci piedēvēšanu ebrejiem, parādot ebreju tautībai piederīgos kā bīstamus citiem sabiedrības locekļiem.»

Grūti saprast, kur prokurore saskata smagu noziegumu pret cilvēci publicētajā citāta fragmentā.

Nepatika pierāda un liecina tikai par nepatiku pret konkrētu rīcību, bet nevis pret cilvēku, un kur nu vēl šo nepatiku paplašināt līdz visas tautas līmenim.

Kristietība māca, ka nedrīkst nosodīt grēcinieku, bet jānosoda ir pats grēks. Par grēciniekiem ir jālūdz un tiem jāpiedod.

Es nevienā gadījumā neesmu uzsvēris Izraēlas vēstnieces nacionālo piederību. Manis publicētajā fragmentā no «Padomju Savienības žīdu katķisma» nav minēta neviena tauta, tikai atsauce, no kurienes šis fragments ir ņemts.Vai tā ir mana vaina, ka Izraēlas vēstniece tā rīkojas? Par to, kas «ebrejiem ir pieņemts» un kas nav, es nezinu, un prokurore nepamatoti piedēvē man tādas zināšanas.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka  pilsoņiem ir tiesības izteikt savu viedokli  par politiski pazīstamu personu arī tad, ja tā ir aizskaroša, pat šokējoša un nepatīkama šai pazīstamai personai. To nevar uzskatīt par tādu, kas pārkāpj vārda brīvības robežas, ja vien tā neapdraud sabiedrisko kārtību un drošību. Tas ir demokrātijas pamats – tiesības brīvi izteikt savu viedokli par politiskiem, sociāliem un citiem jautājumiem.

Bez tam, vai nepatika pret nepatiesu, faktiem neatbilstošu informāciju Latvijas juridiskajā praksē un turpmāk judikatūrā varētu tikt interpretēta kā noziegums? Ja nu tomēr šāds pieņēmums tiek pausts, tad ir acīmredzams, ka vienlīdz liela nepatika man ir gan pret realitātes nepatieso, faktiem neatbilstošo interpretāciju, kas fiksēta Izraēlas vēstnieces vēstulē, gan pret «Padomju Savienības žīdu katķismu», kas mēģina pamatot un attaisnot šādu insinuāciju t. i. (netiešs mājiens, apmelošana, neslavas celšana) leģitimitāti.

Apelācijā ir teikts: «Leonards Inkins ir piekritis šim tekstam, proti, piekritis un atzinis, ka Izraēlas vēstniece rīkojas tā, kā ebrejiem pieņemts.» Jāatgādina, ka fragments ir no «Padomju Savienības žīdu katķisma». Nevar vilkt paralēles starp latvieti un padomju latvieti, krievu un padomju krievu, žīdu un padomju žīdu. Padomju vara ir tā kas  samaitāja vairākas paaudzes, un pasaules notikumu kontekstā redzam, ka šī plaisa ir ļoti liela, to pierāda pēdējo gadu notikumi Ukrainā un Krievijā.

Apbrīnas vērts ir secinājums apelācijas protestā (citēju!) - «nav nozīmes tam, vai veikto darbību rezultātā nacionālais, etniskais vai rasu naids tika izraisīts»! Kā tam var nebūt nozīmes, ja pants, par kuru mani apsūdz, tieši tādu rezultātu paredz, un, ja tāda nav, tad nav, par ko apsūdzēt. Noteicošā esot mana attieksme pret nodarījumu, tātad mani tiesā par attieksmi?! Un vēl izrādās, ka mana psihiskā attieksme pret nodarījumu var izpausties tikai ar tiešu nodomu.

Interesants psiholoģiskās vai psihiatriskās viedības paraugs. Tomēr krimināllietā neviens psihologs vai psihiatrs nav devis slēdzienu, nedz arī tāds ir ticis pieprasīts.

Savu nodomu un psihisko attieksmi pret nodarījumu esmu tiesai paskaidrojis, un tam nav nekāda sakara ar nacionālā vai etniskā naida kurināšanu pret kādu tautu. Bet, ja jau šie paskaidrojumi netiek ņemti vērā un ignorēti, tad interesanti, kurš gan, izņemot Dievu ir spējīgs ielūkoties manā dvēselē un smadzenēs, lai noskaidrotu kāda ir mana psihiskā attieksme pret nodarījumu.

Prokurore apelācijas protestā raksta: «Subjektīvās puses konstatēšana nedrīkst aprobežoties tikai ar aizdomās turētā viedokļa uzklausīšanu.. nozīme ir ne tikai apsūdzētā liecībām, bet arī citiem apstākļiem, piemēram, nozieguma izdarīšanas kontekstam, liecinieku liecībām.» Nozīme jau minētajam laikam ir, tikai kāds ir konteksts un liecinieku liecības? Par kontekstiem var runāt bezgalīgi, un arī katram lieciniekam var būt savs viedoklis, bet ko tas dod, ja nav paša nodarījuma un tā seku.

Apelācijas protestā ir rakstīts: «Tiesa, vērtējot Leonarda Inkina subjektīvo pusi noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, nav ņēmusi vērā liecinieka Iļja Ļenska liecību, kurā liecinieks norāda, ka «Padomju Savienības žīdu katķisms» ir radies sešdesmitajos gados krievu nacionālistu vidē, nav izdots 1958. gadā Telavivā. (..) Šāds teksta saturs nav saistīts ar ebrejiem, ebreji pat nezina, par tā pastāvēšanu, Izraēlā nav pazīstams, tas ir antisemītisks, tā ir maldinoša informācija.»

Šo sava apgalvojuma patiesumu liecinieks tiesā netika apstiprinājis ar faktiem, un tomēr arī prokurore pievienojas liecinieka uzskatiem un pieņem, ka viņa teiktais ir patiesība. Taču apgalvojums ka «Padomju Savienības žīdu katķisms» ir tapis krievu nacionālistu vidē pagājušā gadsimta sešdesmitos gados ir stipri apšaubāms. Iedomāsimies pēckara Padomju Savienību un tad tur tādus krievu nacionālistus, kas ir organizējušies ar vēlmi graut un diskreditēt. Teksts drīzāk ir sarkastisks, tā saturs un valoda atbilst 50.-60. gadu stilam.

Sešdesmitajos gados Padomju Savienībā nekādi krievu nacionālisti, nedz to organizācijas nepastāvēja un nevarēja pastāvēt. Ja arī kāds tā domājošs bija, tad tas jau atradās Gulagā, un krievu nacionālismam nebija ne tās organizētības, ne radošuma, ne iemesla, lai sarakstītu un izplatītu šādu katķismu. Ja nu vienīgi tie, kurus liecinieks un prokurore sauc par «krievu nacionālistiem» nedzīvoja Izraēlā un, izmantojot demokrātiskas valsts tiesības, nesarakstīja un neizdeva tur šo katķismu.

Prokurore raksta, ka «Providus» pētnieces Ilonas Kronbergas «praktiskā pieredze ir pietiekama ekspertīzes izdarīšanai» un «procesa virzītājam nebija šķēršļu pieaicināt un uzdot ekspertīzi veikt pētniecei Ilonai Kronbergai», kaut arī viņai nav speciālo zināšanu cilvēktiesību jomā.

Bet kas tad ir «praktiskā pieredze» un vai tāda ir likumā par ekspertīzēm paredzēta? Ilona Kronberga savā «ekspertīzē» nespēj neko dokumentāri pierādīt, tikai izsaka nepamatotus apgalvojumus, kurus sakās ieguvusi, izmantojot plašus elektroniskos resursus. Eksperte nav  norādījusi, vai viņai ir likumā paredzētā kārtībā  izsniegts sertifikāts tādu ekspertīžu veikšanai.

Prokurore pirmās instances tiesas noraidījumu Ilonas Kronbergas «ekspertīzei» saista ar aizstāvības pieaicināto liecinieku liecību ņemšanu vērā un saskata šeit pretrunas. Viņa raksta - «tajā pašā laikā aizstāvības pieaicināto liecinieku, speciālista atzinumu sagatavotāju – vēstures zinātņu doktora Edvīna Šņores un vēstures maģistra Jāņa Maurīša – liecības tiesa vērtējusi un piedevusi tām ticamību».

Uzskatu, ka šie liecinieki kā vēstures speciālisti un vienlaikus atzinumu sagatavotāji pareizi saka, ka citāts nav citētāja viedoklis, norādot uz konkrētiem darbiem, autoriem un citātiem, kuri tika plaši izmantoti un neviens par to nav ne vajāts, ne sodīts.

Un vai tad cienījamā prokurore nezin, ka eksperta kompetencē neietilpst dot atzinumu par manu vainu konkrētā nozieguma izdarīšanā. Abi vēsturnieki sniedza liecības atbilstoši viņu specialitātei un kompetencei.

Prokurore uzsver, ka tiesa noraidījusi Ilonas Kronbergas ekspertīzi par to, ka viņai nav pieredzes cilvēktiesību jomā. Ir piemirsts, ka tiesa apšaubīja ne tikai viņas pieredzi un kompetenci, bet arī to, ka tika analizēta viņas ekspertīze.

Tieši tāpēc, ka vēstures zinātņu doktora Edvīna Šņores un vēstures maģistra Jāņa Maurīša liecības bija pamatotas un korektas, tās tika ņemtas vērā un neradīja iebildumus.

Visbeidzot, es gribētu pievērsties Izraēlas vēstnieces vēstulei, kas adresēta NEPL vadītājam Aināram Dimantam,

Latvijas Universitātes rektoram prof. Mārcim Auziņam;

Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājam Arkādijam Suharenko;

Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra priekšsēdētājam prof. Ruvinam Ferberam;

Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu  vēstniekam Rolandam Lappuķem.

Savā vēstulē vēstniece uzsver:

«(..) propagandas atmosfēra pret jūdiem un musinoša terminoloģija, kas tika lietota raidījumā, neatbilst Eiropas tolerances vērtībām, cīņai pret antisemītismu un rasismu, ko Latvija ievēro kā Eiropas Savienības dalībvalsts.»

1.) Šeit es gribu atgādināt, ka radio «NABA» raidījumā «Tēvijas laikmets», kas kļuva par iemeslu vēstulei, bija uzaicināts sirmgalvis, kurš, par paša pieredzēto stāstot, atcerējās, ka 1941. gada deportāciju dienā pie vilciena, kurā ievietoja izsūtāmos, redzējis dažus ar ieročiem bruņotus jūdus, kuri piedalījušies deportācijā.

Vai šāds atmiņu fragments varētu tikt traktēts kā «propaganda pret jūdiem»?

1999. gadā Izraēlas vēstniecība sponsorēja jūdu vēsturnieka Dova Levina grāmatas «Ebreju vēsture Latvijā. No apmešanās sākumiem līdz mūsu dienām» izdošanu latviešu valodā. Autors, rakstot par norisēm 1940. gadā un «Strādnieku gvardi», kas  «cīņai pret kontrrevolucionārām grupām» tika izveidota saskaņā ar LKP CK 1940. gada 2. jūlija lēmumu, konstatē: «Gvarde, kas izvietota Rīgā un citās lielākajās pilsētās, darbojās pēc militāriem principiem. Tur bija iekļāvušies apmēram 10 000 ebreju vīriešu un sieviešu.»

Arī zinātniskā apcerējuma «Latvijas ebreji un padomju vara 1928-1953», R: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2009. g., 308 lpp. (apcerējuma sastādītājs un zinātniskais redaktors – Leo Dribins) 160. lappusē konstatē: «Atšķirībā no milicijas strādnieku gvardi nepiedalījās arestos, izņemot 1941. gada 14. jūnija deportāciju, kad neliela daļa sevišķi uzticamo gvardu bija iesaistīti šajā prettiesiskajā akcijā».

Domāju, ka abiem zinātniekiem – Dovam Levinam un Leo Dribinam – būtu problemātiski inkriminēt «propagandu pret jūdiem, neatbilstību Eiropas tolerances vērtībām, cīņai pret antisemītismu un rasismu».

2.) Nezinu, ko tieši domājusi vēstniece, bet pastāv varbūtība, ka ar apzīmējumu «musinoša terminoloģija, kas tika lietota raidījumā» un kura tātad «neatbilst Eiropas tolerances vērtībām», vēstnieces kundze savā vēstulē  domājusi  latviešu vārdu «žīds», ko «Tēvijas laikmeta» veidotāji lietoja konsekventi (citu «terminoloģiju» raidījumā  grūti konstatēt).  

Te es gribu atgādināt, ka Satversmes Sapulces aizmetnī – Tautas Padomē – bija Žīdu nacionālā padome (Mordehajs Dubins, Pauls Mincs), Latvijas Žīdu sociāldemokrātiskā strādnieku partija «Bunds», Apvienotā žīdu sociālistu partija, Žīdu bezpartejiskais apvienotais bloks, Žīdu strādnieku partija un Žīdu tautas partija, tāpat Latvijas brīvvalsts laikā darbojās Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrība, darbojās Žīdu teātris un citas organizācijas, kuru nosaukumā pieminēts vārds «žīds». Dažādu «žīdu» partiju deputāti darbojās arī visās Latvijas brīvvalsts Saeimās.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu 1929. gada 5. decembra apstiprinātajā Skolu sarakstā ir daudz skolu, kuru nosaukumos ir vārds «žīdu». Piemēram, Liepājas žīdu ģimnāzija, Rēzeknes žīdu ģimnāzija, Rīgas žīdu paidagoģiskie kursi un vēl vairāki desmiti mācības iestāžu nosaukumu, kuros ir vārds «žīdu».

Tāpat jāsecina, ka arī pati vēstules autore vēstulē konsekventi lieto vārdu «jūds», nevis «ebrejs» – minot apzīmējumu «jūdu kopienas». Tāpat nevar noliegt, ka Latvijas Universitātē studenti šodien mācās Jūdaikas (nevis ebrejikas) studiju centrā un Izraēlas vēstnieces pārstāvētās tautas reliģija ir jūdaisms. Līdz ar to jāsecina, ka latviešu valodas vārds «žīds» atvasināts no vārda, kādā tiek dēvēta konkrētās tautas reliģija, kas ir jūdu pašidentifikācijas pamats, un ir leģitīms ne tikai Latvijā, bet daudzās pasaules valstīs un nav vis «musinošs», bet gan pilnībā atbilst «Eiropas tolerances vērtībām».

3.) Izraēlas vēstniece Ben Jakovas kundzes vēstulē raksta: «(..) mēs bijām pārsteigti, ka nacionālais radio dod platformu augstākminētajām personām, no kuriem viens ir pazīstams kā «naci» propagandas, piemēram, grāmatas «Mana cīņa» («Mein kampf») izplatītājs, kamēr otrs cenšas attaisnot Herbertu Cukuru, pazīstamu ar viņa «naci» noziegumiem un jūdu kopienas slepkavību.»

Iespējams, vēstnieces kundze, vēstuli rakstot, nav bijusi informēta, ka grāmatu «Mein Kampf» latviešu valodā izdeva divi zinātnieki – ekonomikas doktors Pēteris Lauva un Latvijas Universitātes asociētais profesors Ābrams Kleckins, kurš kopš 2015. gada 4. maija ir Atzinības krusta ordeņa komandieris – un viņam diez vai varētu inkriminēt «naci» propagandu»; bez tam, atšķirībā no LPSR, Latvijas Republikā nepastāv Galvenā pārvalde valsts noslēpumu aizsardzībai presē (tautas valodā – Glavļits), t.i., cenzūra. Toties uz ikvienu, arī mani, attiecas Satversmes 100. pantā: «Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.» garantētās tiesības.

Tajā pašā (2012.) gadā, kad tapa Izraēlas vēstnieces vēstule, ASV apgādā Levant Books tika izdota grāmata «Spies Against Armageddon. Inside Israel’s Secret Wars» («Spiegi pret Armagedonu. Izraēlas slepeno karu aizkulises»), kurā Izraēlas slepenais dienests MOSSAD pirmoreiz publiski atzīst, ka iepriekš saņēmis Izraēlas valdības akceptu un  ir bijis Herberta Cukura slepkavības plānotājs un īstenotājs. MOSSAD vadītājs (1963.-1968. g.) Meirs Amits, saskaņojot ar Izraēlas valdības vadītāju Levi Eškolu, kurš deva atļauju slepkavības veikšanai, šo eksekūciju jau sākotnēji bija iecerējis kā skaļu politisku (nevis tiesisku) akciju,  kas iedarbības ziņā līdzinātos Ādolfa Eihmana sodīšanai ar nāvi, tikai – bez tiesas sprieduma.

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, kas jau 21 gadu turpina izmeklēt Herberta Cukura lietu, pēc iepazīšanās ar šo grāmatu nosūtīja Izraēlas tiesībsargājošajām iestādēm tiesiskās palīdzības lūgumu, taču, cik man ir zināms, atbilde no Izraēlas joprojām nav saņemta.

Ņemot vērā, ka Izraēla nav sekmējusi Latvijas pilsoņa Herberta Cukura vainas pierādīšanu, savukārt Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras rīcībā šādu pierādījumu nav, a priori  inkriminēt Herbertam Cukuram ««naci» noziegumus un jūdu kopienas slepkavību» ir juridiski (un morāli) nekorekti.

Iespējams, ka politiska spiediena rezultātā vēstule panāca, ka, kā minēja Ben Jakovas kundze, tika «pieņemti adekvāti mēri, lai izvairītos, ka šāda veida propaganda tiktu turpināta nākotnē» – raidījums «Tēvijas Laikmets» tika slēgts. Tika slēgts, kaut arī vēstures fakti ir pretrunā ar ikvienu no Izraēlas vēstnieces vēstulē paustajiem pieņēmumiem.

Nobeigumā dažas rindiņas no manas šogad iznākušās grāmatas «Neizmantoto iespēju laiks»:

«Kādam domātājam patika prātot, pastaigājoties pirms saullēkta gar jūru. Viņš domāja par dzīves jēgu, priekiem, bēdām, nelaimēm un postu. Par to, priekš kam mums dzīvot un kāpēc jāmirst.

Reiz naktī bija liels paisums, kas appludināja pludmali un radīja lielu nekārtību. Bet tad sākās bēgums, un visa piekraste bija noklāta ar jūras zvaigznēm. Jūras zvaigznes bez ūdens saulē gāja bojā un izžuva. Tās, atvadoties no dzīves, smagi nopūtās un gaidīja neizbēgamo nāvi. Prātnieks, to redzot, domāja, ka arī cilvēka dzīve var jebkurā brīdī aprauties. Un nav jēgas mēģināt šai skatā ieraudzīt, saprast un izzināt kādu dziļāku jēgu. Pēkšņi viņš ieraudzīja kādu puišeli, kurš raudot pusdzīvās jūras zvaigznes lasa grozā. Un, piekrāvis to pilnu, nes un izber zvaigznes jūrā.

Prātnieks pie sevis noteica. Nu gan izdomājis – zvaigznēm palīdzēt. Un teica tam: «Muļķa puika, tu taču nespēsi visas glābt. Ko tavi vārie mēģinājumi mainīs? Šeit taču iet bojā miljoniem jūras zvaigžņu.»

Puika, pagriezies pret prātnieku un tikai ļoti īsu mirkli padomājis, teica: «Šīm, kuras atgriežu ūdenī, ļoti daudz kas mainīsies.»

Un domātājs pēkšņi saprata. Lūk, kāpēc laikam ir jēga dzīvot. Un varbūt Dievs ir radījis jūras zvaigznes, lai bērnā attīstītu un pamodinātu žēlastību, izpalīdzību, līdzjūtību un mācītu būt taisnīgam.»

Es jūtos kā negaisa izmesta krastā jūras zvaigzne, un tiesas varā ir mani atgriezt ūdenī vai atstāt mirt.

Lūdzu tiesu izskatīt manu lietu objektīvi un pirmās instances tiesas attaisnojošo spriedumu atstāt negrozītu, bet apelācijas protestu noraidīt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...