Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdībā ir apstiprināta Satiksmes ministrijas sagatavotā mikromobilitātes stratēģija, kas ietver redzējumu, kā Latvijai no autocentriskas valsts kļūt par velobraucējiem ērtu un līdz ar to arī visiem mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem drošāku valsti, jeb, runājot normatīvo aktu valodā, informatīvais ziņojums "Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību".

Dokumenta saturam juridiskā nozīmē pašlaik ir rekomendējošs raksturs, taču tas kā stratēģija dod skaidrību par mikrobilitātes attīstības kursu valstī, gan nosakot sadarbības principus publiskajā sektorā, gan palīdzot pašvaldībām plānot savu teritoriju attīstību un uzņēmējiem – attīstīt jaunus pakalpojumus.

Termins "mikromobilitāte" ir salīdzinoši jauns vārds satiksmes plānošanā un organizēšanā. Ar to tiek saprasta mobilitāte jeb pārvietošanās mikro līmenī, tas ir, cilvēku pārvietošanās kājām vai ar transportlīdzekli, kas paredzēts vienai personai un kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs, piemēram, ar velosipēdu, skrejriteni u.tml. Savukārt ar vārdiem "mikromobilitātes infrastruktūra" saprotama gājējiem un velosipēdistiem paredzēta no autotransporta nodalīta infrastruktūra, tostarp gan kopīga gājēju un velosipēdistu infrastruktūra, gan arī atdalīta.

Mērķis ir veicināt mikromobilitāti, ietverot infrastruktūras uzlabošanu, kas mudinātu iedzīvotājus biežāk savās ikdienas gaitās doties, kombinējot kājāmiešanu vai velobraukšanu ar sabiedriskā transporta izmantošanu.

Neviens vairs nestrīdas

Vispopulārākais mikromobilitātes veids, neskaitot iešanu kājām, ir velobraukšana, kur viena no praktiskajām priekšrocībām ir iespēja sasniegt tālāku galamērķi. Latvijas iedzīvotāji ar velosipēdu pārvietojas aptuveni 10 km attālumā, ar kājām – aptuveni 3 km attālumā. Starptautiskos pētījumos apstiprināts, ka pilsētās, kurās liela daļa iedzīvotāju izvēlas velobraukšanu, piemēram, Kopenhāgenā, Brēmenē, Amsterdamā vai Ģentē, ir arī zemāks sastrēgumu līmenis nekā citās pilsētās.

Mikromobilitātei, īpaši velobraukšanai, ir vairākas priekšrocības – ātrums, zemas izmaksas, plašāka pieejamība, mazāka ietekme uz vides piesārņojumu, pozitīva ietekme uz cilvēku veselību. Ērta un droša infrastruktūra, lai pārvietotos ar velosipēdu, skrejriteni, kas izmantojama lielākam cilvēku skaitam vienlaicīgi, uzlabo pilsētvides drošību, samazina trokšņu līmeni, gaisa piesārņojuma līmeni un citādi pilsētā rada patīkamākus dzīves apstākļus.

Sabiedrības vēlmes vs. iespējas

Pētījumi liecina, ka cilvēki Latvijā uz mikromobilitāti ir orientēti vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā: Latvijā ar kājām uz darbu dodas 22%, kamēr ar velosipēdu – tikai 4% (pēc citiem datiem – ikdienā pārvietojas attiecīgi 20% un 6%), vidēji Eiropas Savienības valstīs – ar kājām ikdienā pārvietojas 14 %, bet ar velosipēdu – 8% no iedzīvotājiem.

Latvijā velosipēdisti pārsvarā pārvietojas pilsētās – aptuveni 70% un kā galvenais arguments velosipēda izvēlei tiek minēts ātrums (aptuveni 47%). Latvijas velosipēdistu viedoklis par motivāciju atbilst kopējam viedoklim Eiropas Savienības valstīs, kur arī infrastruktūras pieejamība tiek minēta kā nopietns motivācijas iemesls (18 %), savukārt pārvietošanās drošība nav iemesls, kas attur iedzīvotājus izvēlēties pārvietoties ar velosipēdu (attur tikai 3 %).

Tajā pašā laikā Latvijā ar katru gadu, pieaugot velosipēdistu skaitam, palielinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti velosipēdisti. Kopējais ceļu satiksmes negadījumu skaits ar cietušajiem, kuros ir ievainoti velosipēdisti, kopš 2012. gada ir pieaudzis par 62 %, 2020. gadā sasniedzot 670. Savukārt ceļu satiksmes negadījumos 2020. gadā bojā gājuši 19 velosipēdisti. Palielinoties arī elektroskrejriteņu popularitātei, palielinās ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti, cieš un diemžēl iet bojā to lietotāji – 2018. gadā cieta divi elektroskrejriteņu lietotāji, bet 2020. gadā cietušo skaits sasniedza 64, no kuriem divi gāja bojā.

Šāda statistika norāda uz to, ka gan apdzīvotās vietās, gan ārpus tām ir nepietiekams drošai un ērtai mikromobilitātei vajadzīgas infrastruktūras apjoms. Pašlaik tā ir izveidota fragmentāri, tāpēc velobraucēji izmanto šādai satiksmei neparedzētu un nedrošu infrastruktūru (autoceļu nomales, neapgaismota infrastruktūra apdzīvotās vietās) vai arī izvēlēties garākus, bet drošākus maršrutus. Infrastruktūras trūkums ir arī iemesls izvēlēties pārvietoties ar citiem transporta veidiem.

Lai situāciju mainītu, stratēģija ietver vairākus virzienus.

Datos balstīta attīstība un jauni pakalpojumi

Veicot izpēti, secināts, ka Latvijā nav velosatiksmes uzskaites sistēmas: dati tiek ievākti ļoti fragmentāri un galvenokārt tos iegūst nevalstiskās organizācijas. Rezultātā tieši datu trūkums par gājēju un velosipēdistu pārvietošanās paradumiem un maršrutiem noved pie nepārdomātiem plāniem infrastruktūras attīstībā. Tāpēc datu uzkrāšanai, analīzei un uz tiem balstītai modelēšanai jākļūst prioritātei, plānojot valsts mikromobilitātes infrastruktūru un tās sasaisti ar pašvaldību infrastruktūru.

Datu ieguvei rekomendēts izmantot mašīnredzes tehnoloģijas (videonovērošanas kameru iegūtā materiāla analīze), jo krustojumos jau šobrīd uzstādītās videonovērošanas kameras var izmantot šo datu ievākšanai. Datus iespējams analizēt, vērtējot maksimumstundas darba dienās un brīvdienu maršrutus, rādot kopainu par velosatiksmi un kopējo noslodzi.

Papildus datu ieguvei svarīgs aspekts ir iegūto datu pieejamības nodrošināšana, lai tos varētu izmantot ne tikai mikromobilitātes infrastruktūras plānošanai, bet arī satiksmes uzraudzībai un satiksmes tendenču analīzei. Šie dati ceļu pārvaldītājiem jānodrošina atvērto datu portālos mašīnlasāmā formātā.

"Latvijas Valsts ceļi" līdz 2023. gada beigām veiks transporta nozares informācijas nacionālās piekļuves punkta (turpmāk – NPP) izveidi. Ar NPP izveidi tiks nodrošināta efektīva satiksmes, autoceļu, stāvlaukumu, tostarp velosipēdu novietņu un ar satiksmes drošību saistītu datu pieejamība un apmaiņa. Lielākie ieguvēji no NPP izveides un datu pieejamības būs satiksmes dalībnieki, kam būs pieejama informācija par satiksmi uz ceļiem, sastrēgumiem utml., un dienesti un pakalpojumu sniedzēji, kas saņems efektīvus instrumentus satiksmes plānošanai un vadībai.

Pašlaik Latvijas NPP funkciju pilda LVC tīmekļa vietne, kuras atvērto datu sadaļā1 ir pieejama LVC pieejamie satiksmes dati un arī sabiedriskā transporta dati.

Princips "uzbūvē, lietotāji būs"

Mikromobilitātes integrēšanas kopējā transporta sistēmā priekšnosacījums ir mikromobilitātes infrastruktūras nodrošinājums vietējā līmenī jeb "uzbūvē, lietotāji būs" princips. Šī principa darbību praksē apstiprina pasaules prakses piemēri, kur brīdī, kad tiek nodrošināta droša – fiziski nodalīta mikromobilitātes infrastruktūra, tās lietotāju skaits palielinās. Piemēram, 2020. gada COVID-19 pandēmijas laikā izveidotās velosipēdu joslas un velosipēdu ceļi ievērojami (no 11 līdz 48 %) palielināja velosipēdistu skaitu2.

Mikromobilitāte apdzīvotās vietās

Plānojot infrastruktūru un transporta attīstību pilsētā, ir svarīgi piešķirt prioritāti tiem pārvietošanās veidiem, kam nepieciešama mazāka telpa un kas rada vismazāko vides piesārņojumu, tas ir prioritāri gājējiem un velosipēdiem, kā arī sabiedriskajam transportam.

Mikromobilitātes infrastruktūra apdzīvotās vietās būtu jāveido tā, lai nodrošinātu iespēju ātri un ērti pārvietoties kājām vai ar velosipēdu visos virzienos bez ierobežojumiem un neatkarīgi no galamērķa. Ērta mikromobilitātes tīkla nodrošināšana pilsētās pieļauj arī lielāku tā saucamās "pēdējās jūdzes" piegāžu īpatsvaru veikt ar velosipēdiem. Pētījumi liecina, ka Eiropā pēdējā desmitgadē krietni pieaugusi ēdienu, pārtikas un nelielu pirkumu piegādes popularitāte, tajā pašā laikā lielākās pilsētās, kurās nav droša veloceļu tīkla, vairums piegāžu joprojām tiek veikts ar autotransportu, piesārņojot vidi, kā arī bojājot un bloķējot ietves un velosipēdu ceļus piegādes brīdī.

Kā svarīgs papildu aspekts mikromobilitātes attīstībai apdzīvotās vietās ir drošu novietņu ierīkošanas nepieciešamība pie satiksmes mezgliem kā dzelzceļa stacijas, sabiedriskā transporta galapunkti un vietas, kur krustojas sabiedriskā transporta maršruti, kā arī pie citiem galamērķiem, kā izglītības iestādēm un dzīvojamajām ēkām.

Mikromobilitātes intensitāti veicina velosipēdu, skrejriteņu nomas iespējas. Līdz ar to pašvaldībām nepieciešams veicināt mikromobilitātes transportlīdzekļu novietošanas zonu izveidi, lai novērstu koplietošanas braucamrīku neorganizētu atstāšanu uz ietvēm un velosipēdu ceļiem. Tāpat vēlams regulēt koplietošanas transportlīdzekļu darbību, tostarp regulējot transportlīdzekļu pieejamību vietās, kur tie nepieciešami, lai papildinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu, kā arī noteiktos laikos, lai tie būtu pieejami piemēram jau pirms rīta sastrēgumstundām.

Lai nodrošinātu efektīvāku un ātrāku galamērķu savienošanu ar mikromobilitātes infrastruktūru, nepieciešama cieša sadarbība starp publiskās infrastruktūras īpašniekiem un plānotājiem – valsti un pašvaldībām. Lielākajā daļā gadījumu efektīvu mikromobilitātes infrastruktūru nav iespējams izveidot, tai atrodoties tikai vienam īpašniekam piederošā teritorijā.

Mikromobilitātes attīstība ārpus apdzīvotām vietām

Mikromobilitātes stratēģija nosaka, pirmām kārtām, savā starpā savienot apdzīvotas vietas ar vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, īpaši, ja potenciālajā maršrutā ir ievērojams skaits apdzīvotu vietu ar mazāku iedzīvotāju skaitu un jau esošu regulāru velosipēdistu satiksmi. Ārpus pilsētu robežām noteikti 10 galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti. Tie ir, Carnikava – Rīga (10 km), Saulkrasti – Rīga (25 km), Valmiera – Rīga (92 km), Ķegums – Rīga (33 km), Bauska – Rīga (35 km), Dobele – Rīga (53 km), Tukums – Rīga (25 km), Jelgava – Iecava (26 km), Jēkabpils – Līvāni (22 km), Rēzekne – Ludza (21 km). Stratēģijā maršruti aprakstīti detalizētāk, taču, runājot lielās līnijās, tie balstās uz jau esošajām autoceļu un dzelzceļa dzīslām un satiksmes mezgliem, ņemot vērā, ka veiksmīgai mikromobilitātes attīstībai ārpus apdzīvotām vietām, – kur galamērķu attālumi ir lielāki nekā apdzīvotās vietās, – svarīga ir savienotība ar sabiedrisko transportu, autoostu un dzelzceļa staciju.

Tas paredz gan iespēju velosipēdistiem ērti kombinēt velobraukšanu ar sabiedrisko transportu, novietojot velosipēdus tiem paredzētās novietnēs dzelzceļa stacijās, autoostās, gan iespēju velosipēdu pārvadāt sabiedriskajā transportlīdzeklī.

Otrām kārtām, stratēģija nosaka arī apdzīvotu vietu ar vairāk nekā 5000 iedzīvotāju un to 10 km sasniedzamības robežu savienojošās mikromobilitātes infrastruktūras maršrutu attīstību. Šobrīd Latvijā ir 31 apdzīvota vieta ar vairāk nekā 5000 iedzīvotāju, tas ir, ar iedzīvotāju skaitu virs 35000 – Daugavpils, Jelgava, Liepāja, Rīga un Jūrmala; ar iedzīvotāju skaitu no 25000 līdz 35000 – Valmiera, Ventspils, Rēzekne; ar iedzīvotāju skaitu no 15000 līdz 25000 – Cēsis, Ogre, Jēkabpils, Tukums; ar iedzīvotāju skaitu no 10000 līdz 15000 – Bauska, Sigulda, Kuldīga; ar iedzīvotāju skaitu no 5000 līdz 10000 – Aizkraukle, Alūksne, Balvi, Dobele, Gulbene, Krāslava, Ķegums, Limbaži, Līvāni, Ludza, Madona, Preiļi, Salaspils, Saulkrasti, Smiltene, Talsi.

Nepietiekamas mikromobilitātes infrastruktūras esamība starp tuvu izvietotām apdzīvotām vietām (līdz 10 km attālumā, kas tiek uzskatīts par optimālu pārvietošanās attālumu un iekļaujas ceļa posmā uz/no darba vietas vai cita galamērķa), jo īpaši starp blīvi apdzīvotām vietām, būtiski samazina iedzīvotāju mobilitātes iespējas un paildzina nokļūšanu līdz galamērķim, piemēram, darba vietām, tādējādi radot zaudējumus tautsaimniecībai.

Pašvaldības ar iniciatīvu – arī ārpus noteiktās secības

Papildus jānorāda, ka apdzīvotu vietu sasniedzamības robežu savienojošo valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršrutu nepārtrauktības nodrošināšanai paredzēta un nepieciešama cieša sadarbība ar pašvaldībām.

Ņemot vērā minēto, līdz ar pašvaldības iniciatīvu veikt mikromobilitātes infrastruktūras posma izbūvi pašvaldības kompetencē esošajos posmos un, lai nodrošinātu ne tikai mikromobilitātes infrastruktūras izbūvi, bet kopā ar pašvaldības mikromobilitātes infrastruktūru arī attiecīgā maršruta nepārtrauktību, valsts mikromobilitātes infrastruktūras posmu būvniecība var tikt veikta arī ārpus noteikto vispārīgo prioritāšu secības.

Infrastruktūras maršrutu plānošana – dzelzceļa potenciāls

Liels potenciāls mikromobilitātes attīstībai ir to veidot dzelzceļa zemes nodalījuma joslās. Dzelzceļu maršruti pēc iespējas efektīvāk un ātrāk savieno divus galamērķus. Šāds pats princips padara veloceļus pievilcīgus ikdienas lietošanai. Kā papildu ieguvumi veloceļiem gar dzelzceļiem ir daudz lielāka satiksmes drošība, nekā to izvietojot gar autoceļiem. Tāpat šādi izvietoti veloceļi tieši un ērti ir savienoti ar dzelzceļa stacijām.

Apdzīvotās vietās, izvietojot veloceļus dzelzceļa zemes nodalījuma joslā, kā ieguvums jāmin iespēja gan neatliekamajai palīdzībai, gan arī ugunsdzēsēju brigādēm pa šo infrastruktūru apbraukt iespējamos sastrēgumus un vietas, kur ikdienā autotransportam nav iespējas pārvietoties. Protams, šādā gadījumā, projektējot šo mikromobilitātes infrastruktūru, jāparedz pietiekama tās nestspēja.

Ar pilnu informatīvā ziņojuma tekstu iespējams iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.

Stratēģijas formulēšana ir pirmais solis ceļā uz tās ieviešanu, kas savukārt būs atkarīga no visiem iesaistītajiem.

1 Pieejams: https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/atvertie-dati/

2 Kraus, S., Koch, N., 2021, Provisional COVID-19 infrastructure induces large, rapid increases in cycling, Proceedings of the National Academy of Sciences. Pieejams: https://www.pnas.org/content/118/15/e2024399118

Attēlā - fragments no autora 2021. gada amatpersonas deklarācijas.

Novērtē šo rakstu:

9
65

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

21

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

FotoVai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar vācu armiju Otrā pasaules kara laikā?
Lasīt visu...

21

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

Foto“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts.
Lasīt visu...

21

Pārējo būs apēdusi inflācija...

FotoIkdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara dēļ briestošā pārtikas krīze pasaulē pacels cenas vēl neredzētos augstumos.
Lasīt visu...

21

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

FotoLatvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas kārtējo atteikumu izpildīt LVSADA streika prasību.
Lasīt visu...

3

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

FotoPolicijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret jebkādām kara, agresijas vai nacionālā naida kurināšanas izpausmēm. Pirmais tests būs jau rītdien, kad jātiek galā ar aicinājumiem uz nesankcionētu pulcēšanos Rīgā.
Lasīt visu...

12

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

FotoPar politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu sirdi un prātu ir PSRS/Krievijā. Viņi nav pārliecināmi. Tas varētu būt vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. Liela daļa dzīvo Rīgā un Daugavpilī. Galvenie vakardienas dalībnieki.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....