Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Sanita Upleja-Jegermane*
05.03.2024.
Komentāri (130)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 14. pantu par manu atbrīvošanu no amata būs jālemj Saeimai. Kā Saeimas amatā apstiprināta amatpersona uzskatu par savu pienākumu un atbildību paskaidrot plašākai sabiedrībai iemeslus amata atstāšanai.

Līdz brīdim, kad tā laika Valsts prezidents Egils Levits mani izvirzīja un 13. Saeima 2021. gada 4. augustā apstiprināja šajā amatā pilnīgi jaunā institūcijā, kas atbildīga par sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas – darbību, dažādos amatos un dažādos medijos biju nostrādājusi vai sadarbojusies ar tiem kopumā 28 gadus. Lai arī manā profesionālajā pieredzē ir bijusi atbildība par struktūrvienību vadību mediju uzņēmumos, tomēr galvenokārt mana pieredze saistīta ar žurnālista darbu.

Manā darba mūžā ir bijis posms, kad esmu kā brīvžurnāliste vairākus gadus dažādās platformās arī rakstījusi un publiski vētījusi savu kolēģu žurnālistikā profesionālo darbu un ētiku. Domāju, ka tieši šī manas darbības šķautne bija nozīmīga, kad 2017. gadā Latvijas Žurnālistu asociācija mani izvirzīja kā kandidāti darbam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, kā arī tad, kad saņēmu individuālu atbalstu no daudziem nozares profesionāļiem, kandidējot uz amatu SEPLP 2021. gadā.

Amata robežas

Uzņemoties šī amata pienākumus, labi apzinājos, ka mans viedoklis par sabiedrisko mediju redakcionālo darbu būs jāpatur pie sevis, jo likums un amata pienākumi paredz, ka SEPLP loceklis nedrīkst ietekmēt un apdraudēt sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību un iejaukties programmu satura veidošanā. Vienlaikus daudzi sabiedrības pārstāvji publiskajā telpā no SEPLP un manis personīgi ir prasījuši un sagaidījuši tiešu atbildību par sabiedrisko mediju redakcionālo darbību un izvēlēm.

Likums nosaka, ka sabiedriskajā pasūtījumā, par kura izstrādi un īstenošanu atbildīga SEPLP, "redakcionālās neatkarības nodrošināšanai konkrēti sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumi un programmu plāni paši par sevi nav uzskatāmi par atsevišķu sabiedriskā pasūtījuma priekšmetu". Iespējama iejaukšanās redakcionālajā neatkarībā vai tās apdraudēšana saskaņā ar likumu ir viens no būtiskākajiem iemesliem SEPLP locekļa atbrīvošanai no amata.

Ņemot vērā, ka līdz attiecīgam Saeimas lēmumam joprojām pildu savus amata pienākumus, arī šobrīd vēl nevaru komentēt sabiedrisko mediju redakcionālās izvēles. Tomēr varu godprātīgi atzīt, ka vairāk nekā divarpus gadu laikā, kopš esmu šajā amatā, ir bijuši vairāki gadījumi, kas man personīgi raisījuši smagus iekšējus jautājumus par sabiedrisko mediju darbības atbilstību profesionālajiem un ētikas standartiem un atbildības sajūtu sabiedrības priekšā.

Lai arī, kā jau iepriekš šajā rakstā norādīju, tā nav mana tiešā atbildība un es nedrīkstu tieši ietekmēt sabiedrisko mediju saturu, es neizbēgami personīgi jūtos atbildīga sabiedrības priekšā par sabiedrisko mediju darbību kopumā, un tas ietver arī sabiedrisko mediju portāla "LSM.lv" "Cūku komiksu" un tā konkrēto publikāciju 2024. gada 24. februārī.

Šī konkrētā publikācija un tai sekojošā Latvijas Televīzijas, kuras paspārnē darbojas portāls, un tās darbinieku publiskā reakcija un skaidrojums par šo savu redakcionālo izvēli man personīgi kā Latvijas sabiedrības pārstāvim un cilvēkam ar teju 30 gadu pieredzi žurnālistikā nesniedz pārliecinošu atbildi, kāds sakars ir sabiedrisko mediju īpašajai misijai ar cilvēku salīdzināšanu ar cūkām, pat neatkarīgi no tautības, laika un vietas.

Runājot līdzībās, varu vien atgādināt teicienu no gruzīnu režisora Tengiza Abuladzes savulaik eksplozīvās filmas "Grēku nožēlošana", kas būtiski ietekmēja Padomju Savienības sabrukšanas procesu, – "kam vajadzīgs ceļš, ja tas neved uz templi?".

Sava amata pienākumu dēļ nevaru detalizēti un publiski analizēt redakcionālo politiku vai tās neesamību un izvēles konkrētajā gadījumā, taču šis gadījums man lika pieņemt galīgo lēmumu par amata atstāšanu, jo es jūtu morālu atbildību par notikušo un sabiedrisko mediju darbību kopumā.

Vēlos uzsvērt, ka mans lēmums nav pieņemts sabiedrības vai "tvitertelpas" spiediena iespaidā, un tā ir pilnībā mana iekšēji pārdomāta un izsvērta izvēle, kas balstās manā profesionālajā un dzīves pieredzē un atbildības sajūtā. Par savu lēmumu paziņoju tagad, jo 1. martā atgriezos darbā pēc nedēļu ilga atvaļinājuma.

Atšķirīgais viedoklis

Vienlaikus no manas puses nebūtu godprātīgi izlikties, ka šis ir vienīgais iemesls, kādēļ esmu pieņēmusi lēmumu par amata atstāšanu. Nav noslēpums un esmu jau agrāk publiski paudusi, ka man ir atšķirīgs viedoklisi gan SEPLP iekšienē, gan arī no sabiedrisko mediju valdēm par krievu valodas klātbūtnes samērīgumu sabiedriskajos medijos un par Nacionālajā drošības koncepcijā paredzēto risinājumu.

Papildus savai jau agrāk publiski paustajai argumentācijai vēlos norādīt, ka 2023. gada 20. oktobra SEPLP sēdē, kad tika apspriesta un apstiprināta padomes kopējā nostāja pirms sanāksmes Kultūras ministrijā par mediju politikas pamatnostādņu 2023.-2027. gadam izstrādi daļā par sabiedriskajiem medijiem un krievu valodas klātbūtni sabiedriskajos medijos pēc 2026. gada, es paudu savu viedokli par konkrētu risinājumu.

Padomi tobrīd informēju: "SEPLP kopā ar medijiem ir iespējams pieņemt lēmumu un sagatavoties pārmaiņām, lai 2026. gadā, kad apritēs pilni 35 gadi kopš Latvijas neatkarības pilnīgas atjaunošanas, izbeigtu reālas divvalodības un divkopienu sabiedrības veicināšanu. Uzskatu, ka, ņemot vērā mediju apvienošanu no 2025. gada janvāra un plānoto strukturālo izmaiņu sagatavošanu apvienotā medija iekšienē 2025. gada laikā, tas ir īstais brīdis, lai tiktu sagatavota un notiktu šāda konceptuāla pāreja valodu lietojumā no 2026. gada sākuma. Saturs krievu valodā tāpat kā citās mazākumtautību valodās nav aizliedzams, taču tam jābūt veidotam pēc principa kā mazākumtautību valoda, nevis reāli otra valsts valoda."

Ņemot vērā, ka SEPLP vairākumam ir cits viedoklis šajā jautājumā, kas ir arī oficiālais padomes viedoklis, un ka šogad valdībā un Saeimā dienaskārtībā būs ar mediju politikas pamatnostādnēm un krievu valodas klātbūtni sabiedriskajos medijos saistītie jautājumi, kur man būtu vajadzības gadījumā jāpārstāv SEPLP oficiālais viedoklis vai klusējot tas jāatbalsta, es to nespēju darīt, jo tas ir pretēji manai pārliecībai.

Individuāli un kolektīvi

Darbs SEPLP vairāk nekā divu gadu garumā ir bijusi unikāla pieredze, jo pirmo reizi dzīvē strādāju koleģiālā institūcijā, kur amatā apstiprina un no amata atbrīvo Saeima. Līdz ar to atlūguma iesniegšana un būtībā sava vājuma atzīšana ir ļoti publisks process.

Koleģiāla institūcija nozīmē to, ka visi padomes locekļi būtībā ir līdzvērtīgi un individuāli atbildīgi sabiedrības priekšā, bet skaidras hierarhijas trūkuma dēļ lēmumi bieži vien ir smagi kompromisi un atbildības un darba slodžu sadalījums nereti atkarīgs no katra indivīda iedzimtā vai ieaudzinātā apzinīguma un darba spējām. Tā man ir bijusi jauna, ļoti īpaša un kardināli atšķirīga pieredze no iepriekšējām darba vietām, kur biju pilnībā atbildīga par savu individuālo veikumu.

i Sanita Upleja-Jegermane: Par krievu valodu, sabiedriskajiem medijiem un Satversmi (delfi.lv)

* Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle

Novērtē šo rakstu:

73
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...