"E.ON.Ruhrgas" par "Latvijas gāzes" mazākuma akcijām no valsts grib 200 miljonus eiro
PIETIEK20.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
200 miljoni eiro - šādu cenu par saviem 47,23% akciju uzņēmumā Latvijas gāze neformālās sarunās ar valdības pārstāvjiem mutiski nosaukusi vācu E.ON. Ruhrgas, liecina vairāku par sarunām informētu avotu stāstītais, un tas ir divreiz vairāk nekā ekspertu minētā akciju reālistiskā cena. Pietiek rīcībā ir Ruhrgas rakstveida piedāvājums, kas iesniegts valdības pārstāvjiem, un tajā Latvijas gāzes akcijas tiek reklamētas kā droša investīcija, pateicoties Latvijas lielajai atkarībai no dabasgāzes un no viena piegādātāja - Krievijas.
Latvija ir ārkārtīgi atkarīga no dabasgāzes piegādēm, kas dominē siltuma un elektrības ražošanā, un tāpat sagaidāms, ka pieprasījums pēc dabasgāzes paielināsies, turpinoties ekonomiskajai augšupejai, savukārt gāzes tirgus liberalizācija ir maz ticama līdz 2017. gada aprīlim, jo Latvijas dabasgāzes sistēma ir izolēta no Eiropas Savienības cauruļvadu tīkliem un tai ir tikai viens piegādātājs - Krievija. Tā E.ON. Ruhrgas akciju pārdošanas piedāvājumā tiek raksturots dabasgāzes tirgus Latvijā un tā perspektīvas.
Dokuments, kas iezīmēts kā strikti konfidenciāls un ir nonācis Pietiek rīcībā, Latvijas gāzes mazākuma akciju pircējam sola stabilus ienākumus un dāsnas dividendes. Lai gan rakstiskajā piedāvājumā nav minēta no Latvijas gāzes aizejošajam vācu akcionāram vēlamā darījuma summa, par sarunām informēti avoti valdībā Pietiek min, ka mutiski minēti 200 miljoni eiro. Latvijas gāzes akciju pārdošanas darījuma kārtošanai E.ON. Ruhrgas piesaistījis Swedbank.
Pat abstrahējoties no jautājuma, vai Latvijas valsts ieguvumi no Latvijas gāzes akciju pirkšanas ir desmitus miljonu lielas investīcijas vērti, 200 miljoni eiro ir pārāk augsta cena par mazākuma akcijām, Pietiek izteikušās amatpersonas, kas orientējas iespējamā darījuma aizkulisēs. E.ON. Ruhrgas akciju pirkšanas piedāvājumā uzsvērts, ka Latvijas gāzes peļņa ik gadu ir ap 30 miljoniem eiro, no kā tiek maksātas dāsnas dividendes.
Šādu peļņu Latvijas gāze guvusi, izmantojot savu monopolstāvokli no gāzes piegādes un uzglabāšanas līdz tirdzniecībai galapatērētājam. Tomēr šāda situācija neturpināsies ilgi, jo ne vēlāk kā līdz 2017. gada aprīlim saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām jāveic gāzes tirgus liberalizācija, nodalot dabasgāzes piegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību, nodrošinot trešajām pusēm pieeju gāzesvadu tīkliem.
Valdība par pilnvarojumu uzsākt sarunas ar E.ON. Ruhrgas par tam piederošo 47,23% akciju iegādi varētu lemt tuvākajās sēdēs, un līdzšinējā amatpersonu retorika šādam lēmumam veido atbalstošu fonu. Premjere Straujuma izteikusies: ja tiks izlemts iegādāties Latvijas gāzes akcijas, kuras E.ON. Ruhrgas nolēmis pārdot, jo pamet Latvijas gāzes tirgu, valsts atrastu naudu to iegādei. Valdības vadītāja līdz šim atteikusies izpaust akciju pirkšanas piedāvājuma cenu.
Premjere arī nosaukusi 2. maiju kā termiņu, līdz kuram valstij jādod atbilde, vai tā ir gatava sarunām par Ruhrgas piederošo akciju iegādi. Tas rada iespaidu par sasteigta valdības lēmuma gatavošanu, jo nesaskan ar ekspertu vērtējumu, kuri Pietiek norāda - vācu Ruhrgas būtu ērti un izdevīgi savas akcijas pārdot Latvijas valstij, jo privāta pircēja piesaistīšana līdz brīdim, kamēr nav skaidrības par to, kā noritēs gāzes tirgus liberalizācija, esot maz ticama.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
