Es jūs aicināšu paskatīties uz karogiem, kas plīvoja virs tā saukto protestētāju galvām
Jānis Zalāns26.10.2025.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Partijas “Austošā Saule Latvijai” pārstāvis Jānis Zalāns piedalījās Ārlietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts jautājums par Stambulas konvencijas denonsēšanu. Publicējam viņa runu.
Politiskā partija “Austošā Saule Latvijai” nepārprotami un stingri iestājas par tā dēvētās Stambulas konvencijas denonsēšanu. Par to nolēma partijas dibinātāji, šī gada 23. augustā dibinot partiju un ierakstot šādu sasniedzamu mērķi mūsu programmā. Līdz ar to mums ir neizsakāms prieks, ka mūsu programma sāk izpildīties vēl pat bez pārstāvības parlamentā.
Neskatoties uz to, ka daļa sabiedrības šo konvenciju uzskata par vienīgo sieviešu glābšanas instrumentu likumdevēja rokās, pati Stambulas konvencija nerisina vardarbības cēloņus – alkoholismu, bezdarbu, nepietiekamu izglītības līmeni – visu to, ko kopumā varam nodēvēt par vērtību trūkumu. Savukārt šī konvencija paver durvis ideoloģijai, kas grauj visas līdz šim zināmās tradicionālās vērtības, kuras gadu tūkstošiem ir nodrošinājušas cilvēku sugas turpināšanos.
Šobrīd latviešu tauta ir ļoti izaicinošā demogrāfiskā situācijā. Līdz ar to, šai konvencijai graujot esošās vērtības, nākotnē var ne tikai potenciāli pastiprināties vardarbības iespējas, bet arī tikt apdraudēta latviešu tautas pastāvēšana.
Ja kāds no klātesošajiem man iebildīs, minot, ka “konvencijai nav nekādas saistības ar vienu vai otru ideoloģiju”, tad es jūs aicināšu paskatīties uz karogiem, kas plīvoja virs tā saukto protestētāju galvām. Tie ir karogi, kas zem sevis pulcē gan tādu seksuālo orientāciju pārstāvjus, kuri dabiskā ceļā nevar radīt pēcnācējus, gan arī cilvēkus, kuriem, iespējams, ir diagnosticējami dzimumidentitātes traucējumi. Līdz ar to arguments, ka konvencija nav par ideoloģiju, neiztur kritiku.
Denonsējot šo konvenciju, netiks atcelti visi līdz šim pieņemtie grozījumi mūsu normatīvajos aktos. Mūsu tiesību akti jau aizliedz vardarbību ne tikai pret sievietēm un bērniem, bet pret visiem. Visus šos grozījumus parlaments varēja pieņemt arī bez konvencijas ratificēšanas, un šīs nozares attīstību varēs turpināt arī pēc šīs konvencijas denonsēšanas.
Latvijas valsts jau reiz ir bijusi spiesta dzīvot, izpildot svešas ideoloģijas manifestā pausto, līdz ar to mums nav nepieciešama Stambulas konvencija kā manifests un GREVIO kā “čeka”, kas uzraudzīs, kā mēs izpildām manifestā paredzēto.
Paldies par iespēju izteikties un veltīto uzmanību!
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
