Iesaki rakstu: 
Šodien iegadījās izlasīt divas ziņas. Viena par to, ka Ukrainā no krievu lodēm cietuši lietuvieši, kuri piegādāja palīdzību brīvības kareivjiem, un otra, ka Polijā valdība uzsākusi plašu programmu, lai apmācītu valsts iedzīvotājus, kā pretoties potenciālajam krievijas iebrukumam.
Un tad man kļuva skumji. Gan tādēļ, ka redzēju, cik ļoti skaidra un nepārprotama ir Lietuvas valdības reakcija un pozīcija, gan tādēļ, ka Polijas valdība dara to, par ko es jau gadiem esmu runājis; cilvēki ir jāapmāca un jāgatavo iespējamam karam. Mūsu valdošie diemžēl ir pilnīgs pretstats. Ir nevis reāla darbība, bet imitācija. Ir nevis mērķis pēc būtības, bet gan mērķis veidot PR un tēlu.
Progresīvais aizsardzības ministrs ir izveidojis dronu koalīciju savā galvā. NBS vadība plati smaida un sit sev uz pleca, jo aizsardzības dienestā apmācīti pāris simti jauniešu. Es nezinu, kā tur ir vairāk – stulbuma vai nodevības…
Krievu priekšrocība ir tajā, ka viņu cilvēkresurss ir lēts, maznozīmīgs un daudzskaitlīgs. Ne Latvijai, ne Eiropai tāda nav. Mums katra dzīvība ir vērtība!
Kad lasu, ka aizsardzības ministrs pašlaik skaļi deklarē, ka risinās jautājumu par mājdzīvniekiem patvertnēs, pārņem dusmas, jo pašlaik nav pat aizmetņu tam, ka patvertnes būtu pieejamas cilvēkiem.
Tukši vārdi, darbības imitācija, pašapmāns, sabotāža un mērķtiecīga ietekmes aģentūra ir tas, kas šobrīd raksturo mūsu valsts drošības sfēru.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
