Iesaki rakstu: 
Nacionālo bruņoto spēku pastāvēšanas jēga ir būt mūsu valsts drošības balstam, savas armijas esamība ir nacionālas valsts idejas centrā. Mūsu armija bauda lielu sabiedrības uzticēšanos, un vislielākais apliecinājums tam ir lielais skaits zemessargu, kas brīvprātīgi pievienojušies bruņotajiem spēkiem, devuši zvērestu ar ieročiem rokās, nesaudzējot savu dzīvību aizstāvēt valsti. Karavīra zvērestā ir rinda par komandieru pavēļu pildīšanu un arī par savas veselības nesaudzēšanu kalpojot valstij, Satversmei un likumīgajai valdībai. Diemžēl šķiet, ka šobrīd notiek pavisam nepārdomāts un ārkārtīgi riskants eksperiments, kura pamatā ir apšaubāma zvēresta teksta interpretācija un vēl apšaubāmākas politiskas intereses.
Ja karavīrs ir zvērējis ziedot savu dzīvību un veselību, tas nenozīmē, ka viņa dzīvība un veselība jāpakļauj pārmērīgam riskam miera apstākļos. Es gribu runāt par karavīru piespiedu vakcinēšanu ar eksperimentālajām Covid19 vakcīnām.
Karavīrs un sabiedrība
Latvijas armijas spēks nav tās izmērā vai kādā īpaši modernā bruņojumā, mūsu karavīru vairumam nav reālas kara darbības pieredzes vai speciālo uzdevumu veikšanas prasmes, mūsu armijas spēks ir karavīru sirdīs un galvās, tā ir ticība valsts idejai, pārliecība, ka ir gods ziedot dzīvību savas valsts, tautas labā, tā ir paļaušanās uz karavīru brālību.
To, cik stipra būs mūsu armija X stundā, noteiks, vai karavīrs ticēs, ka ziedojas kam lielākam un vērtīgākam par pašu. Šī pārliecība veidojas karavīru brālībā, to stiprina komandieru profesionalitāte un personīgais piemērs, sabiedrības atbalsts un pārliecība, ka vara (arī valdība) ir tavā pusē.
Latvijas armijā un zemessardzē dien tūkstoši cilvēku, tie ir no visiem sabiedrības slāņiem, dažādām dzīves pieredzēm un ļoti atšķirīgiem uzskatiem. Esot ierindā, karavīri atstāj civilajā dzīvē savas domstarpības un nediskutē par komandieru pavēlēm. Tomēr tas nenozīmē, ka karavīrs ir ierocis bez domām, kultūras un morāles.
Tāpat kā sabiedrībai kopumā arī karavīriem ir un drīkst būt viedokļi arī pretrunīgos jautājumos. Pandēmija, ierobežojumu ieviešana, valdības rīcība un vakcīnu drošība – šīs tēmas šobrīd ir ļoti asu strīdu un viedokļu sadursmes jautājumi. Ir bezatbildīgi izlikties, ka karavīri stāv ārpus šīm batālijām, ka viņu viedokli par valstī notiekošo nosaka tikai un vienīgi komandieru pavēles.
Nav šaubu, ka karavīri saprot atšķirību starp savas dzīvības ziedošanu valsts idejai kara laikā un savas veselības ziedošanu politiskajām interesēm valdības krīzes apstākļos. Tāpēc ar bažām vēroju notikumu attīstību jautājumā par piespiedu (obligāto) NBS personāla vakcinēšanu.
Uzspiežot vakcinēšanu, politiskās aprindas un armijas vadība riskē izraisīt ne tikai publiskas diskusijas pārcelšanu armijas iekšienē, bet arī neformālu pretestību un neapmierinātību ar komandieru rīcību, provocē daļu karavīru izvairīties no komandieru pavēles (par potēšanu) pildīšanas, kas savukārt grauj armijas disciplīnu un karavīru brālību. Kareivis, kurš neuzticas savam komandierim un savas valsts vadītājiem, zaudē savu lielāko priekšrocību pret labāk bruņotu, daudzskaitlīgu ārējo ienaidnieku – savu morāli un ticību ideāliem. Un armija zaudē savu karavīru.
Vai šie riski ir ņemti vērā?
Apkopojums par bruņoto spēku piespiedu vakcinēšanas norisi Latvijā un situāciju mūsu nozīmīgākā militārā sabiedrotā – ASV – bruņotajos spēkos
Sākšu ar otro. Šobrīd var droši apgalvot, ka ASV bruņotajos spēkos vakcinēšana tiek ļoti nopietni popularizēta, teju uzspiesta, bet NAV OBLIGĀTA! Atšķirībā no Latvijas nevarīgajiem masu medijiem ASV presē un oficiālajos ziņu avotos plaši tiek apspriesta tēma par karavīru tiesībām atteikties no eksperimentālās vakcinēšanas, un atteikšanās vakcinēties NETIEK UZTVERTA KĀ PAVĒLES NEPILDĪŠANA vai nepakļaušanās komandiera rīkojumam.
Lūk, daži materiāli no respektabliem avotiem (un tās nav “antivakseru” grupas feisbukā):
1. militarytimes.com Par ASV armijas vadības skaidrojumu lielajam nevakcinētā personāla skaitam.
This is why so few troops have gotten the COVID-19 vaccine
2. washingtonpost.com Brigādes ģenerālis par to, ka karavīru atteikšanās no vakcīnas atspoguļo sabiedrības kopējo noskaņojumu.
A third of service members have refused coronavirus vaccines, defense officials say
https://www.washingtonpost.com/national-security/2021/02/17/vaccine-service-members-refusal/
3. nbcnews.com Par veidiem kā armijas un jūras spēku vadība meklē ceļus, lai iegūtu brīvprātīgu padotā personāla atbalstu vakcinēšanai, par ārkārtas režīmā iegūtās vakcīnas apstiprinājumu no zāļu drošības dienesta, kā šķērsli uzticēšanās vairošanai.
Thousands of service members saying no to Covid vaccine
https://www.nbcnews.com/news/military/thousands-service-members-saying-no-covid-vaccine-n1258214
4. voanews.com (Voice of America) Par Dienvidkorejā izvietotā ASV karaspēka vakcinēšanas situāciju, par to, ka nevakcinēts personāls netiek uztverts kā drauds armijas kaujasspējām.
Pentagon Won’t Force US Troops to Take COVID-19 Vaccine
https://www.voanews.com/covid-19-pandemic/pentagon-wont-force-us-troops-take-covid-19-vaccine
5. usanews.com ASV militārā vadība par to, kā mainītos attieksme pret vakcinēšanos, ja vakcīna būtu nevis ārkārtas kārtībā apstiprināta eksperimentāla, bet izgājusi pilnu klīnisko pārbaužu ciklu.
Pentagon: Troops Won’t Be Required to Take Coronavirus Vaccine
Bet kas notiek Latvijā
LETA ziņa no 09.02.2021.
Pavļuts: Vakcinēšana pret Covid-19 nebūs obligāta, izņemot bruņotajos spēkos
Fragments: “Lūgts komentēt Tiesībsarga biroja sniegto informāciju, ka tas ir saņēmis informāciju no dažādu profesiju pārstāvjiem, tostarp, mediķiem, ka, nevakcinējoties pret Covid-19, tiem draud atlaišana no darba, Pavļuts atzina, ka šāds lēmums nav pieņemts, izņemot NBS, par ko atsevišķi jau publiski izteicies aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).”
LETA ziņa no 13.02.2021.
Tiesību eksperts: Dažu profesiju pārstāvjiem vakcinēšana pret Covid-19 varētu būt obligāta
Fragments: “Pēc viņa domām NBS darbinieku obligātā vakcinēšana varētu būt saprotama un pamatota, bet šis jautājums prasa detalizētāku izpēti. “Es nevēlos strīdēties, bet es negribētu teikt, ka tas nav pieļaujami, bet pirms tam ir jāpēta Eiropas Cilvēktiesību tiesas pieredze,” teica Pastars.
Pastars uzsvēra, ka teorētiski ikviens piespiedu vakcinēšanas gadījums var novest pie cilvēktiesību pārkāpuma, tāpēc pie šī jautājuma ir jāpieiet ļoti nopietni.”
Latvijas Radio 2021. gadā ziņoja: “Armijā vakcinācija pret Covid-19 būs obligāta”
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/armija-vakcinacija-pret-covid-19-bus-obligata.a391173/
Tātad Latvija ir izvēlējusies būt vairāk katolis nekā pāvests un iet savu ceļu. Iespējams, tā būs vienīgā NATO valsts, kura jau tagad iejūgusi ratus zirgam priekšā un paziņojusi, ka armijā vakcīna ir obligāta. Sabiedrības uzmanība šobrīd ir pievērsta haosam “civilajā” masu vakcinēšanas procesā, bet pirms pāris dienām Latvijas Radio savā tvitera lentē raksta:
@Tiesibsargs_LV saņēmis vēl sešas sūdzības par uzspiestu vakcinēšanos no darba devēja puses. Divas sūdzības saņemtas no @Latvijas_armija karavīriem, četras – no veselības aprūpē strādājošajiem. Kopumā saņēmtas 30 sūdzības…”
Tātad NBS personāla (arī Zemessardzes?) piespiedu vakcinēšana notiek, iespējams, noklusējot to sabiedrībai, visās mūsu valdības haotiskās un neizlēmīgās rīcības “labākajās tradīcijās”
Bijušās veselības ministres Viņķeles iesāktā un šī brīža veselības ministra Pavļuta turpinātā nepārskatāmā, neskaidrā un nepārdomātā vakcinēšanas programma valsts mērogā izskatās pēc katastrofas, un aizsardzības ministra Pabrika lomai, kā “stingrajai” rokai, kas varētu šo visu sakārtot, sabiedrība varētu noticēt tad, ja paša Pabrika kunga tiešajā atbildības laukā – bruņotajos spēkos būtu vērojama lielāka kārtība, procesi noritētu atbildīgi, pārskatāmi un ievērojot visu iesaistīto pušu, tajā skaitā pašu karavīru intereses. Bet, kā redzam, tas tā nav.
Jāatgādina, ka jebkāda zinātnes un pētījumu piesaukšana kā arguments vakcīnas drošumam šobrīd, 2021. gada martā ir vismaz pārsteidzīga. Visas šobrīd zināmās Covid19 vakcīnas ir izgājušas bezprecedenta paātrināto, tā saukto “Emergency Use Authorization” procedūru, un to efektivitāte un iespējamās ilgstošās blaknes būs zināmas, ātrākais, pēc pāris gadu pētīšanas, datu apkopošanas un rūpīgas analīzes.
Par to, ko nozīmē “Emergency Use Authorization” procedūra, interesenti var izlasīt šeit: https://www.fda.gov/vaccines-blood-biologics/vaccines/emergency-use-authorization-vaccines-explained
Latvijā šobrīd pēc publiski pieejamās informācijas tiek lietota viena vakcīna, kuras oficiālajā aprakstā var uzzināt, ka tā pirms nokļūšanas apritē ir testēta uz 5258 personām, no kurām novērojuma laikā ar Covid19 saslima 64 vakcinētie cilvēki (1,2%), savukārt no kontrolgrupas (nevakcinētajiem) 5210 cilvēkiem novērojumu laikā ar Covid19 saslima 154 (3,0%). Publiski pieejamā Covid10 vakcīnas aprakstā, latviešu valodā šeit: Informācija no Valsts zāļu reģistra https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/covid-19-vaccine-astrazeneca-epar-product-information_lv.pdf
Katram pirms potes saņemšanas to vajadzētu izlasīt, katrs var iepazīties ar medikamenta blakņu uzskaitījumu un tās efektivitātes aprakstu, bet es izcelšu tikai vienu fragmentu: “Pētījumos netika iekļauti dalībnieki ar smagu un/vai nekontrolētu kardiovaskulāru, gastrointestinālu, aknu, nieru, endokrīnu/vielmaiņas slimību un neiroloģiskām slimībām, kā arī personas ar smagu imūnās sistēmas nomākumu, grūtnieces un dalībnieki ar iepriekš pierādītu SARSCoV-2 infekciju. .. Visus dalībniekus plānots novērot 12 mēnešus, lai varētu novērtēt vakcīnas drošumu un iedarbīgumu pret COVID-19 slimību.” Atgādināšu, ka no šiem minimālajiem 12 mēnešiem nav pagājusi pat puse.
Šādos apstākļos eksperimentēt ar valsts drošību – uzspiest karavīriem vakcinēšanu ir ne tikai cilvēka tiesību ierobežošana, cilvēku veselības pakļaušana nevajadzīgam riskam, bet arī jau tā nokaitētās situācijas destabilizēšana.
Jautājumi karavīriem
Vēl nav par vēlu labot situāciju, uzmanīgi izvērtēt jau daudzkārt izgāzušos personāžu šauri politisko interešu vārdā virzīto haosu atstāt aiz kontrolposteņa, neielaist šo civilistu un panikas cēlāju sērgu teritorijā. Es ticu – armijas komandieri to var.
Raksta noslēgumā uzdošu divus jautājumus katram karavīram un virsniekam, kurš šo lasa:
1. Vai Tu uzskati, ka pagaidām neizpētītie veselības riski ar steigā izstrādāto vakcīnu, nav pietiekams pamats, lai atceltu pavēli par karavīru piespiedu vakcinēšanu un atstātu to brīvprātīgu?
Vairāk par vīrusa un vakcīnas neatbildētajiem jautājumiem var uzzināt šajā rakstā:
bbc.com This is how new Covid-19 variants are changing the pandemic
2. Vai NBS vadība turēsies pie solījuma, ka zemessargiem vakcinēšanās nebūs obligāta, un tie zemessargi, kuri atteiksies no eksperimentālās vakcīnas, varēs turpināt pilnvērtīgu dienestu Zemessardzē?
Par zemessargu vakcinēšanu lasāms LETA 10.02.2021. publicētā ziņā “Aizsardzības ministrija nevērsīs sankcijas pret karavīriem par atteikšanos no Covid-19 potes“
Fragments: ” Savukārt, Zemessardze ir organizācija, kura ir balstīta uz brīvprātības principu un zemessargs ir izvēlējies dienestu pildīt savā brīvajā laikā. Līdz ar to mums nav nekādu tiesību no zemessargiem prasīt obligātu vakcināciju,” uzsvēra ministrijā.”
NBS vadības viedoklis šajā jautājumā nav zināms.
Noslēgumā jautājums politisko lēmumu pieņēmējiem
Vai NBS vadība un Aizsardzības ministrija ir izvērtējusi visus reputācijas un publiskā tēla riskus, uzsākot piespiedu vakcinēšanu, ja izrādīsies, ka liela daļa no NBS personāla izvairīsies no vakcinēšanas, vai izrādīsies, ka 8000 uz papīra atrodamo zemessargu vietā vakcinēt un uzskaitīt iespējams tikai, piemēram, 3000 zemessargus?
Kurš atbildēs par kārtējo publiskās komunikācijas katastrofu?
Cerot uz saprāta balsi un atkārtojot kopš 2014. gada Ukrainas kara aktuālo: “Visu naudu Zemessardzei!”
Gods kalpot Latvijai!
Pārpublicēts no https://laikadzirnas.wordpress.com/
LR Tiesībsarga viedoklis par NBS obligāto vakcināciju pret COVID-19
Saskaņā ar Veselības ministrijas oficiāli sniegto informāciju vakcinācija pret COVID-19 Latvijā ir un būs brīvprātīga. Izpētot sīkāk spēkā esošo tiesisko regulējumu, gūstams apstiprinājums, ka vakcinācija pret COVID-19 šobrīd ir brīva iespēja un tai nav imperatīvs raksturs. Vienīgā joma, kurā situācija juridiski atšķiras, ir aizsardzības nozare, jo Epidemioloģiskās drošības likuma 8.1pants noteic, ka aizsardzības ministram, saskaņojot ar veselības ministru, ir tiesības noteikt speciālus epidemioloģiskās drošības pasākumus attiecībā uz NBS personālu.
Saskaņā ar NBS tiesībsargam sniegto informāciju, 2021. gada 26.janvārī ir izdota pavēle Nr.42 par vakcinācijas veikšanu visiem profesionālā dienesta karavīriem, izņemot, kad to nav iespējams realizēt veselības stāvokļa dēļ. Kā pamatojumu minētajai pavēlei Nr.42 NBS sniedz tālāk minēto skaidrojumu.
Pavēle Nr.42 cita starpā ir izdota, pamatojoties uz Epidemioloģiskās drošības likuma 8.1 pantu, Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumiem ,,Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, Ministru kabineta 2000.gada 26. septembra noteikumiem ,,Vakcinācijas noteikumi”, Aizsardzības ministra 2021.gada 14. janvāra pavēli ,,Par vakcināciju pret Covid-
Nacionālo bruņoto spēku likuma 2.panta otrā daļa noteic, ka NBS ir militāro formējumu kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa un to mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas. NBS īsteno vienu no valsts funkcijām – valsts aizsardzību, kas ir būtiska valsts suverēnās varas joma, jo no minētās funkcijas efektīvas īstenošanas ir atkarīga valsts drošība. Valsts aizsardzības funkcijas efektīva realizācija ir atkarīga no militārā dienesta izpildes kvalitātes, savukārt šāda kvalitāte primāri ir atkarīgā no NBS personālsastāva spējas pildīt tam uzticētos uzdevumus. NBS personālsastāva spēja veikt uzdevumus ir pirmām kārtām saistīta ar veselības aspektu.
COVID-19 pandēmijas apstākļos valsts aizsardzības funkcijas efektīva realizācija ir ne vien ierobežota, bet atsevišķos gadījumos pat neiespējama, it īpaši militārajā dienestā, jo NBS vienības kaujas gatavība balstās uz visu vienības indivīdu (karavīru) kaujas gatavību. Militārais dienests ir valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, tam ir savas ievērojamas īpatnības, kas to būtiski atšķir no citiem valsts dienesta veidiem, galvenokārt šāda īpatnība ir tā pamatā esošās valsts imperatīvās militārās intereses, kas vērstas uz valsts pastāvēšanas un suverenitātes nodrošināšanu. Militārā dienesta centrālais elements ir NBS profesionālā dienesta karavīrs, kuram ir īpašs tiesiskais statuss, jo, noslēdzot dienesta līgumu, tiek nodibinātas militārā dienesta tiesiskās attiecības, kuru ietvaros karavīrs atrodas īpašā valsts pakļautībā – NBS rīcībā. Latvijas tiesību zinātnieks profesors K.Dišlers skaidroja, ka uz karavīriem ir attiecināms termins "īpaši pakļautas personas", norādot, ka speciālie publiskie pienākumi tiek prasīti no personām, kas atrodas īpatnējā tiesiskā stāvoklī, kā, piemēram, [..] kareivji un vispār personas, kas atrodas militārā dienestā (Dišlers K. Ievads administratīvo tiesību zinātnē. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 144.lpp.). Tieši tāpēc pavēlē Nr.42 vakcinācija tiek paredzēta visiem NBS profesionālā dienesta karavīriem.
Tiesībsarga ieskatā NBS sniegtais pamatojums un skaidrojums pavēles Nr.42 izdošanai sakņojas leģitīmā mērķī, bruņoto spēku darbības specifikā un nodarbinātības formā. Kā ir atzinusi Satversmes tiesa, valsts dienestu pildošās personas atrodas īpašās attiecībās ar valsti, proti – šo personu tiesības ir ierobežotas, un tām tiek uzlikti īpaši pienākumi. Jo sevišķi tas ir jāņem vērā militārajā dienestā, kur dienestā esošo personu galvenais profesionālais uzdevums ir saistīts ar sabiedrības drošības, valsts pastāvēšanas un suverenitātes nodrošināšanu. Arī no Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma nodarbinātības jomā izriet, ka bruņotajos spēkos nodarbinātajām personām ir citādas profesionālās prasības un pieļaujamo ierobežojumu tvērums. Satversmes 111.pantā nostiprinātās tiesības uz veselību nav absolūtas, proti, valstij ir tiesības tās ierobežot. Valstij piekrīt tiesības izvirzīt īpašas prasības bruņotajos spēkos nodarbinātajiem, lai nodrošinātu vajadzīgās spējas pildīt sabiedrības un valsts aizsardzības funkciju, nodrošinot militārā dienesta operativitāti.
NBS profesionālā dienesta karavīru vakcinācija tieši ietekmē valsts dienesta izpildi, jo militārajā dienestā esošo personu pienākumu kvalitatīva izpilde COVID-19 pandēmijas laikā ir tieši saistīta ar veselības stāvokli un NBS ieskatā bez vakcinācijas tā nav iespējama.
Kā norādīts NBS vēstulē tiesībsargam, par pavēles Nr.42 nepildīšanu NBS nav paredzētas sankcijas. Tiesībsarga ieskatā, ja militārajā dienestā esošā persona nevēlas pildīt minēto pavēli veselības vai citu personisku iemeslu dēļ, ir jābūt konstruktīvai komunikācijai ar vadību, ievērojot dienestā noteikto subordinācijas un problēmjautājumu izskatīšanas kārtību. Turklāt tas neizslēdz savietojamības ar konkrēto dienesta pienākumu veikšanu izvērtēšanu vai to pārskatīšanu. To apliecina arī NBS publiski sniegtā informācija. Proti, ņemot vērā faktu, ka karavīri, kuri būs saņēmuši vakcīnu, varēs inficēties, tomēr nesaslims smagā klīniskā formā, uz karavīriem, kuri nebūs vakcinējušies, attieksies epidemioloģisko drošības pasākumu pilns spektrs. NBS būs viņi jāpasargā - pilnā apjomā nodrošinot visus epidemioloģiskos drošības pasākumus, lai inficēšanās nenovestu pie smagas slimības gaitas ārstniecības iestādē. Līdz ar to nevakcinētajiem karavīriem būs paredzēti dažādi ierobežojumi, piemēram, dalībai militārajās mācībās, komandējumos, dienesta sanāksmēs, tiekoties ar sabiedroto spēku karavīriem utt. NBS to nekvalificē kā sankcijas, bet kā loģiski un zinātniski argumentētus ierobežojumus.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju NBS ir izveidots e-pasts: [email protected], uz kuru ikviens aizsardzības jomā strādājošais var iesūtīt interesējošos jautājumus par vakcināciju un saņemt nozares vadības, mediķu un profesionāļu atbildes un ekspertīzi par to, kā notiks vakcinācija bruņotajos spēkos. Jau pāris nedēļas NBS notiek organizētas tikšanās visu vienību karavīriem, zemessargiem un civilajiem darbiniekiem ar ārstniecības personālu, kurās ir iespēja saņemt atbildes uz interesējošajiem un neskaidrajiem jautājumiem. Ja dialogs neizdodas NBS ietvaros, karavīram ir tiesības vērsties Aizsardzības ministrijā.
Tiesībsargs informē saistībā ar sabiedrībā tā saukto Eiropas likumu, kas aizliedzot obligātu vakcināciju pret COVID-19, proti, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pieņemto rezolūciju, pieejams šeit.
Tiesībsargs vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības Padomē tiek apspriesti un pieņemti ne tikai tiesību akti, bet arī tādi dokumenti kā, piemēram, secinājumi, rezolūcijas un paziņojumi, kas nerada tiesiskas sekas. Padome izmanto šos dokumentus, lai izteiktu politisku nostāju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības darbības jomām. Līdz ar to šā veida dokumentos Eiropas Padome tikai nosaka politiskas saistības vai nostājas, – tie nav paredzēti Līgumos. Tāpēc tie nav juridiski saistoši.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
