Ekonomisko lietu tiesas tiesnese pirms četriem gadiem figurējusi naudas atmazgāšanas ziņojumā
PIETIEK11.03.2021.
Komentāri (92)
Iesaki rakstu: 
Maksātnespējas administratore Oksana Pulle-Čižova, ko Tiesu administrācija atlasīja Jāņa Bordāna lolotās Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata vietai un kuru šajā amatā 18. februārī apstiprināja Saeima, pirms četriem gadiem ir figurējusi tagad par Finanšu izlūkošanas dienestu pārsauktā un pārveidotā LR Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta ziņojumā Valsts policijai. Pēc visa spriežot, šī informācija nav tikusi darīta zināma ne tiesneša amata kandidātu atlasītājiem, ne, protams, arī Saeimai, tā metot tumšu ēnu uz visu tiesneša amata kandidātu atlases procedūru.
Deviņu Saeimas apstiprināto jaunās tiesas tiesnešu vidū ir arī O. Pulle-Čižova, kas saskaņā ar oficiālo informāciju „guvusi pieredzi kā zvērināta advokāte, maksātnespējas procesa administratore, šķīrējtiesnese Šķīrējtiesā "Rīgas arbitrāža". Tāpat strādājusi par juristi juridiskajā birojā "Ekslege"”.
„Pulle-Čižova norāda, ka kvalitatīva un ātra tiesas spriešana neapšaubāmi veicina aktīvu apgrozījuma ātrumu komerctiesiskajā vidē, kā rezultātā veidojas lielāks realizācijas apgrozījuma apjoms, komersants gūst lielāku peļņu, kas ir komercsabiedrības darbības mērķis,” savu izraudzīto kandidāti aprakstīja Tiesu administrācija.
Taču tā nepiemin vai arī, visticamākais, vienkārši nav tikusi informēta, ka pirms četriem gadiem, 2017. gada 26. aprīlī Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests ir nosūtījis Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei ziņojumu par maksātnespējīgo SIA "Kazakov" un ar to saistītām amatpersonām.
„Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (turpmāk Kontroles dienests) rīcībā ir informācija par darījumiem, kas, iespējams, saistīti ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu tautsaimniecībā, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā,” Valsts policiju informējis dienests.
Šajā ziņojumā kā viena no personām, kas, „iespējams, darbojas saskaņoti Shēmā iesaistīto juridisko personu patiesā labuma guvēja labā, izmantojot MSIA "Kazakov" maksātnespējas procesu, lai, iespējams, tādā veidā pilnībā atgūtu MSIA "Kazakov" kontā AB "Šiauliu Bankas" Lietuvas bankā bloķētos, iespējams, noziedzīgas izcelsmes naudas līdzekļus 475 959.36 EUR apmērā”, reizē ar kādu advokātu ir pieminēta arī O. Pulle-Čižova.
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt komentārus ne no Valsts policijas un Tiesu administrācijas, ne no kādas no ziņojumā pieminētajām personām.
Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, 2020. gada sākumā O. Pulle-Čižova ir bijusi maksātnespējas administratore šādos uzņēmumos:
Administrators Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KAZAKOV" 50103882381 Latvija, Rīga, Vaidavas iela 3
Administrators Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Frizieru Cunfte" 40103771915 Latvija, Rīga, Tirgoņu iela 9
Administrators Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Projektēšanas aģentūra" 50103999251 Latvija, Ādažu nov., Polietilēnu ražotne
Administrators Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rockabilly House" 40103909307 Latvija, Rīga, Vīlandes iela 7
Administrators Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Drukmeistars" 40103630723 Latvija, Rīga, Vīlandes iela 7
Administrators Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bambusa pasaule" 40203018859 Latvija, Rīga, Brīvības iela 101
Administrators SIA "BUSINESS DEVELOPMENT COMPANY" 40003969085 Latvija, Rīga, Stabu iela 29
Administrators Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LUX DECOR" 41203030263 Latvija, Ventspils, Jāņa Poruka iela 7
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
