Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Liberalizācija nav pašmērķis. Liberalizācija ir līdzeklis, lai ar to radītu iespēju lietotājam izvēlēties un iegūt sev vajadzīgo preci uz izdevīgākiem nosacījumiem. Tā tas stāv rakstīts pat mūsu valdības svētajos rakstos - Eiropas Savienības direktīvās.

Liberalizācija liberalizācijas pēc ir bezatbildīga muļķība. Muļķība, kas maksā dārgi. Jo sevišķi – bezatbildīgā izpildījumā. Diemžēl, visiem mums par to būs iespēja pārliecināties uz savas ādas.

Sāksim ar elektrības tirgus liberalizāciju – nu jau paši liberalizatori ir publiski atzinuši, ka viņiem nav sajēgas, kāpēc ir izvēlēts tieši šāds liberalizēšanas veids un datums. Daži pat aizrunājas tik tālu, ka nemaz nav sapratuši, par ko balsojuši.

Var jau, protams, atrunāties ar to, ka esam uzņēmušies starptautiskas saistības Baltijas elektrības tirgus sadarbības ietvaros, bet tad pamatots ir jautājums – kāpēc mēs nevarējām tās uzņemties tāpat, kā to izdarīja Lietuva – apņemoties pabeigt liberalizāciju tad, kad būs pabeigts starpsavienojums ar Zviedriju, kas padarīs diversificētākas elektrības piegādes mūsu reģionam un pazeminās elektronerģijas tirgus cenu?

Savukārt arguments, ka liberalizācija ir nepieciešama, lai pārtrauktu visu mājsaimniecību subsidēšanu, tas ir - arī turīgo, kurām tas nebūtu nepieciešams, lai no gūtajiem ienākumiem vairāk varētu palīdzēt tieši mazturīgajiem, tas nozīmē tieši pretējo – liberalizāciju būtu bijis pareizi pabeigt jau sen! Bet ar noteikumu, ka uz šo brīdi ir sagatavots kompensācijas mehānisms, ar ko palīdzēt mazturīgajiem, daudzbērnu ģimenēm, un citām noteiktajām mērķa grupām. Tad kādēļ nekas no tā nav izdarīts?

Šī gada budžeta paketē ar lielu pompozitāti tika apstiprināts Subsidētās enerģijas nodoklis (SEN). Tas tika pasniegts kā instruments, ar kuru budžetā tiks radīti ieņēmumi vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā, lai kompensētu sagaidāmo elektrības cenu pieaugumu. Nodoklis nu ir ieviests. Kur ir solītais kompensācijas mehānisms no šiem ienākumiem?

Zinot, kā valdībai līdz šim ir klājies ar savu solījumu pildīšanu, lai solītais nebūtu tikai skaisti vārdi, Saeimā lemjot par šo SEN nodokli, es iesniedzu priekšlikumu – lai šajā pašā likumā tiktu ierakstīts arī šī nodokļa ieņēmumu izmantošanas solītais mērķis un tiktu paredzēts izveidot konkrētu mehānismu tā īstenošanai, lai šie ieņēmumi tiktu izlietoti tieši šim skaisti deklarētajam mērķim – mazināt elektrības cenas pieauguma ietekmi, nevis tiktu iztērēti citām valdības vajadzībām.

Savādi, visi koalīcijas deputāti vienoti nobalsoja pret šo priekšlikumu, bet tagad atkal ar gādīgām rūpēm sejā runā par to, cik svarīgi būtu kompensēt šo elektrības cenas pieaugumu, rūpēties par nabadzības mazināšanu. Un gādīgi šim mērķim no valsts budžeta piedāvā... 3,8 miljonus eiro.

Cik gan ciniskas un liekulīgas ir šīs rūpes, ja vēl ņemam vērā to, ka valsts budžets no elektrības cenas pieauguma PVN ieņēmumos no mājsaimniecībām vien papildus iekasēs vairāk nekā 5 miljonus eiro. Vai var to nosaukt par atbildīgu un pārdomātu tirgus liberalizāciju? Un ar kādu mērķi tā patiesībā tiek veikta?

Labi, ja ar elektrības tirgus liberalizāciju viss jau ir „sashēmots” un tagad var atrunāties, ka vairs neko nevar mainīt, tad, veicot gāzes tirgus liberalizāciju, mums ir visas iespējas neuzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem un nelikt Latvijas patērētājiem par to ciest. Diemžēl nez kāpēc mums atkal tiek piedāvāts tas pats – steigt veikt liberalizāciju līdz kaut kādam datumam, neraugoties uz to, ka uz to brīdi nekāda reāla tirgus iespēja vispār nepastāvēs, jo vienkārši nebūs citu gāzes piegādātāju.

 Kāds būs Latvijas patērētāju ekonomiskais ieguvums no šādas liberalizācijas? To brašie liberalizatori nespēj paskaidrot un izvairās no šādas diskusijas. Tas, ka šādas bezjēdzīgas liberalizācijas rezultātā mums būs jāuztur daudz sarežģītāka un tāpēc par daudziem miljoniem dārgāka sistēma - tas vispār nevienu neinteresē. Pat vairāk, Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kur tika debatēts šis priekšlikums, par enerģētikas nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija atļāvās apgalvot, ka liberalizācijas process Latvijai nemaksās neko!

Būtu vēl saprotams, ja ar tādu apgalvojumu uzstātos kāds nekompetents „politiķis-liberalizētājs”, lai aizstāvētu savas pozīcijas pamatotību, bet izmantot šādus apgalvojumus institūcijai, kurai būtu jānāk ar kompetentu un pamatotu viedokli šajā jautājumā, ir vienkārši šokējoši – tas liecina, cik kompetenti un pārdomāti tiek virzīta šī „liberalizācija”.

Tā kā daudzus gadus profesionāli esmu darbojies šajā jomā, tad man tas ir acīmredzami - ja Latvijas gāzei, īstenojot paredzētos liberalizācijas pasākumus, būs jāuzsāk kompānijas sadalīšanas process, izveidojot neatkarīgus sistēmas operatorus, šiem sistēmas operatoriem, lai tie varētu darboties, katram būs jāapstiprina savs pakalpojuma tarifs. Lai apstiprinātu šos tarifus, būs jāveic pamatlīdzekļu pārvērtēšana - tie ir simtos miljonu vērti un nav tikuši pārvērtēti kopš 2007. gada, tajos pa šo laiku ir veiktas apjomīgas investīcijas, kas kopā ar uzkrāto inflāciju par šo laika periodu veidos izmaksu pieaugumu tarifā vairāku miljonu apmērā.

Tāpat jāņem vērā, ka esošie pārvades, sadales un uzglabāšanas tarifi ir rēķināti uz nozīmīgi lielākiem patēriņu apjomiem – 1,7 miljardiem kubikmetru, bet šogad plānotais gāzes patēriņš ir apmēram 1,3 miljardi kubikmetru, tas ir apmēram par ceturto daļu mazāk, un droši vien turpmākos gadus tas turpinās samazināties, tātad proporcionāli vismaz par ceturto daļu vēl būs jāpalielina visi sistēmas tarifi uz katru patērēto gāzes vienību.

Un tie ir tikai daži faktori, kas ietekmēs gāzes tarifu Latvijas patērētājiem, īstenojot tirgus liberalizāciju, nemaz nepieminot vēl tās izmaksas, kas Latvijas patērētājiem būs jāuzņemas, lai šādu sadalītu „liberalizētu” sistēmu izveidotu un uzturētu – tās arī būs izmaksas, kas mērāmās miljonos.

Var jau steigt likt gāzes monopolistam to visu darīt, tikai ir jāsaprot, ka visas izmaksas būs jāsedz Latvijas patērētājam. Bet par to nez kāpēc neviens karstasinīgais „liberalizators” nevēlas diskutēt.

Apgalvojums, ka, nenosakot tagad no pirksta izzīstu konkrētu datumu, tirgus netiks liberalizēts nekad, ir vērtējams kā klaji meli vai pilnīga nekompetence. Jo, paredzot likumā nosacījumu, kādu to Latvijai kā izolētam tirgum ir paredzējusi ES direktīva - ka tirgus liberalizācijai ir jābūt paveiktai tad, kad Latvijai būs iespējamas alternatīvas gāzes piegādes, mēs nodrošinām, ka gāzes tirgus reāla liberalizācija netiks kavēta ne par minūti, jo mūsu liberalizācijas pasākumi ir veicami daudz ātrāk un vieglāk nekā jaunu gāzes starpsavienojumu izbūve.

Ja kādam tas ir grūti saprotams, tad mēs likumā varam papildus paredzēt monopolistam pienākumu saskaņot savu liberalizācijas pasākumu plānu ar regulatoru, tiklīdz mums būs parādījies reāls plāns - reāls investors, kas būs gatavs glābt mūs no monopolista skavām. Nu kādēļ rīkoties citādāk?

Ar esošo liberalizācijas priekšlikumu var justies gandarīti Latvijas gāzes akcionāri – par to interešu ievērošanu nu ir padomāts, bet kā paliek ar Latvijas patērētāju interesēm? Varbūt tomēr vajadzētu izvērtēt iecerēto liberalizācijas procesu arī no šī aspekta, lai pēc tam atkal nenāktos teikt, ka to darīt - „tas ir vienkārši neprāts”.

Mēs visi vēlamies, lai esošajam gāzes monopolam ātrāk tiktu darīts gals, bet steigt veikt darbības, kuras to nepaātrinās, ir tāpat kā ziemā izmesties ārā uz ielas peldbiksēs, cerot, ka tāpēc uzreiz pienāks vasara – tā var tikai krietni apaukstēties un neko vairāk...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...