Iesaki rakstu: 
“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,” – tā domā Eriks Holdners, ASV tieslietu ministrs, par banku sektorā novērotajām kriminālajām darbībām (Spiegel – Online).
Redzēju sapni, kurā notika Latvijas amatpersonu kopsapulce “Par kara pieteikumu noziedzībai”, kurā Latvijas ģenerālprokurors (tas bija gados pavisam jauns cilvēks) teica runu Latvijas tautai:
”Esam uzsākuši prokuratūras spēku optimizāciju un darba izvērtēšanu. Mūsu rindās paliks tikai tie, kuri ikvienā lietā vispirms noskaidros PATIESĪBU ar visiem iespējamiem likuma instrumentiem, dodot iespēju ikvienam cietušajam īstenot tiesības uz taisnīgu tiesu. Tikai patiesībai uzticīgie spēj to noskaidrot.
Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē Latvijas ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem un visām amatpersonām.
Aicinu pieteikties par vainīgiem tos uzņēmējus un personas, kurām ir izdevies izsprukt no atbildības, pateicoties kāda mūsu kolēģa nolaidīgi veiktam darbam. Kukuļdevēji tiks atbrīvoti no kriminālatbildības, ja ticami ar ziņām par faktiem uzrādīs amatpersonu, kura pieprasīja un saņēma kukuli. Amatpersonas, kuras būs zaudējušas uzticību, tiks nekavējoties brīvlaistas no amatiem bez iespējām tajos atgriezties.”
Blakus viņam stāvēja gados jauns Latvijas tieslietu ministrs un tikpat gados jauns Augstākās tiesas priekšsēdētājs, viņiem roku paspieda iekšlietu ministrs un pašvaldību lietu ministri, kuri jau bija parakstījuši līgumu par rīcību sabiedrības interesēs visās publiskās vietās: policijās, valsts un pašvaldību uzņēmumos, parkos, skvēros, tirgos, izglītības iestādēs un rotaļu laukumos, uz ielām būs videonovērošanas kameras, kuru dati tiks saglabāti, lai likumsargi varētu noskaidrot patiesību.
Ja sapnis kļūtu īstenība… varbūt tad mums piedzimtu cerība, ka arī Latvijā ir iespējama taisnīga darba alga.
P.S. Tas taču nav tas pats, kas šie Žanetes Jaunzemes-Grendes līdzcietīgie murgi, kas publiskoti 2010.gada 28.aprīlī laikrakstā Dienas Bizness.
Pārpublicēts no https://kristamilberga.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
