Ekspolicista Montika nenomaksātie nodokļi "neaizvelkot" līdz kriminālprocesam
PIETIEK13.11.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldē pieņemts lēmums atteikties uzsākt kriminālprocesu par bēdīgi slavenā augsta ranga policista, kontrabandas piesegšanas kriminālprocesā aizdomās turētā Viktora Montika iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Oficiālais iemesls - "valsts budžetam nenomaksātā nodokļu pamatparāda summa nesasniedz likumā noteikto summu".
"Paziņojam, ka 2013.gada 16.oktobrī VID Finanšu policijas pārvaldē, pamatojoties uz Jūsu sniegtajām ziņām un papildus gūto informāciju, ir pieņemts lēmumus par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu par V.Montika iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva (valsts budžetam nenomaksātā nodokļu pamatparāda summa nesasniedz likumā noteikto summu)," informē Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Čerņeckis. Nekāda sīkāka informācija sniegta netiek.
Kā jau ziņots, arī Valsts policijas vadība šā gada sākumā nekonstatēja nekā aizdomīga tajā, cik iespaidīgi īpašumi pēdējos gados tikuši reģistrēti uz Montikam tuvu – turklāt tādu, kuriem nav redzami oficiāli iespaidīgi ieņēmumu avoti – cilvēku vārda. Tikmēr pārbaudi bija sākusi Finanšu policija, kurai Pietiek nosūtīja portāla publiskotos faktus par īpašumiem, kas reģistrēti uz pensijā aizvadītā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 1.nodaļas priekšnieka Montika radinieku vārda.
Kā zināms, Montiks aizdomās par kontrabandas piesegšanu tika aizturēts 2011. gada novembrī, kad VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Daugavpilī atklāja apjomīgu kontrabandas preču noliktavu. Aizturēts tika uzņēmējs Vasilijs Krupeņičs, kas noziedzīgās aprindās pazīstams ar iesauku Čigāns, bet aizdomās par kontrabandas piesegšanu – arī Montiks.
Aizturēšanas brīdī pie augstā ranga policista un viņa dienesta auto dažādās valūtās tika atrasti kopumā vairāk nekā 13,5 tūkstoši latu, - saskaņā ar Montika amatpersonas deklarāciju visā 2011. gadā viņš valsts darbā algā saņēmis 7389 latus pirms nodokļu nomaksas.
Šis fakts iekļāvās neoficiālajās ziņās par augstā ranga policista patieso lomu kontrabandas piesegšanas shēmās, kādas iekšlietu sistēmā ir klīdušas jau sen. Taču sistēmas vadība, tostarp vairāki pēdējie iekšlietu ministri šīs runas vienmēr ir ignorējuši, un nekādus rezultātus nebija devusi arī Valsts policijas Iekšējās drošības birojā veiktā Montika mantas, un finanšu līdzekļu iegūšanas tiesiskuma pārbaude par 2009., 2010. un 2011.gadu.
Oficiāli Montiks pagājušā gada beigās pensijā devās, viņa īpašumā oficiāli esot tikai motorlaivai, vecam mersedesam, garāžai un nepilnu septiņu tūkstošu latu uzkrājumiem.
Taču, kā Pietiek jau informējis, portāla lasītāju dažu dienu laikā iesūtītie dati uzskatāmi liecināja – ja iekšlietu sistēmas vadībai būtu bijusi kaut mazākā vēlēšanās pārliecināties par to, pie kāda iespaidīga turīguma pakāpeniski tikušas vairākas ar oficiāli gandrīz vai trūcīgo Montiku cieši saistītas personas, tas dotu pamatu izdarīt nopietnus secinājumus.
Kā rāda publiskās datu bāzes, Montika dēls no pirmās laulības ar Tatjanu Montiku (tagad Baumani) ir 1988. gadā dzimušais Andris Montiks, kurš, cik zināms, ieņem vidusmēra amatu bankā un, kā rāda Lursoft datu bāze, ir arī 20% kapitāldaļu īpašnieks SIA Line Transit. Taču šī SIA dibināta tikai pagājušā gada aprīlī, un nekad iepriekš Montikam jaunākajam nekāda līdzdalība uzņēmējsabiedrībās nav fiksēta. Montikam oficiāli nepieder arī neviens pats nekustamais īpašums.
Taču šie apstākļi nav traucējuši Montikam jaunākajam no nezināmiem avotiem iegūt pietiekami daudz līdzekļu, lai bez līzinga palīdzības iegādātos veselus divus luksus klases automobiļus. 2006. gada izlaiduma Mercedes Benz ML350 (valsts reģistrācijas numurs GA5856) vēl nav neko īpaši dārgs – pašlaik tāds iegādājams par 11-12 tūkstošiem latu.
Taču vēl Montika īpašumā ir nonācis pavisam „svaigs”, 2011. gada izlaiduma Mercedes Benz ML500 (valsts reģistrācijas numurs FF1961), kura cena jau ievērojami pārsniedz bankas klerka oficiālās iespējas, - jauns šāda modeļa auto maksā vismaz 50 tūkstošus latu.
Montikam jaunākajam oficiāli nepieder neviens nekustamais īpašums, taču viņa pēdējā zināmā dzīvesvietas adrese, kā rāda Lursoft dati, ir Garkalnes novada Skuķīši – privātmāja 15. līnijā. Taču oficiāli šis īpašums pieder kādai Irēnai Matvējevai, kura, ja ticēt zemesgrāmatām deklarētajiem datiem, to 2010. gadā divās daļās iegādājusies no Viktora Montika bijušās sievas, Andra Montika mātes Tatjanas Montikas (Baumanes) par 16 tūkstošiem latu.
To, kāpēc Montiks jaunākais var kā dzīvesvietu deklarēt māju, kas jau oficiāli atrodas svešā īpašumā, skaidro fakts, ka arī 1937. gadā dzimusī Matvējeva ir bijusi no „savējo loka”: tieši no Irēnas Matvējevas nu jau pensionētais policists Montiks 2011. gadā guvis lielākos oficiālos ienākumus, - kamēr viņa gada alga bijusi tikai 7389 lati pirms nodokļu nomaksas, no Matvējevas „u.c. ienākumos” (kā rāda zemesgrāmatu informācija, šādi Montiks deklarējis par dzīvokli saņemtos līdzekļus) viņš saņēmis 14 000 latu.
Atšķirībā no Andra Montika uz otra Montika bērna – 1995. gadā dzimušās Marijas Montikas vārda neviens īpašums nav reģistrēts (kas nav brīnums, ņemot vērā, ka viņa vēl nav sasniegusi pilngadību). Savukārt kā Marijas Montikas māte Pietiek ir minēta 1970. gadā dzimusī Žanna Baranova.
Kā rāda Lursoft dati, Baranova, kas nav minēta Viktora Montika amatpersonas deklarācijā, nekad nav aktīvi darbojusies uzņēmējdarbībā, taču, neraugoties uz to, nezināmi ienākumu avoti viņai ir nodrošinājuši iespaidīgu turīgumu, kāds noteikti nebūtu iespējams trūcīga policista neoficiālai dzīvesbiedrei.
Pietiek rīcībā esošā informācija rāda, ka Baranovas īpašumā tāpat ir dārgs Mercedes markas auto – 2009. gada izlaiduma Mercedes Benz CL500, kā arī nekustamie īpašumi Rīgā un Jūrmalā.
100 kvadrātmetru dzīvokli elitārajā projektā Jūrmalā, Dzintaru prospektā 39 Baranova, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, 2007. gadā iegādājusies par 132,9 tūkstošiem latu, no šīs summas tūlīt samaksājot 27,5 tūkstošus latu (Viktora Montika oficiālie ienākumi 2007. gadā bija nepilni 11 tūkstoši latu pirms nodokļu nomaksas).
Vēl Baranovas īpašumā jau kopš deviņdesmito gadu beigām (Montika gada alga tad bija zem četriem tūkstošiem latu „uz papīra”) ir apjomīgas – vairāk nekā 550 kvadrātmetru - telpas Rīgā, Elizabetes ielā 22, ko viņa, kā rāda zemesgrāmatu informācija, iegādājusies par vairāk nekā 59 tūkstošiem latu.
Arī Tatjana Montika (Baumane) bijusi pamanāma kā pietiekami ievērojamu pirkumu veicēja: tā 2006. gadā viņa par vairāk nekā 67 tūkstošiem latu iegādājusies 7380 kvadrātmetrus zemes Kadagā.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
