Es tikai izteicu viedokli, nekādu spiedienu uz policiju neizdarīju

No Jūsu iesnieguma satura noprotams, ka gan manu pausto viedokli raidījumā “Šodienas jautājums”, gan ierakstu “Twitter” uzskatāt par sava veida spiedienu uz Valsts policiju, lai tiktu pieņemti noteikta satura lēmumi.

Domāju, ka nav jāizskaidro mans sašutums pēc žurnālistes Ineses Liepiņas publikācijas “Pati vainīga, ka izvaroja”, ņemot vērā, ka tās saturs  norādīja uz klājiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Eiropas Savienībā kā viena no prioritātēm ir izvirzīta vardarbības pret sievietēm apkarošana, tādējādi iezīmējot jautājuma nozīmīgumu.

Ņemot vērā, ka minētajā rakstā tika atstāstīts jaunas sievietes stāsts par notikumu, kas saistīts ar viņas dzimumneaizskaramību, un komunikācijas pieredze ar Valsts policiju atspoguļota kā negatīva, paudu savu viedokli par to, ka izvarošanas upurim ir jāsaņem palīdzība. Mans viedoklis paliek nemainīgs un esmu pārliecināta, ka jebkuram ir tiesības saņemt palīdzību Valsts policijā.

Jūsu iesniegumā minētais, ka izteicos saistībā ar uzsākto kriminālprocesu, kurā notiek izmeklēšana un personas vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā, neatbilst patiesībai. Savu viedokli izteicu par izvarošanas upura tiesībām saņemt palīdzību. Neesmu pieminējusi konkrētu kriminālprocesu, kā arī to, ka kādas personas vaina būtu pierādīta ar Kriminālprocesa likumā paredzētajiem līdzekļiem.

Neizteicos kopsakarā ar konkrētu kriminālprocesu, bet paudu viedokli (savu subjektīvo vērtējumu) jautājumā, kas skar sieviešu dzimumneaizskaramību, īpaši uzsverot nepieciešamību stiprināt Valsts policijas darbinieku kapacitāti, komunicējot ar cietušām personām.

Saistībā ar Jūsu jautājumu: “Kādu iemeslu dēļ M.Golubeva izdarīja publisku spiedienu uz izmeklēšanu, minot attiecīgā kriminālprocesa vēlamo iznākumu?” vēlos norādīt turpmāk minēto.

2021.gada 29.septembrī, sniedzot interviju televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums”, cita starpā atbildēju uz raidījuma vadītājas jautājumu par uzsākto kriminālprocesu pret mākslinieku Brekti. Mani pirmie vārdi, izdzirdot raidījuma vadītājas jautājumu par Brekti, bija šādi: “Es ļoti ceru, ka nekad iekšlietu ministra viedoklis par mākslas darbiem nebūs tas, kas noteiks valsts nostāju šajā jautājumā”.

Tāpat es uzsvēru, ka nezinu konkrētās lietas apstākļus un man nav zināms kriminālprocesa uzsākšanas pamats un iemesls. Nobeigumā, sniedzot atbildi uz jautājumu, vai es uzticos Valsts policijai, atbildēju, ka uzticos un “uzticos arī, ka, visticamāk, policija arī izbeigs šo kriminālprocesu. Un būšu ļoti pārsteigta ja nē, tad būtu jāskatās, kas tieši tajā darbā ir tāds. Es nezinu, par kuru konkrēti darbu iet runa, bet kopumā māksla nav tas objekts, kurš būtu jāanalizē ar kriminālprocesuālajiem rīkiem”.

Tātad es tieši norādīju, ka uzticos Valsts policijas profesionalitātei un, manā skatījumā, mans kā iekšlietu ministres izteiktais viedoklis par to, kādā veidā lēmumu Valsts policija varētu pieņemt, nevar ietekmēt iznākumu kriminālprocesā, pirmkārt, tāpēc, ka izmeklētājs, veicot izmeklēšanu kriminālprocesā, ir neatkarīgs un ir tiesīgs pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un, otrkārt, tāpēc, ka iekšlietu ministrs neuzrauga izmeklēšanu kriminālprocesos un nevērtē kriminālprocesuālo lēmumu tiesiskumu un pamatotību.

Novērtē šo rakstu: