Iesaki rakstu: 
Palikušas tikai dažas dienas līdz brīdim, kad Baltijas energosistēmas atdalīsies no saitēm ar Krieviju. Šis projekts jau ir gatavots vairākus gadus un būs vēsturisks brīdis mūsu neatkarības veicināšanai. Vai šie gadi ir izmantoti pietiekoši efektīvi, lai šī atslēgšanās būtu nemanāma lietotājiem? Pavērosim, ko ir veikušas mūsu energokompānijas.
Valsts akciju sabiedrība Augstsprieguma tīkls (AST) Atbildīga par drošu un nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi patērētājiem Latvijas teritorijā! To veic sadarbībā ar AS Sadales tīkls, kura piegādā elektrību līdz mājas durvīm.
Tātad šis uzņēmums ir veicis sinhronā ģeneratora uzstādīšanu un iepircis akumulatoru bateriju staciju, lai nodrošinātu elektroapgādes stabilitāti un drošumu. Veicis trešo starpvalstu savienojuma izbūvi ar Igauniju, un tas arī ir viss.
Pirms desmit gadiem ir izbūvēts Kurzemes loks, kurš nodrošina stabilu elektroenerģijas pārvadi Latvijas rietumu reģionā! Vai tikpat drošs ir austrumu reģions? Paskatoties kartē - nē. Ir austrumu “pirksti”, kas nerada drošības sajūtu. Būtu bijis vajadzīgs savienojums Rēzekne-Valmiera. Tāds projekts nav pat plānos.
Jau tagad bija vajadzīgs atklāt kabeļu līniju ar Zviedriju, bet izrādās, ka šāda veida projekts ir tikai 2029. gada plānos. Mēs paļaujamies, ka saikni ar Eiropas tīklu nodrošinās Igaunija un Lietuva. Cik tas ir droši, to mēs redzam Krievijas organizētajos sabotāžas aktos. Tā vietā, lai realizētu kabeļu savienojumu ar Zviedriju, AST veic izpēti vēl vienas līnijas būvei Kurzemes reģionā (Brocēni – Ventspils)!
Paskatoties uz jaudu sadalījumu šajā posmā, mēs neredzam nevienu patērētāju, kuram būtu vajadzīga šī līnija! Bet skaidri redzam daudzos plānotos vēja parkus, kuriem šī līnija ir vitāli nepieciešama, lai varētu realizēt savus biznesa projektus! Vai tiešām šīs līnijas celtniecība ir jāveic, izmantojot Eiropas fondus un iedzīvotāju maksājumus AST?
Šī uzņēmuma vadībā ir cilvēks, kurš strādājis gan SPRK, gan Valsts kontrolē! Vai tiešām šāda projekta realizācija atbilst saimnieciskas pārvaldes modelim? Vēl draudošāk izskan informācija, ka ir nepieciešams palielināt algu fondu, jo trūkst darbinieku, kuri varētu nodrošināt energosistēmas darbību vienotā Eiropas energotīklā!
VAI TIEŠĀM? Izrādās, ka uzņēmums nav gatavs šim pasākumam, jo nav darbinieku! Vai Klimata un enerģētikas ministrija nepārbauda uzņēmuma gatavību pārejai uz Eiropas tīklu? Kur ir skatījusies uzņēmuma padome? Rolands Irklis būs atbildīgs par sinhronizācijas procesu! Atcerieties šo uzvārdu 8., 9. februārī.
Kā šo laiku ir izmantojusi lielākā Baltijas valstu energokompānija Latvenergo? Vai ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, lai varētu nodrošināties ar elektrību, ja Krievija realizē savus draudus pārraut elektrības kabeļus? Varam droši apgalvot, ka nekas nav izdarīts!
Skatoties uzņēmuma vēsturiskos stratēģiskos mērķos, var redzēt, ka bija jāpabeidz visu HESu modernizācija (2022. gads) un jāuzbūvē pirmais vēja parks (2022. gads). Nav izpildīts neviens no šiem mērķiem!
Šajā laikā uzņēmuma vadība ir iemācījusies izmantot Nordpool tirgus vājās puses un nodrošināt uzņēmumam super lielu pelņu. Ja paskatās gadu rezultātus, tad var redzēt, ka saražotās elektroenerģijās daudzums nav īpaši mainījies jau vairākus gadus, bet ienākumi ir gandrīz dubultojušies.
Kas ir mainījies enerģijas tirgū no 2020 gada? Elektrības patēriņš ir samazinājies, enerģijas ģenerējošās jaudas nav pieaugušas (izņemot privātās saules stacijas)! Pieaugusi gāzes cena, bet elektrības cena ir inflācijas līderis! Ja ņem vērā, ka visas termoelektrostacijas rekonstrukcijas izmaksas ir seguši iedzīvotāji (slavenais OIK) , tad elektrības cenai tagad būtu jābūt maksimāli 10 eiro centi. Mūsu valdība ar ekonomikas ministru priekšgalā ir aizmirsusi, ka OIK tika maksāts, lai būtu pietiekoši elektrības un par sakarīgu cenu.
Latvenergo valde ar Mārtiņu Čaksti (attēlā) priekšgalā piekopj patērētāju izlaupīšanas politiku. Nopelnītā superpeļņa tiek nodota valsts kasē un izmantota apšaubāmu enerģētisku projektu uzpirkšanai. Latvenergo darbinieku kapacitāte atļauj uzņēmumam pašam realizēt saules un vēja parkus, bet esošā vadība izmanto palielo naudas plūsmu, lai atbalstītu privātpersonu uzsākto projektu pārpirkšanu. Vai tas ir mums izdevīgi? Vai Valsts kontrole ir pārbaudījusi Latvenergo pirkto energoprojektu ekonomisko lietderību? Vai tiešām enerģētikā ir sākusies zelta ēra?
Pēc visām šim pārdomām gribētos dzirdēt no Ekonomikas ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Latvenergo padomes un valdes, AST padomes un valdes atbildes uz jautājumiem:
- Līnijas Brocēni -Ventspils celtniecības patiesie mērķi?
- Kad tiks realizēts elektrokabeļa starpsavienojums Latvija -Zviedrija?
- Kāda ir ekonomiskā lietderība Latvenergo iegādātiem saules un vēja parkiem?
- Kad tiks nodrošināta enerģētiskā neatkarība Baltijas valstīs?
- Kad Nordpool elektrības biržā tiks tirgota elektrība par iedzīvotājiem draudzīgu cenu?
Ceram, ka Ekonomikas ministrija dos patiesus skaidrojumus, nevis melos, kā to darīja Igaunijas - Somijas kabeļa pārrāvuma gadījumā, kad apgalvoja, ka visas Latvijas ģenerējošās jaudas ir darba kārtībā, lai gan TEC-2 viens bloks atradās remontā.
Novēlu mierīgu nedēļas nogali!
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
