Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen Stokholmas Ekonomikas augstskolā norisinājās „QUO Tu Domā?” diskusija par to, vai Latvijai ir jāuzņem bēgļi (turpmāk – imigranti. Bēgļa statuss tiem Latvijā vēl nav piešķirts). Metot pie malas faktu, ka vairums auditorijas bija attiecīgās izglītības iestādes studenti, radās iespaids, ka pasākums organizēts, lai marginalizētu „PRET” esošo pusi.

Tā apgalvoju jo tikai viens cilvēks, Rihards Kols (VL!-TB/LNNK), iestājās pret imigrantu uzņemšanu. Lai arī Dainis Liepiņš (LRA) pauda, ka imigranti nav jāuzņem, viņš uzstāja, ka tie nav jāuzņem tieši tagad. Vienlaikus Liepiņš norādīja, ka varētu uzņemt vēlāk – kad būs līdzekļi.

Pārējie debatētāji, tostarp Jurģis Liepnieks, lika manīt par uzņemšanu, balstoties uz juridiskajām saistībām, kas liecina par šo uzņemšanu kā pienākumu, nevis brīvprātīgu.

Pretrunas? Izskanēja arī emocionāli argumenti, piemēram, „viņi ir cilvēki, un cilvēkam ir tiesības”, „21.gadsimts”, „humānisms”, „mēs arī reiz bijām bēgļi” utt. Viens no debatētājiem, Didzis Melbiksis, sacīja, un es citēju: „Zviedrijā slepkavības praktiski vispār nenotiek un izvarošanas ir daudz mazāk nekā Latvijā... Ja Jūs gribat dzīvot mierīgāk, pārcelieties uz Zviedriju.”

Izklausās pēc paradīzes? Šeit gan jāsaka, ka, iespējams, debatētājs nerēķinājās ar to, ka kādam no auditorijas ir zināmi fakti, kas atspēko viņa melus. Šeit aplūkosim, cik tad mierīga Zviedrija ir patiesībā. (Starp citu, dīvainā kārtā tie, kas argumentēja, ka latvieši reiz bija bēgļi, nevīžoja pateikt, ka Zviedrijas valdība mūsu leģionārus izdeva PSRS.)

Daudziem Zviedrija asociējas ar Volvo, vikingiem, IKEA mēbelēm un miermīlīgo, skandināvisko cilvēku dabu. Tomēr pagājušā gadsimta otrajā pusē Zviedrija strauji mainījās, precīzāk sakot, Zviedrijas elite mākslīgi sāka mainīt sabiedrību. Rezultāti diemžēl nav iepriecinoši. Saskaņā ar ANO Narkotiku un noziedzības biroja datiem 2012.gadā Zviedrija ieņēma pirmo vietu Eiropā pēc policijā reģistrētiem izvarošanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem. Tomēr šie  ir tikai reģistrētie gadījumi, un patiesais skaitlis nav zināms.

Zviedrija ir tik mierīga, ka vienā no tās lielākajām pilsētām, Malmē, pieaugot muslimu imigrantu skaitam, vienlaikus aug arī antisemītisms.[1] Šogad Igaunijas tautas dejotājus no Zviedrijas aizbiedēja projām imigrantu banda, kas ar akmeņiem apmētāja skolu, kurā tie uzturējās, vienlaikus mēģinot to nodedzināt.[2] Tāpat nesen Zviedrijas pilsētā Vasterasā notika dubultslepkavība, kurā imigrants no Eritrejas IKEA veikalā nodūra sievieti ar viņas dēlu. Pērn somāliešu izcelsmes imigrants par 12 gadus vecas meitenes izvarošanu saņēma vien 22 sabiedriskā darba dienas. 2001.gadā par 11 un 12 gadus vecu meiteņu grupveida izvarošanu aizdomās tika turēti 20 imigranti no Trešās pasaules. Jāpiebilst, ka izvarošanas notika baseinā.[3] Viens no skandalozākajiem noziegumiem bija Elīnas Krantsas (Elin Krantz) izvarošana un slepkavība 2010.gadā, ko pastrādāja etiopiešu izcelsmes imigrants.

Šādu un līdzīgu piemēru ir neskaitāmi daudz. Ļoti zīmīgi, ka kopš pagājušā gadsimta 70.gadiem vardarbīgas noziedzības gadījumi ir palielinājušies par 300%[4], savukārt izvarošanas gadījumi salīdzinājumā ar 1975.gadu ir pieauguši par vairāk nekā 10 reizēm.

Vai tam ir kāds kopsaucējs ar imigrāciju? Lai arī zviedru presē netiek norādīta noziedznieka izcelsme, ārzemju mediji pamanās noskaidrot faktu, ka noziedznieki ir nevis no pamatnācijas, bet gan imigranti no Āfrikas vai Tuvo Austrumu valstīm. Diemžēl Zviedrijā neveic noziedzības statistiku, kas balstīta uz cilvēka izcelsmi, politkorektumā bāzētās cenzūras dēļ. Šāda statistika palīdzētu labāk identificēt problēmu konkrētā sabiedrības grupā.

Tomēr pētnieks Pēters Martens (Peter L. Martens) jau pirms 18 gadiem norādījis, ka imigrantiem Zviedrijā ir lielākas tendences uz noziedzību nekā pamatnācijai.[5] Zviedrijas ekonomikas pētnieks un „National Review” autors Tino Sanandaži (Tino Sanandaji) skaidro, ka Zviedrija „strauji dodas pretī klints malai” ar imigrācijas politiku. Patlaban Zviedrija uzņem vairāk migrantu nekā Lielbritānija, Francija un visas ziemeļvalstis kopā. Vienlaikus saskaņā ar ESAO datiem Zviedrijā ir vislielākā plaisa nodarbinātības jomā starp pamatnāciju un imigrantiem.[6] Arī šī labklājības problēma Zviedrijā tiek noklusēta, jo viss, kas imigrācijas tēmu ceļ sliktā gaismā, ir pakļauts cenzūrai. Lai arī „uz papīra” Zviedrijā ir preses brīvība un preses brīvības indekss to ievieto 5.vietā[7], jebkurš reportieris vai pētnieks, kas pasniedz imigrantus un integrācijas problēmas negatīvi riskē ar savu karjeru un reputāciju, pat ja šis atspoguļojums ir patiess.[8]

Zviedrija ar pašcenzūru un politkorektumu ir aizgājusi tik tālu, ka absurdi precedenti vairs nav dīvaina parādība, bet gan ikdiena. Protams, par to zviedru presē neraksta. Zviedrijas tā laika finanšu ministrs Anderss Borgs pauda, ka vēlas, lai Zviedrija līdzinās Āfrikai. Šis pats ministrs arī sacīja, ka nepieciešams celt nodokļus, lai uzturētu imigrācijas procesu.[9] Īpaši šokējoši šķiet zviedru sociāldemokrātes Monas Salinas (Mona Sahlin) izteikumi, ka no diviem kvalificētiem pretendentiem uz darba vietu, kurā maz imigrantu, ir jāuzņem tas, kura vārds ir Muhameds, jo ne-zviedru tautība ir liels pluss.[10] Tas drīzāk liecina par pozitīvo diskrimināciju, t.i. diskrimināciju, kas vērsta pret pamattautu. Likumdošana tiek pakārtota imigrantiem par labu, sākot no cūkgaļas izņemšanas no atsevišķu skolu ēdienkartēm, krustu nēsāšanas aizlieguma un pat dažos gadījumos – karoga nodēvēšanas par aizskarošu krusta dēļ.

Tiesa gan, Zviedrija reiz bija viena no drošākajām un mierīgākajām valstīm pasaulē. Tas ir, līdz valdošā elite neuzsāka imigrantu uzņemšanas politiku savas industrijas attīstīšanai, vienlaikus uzsākot sociālo eksperimentu – integrāciju.  Sandra Veinberga raksta, ka tolaik Zviedrija sociāldemokrātiskās politikas rezultātā kļuva par patvēruma meklētāju miera ostu karu un politisko apvērsumu plosītu valstu bēgļiem no visas pasaules.[11] Tagad, pēc astoņu gadu pārtraukuma, sociāldemokrāti atkal ir pie varas, un sociālā eksperimentēšana turpinās. Ja pirmās paaudzes imigranti pārvaldīja zviedru valodu, tad nākamajām klājās arvien grūtāk. Zviedrijā visi imigrantu bērni mācās zviedru skolās zviedru valodā, taču, neraugoties uz to, zviedru sabiedrībā neintegrējas, jo ikdienā dzīvo savā etniskajā vidē un uztver pasauli caur savas etniskās subkultūras filtru. Rezultātā ir izveidojušies geto rajoni, uz kuriem pat vairs nekursē sabiedriskais transports un nedežurē policija to bīstamības dēļ. Lai arī Zviedrijā no 1996.gada līdz 2014.gadam bija Integrācijas lietu ministrija, skaidri redzams, ka jebkuri mēģinājumi integrēt Trešās pasaules imigrantus ir cietusi fiasco, viss ir aizgājis pašplūsmā.

Šie un daudzi citi atgadījumi Zviedrijā neliecina par paradīzi zemes virsū. Drīzāk elles ķēķi, un ir jābūt muļķim, lai neredzētu skarbo realitāti, ko sev līdzi nes Trešās pasaules imigrācija masveidā. Nav iespējams sajaukt eļļu ar ūdeni. Šis sociālais eksperiments ir izgāzies Francijā, Lielbritānijā, Nīderlandē u.c. valstīs, kur Trešās pasaules imigranti dzīvo savos geto pēc saviem likumiem. Latvija nav spējusi tikt galā ar gandrīz 40% cittautiešu integrāciju no visas plašās PSRS. Ir absolūti muļķīgi darīt vienu un to pašu, katru reizi gaidot citu rezultātu. Ir nepareizi mudināt sabiedrību uzņemt imigrantus, spekulējot uz jūtām. Jā, karš ir šausmas, bet ir jāizvērtē riski un ieguvumi un sabiedrības reakcija, nevis aiz slēgtām durvīm steigšus pateikt: „Jā un viss!” Ir absolūts neprāts domāt, ka 250 (+ģimenes saskaņā ar Dublinas regulu) ir sākums un beigas un Latvija vairāk neņems. Tikpat liels prāta deficīts ir censties nodarbināt viņus valstī, kurā pēc Eurostat datiem ir 10% bezdarbs (izteikts jauniešu vidū).

Es nevēlos, lai Latvija ir otra Zviedrija. Es nevēlos, lai politkorektuma cenzūras dēļ Latvijas tautai ir jāklusē, lai neaizskartu imigrantus. Es nevēlos šeit vēl vienu kriminogēnu apkaimi. Es nevēlos, lai latviskās tradīcijas vienā saulainā un politkorektā dienā aizskartu imigrantu reliģiskās jūtas. Es nevēlos, lai Latvija bezjēdzīgi tērē savas jau tā nelielās finanses, cenšoties integrēt neintegrējamo.

Nobeigumā neliels ad hominem. Melbikša kungs par ākstiem dēvē tos, kas konfrontē viņa melus. Vai tas būtu iespējams, ka Melbikša darbības ir ākstiem vairāk raksturīgas? Ākstam raksturīgi būtu zīmēt fallus uz Latvijas karoga.[12] Neņemsim pat vērā mistisko apsēstību ar falliem. Ākstam raksturīgi būtu tiešajā ēterā šķobīties, bolīties, ākstīties un vilkt galvā zeķubikses.[13] Ākstam raksturīgi uzdoties par žurnālistu, lai gan neviena nopietna publikācija un pētnieciskais darbs šīs personas vārdā nav atrodams. Par komentētājiem, relīžu atgremotājiem un „ekspertiem” var uzdoties ikviens, kam nav slinkums un netrūkst bezkaunības. Ākstam raksturīgi ir izplatīt melus par cilvēkiem, kā tas bija ar deputātu Ati Lejiņu.[14] Ākstam pavisam noteikti būtu raksturīgi pašam par sevi iesūtīt rakstu vikipēdijā, lai kaut kādā veidā mēģinātu gūt lielāku atpazīstamību un piešķirtu sev nozīmi. Uzraksts vikipēdijā skaidri norāda: „Šī raksta temata nozīmīgums tiek apšaubīts.”[15]

Nobeigšu ar romiešu dzejnieka Aurēlija Prudencija Klementa citātu: „Dievs vēlējās apvienot ļaudis un valstības ar dažādām valodām un savstarpēji naidīgiem kultiem zem vienas impērijas un visiem kā vienam lika pieņemt viena harmoniska likuma saites.” Šis pats dzejnieks pieredzēja Romas norietu.


[1]http://www.cbc.ca/news/world/anti-semitism-in-malm%C3%B6-reveals-flaws-in-swedish-immigration-system-1.3080484

[2]http://m.ohtuleht.ee/689746/pagulaste-runnaku-all-rahvatantsijad-pogenesid-oobimiskohast-ummisjalu

[3]http://www.eutimes.net/2011/03/20-refugees-suspected-of-gang-rape-at-stockholm-public-swimming-pool/

[4] http://www.d-intl.com/2013/11/08/multicultural-sweden-explodes-in-violence/?lang=en

[5] Peter L. Martens, Immigrants, Crime and Criminal Justice in Sweden. (Chicago UP, 1997).

[6] OECD Employment Outlook 2015. http://ifuturo.org/documentacion/Employment%20outlook%202015.pdf

[7] https://index.rsf.org/#!/

[8] Sweden headed toward a cliff, https://www.youtube.com/watch?v=UHsXWYaTlik

[9] http://sverigesradio.se/sida/artikel.aspx?programid=2054&artikel=5942999

[10] https://sv.wikiquote.org/wiki/Mona_Sahlin

[11]http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/467341-stokholmas_imigrantu_nemieri_ko_no_tiem_var_macities_latvija

[12]https://anarhijalv.wordpress.com/2011/08/29/preses-relize-karogs-nav-svets-nost-ar-kriminallikuma-93-pantu/

[13] https://www.youtube.com/watch?v=DskPiT6V4y4

[14]http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/201175/deputats-lejins-par-zurnalista-didza-tvitu-vai-varda-briviba-ir-teikt-visu-kas-uz-meles

[15] https://lv.wikipedia.org/wiki/Didzis_Melbiksis

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...