Es novēlu no visas sirds, lai tad, kad "žurnālists" Toms Lūsis būs 70 gadus vecs, viņam tas nav jāpiedzīvo
Aleksandrs Tralmaks15.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pārlasīju rakstu, ko ir uzrakstījis “žurnālists” Toms Lūsis (attēlā), un man šķiet, ka nebūtu pareizi atstāt šo lietu neatbildētu. Es savu paziņu čatā uzrakstīju to, ko Aldis Gobzems vēlāk nopublicēja. Tātad īss faktoloģisks izklāsts, un tam ir arī dokumentāls pamatojums.
Mana tuva radiniece - un es neidentificēšu ne vārdu, ne radniecības pakāpi, lai nesarežģītu dzīvi, - dzīvo reģionālā pilsētā. 27.augustā viņa aizgāja pie ģimenes ārstes pēc savas dzīves vietas, jo sāka sāpēt roku locītavas. Daktere apskatīja un nosūtīja uz vietējo slimnīcu pie ķirurga. Šajā slimnīcā viņu nepaņēma.
Mana sieva viņai aizbrauca pakaļ 3.09. Aizveda pie mūsu ģimenes ārsta. Mēs arī sazinājāmies ar mūsu otru ģimenes ārstu. Mums ir divi. Viss notiek, protams, par naudu. Pirmais un otrais bija vienisprātis, ka vajag likt slimnīcā, jo diagnozes nav, bet stāvoklis nopietns. Sāpes briesmīgas. Viņas ģimenes ārste izrakstīja pretsāpju zāles.
Mēs kā “normālie” bez kontaktiem sestdien, 5.09 dodamies no rīta uz Stradiņiem. Tur mums ieteica doties viens no ģimenes ārstiem, tāds, kurš vienmēr iesaka izvairīties no uzturēšanās slimnīcās un ārstēties ambulatori. 4h uzņemšanā. Radiniece nevarēja nosēdēt uz vienas no atlikušajām 12 taburetēm. Pārējās vai nu aizņemtas, vai izvāktas sakarā ar sociālo distancēšanos.
Uzraksti liecina, ka drīkst būt līdzi tikai viena persona. Mēs pārkāpām noteikumus. Noteikumi paredz maskas, maskās bijām mēs un vēl viens pacients. Ārzemniece. Pārējie, ieskaitot māsiņas, vai nu bija bez maskām, vai ar degunu ārā. Izlūdzāmies ratiņus.
Dakteris viens. Kad tikām, piešķīra viņai 4.kategoriju. Kopā ir 5. Pirmā ir nopietna, piektā simulantiem. Pabrīdināja, ka labāk braukt mājās, jo jāgaida vēl būs ļoti ilgi. Ievedām observācijas telpā. Tur vismaz bija gulta. Tur mēs ar sievu palikt nedrīkstējām. Bomžus veda ar ātrajiem un veda caur akūto uzņemšanu. Observācijas telpā šos nemanīja.
Plkst. 22.30-23.00 mana sieva piezvanīja un teica, ka radiniecei likuši sakravāt mantas, diagnoze - Laima slimība, lai braucot uz Infektoloģijas centru (LIC). Observācijas telpā ielaida pretsāpju zāles vēnā. Vēnu sadūra tā, ka tagad tā vairs nav izmantojama katetra ievietošanai.
Nākamajā dienā radiniece. nevarēja piecelties, bet zvanījām uz LIC. Tur teica, ka svētdienās nav dežūrārsta un lai brauc pirmdien. Pirmdien no rīta sazvanījāmies ar LIC. Viņi teica, ka Stradiņu izraksts neder, vajag norīkojumu no ģimenes ārsta. Pa pirmdienu to saorganizējām no ģimenes ārstes. E-veselība neder. Dabūjam fiziski. Sievas brālis atveda.
Otrdien no rīta devāmies uz LIC. 4h rindā. No Gaiļezera atveda bomzi ar ēdi un kaut ko vēl, ko māsiņas nodefinēja kā “stiep šurp to masalaino”. Paņēma pirms radinieces. Pierādīt nevaru, bet fakts ir fakts. Daktere pateica, ka LIC viņas stāvoklī neārstē, jo nav Laima slimība. Analīzes, ko uztaisīja Gulbja labarotorijā (bez norīkojuma, par saviem līdzekļiem) uzrādīja pozitīvu borēliju. Neesot pareizi reaģenti. Izmeta ārā.
Tālāk saorganizējām par naudu privātklīnikā reimatologu. Atkal neteikšu - kur. Negribu iesaistīt dakteri, kura reāli palīdzēja un bija ļoti saprotoša. Viņa arī noteica diagnozi - Laima slimības izraisīts reimatiskā artrīta paveids.
Sistēmu sarunājām uzlikt privātklīnikas stacionārā, jo Stradiņu un Austrumu klīnikās uz telefona zvanu atbildēja, ka tas pie viņiem “šajos apstākļos” nav iespējams. Tagad palika nedaudz labāk, un viņa ir mājās.
Un jūs man pasakiet, vai to ir pelnījis cilvēks, kurš visu dzīvi ir strādājis un turpina dzīvot, neapgrūtinot ar sevi apkārtējos, uzturot māju un dārzu, pasakiet, vai tā ir jābūt. Es novēlu no visas sirds, lai tad, kad Toms Lūsis būs 70 gadus vecs, viņam šis nav jāpiedzīvo. Tas ir pazemojoši.
Bet man arī skaidrs tas, ka Toms Lūsis raksta mēdijam, kurš pieder Margusam Linnemea. Tas ir Baltijas lielākais zāļu vairumtirgotājs. Gribētos ticēt, ka viņš to nezina. Es viņu pazīstu un varētu to uzprasīt, bet liekas, ka tā ir Toma Lūša pašiniciatīva jeb ”brīvā ”žurnālistika”. Visbeidzot ir skaidrs, ka Toms nav tik gudrs pagaidām, lai saprastu, ka arī viņš reiz būs vecs un arī viņam vajadzēs veselības aprūpi.
Es neesmu COVID noliedzējs, es uzskatu, ka šī ārkārtas situācija ir ideāls priekšnosacījums, lai reformētu veselības aprūpes sistēmu, es arī uzskatu, ka nedrīkst pakārtot visu vienai epidēmijai, - tāpat kā gripas epidēmijas laikā veselības aprūpes sistēmai jāturpina funkcionēt. Bet es uzskatu, ka COVID epidēmijas dēļ Veselības ministrija ir aizmirsusi par saviem pienākumiem un tie ir - nodrošināt veselības aprūpi visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Seko mums 
Latvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Pēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
