Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas deputātiem nodoti izskatīšanai Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātie un iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā.

Viens no priekšlikumiem ir mainīt “aktīvais lietotājs” definīciju. Neskatoties uz to, ka pašreiz spēkā esošā likuma redakcijā ir spēkā termins “aktīvais lietotājs – galalietotājs, kurš ražo elektroenerģiju savām vajadzībām un var saražotās elektroenerģijas pārpalikumu pārdot vai kopīgot, iesaistīties elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās. Aktīvais lietotājs nav energoapgādes komersants”, kas ieviests tikai ar 2022.gada 11.augustu un atbilst Eiropas Savienības regulas 2019/943 un direktīvas 2019/944 noteiktās definīcijas būtībai.

Grozījumu autori piedāvā šādu definīciju: “Aktīvais lietotājs – galalietotājs, kurš ražo elektroenerģiju savām vai savas energokopienas vajadzībām un var saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas veido ne vairāk kā 20% no lietotāja saražotās elektroenerģijas 12 mēnešu periodā, nodot elektroenerģijas tirgotājam neto norēķinu sistēmas ietvaros, pārdot, iesaistīties elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās. Aktīvais lietotājs nav energoapgādes komersants.”

Rodas jautājums – kāpēc ir nepieciešams mainīt šo definīciju un kam tas ir izdevīgi?

Jaunā piedāvātā redakcija pirmajā mirklī šķiet maz atšķirīga un samērīga, bet, manuprāt, netālredzīga un lielo enerģētisko ģenerējošo jaudu attīstītāju lobējoša.

Likumprojekta anotācijā kā galvenais iemesls ir minēts, “ka aktīvā lietotāja statuss un tam izvirzāmās prasības un sniegtās priekšrocības varētu tikt izmantotas nereģistrētas un normatīvajiem aktiem neatbilstošas saimnieciskās darbības veikšanai, un radīt negatīvu ekonomisku un tiesisku stimulu komerciālai elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai elektroenerģijas tirgū vai citiem lietotājiem”.

Tātad likumprojekta autori uzskata, ka “aktīvie lietotāji” var radīt konkurenci komersantiem un tāpēc tie ir vēl  jāierobežo. Jau tagad tie ir ierobežoti ar Sadales tīkls iekšējiem noteikumiem, ka mājsaimniecības drīkst uzstādīt ne vairāk kā  11,1 KW ģenerējošās jaudas, kas neatbilst ES normatīviem un Latvijas likumiem un MK noteikumiem, kur tādu ierobežojumu nav.

ES normatīvos ir ieteikums uzstādīt mājsaimniecībām ģenerējošās jaudas no atjaunojamiem energoresursiem līdz 30 KW, kas atbilst loģiskam mājsaimniecības patēriņam, ja iegādājas elektroauto un nepieciešamo siltumenerģiju nodrošina ar elektrību vai siltumsūkņiem. Uz to arī aicina ES zaļais kurss, kas paredz atteikties enerģijas ražošanā no fosilām izejvielām un pāriet uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), kur galvenā loma ir paredzēta ūdenim, saulei un vējam. (Ieteikums “aktīviem lietotājiem”, ja iespējams, uzstādīt ģenerējošās jaudas, izmantojot visus šos AER, jo katram ir priekšrocības, kas var kopā dot vislabākos rezultātus.)

ES normatīvi enerģētikas jomā nosaka, ka “aktīvie lietotāji” ir īpaši jāatbalsta un tiem nedrīkst radīt šķēršļus brīvajam elektroenerģētikas tirgum, tādējādi veicinot decentralizētu elektroenerģijas ražošanu, mazinot zudumus tīklā un palielinot sistēmas drošību un ieliekot pamatus energokopienu izveidei.

Piedāvātie grozījumi neveicina šo mērķu sasniegšanu un bremzē “aktīvo lietotāju” attīstību. Tas nozīmē, ka tās mājsaimniecības, kas var atļauties izveidot ģenerējošās jaudas no AER, septiņas reizes pārdomās, vai to darīt, jo nav paļāvības uz likumdevēju, vai netiks atkal mainīti spēles noteikumi, kas neļauj prognozēt naudas plūsmas un investīciju atmaksāšanas termiņu. Cik pamatotas bažas, ka “aktīvais lietotājs” var radīt konkurenci energo komersantam? Faktiski nekādas, jo “aktīvais lietotājs” neuzstāda ģenerējošās jaudas, lai pelnītu, bet lai nodrošinātu savu patēriņu.

Ir cits aspekts, ka “aktīvais lietotājs” kļūst pašpietiekams, it sevišķi, ja aprīko savu elektrosaimniecību ar akumulācijas iespējām (vislabākie akumulatori ir elektroauto ar IN un OUT ievadu un izvadu, un tas ir tikai laika jautājums). Tas nozīmē, ja “aktīvo lietotāju” kļūst arvien vairāk, tad uz tiem vairs nevarēs nopelnīt un tas gan dažiem šķiet, ka nav pieļaujams. Kā saka, nekā personīga, bet tas traucēs biznesu, jo kā gan svešzemju kapitāls atpelnīs savas investīcijas simtos miljonos un kur vēl peļņa, ko pārskaitīt uz savām zemēm.

Tāpēc “aktīvā lietotāja” ierobežošana nav tālredzīga un valstiska, jo tā neveicina mājsaimniecību un uzņēmumu pašu kapitāla investīcijas elektroenerģijas ģenerējošo jaudu uzstādīšanā un pašpietiekamības veicināšanā. Enerģijas pašpietiekamība ir ļoti svarīga gan no ekonomiskā, gan stabilitātes, gan drošības viedokļa.

Viens piemērs. Jauna ģimene veido mājsaimniecību, uzbūvējusi saimniecības ēku, uzstādījusi 11,1 KW saules baterijas, plāno būvēt ģimenes māju. Pašreizējais elektroenerģijas patēriņš ir ~ 20 KWh mēnesī. Saules baterijas gada laikā saražos ~ 10 000 KWh. Ja Saeima apstiprinās galīgajā lasījumā to “aktīvā lietotāja” definīciju, ko apstiprināja jau 1. lasījumā, ko lai domā jaunā ģimene, kas paļāvās uz līdzšinējiem nosacījumiem, ieguldīja savus līdzekļus, palīdzot valstij, kas aicināja veidot mikroģenerāciju? Vai to, ka ir piekrāpti? Un kas savāks un pārdos šīs ~ 9500 KWh elektroenerģijas, kas tika nodotas tīklā, un kā tas atbilst Civillikumam?

Saeimas deputātiem rūpīgi jāiedziļinās “aktīvā lietotāja” definīcijā. Jāsaprot tā nozīmi pašpietiekamībai un Latvijas nākotnei!

P.S. Pēc loģikas ar elektroenerģijas ražošanu un piegādi patērētājiem vajadzēja nodarboties tikai AS Latvenergo. Nevajadzēja to sadalīt, ar tā peļņu nevajadzēja papildināt valsts budžetu, bet ļaut tam attīstīties. Vidēji katros piecos gados varēja palielināt ģenerējošās jaudas par ~ 200 MW, kas 25 gadu laikā būtu papildu 1000 MW un sasniegtu jau šobrīd ~3600 MW, kas būtu pašpietiekami un ļautu pilnībā nodrošināt visus patērētājus ar elektroenerģiju un pārpalikumu pārdot. Bet, ja spēles noteikumus diktē citi, tad ir, kā ir. Tas jāņem vērā turpmāk, izstrādājot precīzu nākotnes stratēģiju enerģijas sektorā.

* Kustības “Par pašpietiekamu elektroenerģiju” pārstāvis

Novērtē šo rakstu:

47
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...