Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Liberalizācija nav pašmērķis. Liberalizācija ir līdzeklis, lai ar to radītu iespēju lietotājam izvēlēties un iegūt sev vajadzīgo preci uz izdevīgākiem nosacījumiem. Tā tas stāv rakstīts pat mūsu valdības svētajos rakstos - Eiropas Savienības direktīvās.

Liberalizācija liberalizācijas pēc ir bezatbildīga muļķība. Muļķība, kas maksā dārgi. Jo sevišķi – bezatbildīgā izpildījumā. Diemžēl, visiem mums par to būs iespēja pārliecināties uz savas ādas.

Sāksim ar elektrības tirgus liberalizāciju – nu jau paši liberalizatori ir publiski atzinuši, ka viņiem nav sajēgas, kāpēc ir izvēlēts tieši šāds liberalizēšanas veids un datums. Daži pat aizrunājas tik tālu, ka nemaz nav sapratuši, par ko balsojuši.

Var jau, protams, atrunāties ar to, ka esam uzņēmušies starptautiskas saistības Baltijas elektrības tirgus sadarbības ietvaros, bet tad pamatots ir jautājums – kāpēc mēs nevarējām tās uzņemties tāpat, kā to izdarīja Lietuva – apņemoties pabeigt liberalizāciju tad, kad būs pabeigts starpsavienojums ar Zviedriju, kas padarīs diversificētākas elektrības piegādes mūsu reģionam un pazeminās elektronerģijas tirgus cenu?

Savukārt arguments, ka liberalizācija ir nepieciešama, lai pārtrauktu visu mājsaimniecību subsidēšanu, tas ir - arī turīgo, kurām tas nebūtu nepieciešams, lai no gūtajiem ienākumiem vairāk varētu palīdzēt tieši mazturīgajiem, tas nozīmē tieši pretējo – liberalizāciju būtu bijis pareizi pabeigt jau sen! Bet ar noteikumu, ka uz šo brīdi ir sagatavots kompensācijas mehānisms, ar ko palīdzēt mazturīgajiem, daudzbērnu ģimenēm, un citām noteiktajām mērķa grupām. Tad kādēļ nekas no tā nav izdarīts?

Šī gada budžeta paketē ar lielu pompozitāti tika apstiprināts Subsidētās enerģijas nodoklis (SEN). Tas tika pasniegts kā instruments, ar kuru budžetā tiks radīti ieņēmumi vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā, lai kompensētu sagaidāmo elektrības cenu pieaugumu. Nodoklis nu ir ieviests. Kur ir solītais kompensācijas mehānisms no šiem ienākumiem?

Zinot, kā valdībai līdz šim ir klājies ar savu solījumu pildīšanu, lai solītais nebūtu tikai skaisti vārdi, Saeimā lemjot par šo SEN nodokli, es iesniedzu priekšlikumu – lai šajā pašā likumā tiktu ierakstīts arī šī nodokļa ieņēmumu izmantošanas solītais mērķis un tiktu paredzēts izveidot konkrētu mehānismu tā īstenošanai, lai šie ieņēmumi tiktu izlietoti tieši šim skaisti deklarētajam mērķim – mazināt elektrības cenas pieauguma ietekmi, nevis tiktu iztērēti citām valdības vajadzībām.

Savādi, visi koalīcijas deputāti vienoti nobalsoja pret šo priekšlikumu, bet tagad atkal ar gādīgām rūpēm sejā runā par to, cik svarīgi būtu kompensēt šo elektrības cenas pieaugumu, rūpēties par nabadzības mazināšanu. Un gādīgi šim mērķim no valsts budžeta piedāvā... 3,8 miljonus eiro.

Cik gan ciniskas un liekulīgas ir šīs rūpes, ja vēl ņemam vērā to, ka valsts budžets no elektrības cenas pieauguma PVN ieņēmumos no mājsaimniecībām vien papildus iekasēs vairāk nekā 5 miljonus eiro. Vai var to nosaukt par atbildīgu un pārdomātu tirgus liberalizāciju? Un ar kādu mērķi tā patiesībā tiek veikta?

Labi, ja ar elektrības tirgus liberalizāciju viss jau ir „sashēmots” un tagad var atrunāties, ka vairs neko nevar mainīt, tad, veicot gāzes tirgus liberalizāciju, mums ir visas iespējas neuzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem un nelikt Latvijas patērētājiem par to ciest. Diemžēl nez kāpēc mums atkal tiek piedāvāts tas pats – steigt veikt liberalizāciju līdz kaut kādam datumam, neraugoties uz to, ka uz to brīdi nekāda reāla tirgus iespēja vispār nepastāvēs, jo vienkārši nebūs citu gāzes piegādātāju.

 Kāds būs Latvijas patērētāju ekonomiskais ieguvums no šādas liberalizācijas? To brašie liberalizatori nespēj paskaidrot un izvairās no šādas diskusijas. Tas, ka šādas bezjēdzīgas liberalizācijas rezultātā mums būs jāuztur daudz sarežģītāka un tāpēc par daudziem miljoniem dārgāka sistēma - tas vispār nevienu neinteresē. Pat vairāk, Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kur tika debatēts šis priekšlikums, par enerģētikas nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija atļāvās apgalvot, ka liberalizācijas process Latvijai nemaksās neko!

Būtu vēl saprotams, ja ar tādu apgalvojumu uzstātos kāds nekompetents „politiķis-liberalizētājs”, lai aizstāvētu savas pozīcijas pamatotību, bet izmantot šādus apgalvojumus institūcijai, kurai būtu jānāk ar kompetentu un pamatotu viedokli šajā jautājumā, ir vienkārši šokējoši – tas liecina, cik kompetenti un pārdomāti tiek virzīta šī „liberalizācija”.

Tā kā daudzus gadus profesionāli esmu darbojies šajā jomā, tad man tas ir acīmredzami - ja Latvijas gāzei, īstenojot paredzētos liberalizācijas pasākumus, būs jāuzsāk kompānijas sadalīšanas process, izveidojot neatkarīgus sistēmas operatorus, šiem sistēmas operatoriem, lai tie varētu darboties, katram būs jāapstiprina savs pakalpojuma tarifs. Lai apstiprinātu šos tarifus, būs jāveic pamatlīdzekļu pārvērtēšana - tie ir simtos miljonu vērti un nav tikuši pārvērtēti kopš 2007. gada, tajos pa šo laiku ir veiktas apjomīgas investīcijas, kas kopā ar uzkrāto inflāciju par šo laika periodu veidos izmaksu pieaugumu tarifā vairāku miljonu apmērā.

Tāpat jāņem vērā, ka esošie pārvades, sadales un uzglabāšanas tarifi ir rēķināti uz nozīmīgi lielākiem patēriņu apjomiem – 1,7 miljardiem kubikmetru, bet šogad plānotais gāzes patēriņš ir apmēram 1,3 miljardi kubikmetru, tas ir apmēram par ceturto daļu mazāk, un droši vien turpmākos gadus tas turpinās samazināties, tātad proporcionāli vismaz par ceturto daļu vēl būs jāpalielina visi sistēmas tarifi uz katru patērēto gāzes vienību.

Un tie ir tikai daži faktori, kas ietekmēs gāzes tarifu Latvijas patērētājiem, īstenojot tirgus liberalizāciju, nemaz nepieminot vēl tās izmaksas, kas Latvijas patērētājiem būs jāuzņemas, lai šādu sadalītu „liberalizētu” sistēmu izveidotu un uzturētu – tās arī būs izmaksas, kas mērāmās miljonos.

Var jau steigt likt gāzes monopolistam to visu darīt, tikai ir jāsaprot, ka visas izmaksas būs jāsedz Latvijas patērētājam. Bet par to nez kāpēc neviens karstasinīgais „liberalizators” nevēlas diskutēt.

Apgalvojums, ka, nenosakot tagad no pirksta izzīstu konkrētu datumu, tirgus netiks liberalizēts nekad, ir vērtējams kā klaji meli vai pilnīga nekompetence. Jo, paredzot likumā nosacījumu, kādu to Latvijai kā izolētam tirgum ir paredzējusi ES direktīva - ka tirgus liberalizācijai ir jābūt paveiktai tad, kad Latvijai būs iespējamas alternatīvas gāzes piegādes, mēs nodrošinām, ka gāzes tirgus reāla liberalizācija netiks kavēta ne par minūti, jo mūsu liberalizācijas pasākumi ir veicami daudz ātrāk un vieglāk nekā jaunu gāzes starpsavienojumu izbūve.

Ja kādam tas ir grūti saprotams, tad mēs likumā varam papildus paredzēt monopolistam pienākumu saskaņot savu liberalizācijas pasākumu plānu ar regulatoru, tiklīdz mums būs parādījies reāls plāns - reāls investors, kas būs gatavs glābt mūs no monopolista skavām. Nu kādēļ rīkoties citādāk?

Ar esošo liberalizācijas priekšlikumu var justies gandarīti Latvijas gāzes akcionāri – par to interešu ievērošanu nu ir padomāts, bet kā paliek ar Latvijas patērētāju interesēm? Varbūt tomēr vajadzētu izvērtēt iecerēto liberalizācijas procesu arī no šī aspekta, lai pēc tam atkal nenāktos teikt, ka to darīt - „tas ir vienkārši neprāts”.

Mēs visi vēlamies, lai esošajam gāzes monopolam ātrāk tiktu darīts gals, bet steigt veikt darbības, kuras to nepaātrinās, ir tāpat kā ziemā izmesties ārā uz ielas peldbiksēs, cerot, ka tāpēc uzreiz pienāks vasara – tā var tikai krietni apaukstēties un neko vairāk...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...