Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mode mainās. Vārds „elite” pie mums pašlaik nav modē. To lieto daudz retāk nekā agrāk. Vārds „elite” pie mums bija modē pagājušā gadsimta 90. gados. Tolaik valdošā kliķe sāka formēt savu oficiālo kultūras politiku. Oficiālajā kultūras politikā ietilpa tautas garīgajai dzīvei ļoti vajadzīga norise - valdošās kliķes slavināšana.

90. gadu vidū valdošā kliķe sāka mitoloģizēt savu piederību sabiedrības „smalkajām aprindām”- elitei. Sabiedrībai bez ierunām vajadzēja akceptēt svarīgas patiesības.

Pirmkārt un galvenokārt - oriģinālo patiesību par valsts dzīves atrašanos visgudrāko, visgodīgāko, visinteliģentāko, visizglītotāko, estētiski un intelektuāli visizsmalcinātāko valsts iedzīvotāju rokās. Tātad elites rokās. Tātad tādu cilvēku rokās, kuri veido sabiedrības izcilāko personību korpusu.

Neskatoties uz to, ka sociālisma periodā publiskajā telpā neeksistēja jēdziens „elite”, tomēr visi zināja vārda „elite” nozīmi. Elite ir sabiedrības izcilākie pārstāvji. Mūsu elite ir valdošā kliķe. Punkts. Tautai vairāk neko nevajadzēja zināt.

Jau tolaik žurnālisti apkalpoja valdošo kliķi. „Smalko aprindu” dzīves hronika bija gandrīz katrā Rīgas medijā. Par „elites” sīkumaino burzīšanos rakstīja katrs sevi cienošs žurnālists.

Žurnālistiem iespējas bija milzīgas. Tolaik sākās atsevišķu kultūras objektu sakralizācija un hedonisma kanonizācija. Sākās mākslas baudīšanas mežonība. Valdošā kliķe pati uzskatīja un visiem pārējiem gribēja iestāstīt, ka mākslas lielākā vērtība ir baudas sagādāšana. Mediji enerģiski stāstīja par „elites” vitālo vajadzību regulāri baudīt mākslu - apmeklēt operu, Rundāles pili, kinoteātri Andalūzijas suns.

Sabiedrībā tika uzburts priekšstats par valdošās kliķes smalkajām mākslinieciskajām dvēselēm un nemitīgajām alkām pēc skaistā. Sabiedrībai lika iegaumēt, ka valdošā kliķe nespēj dzīvot bez mākslas. Kā jau minēju, „elitei” svētas vietas tolaik bija opera, Rundāles pils, minētais kinoteātris.

Pēcpadomju Latvijā patērēšanas māniju un glamūra atkritumu plūsmu skaļi ietaurēja valdošā kliķe. Secinājums ir pareizs. Pirmajā laikā neviens cits pie tā nebija vainīgs (Rīgas žurnālistus nav vērts vainot, pārāk liels gods). Tikai vēlāk dzīves prieku baudīšana un glamūrs koncentrējās ap Pulkinenas kundzes un seksīgās Lee tipa kadriem mūsu sabiedrībā.

Turpmākajās stadijās vainīgi ir arī citi sociālie strati. Īpaši akadēmiskās inteliģences „akadēmiķi”, kuri neuzdrošinājās iepīkstēties un nosodīt valdošās kliķes un tās līdzskrējēju debilās un sociāli ļoti bīstamās tendences.

Īpaša elitārā kņada 90.gados valdīja ap operu. Uz operu smalki uzpucējušies un pašapzinīgi braši soļoja visi deputāti un ministri. Ar sievām vai vīriem. Mediji aizelsušies stāstīja par operas patroniem un patronesēm. Operas apmeklēšana tolaik skaitījās katra valdošās kliķes elementa goda pienākums. Labsajūtā smaidošais operas direktors bija „smalko aprindu” smalko „tusiņu” neiztrūkstošs smalks rekvizīts. Publicētajās fotogrāfijās direktors smalkajos „tusiņos” jūtas kā zivs ūdenī.

Pilnīgi citādāk, domājams, jutās inteliģentais Rundāles muzeja direktors Imants Lancmanis. Rundāles pilī valdošā kliķe rīkoja izsmalcinātas balles, pieņemšanas, inaugurācijas, banku jubileju smalkas iedzeršanas, piedodiet – svinības.

Smalkais process sākās jau uz lielceļa. Smalkie kungi smalkajos automobiļos smalki centās viens otru apdzīt, lai pirmie smalki piestūrētu pie pils vārtiem. Ne velti neglābjami dumjie skribenti mūsu „smalko aprindu” vulgāro māžošanos visā nopietnībā salīdzināja ar franču un angļu aristokrātijas manierēm.

Tā tas patiešām bija, un nekas netiek pārspīlēts. Ja tāda māžošanās un salīdzinājumi nebūtu, tad Dievs ar cilvēku muļķību tiktu galā sekmīgi. Arī ar mūsu konsolidēto muļķību. Dievs nebūtu spiests atzīties savā bezspēcībā apturēt cilvēku muļķības.

Tiesa, tolaik bija viens būtisks aristokrātisks trūkums. Mūsu valdošās kliķes smalkie hominīdi lietoja tikai bauru arāju valodu. Tolaik mūsu aristokrātija vēl nebija tik lingvistiski izsmalcināta kā šodien. Valdošās kliķes galvenie fīreri staigāja ar angļu valodas tulkiem. Kvēlā pateicībā par teicamo tulkošanu viena kundze no tulkiem vēlāk tika sievišķīgi burvīgi apjukusi apsēdināta kultūras ministra krēslā.

Ģeopolitisko kungu smalkajā angļu valodā savus tautiešus laipni pasūtīt uz vienu vietu mūsu supersmalkā vispārējās deģenerācijas neaizmirstā aristokrātija sāka tikai nesen. Kā dažkārt vēsturē mēdz misēties, priekšzīmi parādīja oficiāli atzīts priekšzīmīgs cilvēks - patriotisma caurgrauzta jaunkundze no Saeimas. Internetā viņa angļu valodā lepojās ar savām tiesībām uzspļaut kādam puisim. Nabadziņam nepatika deputātes kompromitējošā autobiogrāfija. Protams, rakstīta smalkajā angļu valodā.

„Elites” smalkā rosīšanās valstī un pilī ļoti nepatika Rundāles muzeja direktoram. Imants Lancmanis 1998.gadā uzgleznoja gleznu ar apburoši precīzu nosaukumu „Latvija muļķības, naida, skaudības, slinkuma, alkātības, baudkāres un nodevības ielenkumā”. Grūti iedomāties, cik lielā mērā direktoram un gleznotājam bija apriebušās valdošās kliķes plebejiskās izdarības, ja mākslas darba nosaukumam viņš izvēlējās tik netipisku formu – garu un semantiski komplicētu teikumu.

Pateicoties mūsu profesionāli apgaismoto žurnālistu iniciatīvai, 90. gados tika formulēti vietējās „elites” latviskie paveidi. Tāda elites modifikācija nav sastapta citur. Tikai pie mums.

„Elites” paveidu skaits bija ļoti liels: politiskā elite, deputātu elite, valdības elite, biznesa elite, kultūras elite, policijas elite, speciālo dienestu elite, pašvaldību elite, izglītības elite, dzelzceļnieku elite, ekonomistu elite, zinātnieku elite, augstskolu elite, mācītāju elite, sporta elite, mūziķu elite, modes elite, pavāru elite, teātru elite utt.

Katrā dzīves sfērā bija sava „elite”. Žurnālistu gaišā izdoma nepazina mēru. Atceros, vēl bija provinces elite, zvejnieku elite, tirgotāju elite, arodbiedrību elite. Noteikti uzskaitījums neaptver visu bagāto materiālu.

Jā, gudrajiem žurnālistiem bija arī pašiem sava „elite” – žurnālistu elite, TV elite. Iespējams, bija arī radio, laikrakstu un žurnālu elite. Bet to precīzi neatceros un par to ļoti kaunos.

Rietumu civilizācijā vārds „elite” pašlaik nav modē. To lieto tikai pārgudras leksikas āksti vai pilnīgi neizglītoti žurnālisti. Viņi lasa tikai savus darbus un nezina par mūsdienās valdošo attieksmi pret vārdu „elite”.

Taču pati elite, protams, eksistē. Noteikti eksistē tā saucamā profesionālā elite. Katrā profesijā ir izcili meistari. Viņi izcili veic savu darbu un kalpo kā paraugs pārējiem.

Tā tas ir arī pie mums. Domāju, jo tālāk no galvaspilsētas, jo vairāk ir izcili strādājošu speciālistu. Rīgā ir pārāk liela zagļu un blēžu, mietpilsonisku pseidointelektuāļu un nekaunīgu karjeristu koncentrācija. Viņiem interesē tikai nauda, vara un amata nosaukums. Neinteresē profesionālais prestižs, profesionālā solidaritāte, profesionālais gods, profesionālā cieņa, profesionālā autoritāte un citas patiešām vērtīgas izpausmes jebkurā kultūrā.

Viņi ar savu klātbūtni drūmi nomāc jebkuru radošo garu. Viņi ar sava amata administratīvi voluntārajām iespējām ne reti uzdrīkstas sagraut jebkuras izcilības iedīgļus. Par to, kā tiek rupji padzīti lieliski speciālisti, nākas bieži lasīt. Burtiski katru reizi viņus padzen kāds pelēks un sekls jauneklīgs āmurgalva tādu pašu jauneklīgu āmurgalvju partijas aizsegā.

Tas veicina morāli neveselīgu klimatu iestādēs un firmās. Tas neveicina kadru dabisko izaugsmi. Nav nekāda vajadzība mācīties un slīpēt savu kompetenci. Tas neko nedod normālai karjeriskajai izaugsmei.

Par morālo klimatu mūsu biznesā liecina viens nepatīkams fakts. Mums tagad ir firmas, kas pret katru klientu automātiski izturas kā pret blēdi. Šo firmu pārliecībā visi valsts iedzīvotāji teorētiski ir blēži.

Tā, piemēram, TV, interneta un telefona pakalpojumu firma Balticom uz katru rēķinu labi redzamā vietā uzspiež iespaidīga izmēra taisnstūra zīmogu. Uz tā lieliem burtiem ir rakstīts „Parādu atgūšanu nodrošina LINDORFF”.

Firma šausmīgi netaktiski katru klientu apzīmogo kā potenciālu blēdi un jau tūlīt viņu biedē ar savu nenokautējamo un teicami apbruņoto parādu „izsitēju”. Domājams, šausmīgo netaktiskumu Balticom firma cenšas morāli kompensēt, TV kanālu komplektā iekļaujot 4 pornogrāfiskos kanālus. Tiesa, firmas puiši tos dēvē par erotikas kanāliem. Necentos noskaidrot, vai tādu terminoloģiju iesacīja lietot firmas saimnieki jeb puiši principā nespēj atšķirt pornogrāfiju no erotikas. Šodien pie mums ir iespējami abi varianti.

Minētā klientu iebiedēšana ir vispārējās degradācijas līdz šim nesastapta inovācija. Īsti sociologi gribētu papētīt, kā tādās firmās jūtas darbinieki un tajā skaitā jaunie darbinieki. Tāpat var atklāties, ka šīs firmas pieder visīstākajiem blēžiem. Viņi savus klonus saskata katrā pretimnācējā. Nav jābrīnās, ka viņu firmās spoža karjera ir tikai blēžu prioritāte.

Diemžēl tagad profesionālās elites kontingents ir noplicināts. Izcilākie un potenciāli izcilākie ir izdzīvoti no dzimtenes vai paši devušies prom no Latvijas. Tā mums, zilacainajai un gaišmatainajai tautai, ir klasiska kaite. Latviešu kultūrā izcilākais mantojums ir radīts ārpus Latvijas. Sākot no Lāčplēša. Ārpus Latvijas ir dzīvojuši un strādājuši mūsdienu pasaulē vispazīstamākie latvieši – Klucis, Matvejs, Drēviņš. Kultūras vēsture šajā ziņā atkārtosies arī XXI gadsimtā.

Pašlaik mums noteikti ir arī neliela žurnālistu elite. Vienu piemēru saprātīgie Interneta lasītāji ciena un apbrīno. Mūsu žurnālistiem šodien ir drosmīgi un argumentēti jāpasaka tikai viens vārds „Pietiek!”, lai izpelnītos elites statusu. Viņiem ir jāpasaka, ka pietiek zagt un blēdīties, kampt un melot.

Katrā ziņā mūsu šodienas kreatīvajam un godīgajam sociumam ir jāizsaka līdzjūtība. Izcili un godīgi strādājoša elite tagad nevienam nav vajadzīga. To nepaslavēs ne darba devēji, ne žurnālisti. Var nepaslavēt arī kolēģi. Galvenokārt t.s. akadēmiskajās struktūrās. Tajās no intelektuālās konkurences ir paniskas bailes gandrīz katram darbiniekam. Teiksim, augstskolās jau sen vairs nav darbs. Augstskolās ir tikai cīņa par eksistenci un bizness. Tas, pirmkārt.

Otrkārt, labi strādājoši cilvēki vispār tagad nav modē. Viņiem ir jāmaksā lielāka alga. Viņi nepiekrīt profesionālajiem un cita veida netīriem kompromisiem. Viņi drīzāk traucē, nekā veicina „eiropeisko” vietējo firmu „piāru”. Ne velti tagad gandrīz visu cilvēku prāti un emocijas danco ap zagļiem un blēžiem. Ļoti daudzi jūsmo par mūsu slavenākajiem „elitārajiem” zagļiem un blēžiem, kuri pilsonisko sabiedrību ar saviem noziegumiem valdzina gadu desmitiem.

Postmodernisma un neoliberālisma vidē priekšstati par eliti, izcili gudriem un talantīgiem cilvēkiem un to lomu sabiedrībā, manāmi ir izmainījušies vispār. Saprotams, ne jau pozitīvā ziņā.

Attieksme pret eliti vienmēr ir bijusi saistīta ar attiecīgās politiskās iekārtas ideoloģiju un politiskās filosofijas doktrīnām. Padomju iekārta ignorēja vārdu „elite”. Padomju iekārta bija atsevišķs variants jēdziena „elite” interpretācijā. Zinātniskajos tekstos vēl ir pazīstams fašistiskais variants, liberālais variants, aristokrātiskais variants, plurālistiskais variants. Katrā no tiem ir specifiska izturēšanās pret eliti.

Tā, piemēram, Rietumos XX gadsimta vidū zinātnieki rekomendēja plurālistisko variantu. Šī varianta slavētāji ļaudīm iesaka lietot vārdu „līderi”. Katrā dzīves sfērā var būt savi līderi. Vārds „elite” esot nedemokrātisks. Tas neapliecina mūsdienu sabiedrības sociālo plurālismu – daudzveidīgo sociālo realitāti un visdažādāko sociālo subkultūru pastāvēšanu.

Vārda „elite” nepopularitāti tagad nosaka vairāki iemesli. Kā jau teicu, mode mainās. Rietumos tagad modē ir seksuālās minoritātes un homoseksuālistu „elite”. Sabiedrības uzmanības centrā ir geji un heteroseksuāli vīrieši, lesbietes un lesbiskās mīlas ainas, kunilings, orālais sekss, auto meitenes, vagīnas un krūšu izmēri, vīrieša kāju seksualitāte, tetovējumu un pīrsinga seksualitāte, viendzimuma laulības, bērnu adoptēšanas tiesības viendzimuma pāriem utt.

Mēs no modes neatpaliekam. Mēs no modes nedrīkstam atpalikt, jo esam „eiropeiska” valsts. Tāpēc pie mums jau ilgu laiku mediju uzmanības centrā nav garlaicīgās profesionālās elites – inženieri, skolotāji, pasniedzēji, zinātniskie līdzstrādnieki u.c. Par viņu darbu atsaucīgi raksta tikai nedaudzi nožēlojami nemoderni un provinciāli garlaicīgi mazpilsētu laikraksti.

Objektīvs iemesls vārda „elite” nepopularitātei ir šāds. Rietumu civilizācijā tā izveidojās, ka no XIX gadsimta beigām vārdu „elite” speciālajā literatūrā un arī masu komunikācijas līdzekļos sāka attiecināt uz politiski administratīvajām aprindām – valdošo šķiru, grupu, slāni, valdošo mazākumu u.tml.

XIX gadsimta beigās divi itāļu zinātnieki G.Moska un V.Pareto izdomāja elites teoriju. Tā visiem iepatikās un ātri izvērtās elites socioloģijā. Bet tagad arī jaunā zinātniskajā disciplīnā – elitoloģijā. Gan elites teorija, gan elites socioloģija un elitoloģija apskata sabiedrības valdošo šķiru – „politisko šķiru”.

G.Moskas grāmatas tulkojums angļu valodā mums deva bēdīgi slaveno apzīmējumu „The Ruling Class” (no 1939.g.). Ja no XVII līdz XX gadsimtam vārdu „elite” attiecināja galvenokārt uz izcili labām precēm, tad XX un XXI gadsimtā galvenokārt tikai uz valdošo slāni – politiķiem.

Par laimi šodien pat daudzi žurnālisti ir iemanījušies saprast, ka nav pieklājīgi politiķus saukt par eliti. Rietumu sabiedrībā „The Ruling Class” drīzāk ir ironiska nekā pozitīva identifikācija.

Arī Latvijā valdošo kliķi negribas saukt par eliti. Faktiski nevis negribas, bet kategoriski nedrīkst saukt par eliti „iedzīvotāju apmuļķotājus”.

Sakarā ar elektroenerģijas tarifu krāpšanos internetā nesen atklāti izteicās izcili kompetentais profesors Iļja Gerčikovs: „Var tikai apbrīnot ar kādu punktualitāti un disciplīnu mūsu valdība izpilda svešas norādes un politiku, tā nodarot milzu kaitējumu savai valstij. Bezatbildība un nepakļautība sabiedrībai piemīt mūsu valdībai."

Neapšaubāmi, normālā valstī tādu valdību ar lielu troksni momentā padzītu un tiesātu. Neapšaubāmi, normālā nācijā nav iespējama valdība, kas nodevīgi kalpo svešzemniekiem un dzen postā savu tautu. Vēsture zina, kāds soda mērs gaida dzimtenes nodevējus. Pats par sevi saprotams, ka nodevējus nevar uzskatīt par eliti.

Iespējams, elites jēdziena lietošanā tagad lielākais apjukums ir Austrumeiropā. Padomju laikā vārdu „elite” nelietoja. Elites esamība asociējās ar antagonistisku sabiedrību. Tādas asociācijas nebija vēlamas.

Padomju laikā bija formālie līderi un neformālie līderi. Formālie līderi bija augstas amatpersonas. Neformālie līderi bija izcilas personības. Padomju laikā mums bija tautas sirdsapziņas līderi, intelektuālie līderi un morālie līderi. Tā viņus prezentēja prese, un sabiedrība tam piekrita.

Pirms nelietīgās „perestroikas” arī latviešu domājošās daļas neformālie līderi bija D.Ļihačovs, S.Averincevs, M.Mamardašvili, J.Lotmans, S.Kapica. Viņi bija tradīciju nesēji, sabiedrības stabilizētāji, profesionāli un morāli cienīgas dzīves paraugi.

Jāņem ir vērā vēl viens faktors. Rietumos pēc II Pasaules kara sociālā diferenciācija un stratifikācija kļuva manāmi raibāka. Pakāpeniski samazinājās zemniecības slānis un kapitālistu izauklētā vidusšķira – proletariāts un tā inteliģentie kalpi.

Viņu vietā no 70.gadiem radās elites jaunas modifikācijas – transnacionālo korporāciju elite, globālā finanšu elite, starptautisko organizāciju elite. Nosaukumi ir dažādi. Taču būtība – globālā dimensija – nemainās.

Pēc II Pasaules kara grandiozi izvērtās legālās kundzības jauns formāts – transnacionālā kundzība. Jaunā formāta vadīšanai un apkalpošanai vajadzēja jauna tipa harismātiskus līderus un kosmopolītiskus klerkus. Atbilstoši pieprasījumam radās elites jaunas modifikācijas.

Tajā pašā laikā sabiedrībā ievērojami pastiprinājās vairāk vai mazāk konspiroloģiski priekšstati par elites necaurspīdīgumu – elites transparences deficītu. Pilsoņi vairs nevarēja saprast, kurš viņu zemē ir īstais valdnieks. Varianti vairāki: „vecās ģimenes” – Rokfelleri, Rotšildi, Baruhi; „paplašinātās vecās ģimenes” – Eiropas aristokrātija, Bilderbergas klubs, Trīspusējā komisija, Romas klubs; „globalizācijas saimnieki” – anglosakšu finanšu oligarhija; „kosmopolītiskā globālā oligarhija” – biznesmeņi pluss politiķi, pluss daži intelektuāļi.

XX gadsimta nogalē Rietumos un mūsu gadsimta 10.gados Austrumeiropā sākās kņada ap vēl vienu elites modifikāciju – „kreatīvo šķiru”. Tajā ietilpst iracionālā kapitālisma „trešais ešelons” – reklāmas, preču dizaina, „piāra” autori, žurnālisti, masu kultūras produktu ražotāji.

„Kreatīvā šķira” ir ļoti ambicioza. Tā sevi neuzskata par „trešo ešelonu”. Tā sevi uzskata par elites eliti, kurai nav nekāda daļa par nabagu un trūcīgo likteni.

„Kreatīvā šķira” neslēpj savu naidu pret vienkāršo tautu. Naids tiek sistemātiski publiski demonstrēts. Rietumos to ir grūtāk izdarīt. Tur ir saglabājusies politkorektuma diktatūra. Taču pie mums ir mežonīga brīvība. Tāpēc reti stulbu viedokli pie mums nesen publiski demonstrēja „latviešu nācijas smaragds”. Odiozo epitetu Hermaņa kungam Interneta komentāros iešķieba kāda izcili nekaunīga dāma no vienotās vienotības kretīnu zelta fonda.

Austrumeiropā elites visjaunākās modifikācijas ieviesa vēl lielāku apjukumu. Atceramies, vispirms apjukumu izraisīja valdošās kliķes „smalkās aprindas” – amerikāņu mobilizēto komunistiskās partijas un komjaunatnes funkcionāru kalve. Pseidoneatkarīgās valsts politiķu simulakri bija tikuši pie dolāriem un amatiem, un sāka tēlot aristokrātus un buržuāzijas eliti.

Visai drīz eliti sāka tēlot arī kriminālās privatizācijas noziedznieki. Pēc tam debesis tumši pārklāja glamūra un homoseksuālistu „diskursa” melnais mākonis. Arī tas pretendēja uz tautas elites godu.

Visjaunākajā periodā vispārējā pagrimuma centrā sāka rēgt „kreatīvā šķira”. Austrumeiropas dažās zemēs (piemēram, Krievijā) samērā prāvs bars. Pie mums pagaidām tikai atsevišķi deģenerāti – postcilvēka prototipi.

Bet tas vēl nav viss. Austrumeiropā tagad ir jaunekļu grupa, kas sevi vēlas pieskaitīt kādai no transnacionālās elites paveidiem. Šī grupa stimulē optimistiskas cerības. Skaidrs, ka iekļūšana starptautiskajās struktūrās no cilvēka prasa gan smadzenes, gan zināmu pasionaritāti un garīgo darbu. Esmu pārliecināts, ka tā ir mūsu šodienas jaunākās paaudzes vērtīgākā daļa. Tās pārstāvji zina, ko vēlās sasniegt dzīvē un nebaidās no dažādām grūtībām.

Protams, šī vērtīgākā daļa sevi neziedo Latvijai. Par to mūsu aprobežotā valdošā kliķe un tās saulainais elektorāts var priecāties. Aprobežotības kontinuitāti izdosies laimīgi saglabāt. Aprobežotos kadrus varēs nomainīt vēl ar izcilākiem kretīniem. Kretīnu kolonna netiks likvidēta. Nākas atgādināt, ka obskurantisma procesiem arī ir sava loģika un iekšējās likumsakarības.

Centīgo, gudro, talantīgo un godīgo cilvēku dzīves iespējas mūsdienās diemžēl traucē elites atlases necaurspīdīgie kritēriji. No vienas puses ir skaidrs, ka elites atlases kritēriji ir vēsturiski fiksēti un mūsdienās tie nav būtiski mainījušies.

Kritēriji ir šādi: izcelsme, garīgais spēks, izglītība, pieredze, spējas, bagātība. Katrā elites modifikācijā prioritāte var būt atsevišķiem kritērijiem. Skaidrs, ka visaugstākajā līmenī prioritāte ir izcelsmei un bagātībai. Tas uzskatāmi atspoguļojās Rietumu (īpaši ASV, Lielbritānijas) elites biogrāfijās. Šīs biogrāfijas ir interesanta lasāmviela un vienmēr var pamācoši kalpot saprātīgai jaunatnei.

Taču no otras puses elites atlases kritērijiem piemīt ne tikai necaurspīdīgums, bet idiotisks un absurds raksturs. Teiksim, mūsu zemē jocīgu iespaidu atstāj politisko partiju veidošanas nacionālie apsvērumi, konceptuālā pieeja biedru uzņemšanā un partejiskās nomenklatūras veidošanā.

Idiotisku un absurdu iespaidu sekmē iespēja cilvēkam no ielas otrā rītā uz brokastu laiku kļūt ne tikai par parlamenta deputātu un ministru, bet pat Valsts prezidentu. Nav noslēpums, ka politisko struktūru kadru politikā visu izšķir nauda, bet nevis talants, prāts un morālā stāja.

Acīmredzot liela loma ir arī fantastiski trulai nekaunībai. Ja tas tā nebūtu, mums nenāktos nemitīgi klausīties apkaunojošās debates par bijušo Valsts prezidentu uzturēšanu – jaunu mašīnu rotāciju, dzīvokļiem, mēbelēm u.c.

Bezjēdzība un aplamība sākās jau pēcpadomju pirmajās dienās. Neticamu pārsteigumu sagādāja komunistu partijas un komjaunatnes funkcionāru izmantošana kapitālisma iekārtā. Tā bija sevišķi aizdomīga situācija. Vakardienas kapitālisma agresīvākie ienaidnieki otrā dienā kļuva par kapitālisma augstām amatpersonām.

Izteikti amorālā situācija nevarēja neveicināt aizdomas, ka labi tas nebeigsies. Toreizējās aizdomas ir pilnā mērā apstiprinājušās. Mēs esam ievilināti visdziļākajā purvā. Tādā morālajā un intelektuālajā zaņķī nevar būt runa par īstas elites izaugsmi. Spējīgie jaunieši to visu redz. Viņiem nolaižas rokas sevi pilnveidot, lai erudīciju un talantu ziedotu valsts labā.

Profesionālās izaugsmes iespējas pie mums, maigi izsakoties, ir jocīgas ne tikai politiskajā sfērā, bet arī citās sfērās. Tā, piemēram, nekas nav saprotams par akadēmiskās karjeras iespējām tajās mūsu privātajās augstskolās, kuru saimnieki, atkal maigi izsakoties, ir nelabojami deģenerāti. Idiotiska un absurda aina rodas tad, kad doktora programmas saimnieki uztic vadīt dāmām bez publikācijām, rektora un prorektora krēslā iesēdina grāmatvežus bez zinātniskā grāda u.tml.

Rietumos vienu jaunizceptās elites modifikāciju gaida sāpīgi pārdzīvojumi. Arī pie mums drūma nākotne būs izmanīgiem vīriem no žurnālistu apsiekalotajām „smalkajām aprindām”.

Reālie sāpīgie pārdzīvojumi jau ir sākušies. Runa ir par finanšu spekulantu „eliti” un tās negodīgi iegūto naudu.

Nauda ir negodīgi izkrāpta no iedzīvotājiem. Finanšu spekulācijas ir iedzinušas parādos daudzas valstis. Taču trakākais – neglīti kompromitē neoliberālisma vēsturisko projektu un apdraud kapitālisma sociāli ekonomiskās formācijas pastāvēšanu. Kompromitē un apdraud tik lielā mērā, ka nākas izstrādāt postneoliberālisma un postkapitālisma vēsturiskos projektus. Dzīvei postneoliberālisma un postkapitālisma laikmetā aktīvi orientējās „vecās ģimenes” – reālās un reizē slepenās varas autori.

Starp „vecajām ģimenēm” un jaunajiem finanšu iznireļiem vienlīdzība un vienāds stāvoklis (paritāte) nav gaidāms. Tas patiesībā ir pilnīgi izslēgts. Paritāte bija iespējama tikai pie mums starp LKP CK ideoloģisko sekretāru un puķu sīpolu spekulantu „perestroikas” nelietīgo mērķu sasniegšanai.

„Vecās ģimenes” zina savu vērtību. Tās acīmredzot ir rūpīgi izanalizējušas mūsdienu lielākās nelaimes. Tās savas nākotnes labā ir nolēmušas upurēt jaunos iznireļus. Negodīgā ceļā iegūtā nauda jau tiek atņemta vai piespiesta ziedot labdarības fondiem. Šajā ziņā „vecās ģimenes” ir devušas konkrētus uzdevumus savai politiskajai elitei. Par šo uzdevumu izpildi tika spriests nesen G-8 samitā Ziemeļīrijā.

Patiesībā tas bija zināms jau agrāk. Starp Rietumu eliti un Austrumeiropas eliti paritāte nebūs nekad. Nelietīgās „perestroikas” varoņi saldi sapņoja par brāļošanos ar Rietumu eliti. Ilūzijas nepiepildījās. Rietumi nevēlās savās izcilākajās aprindās integrēt Austrumeiropas kriminālās „smalkās aprindas”.

Par bijušo sociālisma zemju funkcionāru iespēju līdzdarboties pasaules pārvaldīšanā vispār nevar būt runa. Austrumeiropiešiem ir jāsamierinās ar laiku pa laikam viņiem pamestiem kauliem – iespēju piedalīties trešās šķiras politiskajos un ekonomiskajos pasākumos, kā arī panēsāt tukšu portfeli kādā ES reāli neko nelemjošā kantorī. Austrumeiropiešu „elites” galvenā funkcija vienmēr būs politiskās butaforijas funkcija.

Tagad viss attīstās neaptverami strauji. Laimīgās smalkās „elites” noteikti gaida gaiša rītdiena. Kā jau teicu, „process ir sācies”.

Zagļi un blēži pretojās. Citādāk nemaz nevarēja būt. Naivi būtu gaidīt viņu brīvprātīgo padošanos un soļošanu bez konvoja uz cietumu vai ešafotu. Pašlaik viņi izvirza nesodītu noziedznieku tipisku saukli: „Latvijas attīstības pamatā jāliek jaunu vērtību radīšana, nevis to pārdale!”.

Tā ir demagoģiska ņirgāšanās. Ja realizē minēto viltību, tad zagļi un blēži saglabā tautai izkrāpto naudu un īpašumus. Tauta neatgūst neliešu un nacionālo nodevēju atņemto pašcieņu un pašapziņu. Valstī saglabājās zagļu un blēžu iedibinātā amorālā atmosfēra. Saglabājās mūsu dzīves kroplie politiskie un sociālie pamati. Tāpēc mums nekad nebūs normāla valsts un cilvēka cienīga dzīve.

Mums ir jātiek vaļā no zagļiem un blēžiem. Ja mūsu dzīvē nekas kardināli nemainīsies, tad visdrīzākajā laikā iestāsies vēl nabadzīgāki un amorālāki laiki. Par to nevajadzētu šaubīties. Rietumos un arī Austrumeiropā tas ir kolektīvais viedoklis. Zinātniskās elites kolektīvais viedoklis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...