Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ekonomiskais vīruss

Raimonds Nipers
23.04.2020.
Komentāri (45)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti paredzēja 2020.- 2021. gadā. Pēkšņais koronavīrusa “Covid-19” uzliesmojums pasaulē šo procesu ir strauji paātrinājis.

Latvijas ekonomikas recesija Covid-19 pandēmijas rezultātā būs daudz lielāka par 2008. gada finanšu krīzi. Paredzams, ka ekonomiskā aktivitāte otrajā ceturksnī nokritīsies krietni zem 20%. Covid-19 pandēmijas dēļ ir pārtraukušas darbību veselas uzņēmējdarbības nozares – restorāni un kafejnīcas, viesnīcas un tūrisms, pasažieru pārvadātāji, sporta un izklaides pasākumi. Uzņēmējdarbībā ir sācies domino efekts, kurš skars visas tautsaimniecības nozares. Uzņēmumiem samazināsies apgrozījums, kritīsies apgrozāmie līdzekļi, nebūs, ar ko izmaksāt algas, nerunājot par lielo nodokļu logu.

Uzņēmumu darbinieki paliks bez iztikas līdzekļiem. Lielākajai daļai iedzīvotāju uzkrājumi ir vienas algas apmērā, ap 10% iedzīvotājiem uzkrājumi ir vienas līdz trīs algu robežās, bet 20 % iedzīvotājiem uzkrājumi ir triju algu apmērā. Bet jau pašreiz mazo algu saņēmējiem nav finanšu līdzekļu savu elementāro ikdienas vajadzību apmierināšanai, viņi dzīvo no algas līdz algai.

Epidēmijas ierobežojumi varētu būt spēkā līdz vasaras vidum, un ekonomikas atgūšanās no krīzes optimistiskajā varianta varētu notikt gada laikā. Tātad arī šajā laikā valsts budžeta nebūs… nepietiks naudas algām publiskajā sektorā nodarbinātājiem, skolotājiem, pensijām un pabalstiem. Un vēl Latvija ir viena no tām valstīm, kurā ir liela iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Ja valdības finansiālā rīcība būs nepietiekami efektīva, tad jau vasaras sākumā pieļaujams sociālais sprādziens.

Latvijas problēma ir gadu gadiem hroniski sliktā valsts pārvaldība un tās ekonomiskais analfabētisms. 2008. gadā sākoties globālajai ekonomiskajai krīzei un Latvijā - Parex bankas afērai, kurā valdība akli izpildīja ārvalstu banku noteikumus, Latvijas ekonomika piedzīvoja smagāko recesiju pasaulē. Vienotības ”veiksmes stāsta” rezultātā trešdaļa darbaspējīgo iedzīvotāju bija spiesta pamest valsti.

Tautsaimniecības zaudējumi 10 gadu periodā, pēc dažādiem aprēķiniem sastādīja apmēram 60-90 miljardus eiro. 2018. gadā ZZS valdība ieviesa jauno absolūti sarežģīto nodokļu sistēmu, kura būtībā paredzēja likvidēt mazos un vidējos uzņēmumus. Šo nodokļu sistēmu veidoja ierēdņi un politiķi, kuriem nav izpratnes par ekonomiku kā tādu, tie neorientējas nodokļu metodoloģiskajās nostādnēs.

Arī pašreiz pēc Finanšu ministrijas darbības redzams, ka tai nav elementāras izpratnes par ekonomiskajiem procesiem valstī, haotiskie noteikumi un darba imitācija krīzes seku ierobežošanā. Finanšu un Ekonomikas ministrijas darbinieki nepārzina elementārus valsts tautsaimnieciskus datus, cik ir darba ņēmēju skaits, ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaits reģionos, nezina, kāds ir kopējais nodokļu slogs…

Laba ziņa ir tā, ka valdība sadarbojas ar uzņēmējdarbības organizācijām un respektē to piedāvātos risinājumus. Var droši teikt, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera valdības vietā menedžē Covid-19 pandēmijas krīzi valstī, tāpēc likumi un noteikumi tiek mainīti dažu dienu laikā, kas ikdienā valdībai prasītu vairākus gadus.

Pēc fakta valstī nav nodalīta lēmējvara no izpildvaras, pieņemtā prakse, ka par ministriem tiek apstiprināti Saeimas deputāti bez jebkādas pieredzes un redzējuma par noteikto nozari, neveido nekādu izpratni par tautsaimniecības attīstību un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Ministriem jābūt profesionāļiem, kurus apstiprināšanai Saeimā izvirza attiecīgās nozares asociācijas un biedrības, kurām būtu jāuzņemas dalītā atbildība. Ja valdība tiktu veidota no profesionāliem, nevis politiskiem ielikteņiem, Latvija jau sen būtu attīstītāko pasaules valstu desmitniekā!

Covid-19 pandēmijas ierobežošanas un to likvidācijas pasākumi ilgtermiņā mainīs iedzīvotāju patēriņa paradumus un sociālās attiecības un skars visas dzīves jomas. Mainīsies valsts pārvaldes formas, mainīsies pasaules finanšu stratēģijas koncepcija.

Pašreiz ES un citas pasaules valstis ir izvēlējušās realizēt tā saucamo “helikopteru naudas” koncepciju, kas ir amerikāņu ekonomista Miltona Frīdmena teorija (1969. gads). Tā ir radikālā ekonomikas sildīšana, saskaņā ar kuru valdība uzdāvina iedzīvotājiem naudu vai samazina nodokļus.

“Helikopteru nauda” nozīmē brīvu un neatgriezenisku naudas piešķiršanu gala patērētājiem. Šo pasākumu var īstenot, faktiski pārskaitot naudu fizisko personu kontos bez atlīdzības vai samazinot nodokļus visām mājsaimniecībām, radot tām lielākus ienākumus. “Helikopteru naudas” galvenais mērķis ir palielināt patērētāju pieprasījumu un izdevumu apmēru, paplašināt ekonomiskās aktivitātes, kuras veidos tautsaimniecības atveseļošanos. Un šoreiz šis koncepts ir vienīgā iespēja valstij izvairīties no defolta.

Šāds ekonomiskais modelis var realizēties daudzās pasaules valstu ekonomikās uz palikšanu. "Helikopteru nauda” – koncepcijas realizācijas rezultātā mainīsies viena uzņēmējdarbības forma - banku pakalpojumu struktūra! Tieši banku lobiji šo ekonomisko teoriju gadu garumā ir veiksmīgi noniecinājuši. Bankas ir veidotas, lai ar specifisku pakalpojumu klāstu palīdzētu attīstīties ekonomikai. Šobrīd bankas, pateicoties tam, ka savās rokās ir koncentrējušas naudas līdzekļus, nevis kalpo ekonomikas attīstībai, bet diktē noteikumus savas peļņas palielināšanai.

Realitātē “helikopteru naudas” koncepcija jau sen darbojas pasaules valstu ekonomikās un arī Latvijā, banku sektorā – centrālās bankas uzpērk valdību vērtspapīrus, ar ko paplašina savus aktīvus, tā tiek uzpūstas banku rezerves. “Helikopteru naudas” finanšu koncepts darbojas arī Latvijas publiskajā sektorā, valdība katru gadu regulāri aizņemas starptautiskajos tirgos simtiem miljoniem eiro lielus aizdevumus, lai to izkaisītu publiskā sektora darbiniekiem par viņu darbības imitēšanu, jo puse šo darbinieku praktiski neveido nekādu pievienoto vērtību valsts tautsaimniecībā, pamatā atražo paši sevi un daudzkārt pat bremzē valsts ekonomisko attīstību.

Pēc Pasaules bankas datiem Latvijas valsts pārvalde kompetences ziņā ir ierindota starp atpalikušākajām valstīm ES. Tāpēc ir pamatotas bažas par šāda ekonomiskā koncepta realizāciju Latvijā. Krīzes laiks ir arī iespēju laiks, tā stunda ir pienākusi, lai reformētu mūsu lielo un nekompetento valsts pārvaldi. Jāveic katras iestādes, katras darbavietas strukturālais audits, īpaši pašvaldībās. Ņemot IKP kā mērauklu (ES IKP/valsts darbinieks), valsts sabiedriskā sektorā strādājošo skaits būtu jāsamazina apmēram par 90 000 darba vietām. Šos darbiniekus integrējot darbā privātajā sektorā fiskālais efekts sastādītu vismaz trīs miljardus eiro!

Ekonomikas izaugsmes pamata kritērijs bija un būs iedzīvotāju tērētspēja. Lai palielinātu iedzīvotāju patēriņu, pasaules valstis drukā naudu, rada “helikopteru naudu”. ASV Senāts ir apstiprinājis programmu, vairāk nekā divus triljonu ASV dolāru ekonomiskas stimulēšanai, kur katram ASV pilsonim, kam ienākumi mēnesī ir zemāki par 6250 dolāriem, tiks izmaksāts pabalsts 1200 ASV dolāru apmērā.

Eiropas Centrālā banka apņēmusies slimības seku dēļ un ekonomikas atbalstīšanai emitēt ap vienu triljonu eiro. Arī Latvijai ir tiesības emitēt naudu caur vērtspapīru drukāšanu un Valsts kasi, kura var vienkārši uz datora uzsist lielus skaitļus ar daudzām nullēm. Bet jābūt noteiktam naudas aprites regulējumam, kas ierobežotu deflāciju un nepieļautu patēriņa cenu hiperinflāciju.

Krīze ir arī iespēju laiks, kad ir jāreformē publiskais sektors, kā rezultātā mazinātos birokrātiskais slogs un korupcijas riski. Valdībai ir jāpalielina valsts izdevumi, fiskālajam stimulam ir jābūt mērķtiecīgi balstītam ilgtermiņa stratēģijā, nozarēm ar paliekošo pievienoto vērtību, viena no tām būtu autoceļu infrastruktūra. Lai nepieļautu bezdarba palielināšanos, valdībai jāsaglabā finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi, kapitalizējot tos. Jāizvērtē diezgan radikālas idejas, attīstot finanšu konceptu ”helikopteru nauda” – piešķirot iedzīvotājiem bezatlīdzības naudu vai samazinot nodokļus.

Tad nodokļu jomā varētu atteikties no darba algas nodokļiem, kas būtiski palielinātu iedzīvotāju patēriņu. Privātais patēriņa pieprasījums precīzi atbilstu to ienākumiem, ko cilvēki var saņemt preču ražošanas vai sniegto pakalpojumu procesā. Cerēsim, ka valdība nepieļaus 2008. gada finanšu krīzes ekonomiskās kļūdas, ka valdībā un tās struktūrās strādās savas nozares profesionāļi un darbosies tikpat produktīvi un operatīvi kā pašreiz. Tāpēc jānodefinē stratēģiski svarīgas tautsaimniecības jomas, ko finansēt un attīstīt, jāveido jauna valsts finanšu koncepcija.

Novērtē šo rakstu:

46
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

FotoMan bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot ielās. Mēģināšu koncentrētāk paskaidrot šī mana aicinājuma būtību.
Lasīt visu...

6

„Ņevinovataja ja...”

FotoVakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es vēlētos ieviest skaidrību dažos jautājumos.
Lasīt visu...

8

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

FotoSDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu. Šodien šo lēmumu atbalstīja "Saskaņas" valde. Valde rekomendē izslēgt V.Dombrovski un Ļ.Švecovu arī no Saeimas frakcijas.
Lasīt visu...

15

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

FotoLai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie skar un skars nākotnē vēl vairāk mūs visus. Ir jāsaprot, ka tie ir nevis protesti pret iespējami negodīgām vēlēšanām, bet agresīvs, labi organizēts un labi apmaksāts ultraliberāļu realizēts valsts apvērsuma mēģinājums. Mērķis - sagrābt varu un attiecīgi - ieviest „demokrātiju” vienā no pēdējām pasaulē atlikušajām veselā saprāta, tā saukto tradicionālo (ģimenes) vērtību, kā arī sociāli atbildīgas valdības saliņām pasaules liberalizācijas saduļķotajā okeānā. Ar ko “demokrātijas” ieviešana beigusies citās valstīs, kuras piedzīvojušas krāsainās revolūcijas, mēs labi zinām.
Lasīt visu...

12

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

FotoUzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man roka nenodrebēs"**, tas nav ne asprātīgi, ne koleģiāli, ne ētiski. Īpaši zinot šo vārdu autora iepriekšējo dzīves gājumu un patiku pret ieročiem. Manā vēstures kodā ir ieprogrammētas dziļas bažas par to, kas notiek šādu "plinšu sievu" zemapziņā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...

Foto

Demokrātija

Jau desmitiem gadu dzirdu kvēlas runas par demokrātiju. Ko tik neesmu dzirdējis, sākot no dẽmos – tauta un (κράτος), krátos – vara. Vienkāršojot – par tautas varu....

Foto

Provinces pensionāra apsveikums jaunus laikus alkstošajiem rīdziniekiem

Dārgie rīdzinieki, jums tas ir izdevies! Urā! Daloties sajūsmībā par nīstās varas aizslaucīšanu un jaunās, spožās, visās varavīksnes krāsās...

Foto

Vai ar „Rimi” salātiem es varu dabūt COVID19?

Sestdien kārtējo satraucošu ziņu pavēstīja SPKC – visi sestdien COVID19 reģistrētie gadījumi bijuši Daugavpilī. Pagājušajā nedēļā kopā ar...

Foto

Kāpēc es iešu 10.oktobrī

Kāpēc es iešu 10.oktobrī? Es izstāstīšu, jūs izlasiet un, lūdzu, man vairs nejautājiet! Pat Aldis nezina, kādēļ es iešu. Ceru, ka izlasīs...

Foto

Ir jāatlaiž „sabiedrisko” mediju vadība un NEPLP

Uzņemoties pilnu atbildību un turpinot pildīt deputāta zvērestu, es publiski paziņoju: IR JĀATLAIŽ Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vadība,...

Foto

Kāpēc tika indēts Navaļnijs

Nule kā nācis klajā Vācijas valdības paziņojums par to, ka pazīstamais Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš ārstējas slimnīcā Berlīnē, ir ticis saindēts...

Foto

Trīs sivēntiņu sāga Marsa parkā

“Reiz dzīvoja trīs sivēntiņi. Trīs brāļi. Visi vienāda auguma, apaļi, sārti, ar vienādi draiskām astītēm. Pat vārdi viņiem bija līdzīgi. Sivēntiņus...

Foto

Imigranti krievu vietā

Vai jums nešķiet dīvaini, ka mēs aizvadītajos 30 gadus nebijām spējuši iedzīt mietu plašajā krievu kultūras lādē Latvijā, bet tad pēkšņi to izdarīja pēdējos 2-3 gados? Tieši...

Foto

Finanšu ministrijas piedāvājums iznīcinās grāmatniecības nozari

Latvijas Rakstnieku savienība ar neslēptām bažām raugās uz Finanšu ministrijas plāniem no 2021. gada likvidēt autoratlīdzību speciālo režīmu, aizstājot to...

Foto

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā. Proti, šobrīd tur valda naudas vara, nevis tautas...

Foto

Vēstule Selīnai un citiem aktīvistiem

Es dzīvoju Teikā, dzīvoklī kādā no padomju laikos celtajiem Teikas namiem, man ir vīrs un divi bērni, un man nav vienalga,...

Foto

Reiram ir jāatbild par cinisko rīcību Marsa parkā

Koku zāģēšana dienu pēc vēlēšanām Marsa parka teritorijā ir cinisks, nosodāms un politiski gļēvs lēmums, kura tagadējā izpilde,...

Foto

"Marsa parka" izzāģēšana ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda

"Marsa parka" izzāģēšana nākamajā dienā pēc vēlēšanām ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda. Šo politiķu zaļie mērķi...

Foto

Ātras pārdomas par priestera Mediņa "sāgu"

Man ir bijis tas gods viņu satikt. Viennozīmīgi spilgta personība. Viņam ir sava dzīves filozofija, kurai nevaru 100% piekrist, bet...

Foto

Ne jā, ne nē, ne melns, ne balts: paziņojums par Bruknu un priesteri Mediņu

Šā gada 20. augustā medijos izskanējusi informācija par Bruknas muižā esošās kopienas...

Foto

Par kristieti Aldi

Es jau sen gribēju uzrakstīt par to, kā Aldis Gobzems izsaimnieko Dieva doto talantu, bet kaut kā nebija vērtīga iemesla, lai nolasītu viņam...

Foto

Vēstule jaunajam Rīgas domes vadītājam – kā neuzkāpt uz Ušakova grābekļa

Godātie kandidāti, rakstu kā nedaudz skeptisks vēlētājs, kurš raugās uz Rīgas domes vēlēšanām ar tādu...

Foto

Levita lieliskais vēsturisko zemju likumprojekts brīnišķīgi ļaus apzināties latvisko identitāti, tās dziļumu un kultūras saknes

25.augustā Piebalgas apmeklējuma laikā Valsts prezidents Egils Levits Vecpiebalgas Kultūras namā...

Foto

Rīgas domes priekšvēlēšanu debates jārīko pilsētas zaļajā klusajā zonā - Biķernieku mežā

Rīgas domes apstiprinātajā Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā ir 3.2.1.attēls – Akustiskā...

Foto

Dzelzceļa transporta un ostu tranzīta izpostītāji tagad raujas pie varas Rīgā

Jau pēc pāris dienām sāksies iepriekšējā balsošana Rīgas domes vēlēšanās, tālab vēlreiz palūkosimies uz pašiem...

Foto

Gruntmanis ignorēja vides un kultūras kontekstu, bet es neko nevarēju ietekmēt un vispār mazgāju rokas nevainībā

Dr. Uģis Gruntmanis, atgriežoties Amerikā, ir komentējis veselības ministres, Veselības...

Foto

Nekliedziet tie, kas ir kliedzēji un kristīgās reliģijas noliedzēji

Andreju Mediņu personīgi pazīstu kopš 1992 gada, savu 16 gadu vecuma. Biju viens no viņa "nokalpinātajiem pusaudžiem"....

Foto

Kungi (ar smaidu par nopietno)

Pirms daudziem gadiem, 1998. gada 18. novembrī, iznāca laikraksta «Latvietis Latvijā» pirmais numurs. To ievadīja Viļa Plūdoņa dzejolis:...

Foto

Likumdošanas iniciatīva: par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu

Valsts un pašvaldību, arī to kapitālsabiedrību un nodibinājumu iepirkumi ir melnais caurums, kur bez pēdām tiek zagti...