Es neatbalstu piespiedu vakcināciju. Bet es neesmu mēslu muša
Inga Anna Birkmane25.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par ko tik mūs publiskajā telpā nesauc, - par neinteliģentiem, par folijcepurītēm, par stulbiem, par mēslu mušām, un vēl visādos epitetos. Es neesmu mēslu muša. Tie saucēji ir cilvēki, uz kuriem ne tikai es esmu paļāvusies kādos sev svarīgos jautājumos, bet arī kuri ir paļāvušies uz mani un kuru bērni ir paļāvušies. Tā, it kā tā visa vairs nebūtu. Jo tagad mēs esam ienaidnieki. Jo es neatbalstu piespiedu vakcināciju.
Mani tas neskar, jo es nevienam ļaunu nevēlu un varu pieņemt pretēju viedokli. Manā ģimenē ir vakcinētie.
Ar mani pašu "zinātniski" viss ir labi, jo man asinīs ir daudz C-19 antivielu. Taisu analīzes ik pēc laiciņa, lai paskatītos, kas tur notiek, un lai piedalītos pētījumā c19 izslimojušiem.
Bet daudziem "inteliģentajiem" es esmu mēslu muša. Jo viņi nesaprot, kādēļ es negribu vakcinēties. Un kāpēc es atbalstu tos citus, kas nevēlas.
Un tāpēc, ka viņi nesaprot (vai negrib saprast), es esmu mēslu muša, viņuprāt. Un manī vairs nekā vērtīga nav.
Sociālais mobings, gaslaitings, segregācija, diskriminācija un vakcīnu rasisms. Mēs dzīvojam laikā, kad ļoti labi izgaismojas cilvēku galvas saturs.
Manu draugu lokā nav neviena, kas tos, kas vakcinējas, sauktu kādos apzīmējumos. Toties man ir daudz FB "draugu", kas atļaujas tos, kas nevakcinējas, apsaukāt, jo viņiem vairs nervi neturot, jo viņi "ir spiesti tērēt savu dārgo laiku, skaidrojot muļķiem par vakcinēšanās lietderību" .
Tie ir ārsti, tie ir mācītāji, tie ir biznesa cilvēki, tie ir politiķi. Jo mēs esam cūkas, bet viņi pērles, viņuprāt. Viņi dara labu, un viņi dara pareizi, bet mēs nesaprotam, ko darām.
Es saprotu, ka nevar izturēt. Tagad visi tiek spiesti tā vai šitā izturēt. Prāta higiēna, atvērta sirds un saikne ar Augstāko Saprātu ir glābiņš. Palūdziet Dievu, uz sirds roku uzliekot. Un novēliet visiem labu. No tā vien planēta kļūs mazliet veselāka. Un imunitāte stiprināsies.
Lūdzu, nevajag nevienam ne uz vienu apsaukāties.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
