Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veiktais audits ir ierobežotas piejamības informācija, tāpēc par to publiskajā telpā diskutēt ir grūti. Pēc būtības tas ir pieejams katram (jā, katram žurnālistam un iedzīvotājam), kas spēj pamatot savu vajadzību ar to iepazīties. Pamatojums, ar kuru šo ziņojumu izsniedza man, bija nepieciešamība saprast esošo situāciju, spēja atbilstoši politiski rīkoties, kā arī komunikācija ar sabiedrību un vēlētājiem.

Lai arī šis pamatojums ļauj īsi pārstāstīt un paust savu vērtējumu par auditā lasāmo informāciju, tomēr liela problēma ir, ka nevaru konkrēti citēt, precīzi atsaukties un ļaut lasītājam pašam pārbaudīt manu kopsavilkumu un viedokli. Pilnvērtīgai sabiedriskai diskusijai ļoti nepieciešams lēmums par audita ziņojuma publiskošanu.

Zinot, ka maz izredžu gūt Rīgas domes koalīcijas atbalstu publiskošanai, lūdzu katru interesentu izmantot Informācijas par atklātību likuma kārtību, rakstīt Rīgas domei un pamatot iepazīšanās ar auditu vajadzību. Piemēram, ar nepieciešamību rīdziniekam saprast, kā tiek tērēti nodokļi, vai arī vēlmi informēt sabiedrību. Jo vairāk šādu pieprasījumu būs, jo lielāka iespēja, ka vienkāršāk būs padarīt ziņojumu publisku visiem.

Par pašā audita ziņojumā atrodamo

Par ko vispār ir audits – par Ārtelpu un mobilitātes iekšējā departamenta kontroles sistēmām, kur izvērtētas transporta būvju uzturēšanas darbu uzraudzības un kontroles procedūras, uzturēšanas līgumu ietvaros veikto vienlaidus asfaltbetona seguma atjaunošanas darbu uzraudzība un kvalitātes kontrole, kā arī vērtētas departamentam iesniegtās sūdzības par ielu stāvokli šā gada jūnijā un departamenta ieviestie pasākumi korupcijas risku mazināšanai.

Tātad, ja Vilnis Ķirsis Delfi TV raidījumā saka – ziņojumā nav teikts, ka asfaltu varēja ieklāt par tik un tik lētāk (piemēram, ar 2021. gadā slēgto vispārīgo vienošanos), tad tā ir taisnība. Un taisnība tā ir tādēļ, ka šo vērtēt nebija uzdots, līdz ar to, protams, ziņojumā nekādi nevar parādīties.

Galvenais, par ko vēlējos pārliecināties, bija tas, cik ļoti patiesībai atbilst TV3 raidījumā Nekā personīga minētais, ka ziņojums apstiprina kontroles trūkumu saistībā ar dārgajiem ceļu uzturēšanas līgumiem. Mans verdikts – jā, tā ir, kontroles trūka.

Daži piemēri.

Līgumos noteikta izpildītā darba mērīšana asfaltbetona tonnās un arī aizpildītu iesēdumu, bojātās vietas laukuma fiksēšana. Faktiski tiek mērītas tikai tonnas. Departaments norāda, ka laukuma uzmērīšanas prasība palikusi iepirkuma specifikācijā kļūdas dēļ. Te savukārt rodas jautājums, ko domāt par, iespējams, pārmērīgi stingrām prasībām iepirkumā, kuras realitātē uzvarētājam nepiemēro.

Nav skaidras kārtības, zināmi kvalificējoši parametri, kā noteikt lielu ielas posmu atrašanos avārijas stāvoklī, kas ļāva piemērot uzturēšanas līgumu bez būvniecības ieceres dokumentiem. Tas rada iespaidu, ka departaments brīvi varēja izlemt, kuras ielas ir avārijas stāvoklī, lai nebūtu jāveic plānveida darbiem paredzētās procedūras un ērti, lai arī dārgi, varētu veikt nepieciešamos apjomīgākos darbus.

Komersantiem jāveic regulāra ielu apsekošana, jāapkopo informācija par to tehnisko stāvokli. Šī informācija apsekošanas žurnālos ir atšķirīga un atsevišķos gadījumos daļēji neatbilst līgumu prasībām. Komersantu ikdienas operatīvo ziņu pārskatos nav iekļauta visa līgumos un normatīvajos aktos noteiktā informācija.

Nav noteiktas kārtības par uzturēšanas līgumos veikto darbu kvalitātes uzraudzību garantijas periodā. Pārbaudes esot veiktas, taču to rezultātu dokumentēšana uzsākta tikai 2023. gada jūlijā. Jādomā, ka maijā iesniegtais ziņojums par kontroles trūkumu, kura dēļ arī tagad redzam šo auditu, ir devis savu artavu situācijas uzlabošanai.

Protams, ziņojumu var traktēt dažādi, kā to savā Facebook ierakstā pierāda domes koalīciju atbalstošais kolēģis Valters Bergs, izceļot daļas, kur neatbilstības nav konstatētas, un pārējo pieminot kā nepilnības.

Jau pieminētajā raidījumā Vilnis Ķirsis (attēlā) solīja sniegt savu viedokli par audita ziņojumu pēc tā izskatīšanas Satiksmes un transporta lietu komitejā šonedēļ. Tās sēde vēl nav sasaukta, toties plānotajā Rīgas domes sēdē budžeta grozījumos paredzēti papildu līdzekļi šiem ceļu uzturēšanas pakalpojumiem. Tāpēc vēlreiz aicinu rīdziniekus izvērtēt situāciju pašiem, pieprasot izsniegt ziņojumu individuāli vai arī aicinot Rīgas domi to publiskot visiem.

Novērtē šo rakstu:

41
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi