Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāki informācijas avoti apliecina, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) – biežāk dēvētas vienkārši par Ekonomikas policiju un saukātas par „pasūtījumu galdu” – priekšnieks Pēteris Bauska, kurš bija saņēmis atļauju strādāt vēl divus gadus pēc pensijas vecuma sasniegšanas, tagad brīvprātīgā piespiedu kārtā tiek sūtīts pensijā un vada pēdējās nedēļas savā amatā, bet viņa amatam tiek izskatītas ENAP nodaļu priekšnieku kandidatūras. Tiesa, citas ziņas liecina, ka P. Bauskam vēl varētu būt izdevies aizkulišu sarunās vienoties par darba turpināšanu, jo ENAP vadībā izmisīgi trūkst kadru - jau pērn pensijā devās viņa vietniece Ilze Sokolovska.

Pirms kļūšanas par ENAP vadītāju 2015. gadā P. Bauska pildīja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Organizētās noziedzības un ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka pienākumus un vienlaikus otro algu pelnīja kā apsargs tranzītuzņēmumā LatRosTrans.

Ienesīgo papilddarbu, kas vienugad P. Bauskam ienesis pat vairāk naudas nekā pamatdarbs, viņš bija veicis jau kopš 2010. gada, rāda viņa VID publiskajā datu bāzē atrodamās amatpersonas deklarācijas.

Valsts policijas darbiniekiem, saņemot atļauju, nav liegts strādāt citā darbā, taču šādi gadījumi, kad apsarga darbu pilda ļoti augsta Valsts policijas amatpersona, Latvijā tomēr ir retums. 2011. gadā tieši Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes pārziņā bija kriminālprocesu par bufernaftas izsūknēšanu no LatRosTrans cauruļvada.

Ekonomikas policijas priekšnieka amatā Gata Gudermaņa vietā P. Bauska tika "aizrotēts" vērienīgas Valsts policijas vadības amatpersonu rotācijas ietvaros, saskaņā ar oficiālo versiju - lai stiprinātu un attīstītu ekonomisko noziegumu izmeklēšanu un metodisko vadību nacionālā un īpaši reģionālā līmenī utml.

Pērn kāds Pietiek lasītājs bija publicējis šādu interesantu versiju par P. Bauskas ciešiem kontaktiem ar Jurašu ģimeni:

„Pēc nesenajām ziņām par advokātes Allas Jurašas mēģinājumu „izreiderēt” viesnīcu Vecrīgā daudziem var rasties jautājums – ar ko gan skaidrojamas tik acīmredzami lieliskas iespējas Valsts policijas struktūru vadībā? Atbilde ir īsa: viens no to balstiem noteikti ir ģimeniskas draudzības saites ar Ekonomikas policijas – pilnā nosaukumā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes – priekšnieku Pēteri Bausku.

Ekonomikas policija jau daudzus gadus tiek uzskatīta par sava veida „pasūtījumu galdu”, un tās tagadējais priekšnieks ir lielu pateicību parādā Allas Jurašas līdzšinējam oficiālajam dzīvesbiedram Jurim Jurašam. Tieši tam bija nozīmīga saistība ar iepriekšējā Ekonomikas policijas priekšnieka Gata Gudermaņa profesionālo gaitu beigām, turklāt tieši Jurašs arī bija tas, kuram P. Bauska var pateikties par savu nonākšanu šajā iespējām bagātajā amatā.

Te jāatgādina, kas tad P. Bauska bija pirms kļūšanas par Ekonomikas policijas priekšnieku. Reizē ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Organizētās noziedzības un ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka pienākumu pildīšanu viņš no 2010. līdz pat 2015. gadam strādāja – vai vismaz skaitījās, ka strādāja – kā apsargs tranzītuzņēmumā LatRosTrans.

Un tad P. Bauskam paveicās: G. Gudermaņa vietā viņš tika "aizrotēts" vērienīgas Valsts policijas vadības amatpersonu rotācijas ietvaros, saskaņā ar oficiālo versiju - lai stiprinātu un attīstītu ekonomisko noziegumu izmeklēšanu un metodisko vadību nacionālā un īpaši reģionālā līmenī utml. Saskaņā ar neoficiālo – pateicoties aktīvai lobēšanai no J. Juraša puses.

Kopš tā laika ģimeņu draudzība ir kļuvusi tikai ciešāka: Jurašu ģimene gan, kā vēsta mediji, ir pašķīrusies, taču abas bijušās pusītes joprojām vieno daudzas „biznesa” lietas, kurās Ekonomikas policijas priekšnieka atbalsts ir neatsverams. Līdz ar to būtu interesanti, ja P. Bauskam nāktos godīgi atbildēt – cik bieži viņš pēdējos mēnešos ir saticies gan ar vienu, gan otru Jurašu, gan tagadējo Allas Jurašas partneri Aleksandru Berezinu un kādus tieši jautājumus apspriedis.

Ir cilvēki, kas apgalvo, ka tieši ar P. Bauskas palīdzību Jurašu ģimene ir gadiem ilgi kārtojusi daudzas nozīmīgas lietas un turpina darīt to arī tagad. Vai tas tā ir vai nav, grūti pateikt, katrā gadījumā, ja Saeimas politiķa sieva – esošā vai bijušā – gluži vienkārši mēģina ieņemt Vecrīgas viesnīcu, skaidrs ir viens – bez augsta līmeņa atbalsta policijā tas nebūtu iespējams.”

Novērtē šo rakstu:

143
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi