Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašreizējais ģenerālprokurors ir vēsa prāta cilvēks. Amats uzliek savus pienākumus, un nav dzirdēts, ka Ēriks Kalnmeiers būtu plātījies ar politkorektiem, populistiskiem vai citādi pārspīlētiem izteikumiem. Tomēr amats neaizlīmē muti. Tāpēc infoTOP.lv aicināja Kalnmeieru uz sarunu par ikvienam aktīvam pilsonim svarīgiem jautājumiem.

"Nu, grābj svešs cilvēks lapas – lai taču viņš grābj!"

 

- Šķiet, pēdējā laikā asākais punkts, kas parāda tiesību un morāles kolīziju, ir Liepājas tiesas – daudzi saka, pārāk maigais – spriedums pedofilu lietā.

- Jā, šajā lietā ne viss ir izvērtēts pietiekami dziļi un vispusīgi. Par to liecina kaut vai tas, ka vecākajam no apsūdzētajiem tiesa nemaz nedrīkstēja piespriest piespiedu darbu, jo viņš ir persona ar īpašām vajadzībām – cilvēkiem ar invaliditāti likums šādu sodu neļauj piemērot. Šeit pavisam noteikti jādomā par ko citu, tiesai vēlreiz rūpīgi izvērtējot viņa vainas pakāpi – vai tā ir brīvības atņemšana, vai nosacīta brīvības atņemšana, vai kāds cits soda veids... Par to es negribētu runāt konkrēti, lai nesaņemtu pārmetumus, sak, ģenerālprokurors cenšas ietekmēt tiesu. Tomēr manā ieskatā piespriestais sods ir neadekvāti mīksts – ņemot vērā tās darbības, ko viņš ir veicis. Patiešām neadekvāti mīksts.

- Latvijā piespiedu darbu sabiedrība pat īsti neuzskata par sodu. Nu, kādu laiku paslaucīs ielas, rudenī grābs lapas – un sodu būs izcietis.

- Jā, var redzēt šos cilvēkus, kā viņi strādā. Teiksim, ceļmalā padarbosies ar grābekli – un viss. Tomēr piespiedu darbs, manuprāt, ir efektīvāks par nosacītu sodu, kad cilvēkam tiek uzlikts par pienākumu, piemēram, gadu neizdarīt jaunus pārkāpumus. Ja pārkāpums ir bijis nejaušs, ja cilvēks nav tendēts uz nozieguma izdarīšanu, viņš to gadu mierīgi nodzīvos, neizdarīs jaunu pārkāpumu – un viss būs kārtībā. Reāli sodu viņš varbūt nemaz neizjutīs.

Piespriežot piespiedu darbu, gluži tā vis nebūs. Sevišķi, ja runa ir par sabiedrībā pazīstamu cilvēku. Viņš slaucīs ielas, tas parādīsies publiskajā telpā... Sabiedrībā pazīstamam cilvēkam tas var būt ļoti aizskaroši. Varbūt ne gluži aizskaroši, tomēr viņš to uztvers sāpīgi. Bet citiem... Nu, grābj svešs cilvēks lapas – lai taču viņš grābj! Es jau nezinu, kāpēc viņš to dara, varbūt viņš ir attiecīgo dienestu darbinieks, un tas ir viņa ikdienas pienākums. Turpretim sabiedrībā pazīstamu cilvēku mediji noteikti papūlēsies iemūžināt, atgādināt viņam, kas par lietu. Tam ir liels audzinošs efekts. Sportists, popzvaigzne, politiķis – un pēkšņi strādā slimnīcā par sanitāru, nēsā pīles, apkopj pacientus...

"Esam nolaiduši sodus vēl zemāk par Eiropā noteikto minimumu"

Ir vēl viens aspekts. Piemēram, Vācijā ļoti plaši piemēro naudas sodus. Taču tur ir daudz maksātspējīgāka sabiedrība, un tas ir tikai valsts budžeta papildinājums. Es arī būtu par to, lai tiem cilvēkiem, kas var maksāt un kuriem var tikt piemērota brīvības atņemšana uz nelielu termiņu, tās vietā varētu piespriest ievērojamu naudas sodu – un lai viņi maksā! Tā teikt, jāsit ar naudu. Līdz ar to valsts un sabiedrība iegūst reālu, taustāmu labumu. Ja cilvēks nav tik labi situēts un nespēj nomaksāt vairāku tūkstošu eiro soda naudu, lai tad viņš strādā to piespiedu darbu. Protams, ar nosacījumu, ka par savu nodarījumu viņš nav pelnījis neko bargāku.

Visā Eiropā pašlaik virzās tieši uz to: brīvības atņemšanu piemērot tikai lielas nepieciešamības gadījumā –, kad cilvēks brīvībā apdraud sabiedrību, vai arī viņa izdarītais noziegums ir tik smags, ka prasās pēc smaga soda.

- Ko nu mēs saprotam ar „smags”... Piemēram, Skandināvijā smags sods ir tad, ja brīvība tiek atņemts vairāk nekā uz pusgadu. Šeit? Nu, viņš pusgadu nosēdēja – vai viņš vispār ir sēdējis?

- Norvēģi Breivikam piesprieda 21 gadu cietumā, un tas viņiem skaitās ārkārtīgi smags sods par ārkārtīgi smagu noziegumu. Norvēģijā vēl smagāks sods principā nav iespējams. Latvijā šādā gadījumā būtu mūža ieslodzījums bez vārda runas. Sods Breivikam arī pašā Norvēģijā izraisīja plašu diskusiju – par to, vai šajā valstī visbargākais iespējamais sods ir adekvāts šā nodarījuma smagumam.

Kā mainās attieksme Latvijā? Pēc 2013. gada 1. janvārī spēkā stājušās  lielās sodu mīkstināšanas Krimināllikumā sodi par daudziem nodarījumiem ir ļoti būtiski samazināti, daudzi noziegumi no „sevišķi smagiem” pārtapuši vienkārši smagos, vārdu sakot, to kvalifikācija „nokāpusi” par vienu pakāpienu zemāk. Tomēr tagad atsevišķos gadījumos esam nonākuši pie tā, ka būtu jāatgriežas atpakaļ. Piemēram, ja ņemam būvniecības normu pārkāpumus, kas sasaucas ar Zolitūdes traģēdiju, vai ugunsdrošības noteikumu pārkāpumus – par tiem paredzētie sodi ir neadekvāti zemi, un tas rada arī papildu problēmas. Teiksim, atkarībā no nodarījuma smaguma var piemērot drošības līdzekļus vai noteikt drošības līdzekļa piemērošanas termiņus. Zolitūdes gadījumā pašlaik iespējamie zemie sodi var ļoti būtiski ietekmēt visu procesu. Tāpēc notiek atgriešanās, Krimināllikuma 239. un 240. pantos jau ir ievērojami pastiprināti sodi, bet tam nav atpakaļejoša spēka. Ir tapis arī likumprojekts, kas paredz sodu paaugstināšanu par par noziegumiem pret dzimumneaizskaramību – te impulss bija minētais „Liepājas gadījums”. Uzsvēršu – kopš 2013. gada arī šajā jomā sodi ir krietni samazināti.

Tās nav vienīgās izmaiņas. Tiek gatavota sodu paaugstināšana arī, piemēram, par naudas un finanšu instrumentu viltošanu un izplatīšanu. 2013. gadā, samazinot vai vietumis pat atceļot sodus, mēs esam „izlēkuši ārā” no Eiropas Savienības regulā noteiktajiem rāmjiem, esam nolaiduši sodus vēl zemāk par Eiropā noteikto minimumu, un tagad nākas atgriezies atpakaļ, atkal tos paaugstināt. 

"Čalovskim nekad netiks piespriesti tie 67 gadi"

- Vai nav tā, ka, gadījumā, ja Latvijā par attiecīgajiem nodarījumiem būtu paredzēts bargāks sods, amerikāņi, iespējams, nemaz nebūtu pieprasījuši Denisa Čalovska izdošanu, bet ļautu mums viņu sodīt pašiem?

- Pilnīgi noteikti nē! Mums kriminālprocesā ir noteikta robeža, ciktāl var summēt sodus par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem. Mums nav sistēmas, kas ļauj saskaitīt, teiksim 200-300 gadu cietumsodu vai četrus mūža ieslodzījumus. Kas attiecas uz Čalovski, tie visur pieminētie iespējamie 67 gadi cietumā ir advokātu palaists apgalvojums, lai sasniegtu šausminošu efektu. Pagaidīsim Amerikas tiesas spriedumu. Lielā mērā viss ir atkarīgs no viņa paša. Gadījumā, ja Čalovskis tiešām ir vainīgs, bet tiks atzīts, ka viņš ir sadarbojies ar prokuroru, tad viņam, visdrīzāk, tiks piespriesti pāris gadi.

- Līdzīgi kā šeit?

- Amerikā tas ir daudz efektīvāk.  Te sadarbība nav tik jūtama, toties tur... Mums šajā ziņā jau ir pieredze, mēs arī agrāk esam izdevuši ASV par kibernoziegumiem aizdomās turētu personu. Arī tad visi gaidīja, ka būs ārkārtīgi smags sods, bet viņa sadarbojās, liecināja un galu galā cietumā nosēdēja, ja nemaldos, vienu gadu. Tā ka tas lielā mērā ir atkarīgs no paša cilvēka, viņa advokātiem un no tā, kādu aizstāvības pozīciju viņi ir izvēlējušies. Taču pat pilnībā atsakoties no sadarbības un visu noliedzot, Čalovskim nekad netiks piespriesti tie 67 gadi. Var jau akcentēt iespējamo maksimālo sodu, taču nav neviena Krimināllikuma panta, kurā būtu notiekts ļoti konkrēts sods, teiksim, astoņi gadi brīvības atņemšanas – un viss! Ir „no – līdz”. Katrai lietai ir savi apstākļi, aiz katras stāv konkrēts cilvēks, tas viss jāizvērtē.

Mūsu tiesas ir daudz patstāvīgākas nekā ASV. Amerikas tiesās eksistē sodu noteikšanas vadlīnijas. Tiesnesis paņem grāmatu un skatās – ahā, tāds un tāds soda paragrāfs,par šo nodarījumu pienākas tik un tik, tālāk – tādi un tādi mīkstinoši, tādi un tādi pastiprinoši apstākļi, viņš ir atzinis, tātad skatāmies „atzīšana” – samazinās par tik... Tā tiesnesis nonāk diezgan šaurā intervālā „no – līdz” un šajā intervālā arī paliek, piespriežot sodu.

Turpretim Latvijā tiesnesis var rīkoties daudz patstāvīgāk, viņam ir pilnīgi brīva izvēle noteikt sodu robežās, kas paredzētas tieši Krimināllikuma pantā, turklāt likumā paredzētas arī iespējas piespriest sodu zem minimālās robežas. Tādā kārtā mūsu tiesām ir daudz plašākas iespējas variēt sodus.  ASV ir pilnīgi atšķirīga tiesību sistēma.

"Nav padomju laiki, cietumā strādāt nevienu nevar piespiest"

Vēl viens piemērs. Mums kriminālprocesā ir noteikts nodarījuma izmeklēšanas obligātums. Tas nozīmē, ka pilnībā jāizmeklē jebkurš nodarījums. Piemēram, vienai personai ir slepkavība, laupīšanas – un nelielas zādzības veikalā. Amerikā ir tā: paņem dažus smagākos noziegumus, bet „sīkumus” neviens nemeklē, toties lieta virzās daudz ātrāk. Tik un tā sods par smagākajiem nodarījumiem būs smagāks, bet par sīkākajiem nodarījumiem – iekļausies „lielajā” sodā, to praktiski neietekmējot. Turpretim mums ir šis obligātums, mēs „atstrādājam” visu, kaut vai tās būtu 30 dažādas epizodes, kas galīgo sodu tik un tā neietekmē, toties sagādā krietnas galvassāpes. Vienīgi cietušajām personām tas var būt morāls gandarījums, sak, viņu notiesāja arī par man nodarīto pārestību. Savukārt kaitējuma atlīdzību no notiesātajiem saņemt iespējams ļoti reti. Nav padomju laiki, cietumā strādāt nevienu nevar piespiest.

- Nuja, daži tāpēc iedomājas, ka cietums – tas jau drīzāk kūrorts...

- Nu, nu, tas nu gan ir stipri pārspīlēti. Lai arī sadzīves apstākļi Latvijas cietumos ar katru gadu uzlabojas, tomēr tur nekad nebūs tā, kā cilvēkam dzīvojot brīvībā, to vienkārši nevar nodrošināt.  

"Ārpusē mums nav tiesību ierobežot neko"

- Cik brīvs Latvijā vispār var justies cilvēks? Piemēram, es novietoju auto un nācu uz šejieni. Gāju gar Aizsardzības ministrijas ēku, vēl šādām tādām svarīgām iestādēm... Ienācu prokuratūrā, un jums pie caurlaižu biroja uzlīmētas piktogrammas ar nosvītrotu fotoaparātu un videokameru. Viss skaidrs. Bet vai uz ielas ir kādi ierobežojumi fotografēt, filmēt, veikt audio ierakstus?

- Nu, vismaz pie mums nav. Kas attiecas uz jūsu pieminētajām piktogrammām... Mums iekšienē, šajā ēkā notiek darbs ar valsts noslēpumu. Te filmēt atļauts tikai ar atļauju. Šie aizliegumi ir arī citās prokuratūras struktūrās – tikai telpās! Mūsu pamatfunkcija tomēr ir kriminālvajāšana, pie mums nāk kriminālprocesos iesaistītas personas – topstarp liecinieki, cietušie, aizdomās turamie, apsūdzētie –, un Kriminālprocesa likums nosaka ierobežojumus viņu fiksēšanai. Taču ārpusē mums nav tiesību ierobežot neko, un mēs to arī nedarām. Bieži mūsu ēku filmē no ielas pretējās puses – un nekādu problēmu! Mēs neiebilstam.

- Tas nozīmē, ka publiskajā telpā nekādiem ierobežojumiem nevajadzētu būt?

-  Vismaz runājot par mūsu iestādi – noteikti!

- Bet vai kāds var ierobežot?

- Uz ielas? Publiskajā telpā? Nē! Lai kaut kur uzliktu ierobežojumus fotografēt, jābūt konkrētam normatīvajam aktam. Kāpēc lai es pēkšņi aizliegtu no ielas pretējās puses filmēt prokuratūru? Un galvenais – kā es to nodrošināšu? Kāds ir leģitīmais mērķis, ko es ar to gribu panākt? Tas, protams, sasaistās ar Lato Lapsas gadījumu pie Drošības policijas... Nu, nav mums nekur noteikts, ka kritiskās infrastruktūras tuvumā nedrīkst atrasties ar kameru vai diktofonu. Kaut vai tā pati Ādažu militārā bāze... Ja ārpusē – es nezinu, ir vai nav –, ja ārpusē nav nekādu brīdinājumu, ka aizliegts fotografēt vai filmēt, kāpēc lai es to nedrīkstētu darīt? Tā, protams, nebūs ne spiegošana, ne kas cits noziedzīgs. Ko es no tās „žoga bildes” iegūšu? Neko. No Kosmosa sen jau viss ir nobildēts un zināms.

"Droniem vispār nav normatīvā regulējuma"

Padomju laikos bija aizliegts fotografēt un filmēt, piemēram, dzelzceļa stacijās. Kad mums kriminālistikā bija patstāvīgais darbs, mēs ar kursabiedru aizgājām uz staciju, sak, nofilmēsim, kā vilciens pienāk un atiet. Mūs savāca un aizveda uz dzelzceļa policiju. Ko mēs tur spiegojot?

- Padomju laikos bija ierasts, ka milicis varēja paprasīt atļauju filmēt...

- Nu, atkarībā ko. Ja tu filmēji tūrisma objektu, neviens neko neteica. Ja fotografēji drošības komitejas māju, varēji izraisīt „interesi”.

- Ceru, ka mūsdienu Latvijā tādu „īpašo” objektu nav...

- Nav. Jebkurš vai aiziet uz Gaujas ielu un filmēt Valsts policijas mājvietu, cik uziet, nevienu tas neuztrauks. Pie Drošības policijas (DP) vārtiem? Ir bijuši ziņu sižeti, kuros reportieris ierunā tekstu, tieši stāvot pie DP caurlaižu punkta.

- Nenoslinkoju, biju aizbraucis, lai paskatītos, vai tur nav piktogrammas vai kādi citi brīdinājumi. Nav...

- Tieši tā. Nekur nav noteikts, ka ārpusē nedrīkst filmēt vai fotografēt. Lato Lapsa draudēja palaist dronu, kas filmētu DP teritoriju no augšas. Latvijā nav neviena normatīvā akta, kas aizliegtu to darīt! Droniem vispār nav normatīvā regulējuma. Kas tas tāds ir, kādi ir dronu izmantošanas nosacījumi? Demokrātiskā sabiedrībā darbojas noteikums, ka atļauts ir viss, kas nav speciāli aizliegts. Padomijā bija otrādi: aizliegts viss, kas nav speciāli atļauts. Ja laistu dronu... Es nezinu, kas tas ir, kaut kāds lidaparāts jau nu noteikti. Tas taču var radīt arī apdraudējumu – to var ielaist elektrības vados, izraisīt īssavienojumu. Vārdu sakot, ja visi te sāks lidināties... Bet tā ir problēma visā Eiropā. Piemēram, dronu palaišana lidostu tuvumā, kas var apdraudēt aviācijas drošību. Jābūt regulējumam, jābūt atbildībai, bet nav.

"Tiklīdz parādās politika..."

- Jautājums no tās pašas sērijas. Pirms kāda laika uz ielas, pie Barklaja de Tolli pieminekļa savāca kompāniju, kas tur bija ieradusies parakstīt papīrus. Man arī tā kompānija nepatīk, bet tas taču nav kritērijs...

- Viss ir atkarīgs no tā, kā tas notika. Varbūt tas bija pikets vai sapulce un tika pārkāpti rīkošanas noteikumi. Nē? Ko mēs redzam dzīvē? Kaut kur laukumā nolikts galdiņš, pie tā sēž cilvēks un vāc parakstus, piemēram, par ziloņu aizsardzību. Neviens neko neteiks, neviens policists neies klāt –, ja tas kaut kādā veidā nav piesaistāms politikai. Tiklīdz parādās politika... Kas ir Barklajs de Tolli? Vidzemes paverdzinātājs. Katrā ziņā viņu saista ar Krievijas impēriju. Ahā, te jums arī politika!

- Būtībā šī lieta tiek traktēta politiski?

- Grūti pateikt, cik tur ir vai nav politikas, bet policistam ir tiesības pienākt klāt un palūgt paskaidrojumus – kas notiek, kādā sakarā, kas organizē? Ja viens cilvēks sēž un vāc parakstus, tas, protams, nav ne mītiņš, ne pikets. Ja cilvēki ar savu akciju grib piesaistīt uzmanību, var būt, ka to var uzskatīt arī par piketu.

- Mani uztrauc tas, ka policisti, aizturot šos personāžus, paziņoja: viņi esot „pulcējušies vairāk par trim”, pārāk lielā grupā. Izrāde beigusies, mēs izejam no teātra, tāda paliela skatītāju grupa, vai mūs arī var aizturēt?

- Nu, ziniet, universitātē nesen bija izlaidumu laiks, gandrīz katru dienu Raiņa bulvārī pulcējās lielas grupas... 100 studentu savācas un iet nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Tas ir gājiens? Vai hokeja fani pēc spēles noliek ziedus pie ārvalstu vēstniecībām, ir tāda tradīcija. Šajos gadījumos ir diferencēta pieeja – ja nav politikas, viss var notikt, bet, ja parādās politika, nu, tad tam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Ģeopolitiskā situācija tāda, un jārēķinās, ka pasaule kļuvusi citāda. Mēs paši bieži neaizdomājamies, ka daudzās it kā vienkāršās un ierastās lietās ir parādījusies šī „ģeopolitika”. Apskatāmies internetu: tur pašlaik ir atrodamas vietnes latviešu valodā par notikumiem pārsvarā Krievijā, piemēram, par Krievijas slavenību personisko dzīvi – kas ar ko precas, kas šķiras, kas ar ko konfliktē... Manā ieskatā, tas ir paņēmiens, kā latviešu cilvēkus piesaistīt Krievijai. Taču tā nav tiesiska problēma.

"Nauda pati par sevi nav nekas slikts, vienalga, cik tās būtu"

- Pēdējais jautājums. Piecu desmit gadu laikā ir bijuši vairāki gadījumi, kad cilvēkam tiek „inkriminēta” nauda. Pieņemsim, ka es pie jums atnācu, bet savā mašīnā atstāju, teiksim, kādu miljonu eiro. Vai es to drīkstēju darīt? Cik naudas vispār man var būt līdzi, lai tas nebūtu noziegums?

- Atkarībā no tā, kāda ir tā miljona izcelsme. Es gan neatzīstu tādu naudas turēšanu mašīnā, auto tomēr nav seifs. Bet, ja runājam teorētiski... Mums jāaiziet no padomju stereotipa. Jāsaprot, ka nauda pati par sevi nav nekas slikts, vienalga, cik tās būtu. Turība nav negods. Padomju laikos tika kultivēts, ka bagāts cilvēks nevar būt cienījams.  Un joprojām šāds domāšanas modelis ir bieži sastopams. Sak, bagāts un godīgs vienlaikus – neiespējami! Taču patiesībā viss ir atkarīgs no naudas izcelsmes.

- Tas nozīmē, ka skaidras naudas daudzuma ziņā nekādu tiesisku ierobežojumu nav?

- Likumā ir ierobežots, piemēram, cik lielus darījumus drīkst veikt skaidrā naudā, ir noteikta deklarēšanas un nodokļu maksāšanas kārtība. Ja tas viss ir ievērots, nevienam nav aizliegts krāt un turēt skaidru naudu! Kad bija sākumdeklarēšana, jebkurš varēja  uzrādīt savus „miljonus”, legalizēt tos. Tolaik bija tādi cilvēki, kas teica, rau, man ir simt miljonu skaidrā naudā, es, redziet, bankām neuzticos... Patiešām? Tā ir cita lieta – iemaksā uz vienu dienu to naudu bankā, lai parādītu, ka tā patiešām ir, un tad rēķinies, ka tev uzdos jautājumus par naudas izcelsmi. Ja viss kārtībā, tā ir tava izvēle: turēt naudu bankā vai trīslitru burkā ieraktu dārzā.

- Kam jāpierāda naudas izcelsmes legalitāte: naudas īpašniekam vai tam, kas to apšauba?

- Šajā gadījumā ir spēkā legālā prezumpcija: naudas īpašniekam jāuzrāda pierādījumi par naudas izcelsmi. Protams, ja viņš šo naudu deklarē. Ja tiesību aizsardzības iestādes konstatē, ka nauda ir nopelnīta, piemēram, ar kontrabandu vai nelegālām narkotikām, būs problēmas jebkurā pasaules valstī. Kriminālprocesa likuma 355. pantā ir uzskaitīts, kādos gadījumos naudas līdzekļi bez papildu pierādījumiem tiek uzskatīti par noziedzīgi iegūtiem. Tādā gadījumā naudas īpašniekam jāpierāda, ka nauda iegūta legālā veidā. Piemēram, ja cilvēks dzīvo vienā ģimenē ar kādu, kas tirgo narkotikas, viņam nāksies pierādīt, ka kopā ar „narkotiku peļņu” ir konfiscēta arī viņa „tīrā nauda”.

Vārdu sakot, ja tev līdzi ir kaut vai pāris miljonu skaidras naudas ar pilnīgi legālu izcelsmi, tas nebūs nekāds pārkāpums. Tā vienkārši būs tava izvēle.

Pārpublicēts no infotop.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...