Es tikai mazliet atgādināšu par ēnu ekonomiku. Atkārtošana – zinību māte
Guntars Vītols10.12.2024.
Komentāri (67)
Iesaki rakstu: 
Mums stāsta, ka esot kaut kādi 2,6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Pirmkārt, ēnu ekonomikas samazināšana ekonomikas kopapjomu nemaina nekādi. Ja ieņem vairāk nodokļu, tad tā summa pārdalās par labu valsts makam, bet par tādu pašu summu samazinās privātā sektora maks. Analfabēti šo vienkāršo patiesību nesaprot.
Otrkārt, ir tāds aspekts, ka, tā kā privātais ar savu naudu rīkojas efektīvāk, tad, pārdalot vairāk par labu valstij, ekonomika kopumā paliek neefektīvāka. Vairāk briškena pāļu un bolt pētījumu.
Treškārt, ēnu ekonomikas klātbūtne ir reputāciju graujošs faktors, kas stigmatizē uzņēmējdarbības vidi, bremzē investīciju piesaisti.
Vai tas nozīmē, ka ar to “jācīnās “? Cīņa nozīmē papildu ierēdņus, birokrātiju - tas ir tas, kas ekonomiku padara vēl nepievilcīgāku.
Es nesaku, ka kontrolei nav jābūt vispār, te nav jāabsolutizē, bet tā desmitgades praktizētā “cīņa” kā galvenais ekonomikas attīstības plāns ir rezultējies ar… pieaugošu birokrātiju un faktiski nekādiem rezultātiem ēnu ciparā kā tādā. Sabiedrība kopumā zaudē.
Tad ko darīt?
Vienkārši. Tajās sfērās, kur ir lielākā ēnu ekonomika un to grūti efektīvi kontrolēt, ir jāsamazina nodokļi. Ēnu ekonomika samazināsies, stigmas nebūs, un arī birokrātiju … nevajadzēs. Valsts visticamāk nodokļos iekasēs pat vairāk, pavisam droši - ne mazāk.
Kā tā?
Paņemsim par piemēru santehniķi Pēteronkuli. Vai viņš būtu gatavs maksāt nodokļos 10% no sava ienākuma? Būtu, jo viņam tāpat rēķini jāmaksā, legālu ienākumu vajag arī kredīta saņemšanai. Ir motīvs maksāt tos 10% un nebaidīties, ka kāds kaut ko pieķers un sodīs. Viņš jau arī maksā tos 10%. Viņam prasa 30-50% nodokli, visādas minimālās iemaksas, progresa jeb Šuvajeva nodokli, onkulis saka - ej bekās. Es te muguru mocu, bet tu, maita, man rauj kumosu no mutes.
Valsts tāpat to “lielo” nodokli neiekasē un neiekasēs, bet uz papīra skaitās “ēnu ekonomika” - tā starpība starp 30% un 10% nodokļa.
Ēnu ekonomika ir lielā mērā tieši šāda - faktiski tikai uz papīra. Starpība starp vēlamo nodokļa likmi/slogu un faktisko. To var pieregulēt arī uz papīra - nosakot saprātīgus nodokļus. Un viss - stigmas nav, un ne ar ko nav jākaro.
Izņemot, protams, lielos blēžus un citus īpaši apdāvinātus pilsoņus (katrā ģimenē atradīsies arī kāds kroplis). Būvnieku karteļi un ierēdņi iepircēji, piemēram. Tur nav prāta vai saprāta, tikai alkatība un noziegums. Tie tad ir jāapkaro, nevis jāsūta VID vēstules puķu tantēm.
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
