Ekonomiskais vīruss

Latvijas ekonomikas recesija Covid-19 pandēmijas rezultātā būs daudz lielāka par 2008. gada finanšu krīzi. Paredzams, ka ekonomiskā aktivitāte otrajā ceturksnī nokritīsies krietni zem 20%. Covid-19 pandēmijas dēļ ir pārtraukušas darbību veselas uzņēmējdarbības nozares – restorāni un kafejnīcas, viesnīcas un tūrisms, pasažieru pārvadātāji, sporta un izklaides pasākumi. Uzņēmējdarbībā ir sācies domino efekts, kurš skars visas tautsaimniecības nozares. Uzņēmumiem samazināsies apgrozījums, kritīsies apgrozāmie līdzekļi, nebūs, ar ko izmaksāt algas, nerunājot par lielo nodokļu logu.

Uzņēmumu darbinieki paliks bez iztikas līdzekļiem. Lielākajai daļai iedzīvotāju uzkrājumi ir vienas algas apmērā, ap 10% iedzīvotājiem uzkrājumi ir vienas līdz trīs algu robežās, bet 20 % iedzīvotājiem uzkrājumi ir triju algu apmērā. Bet jau pašreiz mazo algu saņēmējiem nav finanšu līdzekļu savu elementāro ikdienas vajadzību apmierināšanai, viņi dzīvo no algas līdz algai.

Epidēmijas ierobežojumi varētu būt spēkā līdz vasaras vidum, un ekonomikas atgūšanās no krīzes optimistiskajā varianta varētu notikt gada laikā. Tātad arī šajā laikā valsts budžeta nebūs… nepietiks naudas algām publiskajā sektorā nodarbinātājiem, skolotājiem, pensijām un pabalstiem. Un vēl Latvija ir viena no tām valstīm, kurā ir liela iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Ja valdības finansiālā rīcība būs nepietiekami efektīva, tad jau vasaras sākumā pieļaujams sociālais sprādziens.

Latvijas problēma ir gadu gadiem hroniski sliktā valsts pārvaldība un tās ekonomiskais analfabētisms. 2008. gadā sākoties globālajai ekonomiskajai krīzei un Latvijā - Parex bankas afērai, kurā valdība akli izpildīja ārvalstu banku noteikumus, Latvijas ekonomika piedzīvoja smagāko recesiju pasaulē. Vienotības ”veiksmes stāsta” rezultātā trešdaļa darbaspējīgo iedzīvotāju bija spiesta pamest valsti.

Tautsaimniecības zaudējumi 10 gadu periodā, pēc dažādiem aprēķiniem sastādīja apmēram 60-90 miljardus eiro. 2018. gadā ZZS valdība ieviesa jauno absolūti sarežģīto nodokļu sistēmu, kura būtībā paredzēja likvidēt mazos un vidējos uzņēmumus. Šo nodokļu sistēmu veidoja ierēdņi un politiķi, kuriem nav izpratnes par ekonomiku kā tādu, tie neorientējas nodokļu metodoloģiskajās nostādnēs.

Arī pašreiz pēc Finanšu ministrijas darbības redzams, ka tai nav elementāras izpratnes par ekonomiskajiem procesiem valstī, haotiskie noteikumi un darba imitācija krīzes seku ierobežošanā. Finanšu un Ekonomikas ministrijas darbinieki nepārzina elementārus valsts tautsaimnieciskus datus, cik ir darba ņēmēju skaits, ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaits reģionos, nezina, kāds ir kopējais nodokļu slogs…

Laba ziņa ir tā, ka valdība sadarbojas ar uzņēmējdarbības organizācijām un respektē to piedāvātos risinājumus. Var droši teikt, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera valdības vietā menedžē Covid-19 pandēmijas krīzi valstī, tāpēc likumi un noteikumi tiek mainīti dažu dienu laikā, kas ikdienā valdībai prasītu vairākus gadus.

Pēc fakta valstī nav nodalīta lēmējvara no izpildvaras, pieņemtā prakse, ka par ministriem tiek apstiprināti Saeimas deputāti bez jebkādas pieredzes un redzējuma par noteikto nozari, neveido nekādu izpratni par tautsaimniecības attīstību un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Ministriem jābūt profesionāļiem, kurus apstiprināšanai Saeimā izvirza attiecīgās nozares asociācijas un biedrības, kurām būtu jāuzņemas dalītā atbildība. Ja valdība tiktu veidota no profesionāliem, nevis politiskiem ielikteņiem, Latvija jau sen būtu attīstītāko pasaules valstu desmitniekā!

Covid-19 pandēmijas ierobežošanas un to likvidācijas pasākumi ilgtermiņā mainīs iedzīvotāju patēriņa paradumus un sociālās attiecības un skars visas dzīves jomas. Mainīsies valsts pārvaldes formas, mainīsies pasaules finanšu stratēģijas koncepcija.

Pašreiz ES un citas pasaules valstis ir izvēlējušās realizēt tā saucamo “helikopteru naudas” koncepciju, kas ir amerikāņu ekonomista Miltona Frīdmena teorija (1969. gads). Tā ir radikālā ekonomikas sildīšana, saskaņā ar kuru valdība uzdāvina iedzīvotājiem naudu vai samazina nodokļus.

“Helikopteru nauda” nozīmē brīvu un neatgriezenisku naudas piešķiršanu gala patērētājiem. Šo pasākumu var īstenot, faktiski pārskaitot naudu fizisko personu kontos bez atlīdzības vai samazinot nodokļus visām mājsaimniecībām, radot tām lielākus ienākumus. “Helikopteru naudas” galvenais mērķis ir palielināt patērētāju pieprasījumu un izdevumu apmēru, paplašināt ekonomiskās aktivitātes, kuras veidos tautsaimniecības atveseļošanos. Un šoreiz šis koncepts ir vienīgā iespēja valstij izvairīties no defolta.

Šāds ekonomiskais modelis var realizēties daudzās pasaules valstu ekonomikās uz palikšanu. "Helikopteru nauda” – koncepcijas realizācijas rezultātā mainīsies viena uzņēmējdarbības forma - banku pakalpojumu struktūra! Tieši banku lobiji šo ekonomisko teoriju gadu garumā ir veiksmīgi noniecinājuši. Bankas ir veidotas, lai ar specifisku pakalpojumu klāstu palīdzētu attīstīties ekonomikai. Šobrīd bankas, pateicoties tam, ka savās rokās ir koncentrējušas naudas līdzekļus, nevis kalpo ekonomikas attīstībai, bet diktē noteikumus savas peļņas palielināšanai.

Realitātē “helikopteru naudas” koncepcija jau sen darbojas pasaules valstu ekonomikās un arī Latvijā, banku sektorā – centrālās bankas uzpērk valdību vērtspapīrus, ar ko paplašina savus aktīvus, tā tiek uzpūstas banku rezerves. “Helikopteru naudas” finanšu koncepts darbojas arī Latvijas publiskajā sektorā, valdība katru gadu regulāri aizņemas starptautiskajos tirgos simtiem miljoniem eiro lielus aizdevumus, lai to izkaisītu publiskā sektora darbiniekiem par viņu darbības imitēšanu, jo puse šo darbinieku praktiski neveido nekādu pievienoto vērtību valsts tautsaimniecībā, pamatā atražo paši sevi un daudzkārt pat bremzē valsts ekonomisko attīstību.

Pēc Pasaules bankas datiem Latvijas valsts pārvalde kompetences ziņā ir ierindota starp atpalikušākajām valstīm ES. Tāpēc ir pamatotas bažas par šāda ekonomiskā koncepta realizāciju Latvijā. Krīzes laiks ir arī iespēju laiks, tā stunda ir pienākusi, lai reformētu mūsu lielo un nekompetento valsts pārvaldi. Jāveic katras iestādes, katras darbavietas strukturālais audits, īpaši pašvaldībās. Ņemot IKP kā mērauklu (ES IKP/valsts darbinieks), valsts sabiedriskā sektorā strādājošo skaits būtu jāsamazina apmēram par 90 000 darba vietām. Šos darbiniekus integrējot darbā privātajā sektorā fiskālais efekts sastādītu vismaz trīs miljardus eiro!

Ekonomikas izaugsmes pamata kritērijs bija un būs iedzīvotāju tērētspēja. Lai palielinātu iedzīvotāju patēriņu, pasaules valstis drukā naudu, rada “helikopteru naudu”. ASV Senāts ir apstiprinājis programmu, vairāk nekā divus triljonu ASV dolāru ekonomiskas stimulēšanai, kur katram ASV pilsonim, kam ienākumi mēnesī ir zemāki par 6250 dolāriem, tiks izmaksāts pabalsts 1200 ASV dolāru apmērā.

Eiropas Centrālā banka apņēmusies slimības seku dēļ un ekonomikas atbalstīšanai emitēt ap vienu triljonu eiro. Arī Latvijai ir tiesības emitēt naudu caur vērtspapīru drukāšanu un Valsts kasi, kura var vienkārši uz datora uzsist lielus skaitļus ar daudzām nullēm. Bet jābūt noteiktam naudas aprites regulējumam, kas ierobežotu deflāciju un nepieļautu patēriņa cenu hiperinflāciju.

Krīze ir arī iespēju laiks, kad ir jāreformē publiskais sektors, kā rezultātā mazinātos birokrātiskais slogs un korupcijas riski. Valdībai ir jāpalielina valsts izdevumi, fiskālajam stimulam ir jābūt mērķtiecīgi balstītam ilgtermiņa stratēģijā, nozarēm ar paliekošo pievienoto vērtību, viena no tām būtu autoceļu infrastruktūra. Lai nepieļautu bezdarba palielināšanos, valdībai jāsaglabā finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi, kapitalizējot tos. Jāizvērtē diezgan radikālas idejas, attīstot finanšu konceptu ”helikopteru nauda” – piešķirot iedzīvotājiem bezatlīdzības naudu vai samazinot nodokļus.

Tad nodokļu jomā varētu atteikties no darba algas nodokļiem, kas būtiski palielinātu iedzīvotāju patēriņu. Privātais patēriņa pieprasījums precīzi atbilstu to ienākumiem, ko cilvēki var saņemt preču ražošanas vai sniegto pakalpojumu procesā. Cerēsim, ka valdība nepieļaus 2008. gada finanšu krīzes ekonomiskās kļūdas, ka valdībā un tās struktūrās strādās savas nozares profesionāļi un darbosies tikpat produktīvi un operatīvi kā pašreiz. Tāpēc jānodefinē stratēģiski svarīgas tautsaimniecības jomas, ko finansēt un attīstīt, jāveido jauna valsts finanšu koncepcija.

Novērtē šo rakstu: