Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ekonomiskais vīruss

Raimonds Nipers
23.04.2020.
Komentāri (45)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti paredzēja 2020.- 2021. gadā. Pēkšņais koronavīrusa “Covid-19” uzliesmojums pasaulē šo procesu ir strauji paātrinājis.

Latvijas ekonomikas recesija Covid-19 pandēmijas rezultātā būs daudz lielāka par 2008. gada finanšu krīzi. Paredzams, ka ekonomiskā aktivitāte otrajā ceturksnī nokritīsies krietni zem 20%. Covid-19 pandēmijas dēļ ir pārtraukušas darbību veselas uzņēmējdarbības nozares – restorāni un kafejnīcas, viesnīcas un tūrisms, pasažieru pārvadātāji, sporta un izklaides pasākumi. Uzņēmējdarbībā ir sācies domino efekts, kurš skars visas tautsaimniecības nozares. Uzņēmumiem samazināsies apgrozījums, kritīsies apgrozāmie līdzekļi, nebūs, ar ko izmaksāt algas, nerunājot par lielo nodokļu logu.

Uzņēmumu darbinieki paliks bez iztikas līdzekļiem. Lielākajai daļai iedzīvotāju uzkrājumi ir vienas algas apmērā, ap 10% iedzīvotājiem uzkrājumi ir vienas līdz trīs algu robežās, bet 20 % iedzīvotājiem uzkrājumi ir triju algu apmērā. Bet jau pašreiz mazo algu saņēmējiem nav finanšu līdzekļu savu elementāro ikdienas vajadzību apmierināšanai, viņi dzīvo no algas līdz algai.

Epidēmijas ierobežojumi varētu būt spēkā līdz vasaras vidum, un ekonomikas atgūšanās no krīzes optimistiskajā varianta varētu notikt gada laikā. Tātad arī šajā laikā valsts budžeta nebūs… nepietiks naudas algām publiskajā sektorā nodarbinātājiem, skolotājiem, pensijām un pabalstiem. Un vēl Latvija ir viena no tām valstīm, kurā ir liela iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Ja valdības finansiālā rīcība būs nepietiekami efektīva, tad jau vasaras sākumā pieļaujams sociālais sprādziens.

Latvijas problēma ir gadu gadiem hroniski sliktā valsts pārvaldība un tās ekonomiskais analfabētisms. 2008. gadā sākoties globālajai ekonomiskajai krīzei un Latvijā - Parex bankas afērai, kurā valdība akli izpildīja ārvalstu banku noteikumus, Latvijas ekonomika piedzīvoja smagāko recesiju pasaulē. Vienotības ”veiksmes stāsta” rezultātā trešdaļa darbaspējīgo iedzīvotāju bija spiesta pamest valsti.

Tautsaimniecības zaudējumi 10 gadu periodā, pēc dažādiem aprēķiniem sastādīja apmēram 60-90 miljardus eiro. 2018. gadā ZZS valdība ieviesa jauno absolūti sarežģīto nodokļu sistēmu, kura būtībā paredzēja likvidēt mazos un vidējos uzņēmumus. Šo nodokļu sistēmu veidoja ierēdņi un politiķi, kuriem nav izpratnes par ekonomiku kā tādu, tie neorientējas nodokļu metodoloģiskajās nostādnēs.

Arī pašreiz pēc Finanšu ministrijas darbības redzams, ka tai nav elementāras izpratnes par ekonomiskajiem procesiem valstī, haotiskie noteikumi un darba imitācija krīzes seku ierobežošanā. Finanšu un Ekonomikas ministrijas darbinieki nepārzina elementārus valsts tautsaimnieciskus datus, cik ir darba ņēmēju skaits, ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaits reģionos, nezina, kāds ir kopējais nodokļu slogs…

Laba ziņa ir tā, ka valdība sadarbojas ar uzņēmējdarbības organizācijām un respektē to piedāvātos risinājumus. Var droši teikt, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera valdības vietā menedžē Covid-19 pandēmijas krīzi valstī, tāpēc likumi un noteikumi tiek mainīti dažu dienu laikā, kas ikdienā valdībai prasītu vairākus gadus.

Pēc fakta valstī nav nodalīta lēmējvara no izpildvaras, pieņemtā prakse, ka par ministriem tiek apstiprināti Saeimas deputāti bez jebkādas pieredzes un redzējuma par noteikto nozari, neveido nekādu izpratni par tautsaimniecības attīstību un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Ministriem jābūt profesionāļiem, kurus apstiprināšanai Saeimā izvirza attiecīgās nozares asociācijas un biedrības, kurām būtu jāuzņemas dalītā atbildība. Ja valdība tiktu veidota no profesionāliem, nevis politiskiem ielikteņiem, Latvija jau sen būtu attīstītāko pasaules valstu desmitniekā!

Covid-19 pandēmijas ierobežošanas un to likvidācijas pasākumi ilgtermiņā mainīs iedzīvotāju patēriņa paradumus un sociālās attiecības un skars visas dzīves jomas. Mainīsies valsts pārvaldes formas, mainīsies pasaules finanšu stratēģijas koncepcija.

Pašreiz ES un citas pasaules valstis ir izvēlējušās realizēt tā saucamo “helikopteru naudas” koncepciju, kas ir amerikāņu ekonomista Miltona Frīdmena teorija (1969. gads). Tā ir radikālā ekonomikas sildīšana, saskaņā ar kuru valdība uzdāvina iedzīvotājiem naudu vai samazina nodokļus.

“Helikopteru nauda” nozīmē brīvu un neatgriezenisku naudas piešķiršanu gala patērētājiem. Šo pasākumu var īstenot, faktiski pārskaitot naudu fizisko personu kontos bez atlīdzības vai samazinot nodokļus visām mājsaimniecībām, radot tām lielākus ienākumus. “Helikopteru naudas” galvenais mērķis ir palielināt patērētāju pieprasījumu un izdevumu apmēru, paplašināt ekonomiskās aktivitātes, kuras veidos tautsaimniecības atveseļošanos. Un šoreiz šis koncepts ir vienīgā iespēja valstij izvairīties no defolta.

Šāds ekonomiskais modelis var realizēties daudzās pasaules valstu ekonomikās uz palikšanu. "Helikopteru nauda” – koncepcijas realizācijas rezultātā mainīsies viena uzņēmējdarbības forma - banku pakalpojumu struktūra! Tieši banku lobiji šo ekonomisko teoriju gadu garumā ir veiksmīgi noniecinājuši. Bankas ir veidotas, lai ar specifisku pakalpojumu klāstu palīdzētu attīstīties ekonomikai. Šobrīd bankas, pateicoties tam, ka savās rokās ir koncentrējušas naudas līdzekļus, nevis kalpo ekonomikas attīstībai, bet diktē noteikumus savas peļņas palielināšanai.

Realitātē “helikopteru naudas” koncepcija jau sen darbojas pasaules valstu ekonomikās un arī Latvijā, banku sektorā – centrālās bankas uzpērk valdību vērtspapīrus, ar ko paplašina savus aktīvus, tā tiek uzpūstas banku rezerves. “Helikopteru naudas” finanšu koncepts darbojas arī Latvijas publiskajā sektorā, valdība katru gadu regulāri aizņemas starptautiskajos tirgos simtiem miljoniem eiro lielus aizdevumus, lai to izkaisītu publiskā sektora darbiniekiem par viņu darbības imitēšanu, jo puse šo darbinieku praktiski neveido nekādu pievienoto vērtību valsts tautsaimniecībā, pamatā atražo paši sevi un daudzkārt pat bremzē valsts ekonomisko attīstību.

Pēc Pasaules bankas datiem Latvijas valsts pārvalde kompetences ziņā ir ierindota starp atpalikušākajām valstīm ES. Tāpēc ir pamatotas bažas par šāda ekonomiskā koncepta realizāciju Latvijā. Krīzes laiks ir arī iespēju laiks, tā stunda ir pienākusi, lai reformētu mūsu lielo un nekompetento valsts pārvaldi. Jāveic katras iestādes, katras darbavietas strukturālais audits, īpaši pašvaldībās. Ņemot IKP kā mērauklu (ES IKP/valsts darbinieks), valsts sabiedriskā sektorā strādājošo skaits būtu jāsamazina apmēram par 90 000 darba vietām. Šos darbiniekus integrējot darbā privātajā sektorā fiskālais efekts sastādītu vismaz trīs miljardus eiro!

Ekonomikas izaugsmes pamata kritērijs bija un būs iedzīvotāju tērētspēja. Lai palielinātu iedzīvotāju patēriņu, pasaules valstis drukā naudu, rada “helikopteru naudu”. ASV Senāts ir apstiprinājis programmu, vairāk nekā divus triljonu ASV dolāru ekonomiskas stimulēšanai, kur katram ASV pilsonim, kam ienākumi mēnesī ir zemāki par 6250 dolāriem, tiks izmaksāts pabalsts 1200 ASV dolāru apmērā.

Eiropas Centrālā banka apņēmusies slimības seku dēļ un ekonomikas atbalstīšanai emitēt ap vienu triljonu eiro. Arī Latvijai ir tiesības emitēt naudu caur vērtspapīru drukāšanu un Valsts kasi, kura var vienkārši uz datora uzsist lielus skaitļus ar daudzām nullēm. Bet jābūt noteiktam naudas aprites regulējumam, kas ierobežotu deflāciju un nepieļautu patēriņa cenu hiperinflāciju.

Krīze ir arī iespēju laiks, kad ir jāreformē publiskais sektors, kā rezultātā mazinātos birokrātiskais slogs un korupcijas riski. Valdībai ir jāpalielina valsts izdevumi, fiskālajam stimulam ir jābūt mērķtiecīgi balstītam ilgtermiņa stratēģijā, nozarēm ar paliekošo pievienoto vērtību, viena no tām būtu autoceļu infrastruktūra. Lai nepieļautu bezdarba palielināšanos, valdībai jāsaglabā finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi, kapitalizējot tos. Jāizvērtē diezgan radikālas idejas, attīstot finanšu konceptu ”helikopteru nauda” – piešķirot iedzīvotājiem bezatlīdzības naudu vai samazinot nodokļus.

Tad nodokļu jomā varētu atteikties no darba algas nodokļiem, kas būtiski palielinātu iedzīvotāju patēriņu. Privātais patēriņa pieprasījums precīzi atbilstu to ienākumiem, ko cilvēki var saņemt preču ražošanas vai sniegto pakalpojumu procesā. Cerēsim, ka valdība nepieļaus 2008. gada finanšu krīzes ekonomiskās kļūdas, ka valdībā un tās struktūrās strādās savas nozares profesionāļi un darbosies tikpat produktīvi un operatīvi kā pašreiz. Tāpēc jānodefinē stratēģiski svarīgas tautsaimniecības jomas, ko finansēt un attīstīt, jāveido jauna valsts finanšu koncepcija.

Novērtē šo rakstu:

46
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

FotoAtbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem.
Lasīt visu...

6

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

FotoIzlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”
Lasīt visu...

21

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

FotoEs te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti, jo šī māja bija savienota ar Ļeņina ielas 61 namu (Stūra māja). Šo jautājumu uzdevu, jo Egila Levita iesniegumā ir norādīta dzīvesvietas adrese Ļeņina iela 59 dzīvoklis 4.
Lasīt visu...

21

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

FotoLīdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā. Par šo vajadzību mēs runājam vairāk nekā gadu, taču tikai tagad atsevišķi valdības partneri un pašvaldību vadītāji (pagaidām gan tikai daži) sāk saprast, ka, neko nedarot, nodokļa maksājums par mājokli no 2022. gada daudziem iedzīvotājiem var pat dubultoties.
Lasīt visu...

21

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

FotoKatram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu dzīvē pieredzētā. Satiekoties mēs dažkārt ne tikai runājam par ikdienišķām lietām, bet arī diskutējam un strīdamies par tādiem jautājumiem, kas saistās ar politiku, ekonomiku, morāles vērtībām, dzīves jēgu…
Lasīt visu...

15

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

FotoEs, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru iedvesmot teicēniešus!
Lasīt visu...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...